2013.gada 5.oktobris
http://thinkwithyourheart.com/10087/the-…http://ianlisakov.ucoz.com/publ/pjataja_…
No krievu/angļu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Mēs esam piedzimuši. (Patiešām) smags darbs ir pabeigts un smagums sāk pakāpeniski aiziet. Jūs vēl joprojām varat sajust diskomfortu, kā sevis pašu piedzimšanas sekas, taču, ja jūs esiet paveikuši iekšējo darbu, tad iespējams pamanāt, ka šī bezgalīgā procesa problēmas dienu no dienas kļūst aizvien vadāmākas. Ja nē - turpiniet turēties pie iepriekšējā kursa. Ja jūs joprojām esiet koncentrēti uz sevi, tad jums pilnīgi precīzi tiks parādīts, kādi vēl šķēršļi stāv ceļā uz jūsu suverenitāti.
Neraugoties uz to, ka lietas ir kļuvušas vieglākas, mums vēl joprojām ir jāsaglabā stingra izlēmība attiecībā uz sevis pašu Esības veidu, galvenokārt tāpēc, ka tas (šis veids) vēl joprojām atrodas zīdaiņa stadijā. Taču mans Avots (-i) saka, ka šī nepieciešamība ievērojami samazināsies šajā sezonā, atkarībā no tā, kā mēs turpināsim "ieskrūvēties" ar kājām jaunajā zemē un ar savas maģijas palīdzību atkal no jauna radīt. Atkarībā no tā, kā mēs to darām, atkarībā no tā, kā mēs atbrīvojamies no visām upura apziņas enerģijām (domām) un nomainām tās ar mūs Dievišķo patiesīgumu, mēs vienlaicīgi atbrīvojam un attīrām no ceļā esošajiem gruvešiem, debesu radošo telpu, kas atrodas ikvienā mūsu būtnes šūnā.
Pagātnes atmešana kopā ar mūsu jaunās sistēmas modernizāciju un ārkārtīgi radošajām enerģijām, kurās mēs tagad esam iegremdēti, nozīmē to, ka viss mūsu pasaulē (ķermenī) un ap to krasi mainīsies. atklājot sevī daudzos daudzdimensionālos savas jaunās personības līmeņus, mēs tagad iegūstam spēju saskatīt iespējas visā, un, attiecīgi, mums var rasties vēlēšanās no jauna radīt savu dzīvi, taču daudz labākā, plašākā veidā.
Mūsu jaunais šablons - ir MĪLESTĪBA. Visam mūsu dzīvē palikušajam, kas nav MĪLESTĪBA, ir jāaiziet. Bez jebkādiem izņēmumiem. Viss, kas NAV MĪLESTĪBA, ieskaitot mūsu domas, ne vien tiek sajusts šeit kā nožēlojams un nabadzīgs, bet arī pastāvīgi pastiprinās, tas it kā tiks pasvītrots ar Dievišķu Marķieri, lai norādītu mums uz to, ar ko vēl ir jāsastopas un/vai, ko vēl ir nepieciešams bez mitēšanās izskaust. Visu, kas jebkad ir ticis mums darīts, mēs paši esam radījuši, sabojājuši vai sagrāvuši. Sava patiesā spēka iegūšana nozīmē pilnīgu atbildības uzņemšanos par visu, ko mēs domājam, un par visu, ko mēs jūtam. Jo īpaši tas sevī ietver to, kas attiecas uz mums pašiem, un šo domu un jūtu pielietošanu darbībā. Tas ir vienīgais ceļš uz brīvību.
Lielākā daļa mūsu radītā, kas balstās uz ego (kurš iziet ārpus mūsu patiesā "Es" ietvariem), ar ko mēs sastopamies (lasi: ko atspoguļojam), prasa no mums izdarīt vienu no divām izvēlēm. Tā ir vai nu atdalītības dziedināšana vai - atlaišana. Labāku robežu noteikšana vai to pārkāpšana. Pārcelšanas (polaritātes) enerģija, projicēšanās uz citiem (vīrišķā izpausme) vai ļaušana citiem projicēt savas domas un jūtas uz sevi (sievišķā izpausme) - vienlīdz nav vēlama piektajā dimensijā. Taču mēs visi cietīsim gan no viena, gan otra - līdz kamēr būsim iepazinuši un sapratuši paši sevi.
Mēs - esam Avots. Tāpēc katru reizi, kad mēs noliekam citu cilvēku vai lietu augstāk par sevi un/vai apvainojam otru cilvēku vai kaut ko ārēju, mēs atdodam savu spēku, radot iekšējo atdalītību (no Avota). Tas patiešām ir tieši tik vienkārši. Un vienmēr tā ir bijis. Vienīgā atšķirība tagad ir tā, ka būt neuzticīgam sev ir tik ļoti šausmīgi, ka mēs esam spiesti palikt mūsu stingro vientulības rāmju iekšienē, jo citādi mēs saņemam acumirklīgu negatīvu atbildes reakciju, un šī spirāle ātri vien iziet no kontroles. Mēs esam izgājuši ārpus dualitātes robežām, bet, lai paliktu vienotībā, vēl joprojām ir vajadzīga mūsu līdzdalība un mūsu centieni. Citiem vārdiem sakot, katru reizi, kad mēs iesaistāmies duālistiskajā domāšanā vai uzvedībā, mēs riskējam apdedzināties. Visums ir bezkompromisa savā viengabalainībā un tādiem ir jābūt arī mums pašiem. Gala rezultātā - MĒS ARĪ ESAM Visums.
Paradokss slēpjas tajā, ka mēs spējam patiešām kaut ko saskatīt aiz sevis pašu robežām tikai tad, kad esam nevainojami centrēti paši sevī. Tieši tāpat tikai, kad mēs esam sevis pašu visuma centrs, mēs varam kalpot Visumam. Un, jā, tas ir pretrunā ikvienam pavedienam, katrai mūsu nosacītās esības šūnai, mūsu ego, mūsu audzināšanai, sabiedrībai, reliģijai, visai mūsu bagāžai. Un vēlreiz, jā, ja mēs pastāvīgi liksim sevi pirmajā vietā, tad nebūt neizskatīsimies pēc pamuļķiem to acīs, kuri joprojām ievēros karmas/atdalītības likumus. Tas tiešām nav būtiski, jo pēc dažu nepatīkamu dūrienu saņemšanas jūs drīzāk izvēlēsieties būt par pamuļķiem nekā palikt par grīdas lupatām.
Mūsu pastāvīgais darbs tagad ir tāds, lai paliktu ārpus atdalītības apziņas, bet tas nozīmē pastāvīgu šo divu (vīrišķo/sievišķo, jūs/es) polāro enerģiju līdzsvara uzturēšanu VISĀS mūsu savstarpējās attiecībās. Pacelšanās/augšupeja prasa mums pieturēties pie šī taisnā un šaurā ceļa, bet tas nozīmē, ka mums ir jābūt gan ne pārāk pasīviem, gan ne pārāk agresīviem; ne pārāk dodošiem un ne pārāk ņemošiem; ne pārāk atvērtiem un ne pārāk noslēgtiem; ne pārāk stingriem un ne pārāk elastīgiem; ne pārāk pieņemošiem un ne pārāk noliedzošiem; ne pārāk radošiem un ne pārāk strukturētiem. Mēs vienkārši nevaram būt nekādi "pārāk".
Šo divu (vīrišķo un sievišķo) pašizpausmju līdzsvarošana, kā jau es teicu savā pēdējā ziņojumā, pati par sevi ir uzskatāma par augstāku aktu, kas no mums prasa neticamu disciplinētību, MĪLESTĪBU uz sevi un emocionālu atbildību. Taču šī neitralitāte (tā izpratne, ka abas šīs enerģijas izpausmes ir tikai vienas medaļas divas puses) ir uzskatāma par vienīgo atslēgu, kas spēj atvērt šos pērļu vārtus, kuru priekšā mēs visi stāvam, gaidot savu rindu, lai pa tiem ieietu. Kur ir mūsu vieta šajā rindā (sākumā, vidū vai beigās), ir atkarīgs tikai no tā, kādā mērā mēs esam spējīgi nesatricināmi turēties pie sava Dievišķā spēka, kas nāk no pilnīgas MĪLESTĪBAS uz sevi. MĒS visi izlemjam to noteiktā līmenī un noteiktās savas dzīves jomās un, visdrīzāk, turpināsim ar to nodarboties arī priekšā stāvošā Merkura retrogrādā cikla/aptumsuma cikla laikā. Tomēr, par laimi, tīrā potenciāla sajušana, kas mūsos ir palikusi pēc saulgriežiem, pārliecina mūs nemulst no tā. Miers un izpratne par to, ka šis laiks būs ļoti nozīmīgs ikvienam no mums, stiprina mūs, jo dvēseles dziļumos mēs zinām, kam mums nāksies vēl DAUDZEJĀDĀ ZIŅĀ izprast sevi jaunos un sevi vecos. Mēs izpētām ne tikai savas jaunās patiesās iespējas kā Dievam līdzīgas suverēnas būtnes, bet gatavojamies arī noskaidrot, ko mums ar tām DARĪT. Vai atceraties šo "darīt"? Es došu jums mājienu - NEGULĒT.
****************************************************************************
Piektā iniciācija.
Dažu pēdējo gadu laikā tie no mums, kuri šeit atrodas tāpēc, lai vestu cilvēci pretim tās liktenim, ir atradušies stāvoklī, kas pēc sajūtām atgādina "anabiozi", atradušies "ziemas miegā" - miera, klusuma un aizsargātības kokonā, kamēr mēs izgājām 5 konkrētus, plašus un secīgus cilvēciski-garīgos līmeņus iniciācijai/iesvētīšanai Kristus Esībā.
Kā man tika izskaidrots 2005.gadā, šis iniciācijas ceļš vai "iesvētīšanas augšupeja/pacelšanās" radīs pakāpenisku apziņas paplašināšanos secīgu apvienošanās posmu laikā, kas gala rezultātā kūst par rezultātu tam, lai mēs apgūtu/pārvaldītu:
-fizisko ķermeni
-emocionālo ķermeni
-mentālo ķermeni
-garīgo ķermeni
-matēriju
Šādā secībā, taču ne obligāti lineārā veidā.
Tā kā lielākais vairums šo iniciāciju ir bijušas visaugstākajā mērā koncentrētas, ļoti smalkas, ārkārtīgi samudžinātas un, tā kā tās, kā likums, ir cikliskas un nāk vienlaicīgi, man tā īsti nekad nav bijis skaidrs, kad tās ir notikušas. Izņemot manu pašu pirmo.
Daudziem no jums pirmā iesvētīšana sākās ap 1999.gadu, Apziņas Galaktiskā Cikla "Pirmās Dienas" sākumā (pēc maiju kalendāra). Man personīgi šis periods iesākās ar INTENSĪVU (lasi: šausmīgu) attīrīšanu, kura, kā man šķiet, nekad nebeidzās un nebeigsies un, kura "uzsprāga" spontānas Kundalini aktivācijas veidā un pakāpeniski pārveidoja ikvienu manas dzīves un ķermeņa aspektu secīgu attīrošas uguns viļņu veidā.
Un tagad, pēc 14 gadiem (plus/mīnus vairāk kā 12000 gadu) šī īpašā, koncentrētā galaktiskā cikla, man saka, ka mēs esam nonākuši pie 5-tas iniciācijas, kuru ietvēra 22.septembra Saulgrieži.
Padome [Plejādiešu Augstākā Padome] šo iniciāciju, kuras rezultāts būs matērijas apgūšana/pārvaldīšana, dēvē par "Monādes Saplūšanu".
****************************************************************************
Lorena
Mīļie, Jaunākais no Lorenas vēstījumiem par šobrīd notiekošo. Lasiet un uzņemiet - patiesā Mīlestībā, Sandra.http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5086129
