http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
5. septembris
Jau šodien ES gribu runāt par rudeni. Ne
tāpēc, lai to "piesauktu", bet tāpēc, lai skolotu tavu skatienu.
Skatoties no zinātnes viedokļa, dažādo
gadalaiku stingrais iedalījums ir pareizs, bet dzīvē darbība bieži vien notiek
patvaļīgi.
Dzīve ir pulsējoša kustība, kas neļaujas
iespiesties ciešos likumos. Dažā nozīmē, piemēram, tieši tai dzīvajai būtnei,
kas atrodas ārpus normas tāpēc, ka varbūt ir sevišķi skaista, stipra vai gudra,
ir sevišķas attīstības iespējas.
Šinī mēnesi sākas rudens un tas nozīmē,
ka daba gatavojas savai atpūtai. Un kā viņa to dara?
Vēlreiz uzplaukstot daudzkrāsainā
krāšņumā.
Šinī laikā ej dabā un priecājies par tās
krāšņumu un par visām krāsām, kas harmoniski saskan viena ar otru.
Daba iet uz savu atpūtu un priecīgi
uzplaukst.
Seko tās piemēram. Arī tu priecīgi
atsakies no sulīgās "vasaras dzīves" un vērsies uz iekšu. Pievēršanos
savai sirdij, savai iekšējai gaismai slavē kā lielu notikumu. Priecājies, ka
esi šeit nonācis. Var teikt arī: priecājies, ka kļūsti vecāks. Nenokar galvu,
bet uzplauksti. Visu to tev māca daba. Ej dabā, ej pie tās un caur to pie sevis
un sevī. Atrod sevī šo grezno krāsu spēli, jo tad tu zināsi, ka esi atnācis.
6. septembris
Grieķis Protagors izvirzīja tēzi
"homo - mensura", kas nosaka, ka cilvēks esot visu lietu mērs.
Šī tēze savu vainagojumu ir atradusi
vācu ideālisma filosofijā un it sevišķi marksismā.
Marksisms nevarēja funkcionēt daudzu
pamatojumu dēļ.
Pirmkārt, pats Markss nebija nekāds
sevišķi izglītots un mīlīgs cilvēks - tie abi ir slikti priekšnosacījumi, lai
iedzīvinātu palīdzīgu ideju.
Otrkārt, Dievam marksimā nebija vietas.
Bez tam visās valstīs, kurās šo ideoloģiju šķietami izmēģināja, varas diktāts
bija piesātināts ar brutalitāti un cilvēku vislielāko nicināšanu.
Tēze "cilvēks ir visu lietu
mērs" ir nepareiza tāpēc, ka nevis cilvēks, bet Dievs ir mēraukla.
Cilvēks, kurš sevi redz vienīgi kā
cilvēku, ne redz sevi, ne atrod sevi, bet pazaudē sevi,
Marksims tam dod pietiekami daudz
piemēru.
Iedomājies sevi par Dievu, un tu savam
mērķim būsi ļoti, ļoti tuvu. Turklāt tu tad būsi pasargāts no visiem trakumiem,
kādus tev sagādā bezdievīgi cilvēki.
Dievs nepieļaus pat to, ka tu par Viņu
domā un tanī pašā laikā neievēro Viņa kārtību.
Ar Dieva vārdu (27. II) uz lūpām un ar
Viņa tēlu sirdī tu ne tikai izdzēs veco negatīvo karmu, bet būvē pozitīvu
nākotni.
Tas ir īstais mērs.
7. septembris
Daudzi indieši lūdz dieva Ganēšas
palīdzību, kaut ko uzsākot. Ganēšam ir cilvēka ķermenis un ziloņa galva. Turklāt
viņam ir četras, reizēm pat sešas rokas. Vienā viņš tur vienu no saviem
ilkņiem, otrā cirvi, trešā virvi, ceturtā rīsu trauku. Ko tas viss nozīmē?
Ziloņa galva sniedz paskaidrojumu. Ar
snuķi zilonis var pacelt gan mazu, gan lielu. Līdz ar to snuķis ir simbols
domāšanai, ar ko tu vari tiklab mazu, kā lielu "kustināt", t. i.,
analizēt.
Nolauztais ilknis simbolizē dualitātes
pārvarēšanu, piemēram, starp pasauli un Dievu. Līdz ar to tas vērš mūsu
uzmanību uz patiesību, ka viss ir viens.
Ar cirvi Dievs pārcērt saites, kas tevi
sien pie pasaules.
Ar virvi Viņš tevi piesien pie Sevis.
Rīsu trauks simbolizē pilnīgu barību, ko
visos līmeņos tu saņem no Dieva un kas tevi ved pie Dieva.
Tāpēc dieva Ganēšas forma nozīmē: atraisies no savām saitēm. Turies pie Dieva
un Viņa norādījumiem. Pārvari dualitāti starp tu un es, starp tavs un mans. Ar
tuvību Dievam nonāc pie vienības, un tava rīcība būs sekmīga, jo tavu domāšanu
vadīs īstais vadonis.
Ar to mēs nonākam pie cita Ganēšas
atribūta: bieži zem viņa ir redzama pele, pār kuru viņš valda.
Pele ir vēlmju simbols, jo vēlmes - kā
zināms - vairojas tikpat ātri kā peles.
Tev būs sekmes, ja tu pārvaldi savas
vēlmes. Ja tu jāj uz savām vēlmēm un nevis tās uz tevis. Tev tāpat kā Ganēšam
var būt liels vēders - piepildīts ar mieru un apmierinātību.
