Dievs rīko svinības
9.jūnijs/2010
Tu esi ielūgts piedalīties svinībās, kuras es rīkoju uz Zemes visiem tiem, kas te atrodas. Šis galā notikums tiek rīkots par godu tev. Tas ir gods dzīvot uz Zemes un piedalīties visā tajā, kas te notiek. Nāc. Nāc kopā ar Mani.
Te ir tava galda karte. Sēdi tur vai varbūt labāk te, lūdzu, te ir Mūsu deju karte. Dejo tur, kur atrodies. Es sniedzu tev Manu roku, un saku „Dejosim”. Un tu pieņem Manu roku un Mēs dejojam. Mēs dejojam lēni un ātri. Mēs dejojam pie visiem ritmiem. Mēs saprotam, ka esam dzīves dejas virtuozi uz Zemes. Pat vecās dejas atklājas pa jaunam.
Mēs muzicējam. Viss ir uzskaņots. Tu ieslēdz mūzikas automātu. Tu ieliec plati un Mēs dejojam. Tu esi uzlūgtais un pats uzlūdz uz deju. Tu dejo un visa pasaule ir deja. Tādas ir Mūsu svinības.
Mēs griežamies dejā. Mēs sadejojam ar visiem citiem dejotājiem. Mūsu deja ir plānota, neplānota, spontāna, nespontāna. Galvenais ir tas, ka Mēs dejojam, Mēs dejojam priekam, mēs to izdejojam, ne tāpēc, ka tā ir sarežģīta deja, bet mēs dejojam prieka pēc. Mēs izdejojam jaunus soļus.
Mēs nogaršojam visu koku augļus. Pat tādu, kuri aug tāltālās zemēs un kurus nekad neesam redzējuši vai pieskārušies, mēs nogaršojam Mūsu iedomu augļus. Mēs nosaucam vārdā katru lietu un dodam tai vārdu, ja tām tādu nav. Nav nekā tāda, ko mēs nevarētu izdarīt un izdzīvot savā dzīves ceļā un Mūsu virpuļojošās dejas laikā uz Zemes. Mēs griežamies dejā vienu reizi, otru, trešo. Mēs esam paši sev partneri. Mēs maināmies lomām.
Jā, protams, dažas dejas tu sauc par darbu, citas par spēli, vēl citas tu izdejo. Tā tu tās sauc.
Bet visu laiku tu esi ceļinieks. Tu esi skauts, mednieks, spēlētājs, mijējs, piedzīvojumu meklētājs uz Zemes. Tu esi lokans, tu esi biezs. Zemei vienalga kāds esi. Tā sevi piedāvā tev. Zeme ir tava dejas grīda. Tava dejas grīda ir mežs, un ezers, tā ir gaiša diena un tumša nakts, tā ir mierīga jūra, tā ir aurojoša jūra, jūrai patīk būt arī tādai. Varbūt tev arī patīk. Varbūt tev patīk šūpošanās. Šūpojies, mīļais, šūpojies.
Dzīve uz Zemes paredzēta priekam, neatklātā atklāšanai, skriešanai tai apkārt. Dzīve domāta priekam, jautrībai, tas ir uzvedums ar negaidītiem pavērsieniem un gaidītām pārmaiņām. Viss ir labi tad, kad tev patīk būt uz Zemes.
Izbaudi šūpošanos. Izbaudi pacelšanos uz augšu, tad nolaišanos lejā. Izbaudi virsotnes, izbaudi kritumus.
Izbaudi atspirdzinājumus. Vecās mīļās lietas un jaunās. Mēs te esam, lai izbaudītu un priecātos. Mēs te esam, lai uzkrātu. Ļauj Mums uzkrāt saldo, un arī to, kas nav tik salds, un visu sagremot. Tas atrodas uz Mūsu šķīvja. Mēs apēdam visu. Šķīvis ir tīrs. Mēs pieņemam visu, kas Mums tiek pasniegts. Pieņemam pateicībā. Mēs esam tādi paši kā jebkura cita dzīvība uz Zemes. Viss, kas Mūsos ienāk ir Mūsu, un mēs izdejojam savu Pirmo Izvēli, Otro Izvēli un pat Pēdējo Izvēli, jo arī tā mums tiek pasniegta uz dzīves šķīvja.
Mēs aizveram acis, mēs atveram acis. Mēs mirkšķinām. Mēs smaidām. Mēs nesabožamies, jo mēs dejojam. Mēs dejojam savu siržu ritmā, līdz pat diviem rītā, līdz rīta blāzmai, mēs dejojam starp laikiem. Pats svarīgākais ir tas, ka Mēs dejojam.
Dievs teica:
