http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
11. augusts
Reiz bija kāds vīrs, kas savā
brīvajā laikā labprāt makšķerēja - un arī citādi nerūpējās par kopsakarībām
dzīvē. Tāpēc viņu neapbēdināja arī tas, ka zivīm bija jāmirst viņa brīvā laika
nodarbības dēļ.
Kādu dienu - pēc parauga, kas
pazīstams no daudzām pasakām - viņš noķēra lielu zivi. Tā viņam teica: "Ja
tu mani atstāsi dzīvu, es izpildīšu tavu vislielāko vēlēšanos!"
"Es gribu būt neizmērojami
bagāts", tūlīt atbildēja vīrs. "Labi, ir izpildīts", teica zivs,
"pie tevis mājās ir galds. Ja tu tā atvilkni atvērsi trīsreiz pēc kārtas,
pēc pēdējās reizes tā būs pilna ar naudu.
Bet tavas vēlmes izpildi",
turpināja zivs, "es saistu ar diviem noteikumiem: l) neaizmirsti mani, 2) izpēti,
kas es esmu!" Zivs pazuda, bet zvejnieks pāri par mēru laimīgs gāja mājās.
Viņš atrada galdu, trīsreiz atvēra atvilkni un trešajā reizē ieraudzīja pilnu
ar naudu.
Tā viņš kļuva par bagātu
cilvēku. Viņš sev nopirka mājas, zemesgabalus. Viņam bija daudzi padotie. Viņš
apprecējās un viņam bija vairāki bērni.
Jo vairāk gāja laiks, jo
bagātāks viņš kļuva, jo vairāk viņš aizmirsa zivi un jautājumu, kas viņa ir.
Savas bagātības sākumā šie abi
zivs nosacījumi viņam vēl reizēm izslīdēja cauri galvai. Vēlāk pie domas par
zivi viņu pārņēma īstas dusmas. Viņš uzskatīja viņu par uzpūtīgu un paštaisnu.
"Patiesībā ir neticami, ko
šī zivs no manis gaidīja", tad viņš domāja.
Laiks gāja un viņam vajadzēja
arvien vairāk naudas, lai varētu apmaksāt savas vēlmes. Viņš bija ļoti bagāts
cilvēks ar atbilstošām saistībām.
Kādu dienu notika milzīga
zemestrīce un iznīcināja visu viņa mantu un īpašumu. Pazuda arī brīnumu galds.
Viņam palika tikai kailā dzīvība.
Izmisis viņš maldījās pa savām
izpostītajām saimniecībām, līdz pārguris nokrita uz zemes un iemiga. Sapnī
viņam parādījās zivs un teica: "Mani un Manus noteikumus tu esi pilnīgi
aizmirsis.
Tu dzīvoji tikai savām interesēm
un Mani turēji par patmīlīgu, jo ES tev noteicu par Mani domāt.
Tu, muļķi! Šos noteikumus ES tev
devu kā nākošās dāvanas. Cik ilgi tu par Mani būtu domājis, tu būtu bijis
drošs. Un, ja tu būtu pētījis, tad būtu atradis, ka ES varu būt vienīgi tavs
Radītājs, kas tev visu deva un dod.
Tagad tu visu esi pazaudējis. Tu
esi gājis apkārtceļu. Bet apkārtceļi var būt visīsākie ceļi, ja tu ar to
mācies. Un, ja ES redzu tavas sāpes, ja ES redzu tavas pūles, ES esmu pilns
žēlastības pret tevi..."
12. augusts
Paskaties uz vēju, ar kādu
vieglumu tas plūst pār zemi.
Nekas to nesaista. Nekas to
netur.
Kustīgs tas steidzas pāri
nekustīgajam. Reizēm pavisam viegls, citreiz visai spēcīgs.
Dažkārt tas kaut ko paņem līdz.
Uz laiku. Bet beigās visu palaiž vaļā.
Uz ilgu laiku tas nekā neņem sev
līdzi. Neko nesien pie sevis. Vējš ir brīvs un tomēr visiem palīdz un ir
nepieciešams pasaules uzturēšanai. Šodien tev ir tavs iedotais vārds. Kad ES
tevi varēšu saukt par "vēju" un tu pamanīsi Mani un nāksi?
