Ceturtais vēstījums no Airisas, kas saņemts caur Kris Won (19.maijs/2011)
A I R I S A
Esmu Goldstaad ieplakā. Šī ieplaka atrodas ievērojamā dziļumā, bet okeāna pamatne ir vēl zemāka salīdzinot ar skarbajiem un nezināmajiem Norvēģu jūras dziļumiem; tās ir vietas, kur pat mēs nevaram doties.
Kādi brīnišķīgi skati! Žēl, ka jūs neredzat šo neticamo skaistumu, ko piedāvā okeāna pamatne visām būtnēm, kas spēj priecāties par šo skatu. Bet jūs vismaz varat priecāties un izbaudīt neparasto Skandināvu zemes fjordu skaistumu, tie ir vieni no skaistākajiem skatiem uz Gaijas. Fjordi lepni, kā vēlēdamies aizsniegt debesis, paceļas un raugās pāri Norvēģu jūras ledainajiem ūdeņiem.
Pirms dažiem gadsimtiem vikingi ar savām drakkars, tā viņi sauca savas ātrās un veiklās laivas, kuģoja cauri Ziemeļu jūrai. Bieži senie vikingi stāstīja interesantus nostāstus par atvērtās jūras sastaptām sieviešu kārtas būtnēm, kuras tiem dziedājušas skaistas, iedvesmojošas dziesmas, viņi tās saukuši par „sirēnām”. Jā, tāpat kā tik populārā akmens skulptūra Kopenhāgenas ostā, Dānijā, Baltijas jūrā.
Un tagad uzminiet, kas ir šīs sirēnas, par kurām runā norvēģu karotāji? Protams, tās esam mēs, kaut arī tās parādījās ar zivs astēm un spurām; jūrnieki mūs redzēja peldam atklātās jūrās, daudzu jūdžu attālumā no krastiem un zemes.
Tā leģendas daļa, kas runā par to, ka mēs esam hipnotizējušas jūras ceļotājus un tie sākuši lēkt ārā no kuģiem un noslīkuši, nav patiesība. Tas ir smieklīgi! Kāds mums labums no jūrnieku noslīkšanas? Toties daudzas reizes mēs esam kāpušas uz kuģiem un dziedājušas kuģotājiem skaistas dziesmas, daudzas no tām laika gaitā ir aizmirstas.
Kuģinieki centās atcerēties daudzas šīs melodijas, citiem tas izdevās labāk, citiem vājāk, bet tagad es lepni varu teikt, ka „ķeltu mūzikas” sākotne meklējama rindās un vārsmās, kādas mēs mēdzām dziedāt jūrniekiem.
Mūsu vārsmu sākums meklējams Atlantīdas laikā un šīs dziesmas kuģiniekiem dziedātas pirms Atlantīdas nogrimšanas.
Daudzas tā laika pilsētas atrodas dziļi zem Atlantijas okeāna ūdeņiem (tāpēc to arī sauc par Atlantijas okeānu, jo tajā vietā dzīvoja atlantīdieši). Daudzas reizes esmu apmeklējusi šīs senās pilsētas, man patīk peldēt un raudzīties senajās akmens statujās, ēkās, pieminekļos un būvēs, tās visas ir neiedomājami skaistas. Tās ļoti līdzinās Ēģiptes- Luksoras un Karnakas tempļu antīkajai arhitektūras mākslai. Ēģiptes tempļos atrastajos obeliskos un citos ēģiptiešu arhitektūras pieminekļu paraugos, daudzi elementi un iezīmes līdzinās senās Atlantīdas arhitektūrai; atlantīdieši savas varenās būves lietoja kā enerģētiskas antenas, kas piesaistīja no visuma magnētiskās straumes un spēja piesaistīto enerģiju uzkrāt tempļos, laukumos un citās konstrukcijās.
Mūsdienās šīs zināšanas ir zudušas. Bet mēs ticam, tās tiks atjaunotas Lielo Pārmaiņu laikā.
Nu man ir jādodas prom. Ļoti gaidīju tikšanos ar šo vēstītāju, jo pagājis labs laiciņš kopš mūsu pēdējā vēstījuma.
Līdz nākamajai reizei, kas turpinās kalpot kā saite starp divām rasēm, vienu- kas mīt uz virszemes, un otru- kas mīt zem ūdens.
Horti Pan Keor. Alí Maluá. Gaidīšu mūsu nākamo tikšanos, jo nu ir uzlabojušās un pilnveidojušās mūsu savstarpējas komunicēšanās spējas.
Avots: Airisa
Kanāls: Kris Won
Tulkoja: Māra
