http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
24. oktobris
Nesteidzies!
ES izveidoju tēzi: Haste makes waste.
Waste makes worry. Steiga sagādā zaudējumus. Zaudējumi sagādā rūpes.
Nesteidzies, bet visu izdari savā laikā.
Kas steidzas, tas ir aplami iedalījis savu laiku. ES nekad nesteidzos un
vienmēr izdaru visu, ko esmu nodomājis. Zināmā mērā ES varētu izdarīt vēl
vairāk. Bet vērtējot efektivitāti, tas būtu daudz mazāk. Ar to ES domāju, ka
daudzās lietās ES ilgi gaidu, kamēr pienāk īstais brīdis, un tikai tad darbojos.
Tā ES sasniedzu daudz vairāk ar mazāk izdevumiem. Kas steidzas, tas ir
nepacietīgs. Kas ir nepacietīgs, tas nevar izturēt mieru. Miers viņu baida.
Tāpēc viņš pārblīvē dzīvi tik ļoti, ka tikai ar "izkārtu mēli" var
visu paspēt - un pilnīgi noteikti pie miera nenonāk.
Kas tā dzīvo, izšķiež bezgalīgi daudz
laika un enerģijas, un galvenais - viņam nav nekādas izredzes attīstīties.
Tādēļ viņam, pirmkārt, jānonāk pie
miera. Slimība tādā gadījumā ir noderīgs palīglīdzeklis. Ja tu esi saistīts pie
gultas un vājuma dēļ tik tikko spēj kustēties, tā tev ir pirmā iespēja pamanīt
miera avotu sevī.
Tas tevi konfrontēs ar to, no kā tu
vienmēr gribēji izbēgt. Tad vispirms tu pret to attiecies ar nepatiku un
noliegumu.
Taču agrāk vai vēlāk nepieciešamība tev
iemācīs, ka nav neviena cita ceļa, kā vienīgi atteikties no steigas un vērsties
uz iekšu, jo viss pārējais nav nekas cits kā cīņa ar ēnām, kurā tu sevi izšķied
un kas tev nedod nekā cita, izņemot lielu troksni.
25. oktobris
ES mācu, ka apmierinātību un brīvību var
atrast tad, ja labprāt dara to, kas jādara.
Cilvēkiem, kas pieraduši pie mūsdienās
plaši izplatītās ideoloģijas, tas skan drīzāk atbaidoši, jo viņi taču māca, ka
brīvs ir tad, kad var darīt un atļauties visu, ko grib.
ES uz to atbildu: šī ideoloģija visos
gadījumos paliek parādā pierādījumu, ka kaut vai tikai viens vienīgs cilvēks ar
šādu dzīves ievirzi uz ilgu laiku būtu kļuvis laimīgs.
Patiešām neviens!
Patiesība ir: tavi uzskati, tava
saistība ar tavu Avotu tevī nosaka tavu likteni.
Daudzi šodien ir tādā mērā
ego-noskaņoti, ka viņi vispār vairs nespēj būt apmierināti. Viņi ir
piesavinājušies tādu redzes viedokli, ar kuru viņi pastāvīgi atrod slaveno matu
zupā.
Līdz tam zupa garšo brīnišķīgi. Tikko ir
atklāts mats, viss pēkšņi ir savādāk.
Sargājies no šādas uzvedības. Ņem matu
laukā un baudi savu zupu tāpat kā iepriekš.
Apzinies, ka tu tikai tādēļ vari sacelt
lielu brēku viena mata dēļ, ka Dievs tevi ir svētījis ar tik lielu ēdienu
daudzumu, ka tu pilnīgi bezrūpīgi vari izvēlēties.
Ja tu dzīvotu uz bada nāves robežas, tev
tāda doma vispār neienāktu prātā. Tu droši vien matu vispār nepamanītu, bet
pateicīgi ēstu zupu.
Tādēļ nekavējies pie grūtībām, kas tev
dzīvē jāsastop, bet pastāvīgi apzinies, kāda žēlastība tev ir parādīta, cik daudz
tev ir dots visās lietās.
Tāpēc priecājies par katru matu, ko tu
atrod, kā par gadījumu, kas ļauj tev redzēt, cik daudz tev ir dots.
26. oktobris
Reiz bija puisis, kas nāca no grūtiem
apstākļiem. Viņa tēvs nopelnīja tieši tik daudz, lai ģimeni apgādātu ar
visnepieciešamāko.
Tādēļ viss bija ļoti trūcīgi, tomēr
pietika.
Kad jauneklim bija četrpadsmit gadu,
viņa tēvu atlaida no darba. Pēkšņi ģimenei vairs nebija pat ne nieka.
Jauneklis vēl nekā nebija mācījies, ar
ko varētu nopelnīt naudu, bet tomēr gribēja ģimenei palīdzēt.
Tādēļ viņš gāja ubagot, kas viņam bija
ļoti grūti, bet ar to viņš palīdzēja savai ģimenei izdzīvot.
Tā turpinājās vairākus gadus.
Kad viņš sasniedza 20 gadu vecumu,
piepildījās kāds viņa sapnis. Viņš jutās kā pasakā. Kāda ārzemnieku ģimene ar
viņu iepazinās, iemīlēja viņu un nopirka viņam auto, lai viņš kā taksists
varētu nodrošināt savu eksistenci. Turklāt viņi ik mēnesi nosūtīja viņam tik
daudz naudas, ka viņš pārvarēja savas jaunās, nelielās karjeras sākuma
grūtības.
Tagad viņš bija sīkais uzņēmējs. Ar
vienu rāvienu bija kļuvis patstāvīgs. Tomēr viņš nevarēja pārvarēt savu
pieradumu. Viņš joprojām ubagoja. Vēl arvien viņš jutās kā viens no
visnabagākajiem starp nabagiem.
Joprojām viņš baidījās no izsalkuma.
Vienīgi naudā viņš redzēja visu problēmu atrisinājumu. Apdomā: dzīve veido
tavus un citu paradumus. Un paradumiem ir īpašība stipri turēties. Tāpēc rūpīgi
uzmani, kādus paradumus tu pieņem. Tas nozīmē - ļauj par paradumu kļūt tikai
tam, kas ir labs, derīgs un kas palīdz.
Sargies no sliktiem paradumiem, tie ātri
iegūst varu pār tavu dzīvi, un tev būs grūti no tiem atbrīvoties, ja tu kādu
dienu to gribēsi.
Vienlaicīgi domā par nabaga puisi, ja
tevi traucē citu sliktie paradumi: varbūt viņiem bija grūti dzīves apstākļi,
kuru dēļ viņi nav spējīgi pārmainīt savus paradumus no šodienas līdz rītdienai
- pat ja viņi to gribētu.
