http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
8. septembris
Ir pareizi, ka tā sauktās industriālās
zemes izmanto savu varu un sev iegūst bagātību, bet vājās zemes - nabadzību un
postu.
Ja diviem cilvēkiem ir problēma, gandrīz
nekad visa vaina nav tikai vienam no viņiem, kamēr otrs ir pilnīgi nevainīgs.
Indija pieder tā sauktām trešās pasaules
zemēm. Daudzējādā ziņā Indija ir jaunattīstības zeme, respektīvi, vēl
koloniālvalsts. Arī angļi ir līdzatbildīgi par šodienas grūtībām. Bet debets un
kredīts viņiem ir labi izlīdzināts: viņi ir daudz ņēmuši, bet arī daudz devuši.
Galvenā atbildība indiešiem ir pašiem un viņu vadoņiem. Tauta, respektīvi, tās
garīgie, baznīcas un politiskie vadītāji ir gandrīz pilnīgi pazaudējuši vai
sagrozījuši seno zināšanu. Tikai druskas ir palikušas pāri no indiešu
teoloģijas un filosofijas brīnumainās dārgumu krātuves. Tas ir Indijas vājuma
pamats - un ir pamats jebkuras zemes vājumam.
Vara ir pārejoša. Gadu simtus vai pat
gadu tūkstošus kā Indijas gadījumā izdzīvo tikai gars, caur kuru plūst Dieva
elpa.
Šī elpa sastāv no prēmas (mīlestības),
dharmas (godīguma), satjas (patiesības), šānti (miera), ahimsas (nevardarbības)
kopā. Viss pārējais ir tukša šķietamība, kas nekad nepastāv ilgi.
9. septembris
Kad ES radīju pasauli, ES tanī pat laikā
nostiprināju tās attīstības plānu.
Cilvēkam ir brīva griba. Tādēļ zināmos
rāmjos viņš var rīkoties, kā grib.
Cilvēka brīvās gribas dēļ Man arvien no
jauna jāmaina Mana plāna realizācija. Man jāpiemērojas apstākļiem, kādus viņi
rada.
Taču mērķis paliek nemainīgs: neviena
dvēsele nepazudīs.
Cieši tici, ka tevi izglābs. Mana
mīlestība uz tevi ir nesagraujama. Nekāda pasaules vara nevar Mani aizkavēt
stāvēt tev blakus.
Tu esi svētīts.
No paša sākuma.
10. septembris
Nekad nestrādā tikai naudas dēļ. Kas
strādā tikai naudas dēļ, zaudē šānti (savu iekšējo mieru), satju (patiesību), dharmu
(godīgumu), prēmu (mīlestību) un uz ilgu laiku arī ahimsu (nevardarbību).
Pat ja tu esi vislielākajās grūtībās un
tev ir nepieciešams pieņemt kaut kādu darbu, lai nodrošinātu savu dzīves
iztiku, neuzsāc nekādu amorālu darbību un nestrādā vienīgi naudas dēļ. Vienmēr
centies savā darbā saskatīt jēgu. Meklē iespēju to labprāt izpildīt, jo citādi
tu sevi pazaudēsi.
Ja vari izvēlēties, meklē sev
nodarbošanos, kur tu vari paveikt ko labu sabiedrībai, kurā un no kuras tu
dzīvo.
Taču strādā ne tikai savā profesijā, bet
arī pie sevis, lai to, kas tev jādara, tu darītu arvien priecīgāk.
Neskaties uz sava darba augļiem. Drīzāk
iztēlojies, ka Dievs darbojas caur tevi, ka tu izpildi Viņa darbu ar to, ka
kalpo Viņam un sabiedrībai, kurā dzīvo.
Pasniedz Viņam visu savu darbu (7.I) un
lūdz Viņu tevi vadīt un uzņemties tavas darbošanās rezultātus un augļus.
Darba beigās pateicies Dievam par Viņa
vadību un Viņa žēlastību.
Esi drošs: ja tu savu darbu pasniegsi
Dievam, Viņš to svētīs un apdāvinās tevi ar prieku un piepildījumu.
