Kā droši vien vairākums zināt, Sai Baba jau 18 dienas ir hospitalizēts savā paša Super Speciality Hospital.
Diagnoze - pneimonija un nieru mazspēja.
Baba saņem vislabāko iespējamo aprūpi, pie viņa ir pasaules lābākie speciālisti un viņam pieejams modernākais aprīkojums.
Tas ko mēs un Jūs varam darīt ir lūgt par Sai Babu!
Ir tā, ka Sai Baba šobrīd ir uzņēmies daļu no Zemes Mātes ciešanām. Caur šo savu "slimību" viņš palīdz Japānas tautai, līdzsvarojot, harmonizējot un mazinot japāņu ciešanas.
Svami pats kādreiz ir izteicies, ka ja viņš savus sekotājus aicinās lūgt par Zemes Māti, diez vai būs kāda lielā atsaucība. Toties ja būs jālūdz par Viņu pašu - sekotāju (devotees) atsaucība būs nesalīdzināmi lielāka. Tātad, lūdzot par Sai Babu šobrīd mēs lūdzam par mieru un līdzsvaru uz mūsu mīļās Zemes!
Par Sai Baba's veselību mums īstenībā nav jāuztraucas. Viņš ir noteicis ka dzīvos līdz 96 gadiem, tātad vēl 10 gadus, un tikai Viņš pats izlems, kad atstāt šo ķermeni.
Sai grupas un Sai Centri pasaulē organizē kopīgas lūgšanas 16. 17. un 18. aprīlī. Lūdzu skatīt informāciju zemāk.
Pielikumā tulkojums no kādas Anil Kumar (Sai Baba's tulks un sekretārs) runas fragmenta, ko A. Kumars teicis pirms gadiem astoņiem, skaidrojot kādēļ Baba būdams Dievcilvēks nespēj pats sevi izdziedināt, un kādēļ viņam jāuzņemas ciešanas. Tas ļoti sasaucas ar šībrīža situāciju.
Lai Jums Gaisma
Alvils
Vienoto lūgšanu un badžanu dziedāšanas laiks un datumi:
sestdien, 16.aprīlī - no 16.00-4.00rītā (vietējais laiks)
svētdien, 17. aprīlī - no17.00- 5.00 rītā (vietējais laiks)
pirmdien, 18. aprīlī- no 19.00- 5.00 rītā (vietējais laiks)
Šis ir izvilkums no Anil Kumar (Sai Baba’s sekretārs un tulks) runas.
Tā teikta laikā, kad Sai Baba jau otro reizi pēc kājas lūzuma nokļuva riteņkrēslā, aptuveni 2003. gadā (AB piezīme).
Kāda jēga tam, ka Bhagavana ķermenis uzņemas šo slimību? Vai kādai dzīvai būtnei no tā ir kāds labums? Vai tam ir kāds filozofisks izskaidrojums?
Kad satieku lielākas vai mazākas ļaužu grupas šāds jautājums man tiek arvien uzdots. Es neiedziļināšos šī konkrētā gadījuma filozofijā vai garīgajā nozīmībā. Jautājums ir par to, kā jūs šobrīd saprotat situāciju, kad Bhagavans atrodas riteņkrēslā. Jūs gribēsiet saprast, kādēļ Viņš ir labprātīgi uzņēmies šo nelaimi.
Vai Viņam ir kāds mērķis, tāds kā, piemēram, cilvēces labklājība, uzņemoties šo ievainojumu?
Mani draugi, Avatāra uzdevums ir mācīt. Avatāra nolūks ir nodemonstrēt. Avatāra mērķis ir būt par piemēru. Rādīt piemēru, uzskatāmi nodemonstrēt un mācīt ir katra Avatāra uzdevums 3-dimensiju pasaulē. Kad Baba sprigani pārvietojās uz savām kājām, viņam bija mums nododams ziņojums. Baba ir riteņkrēslā šodien, arī tagad viņam ir nododama ziņa. Mums ir apgūstama mācību stunda, toreiz, tagad un uz visiem laikiem.
Ja paskatāmies uz to kādā stāvoklī ir Svami fiziskais ķermenis, redzēt Viņu riteņkrēslā ir ļoti sāpīgi. Reizēm jūtīgākas sievietes sāk raudāt to ieraugot. Kāds var iedomāties pajautāt, kādēļ Viņam jābūt šādā stāvoklī. Kāds var par sākt apšaubīt Viņa Dievišķumu.
Kāds jutīsies slikti, kādēļ Viņš, kas dziedina katru un visus, nespēj dziedināt pats sevi?
Daži cilvēki nonāk otrā galējībā. Ja jau Viņš nespēj dziedināt pats sevi, kā viņš taisās dziedināt mani!
Šie ir jautājumi, kas dzimst mūsu prātos. Nav jēgas kādu par kaut ko nosodīt. Nav jēgas kādu no šāda viedokļa paudējiem saukt par mazāk uzticīgu, vai par ateistu. Nav jēgas viņam likt pamest Prasanti Nilajam (Svami mītnes vieta). Varat padzīt vienu šādu indivīdu, bet uzradīsies miljoni citu tādu pat. Tādēļ mēģināsim kopīgi saprast un izzināt šo konkrēto lietu.
Es domāju šeit ir dažas mācību stundas, kas mums būtu jāapgūst, no tā, ka Svami atrodas riteņkrēslā. Pirmā mācību stunda, manuprāt, ir pieņemšanas būtība, kā jau iepriekš esam runājuši. Viņš ir pieņēmis šo stāvokli; tādēļ Viņš dod priekšroku atrasties riteņkrēslā. Pirms diviem gadiem Svami bija jau nonācis riteņkrēslā. Tur Kodaikanalā daži ļaudis lūdza un piedāvāja: ”Svami, mums ir moderns, smalks riteņkrēsls, kuram cilvēki nevar redzēt riteņus. Tu varēsi tajā sēdēt un pārvietoties ļoti majestātiski.” Svami teica: Nē, sagādājiet man visparastāko riteņkrēslu”. Baba arī piebilda, „Ļaudis nāk lai satiktu mani, nevis manu krēslu. Ļaudis nenāk šurp lai skatītos uz manu riteņkrēslu. Viņi nāk lai redzētu mani.” (Smiekli).
Tā sacīja Baba. Tas tikai liecina par to, ka viņš ir pieņēmis situāciju. Šī ir mūsu visu mācībstunda. Mums jāmācās pieņemt realitāti, būtiskus faktus. Jā - tur ir kaulu lūzums, OK, es to pieņemu. Nav jēgas meklēt citu iemeslu vai citu ieganstu.
Otrkārt, Viņš sacīja, ka tas notika dabiskā notikumu gaitā. Viņš netika uzņēmies kāda cita kaiti vai slimību. Ja Viņš mums pateiktu, ka ir uzņēmies tā-un-tā cilvēka nelaimi, mēs jau nākamajā mirklī to cilvēku piebeigtu (Smiekli) Tātad Viņš to paziņoja pilnīgi skaidri, ka nav sevi pakļāvis kāda cita nelaimei. Tas, kas notika, ir noticis dabīgas notikumu gaitas rezultātā. Pat Dievam ir Jāseko Paša Noteiktiem Likumiem.
Tālāk Viņš deva vienu piemēru. Ja kāds vannas istabā paslīd uz ziepju gabala, tas ir droši, ka viņš nokritīs, vai tas būtu Dievs vai vienkāršs cilvēks. Uz Dievu tāpat iedarbojas gravitācijas likumi. Viņš nestāv pāri dabas likumiem. Tāpat, piemēram, policists, kurš seko lai mēs ievērotu satiksmes noteikumus un braucam pa ceļa kreiso pusi, kā pieņemts Indijā, un liek mums šo likumu ievērot, pats nevar braukt pa ceļa labo pusi, tikai tādēļ vien, ka viņš ir policists. Nē, arī viņam ir jābrauc pa ceļa kreiso pusi.
Tādējādi Dievam, kurš radījis šos Dabas likumus, ir jāievēro Paša likumi. Viņš ir ieviesis likumus, Viņam pašam ir bez izņēmumiem jāievēro Savi likumi. Tā ir otrā mācībstunda. „Ja man ir uzlikts par pienākumu kaut ko izciest, tad tā tam jābūt. Tur nav nekā nepareiza.”
Trešā mācību stunda ir tāda, ka Svami sejā jūs neredzēsiet ne mazākās sāpju pazīmes. Tas ir pilnīgs pretstats, kā rīkojamies mēs. Katra niecīgākā mūsu ķibele, lai tā būtu ģimenes problēma vai saimnieciska problēma\ - mēs, ja vien iespējams, pārvēršam to par nacionāla raksturs problēmu! (Smiekli)
Vienkāršas galvas vai zobu sāpes, ir pietiekošs iemesls, lai mājās ieviestu komandantstundu! Neviens nedrīkst runāt, skatīties TV, jokot, smaidīt un lūdzu nekādus viesus, jo man taču sāp galva! (Smiekli) Tā mēs dalāmies savās galvas sāpēs ar visiem. Mēs neatstājam nevienu vienaldzīgu, līdz tie visi arī ir tikuši pie galvas sāpēm! (Smiekli)
Bet šeit ir Bhagavans, kas nekad nav ieminējies, ka Viņam kas sāpētu. Viņš nekad to nav teicis! Viņš vienmēr apgalvo, ka viņam nav nekādu sāpju, un viņš dalās ar visiem laimē caur savu plato smaidu, laipnajiem žestiem un iedrošinājuma vārdiem. Šī ir mācība mums visiem tikt galā ar savām problēmām. Tā daloties laimē ar ikvienu ap mums, mēs gūstam trešo mācībstundu.
Svami Nekad nav mainījis savu dienaskārtību. Tā ir ceturtā mācībstunda, kas mums ar šo jāapgūst. Jebkura neliela kaite, liek mums doties pēc slimības lapas. Kāds vīrs, kas bija mans draugs, bet ar pavājām angļu valodas zināšanām, savā pieteikumā ierakstīja: „Es ciešu no savas meitas precībām - tādēļ lūdzu piešķirt man slimības lapu.” (Visi smejas!) Ciešanas?? Viņam ir taisnība par ciešanām, jo viņam bija jāmaksā liela pūra nauda. (Smiekli) Tāpat viņam nācās izrādīt cieņu un īpašu laipnību līgavaiņa ģimenei. Tādēļ viņam nācās daudz ko paciest, tur viņam taisnība.
Tai pat laikā Baba, kam šeit ir drudžaina dienas kārtība no agra rīta līdz pat vēlam vakaram: runājot ar ļaudīm, dāvājot intervijas, sniedzot daršanus, vadot un norājot ja nepieciešams, norādot ceļu, pamācot un cildinot cilvēkus. Tā dienaskārtība nekad nav tikusi mainīta, jebkāda iemesla dēļ. Ja tas būtu tu vai es, mēs noteikti pieprasītu slimības lapu. „Man sāp galva; tādēļ man ļoti žēl, bet esiet tik jauki piešķiriet man brīvdienu.” Baba nekad nav ņēmis slimības lapu, kaut uz vienu vienīgu dienu.
Tāpat mēs reizēm varam uzdot jautājumu, kādēļ daršans tiek atcelts. Ļaujiet man padalīties ar jums Dievišķā noslēpumā, ko laikam man nevajadzētu darīt. Es zinu, ka uzņemos risku, tā vienmēr notiek ar mani. Es no tā nespēju izvairīties. (Smiekli) Tik daudz interviju šodien notiek Viņa rezidencē. Ja man būtu iespēja, es teiktu „Svami, ko tas viss nozīmē?” Viņš runājas ar tik daudziem ļaudīm savā pieņemšanās. Nav tā, ka Viņš mēģinātu no mums izvairīties. Svarīgas lietas un politiski jautājumi tiek apspriesti. Tādēļ, Svami nav devies brīvdienā, kad daršans tiek atcelts. Viņš ir visaizņemtākais tais dienās, kad daršans tiek atcelts. Viņš ir tik aizņemts, ka Viņam nākas atcelt daršanu. Viņš ir vairāk noslogots, kā parasti. Tādā pat veidā daudzi no mums svētdienās strādā vairāk, kā jebkurā citā dienā. Mums tāpat jāvelta laiks kalpošanai, badžanu dziedāšanai un svētdienas skolai. Visas šīs lietas notiek svētdienā, tādēļ mēs esam vairāk aizņemti. Tādēļ mēs labprāt mēģinām atpūsties darba dienās. (Smiekli) Tātad mācība ir, ka Viņš nekad nav mainījis dienas kārtību vai savus iepriekš plānotos darbus.
Svami mums demonstrē ķermeņa un prāta nošķirtību: Šī ir vēl viena mācībstunda, ko mums no viņa mācīties. Viņš mums ir teicis, ka mēs neesam mūsu ķermenis. Mēs teorētiski zinām, ka mēs neesam ķermeņi. Bet tajā dienā kad ir galdā pica, Es esmu ķermenis! (Smiekli) Kad es redzu saldējuma porciju, es esmu ķermenis. Kad es redzu savā priekšā kādus marinētus gardumus no Dienvidindijas, tad es kļūstu ķermenis! (Smiekli) Tātad mēs teorētiski zinām, ka mēs neesam ķermenis, bet mēs kļūstam par ķermeni, kad rodas piemērota situācija.
Mēs zinām, ka mēs neesam Prāts vai Ego. Visi saka ”Es neesmu prāts.” Bet atkal, tas ir tikai teorētiski. Ja jūs kāda teikto nosauksiet par blēņām, tad adresāts sadusmosies. Bet ja viņš patiešām nav prāts, kādēļ viņam būtu jākļūst dusmīgam? (Smiekli) Teorētiski viņš zina, ka viņš nav prāts; bet īstenībā viņš ir pilnīgi pakļauts prātam. Prāts vai jūsu Ego reaģē momentāni, tādēļ, ka prāts joprojām ir ļoti jūtīgs. Tas ir kā benzīns – viegli uzliesmojošs.
Kad Ego tiek aizskarts, tas var izplesties līdz vispārākajai pakāpei. Ja Es jūsos neklausos, Jūs kļūstat aizkaitināti!
Bet ja es jums nesekoju, jūs kļūstat īgni....
Mēs neiedomājamies, kādēļ jūs kļūstat tādi. Mums nerūp iedziļināties citu dzīves problēmās, un iespējams, saprast, kamdēļ, dažs ir tāds kāds viņš ir. Vienīgais kas mums rūp, kādēļ viņš nerīkojas saskaņā ar to, kā vēlētos mēs, vai kādēļ viņš neuzvedas saskaņā ar mūsu iegribām. Bet teorētiski mēs zinām, ka mēs neesam Prāts, tātad mūs nevada Ego. Tad, lūk, mani draugi, mēs ļoti labi pārzinām teoriju, bet neko no prakses. Esmu pārliecināts, jūs ielāgojat manis teikto. Es atkārtoti saku: „Mēs zinām”. Es nesaku „Jūs zināt”. Es saku „Mēs zinām”, kas nozīmē mani pašu tai skaitā. Esmu pirmais sarakstā. Mēs teorētiski zinām, ka neesam ne ķermenis, ne arī Prāts. Līdz šim tāda arī bijusi mūsu uzvedība.
Tātad kā lai Viņš mūs pārliecina? Kā lai Viņš panāk, ka mēs apvienojam teoriju ar praksi?
Svami ir mums uzskatāms piemērs. Iedomājieties neciešamās sāpes, kaulu lūzuma vietā, tam sekojošo operāciju, tad nākamo kritienu un atkārtotu lūzumu. Kā Viņš spēj to paciest? Kā Viņš spēj smaidīt. Kā Viņš spēj stāvēt kājās un lasīt lekciju. Kad Viņš bija pie labas veselības, viņš spēja mums lasīt lekciju stundas garumā. Šodien Viņš sniedz mums pusotru stundu garu priekšlasījumu. Kā tas ir iespējams?
Pieņemsim, ka man kaut kas sāp? Vai es varu pasmaidīt Ja man ir grūti, vai es varu šodien neiet uz darbu? Kā Viņš spēj to paveikt? Atbilde ir pavisam vienkārša, jo Viņš stāv pāri ķermenim. Viņš stāv pāri arī savam prātam. Tas mums uzskatāmi demonstrē, ka Svami spēj pārvarēt savu prātu un ķermeni.
Ja vien mēs to neredzam darbībā, ja vien mēs to neredzam savā acu priekšā, mēs nespējam mācīties. Daudzi cilvēki jautā kādēļ Svami neizdziedina pats sevi. Ja Viņš sevi izdziedinātu, mēs būsim pirmie cilvēki, kas teiks: „Tu esi Dievs, Tu spēj sevi izdziedināt. Kā būtu ar manu izdziedināšanu?”
Ja Viņš sevi nedziedinās, ļaudis atkal teiks, „Kā Tu vari būt Dievs, ja nespēj dziedināt pats sevi?
Mēs nevienu nesaudzējam! (Smiekli) Mums vienmēr ir gatavi jautājumi. Bet, tikai tad, kad mēs pārtraucam jautāt, un sākam pieņemt lietas, mēs pavisam noteikti varam sākt mācīties.
Citāta beigas (Tulkoja: AB)
