Skolotāji. Baltie un melnie skolotāji.
Apmācību metodes
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Patika šīs raksts par skolotājiem un
apmācību metodēm, kurus tie pielieto. Savā ziņā mēs katrs esam skolotājs un te
var ieraudzīt vienu no iemesliem, kāpēc mums jāmāk noteikt savu robežu un
respektēt citu cilvēku robežas. Neuzrunāja sadalījums uz
baltiem/pelēkiem/melniem skolotājiem (līkās pārāk vecmodīgs), bet tomēr tas
netraucē saprast šī raksta jēgu.
ViktorsBalto skolotāju uzvedībai ir raksturīga mazā ieinteresētība attiecībā uz rezultātu un efektivitāti. Skolnieku enerģija viņiem nav vajadzīga, bet altruisma viņiem arī vairs nav, tā kā, jo vairāk altruisma, jo tuvāk cilvēks ir pelēkajiem.
Vienkāršā pedagoģiskajā procesā skolā, augstskolā, baltais pedagogs vienkārši mierīgi izstāsta visu materiālu un - kurš no audzēkņiem apgūs zināšanas, tas apgūs, kurš neapgūs – tā ir viņa paša darīšana. Skolniekam ir jāmācās pašam – savā enerģijā, savā ieinteresētībā un vajadzībā kļūt par speciālistu.
Var minēt šādu daoistu baltās garīgās mācības piemēru: skolotājs sēž un meditē, pienāk jauneklis un lūdz viņu
pieņemt par mācekli. Skolotājs pasaka viņam kādu atziņu un aizsūta apdomāt tās jēgu. Skolnieks kaut kur dzīvo, kaut ko ēd, domā un ierodas pēc divām dienām. Viņš sāk stāstīt skolotājam savus apsvērumus, bet tas [skolotājs] paķer nūju un sit viņam. Skolnieks aizbēg, bet skolotājs kliedz nopakaļus: „Domā labāk!”. Skolnieks domā vēl divas dienas, atkal atnāk, stāv drošā attālumā un izklāsta savas domas. Ja viņš ir sapratis šīs atziņas būtību, skolotājs dos viņam citu - tālākai meditācijai, ja nav sapratis – viņš atkal dabūs sitienus ar nūju, jo skolotājs ir veikls – panāks. Kāda gan ir šādas prakses jēga?
Pirmkārt – tiek pārbaudīta pacietība un vēlme mācīties.
Otrkārt – skolnieks pierod būt atbildīgs par saviem vārdiem.
Treškārt – viņam tiek parādīts, ka laiks, kuru meistars velta apmācībai, atraujoties no savām lietām un meditācijām, ir jāciena un jāgodā, nevis tas jātērē prātuļošanai.
Ceturtkārt – jauneklim tiek parādīts, ka, ja viņš grib mācīties, viņam pašam ir jānodrošina sava dzīve.
Ja viņš tam visam piekritīs un izpaudīs spējas attiecībā uz mācīšanos, tad skolotājs viņam pēc tam daudz ko iemācīs, veltīs uzmanību, tuvinās sev, taču – kad tas būs? To izlemj tikai skolotājs – var paiet gadi. Tomēr, lūk, savu mieru šis skolotājs nodrošinās – viņš saskarsmes procesu ar mācekļiem veidos tādā veidā, ka laika pašam priekš sevis viņam atliek pilnīgi pietiekami.
Melno skolotāju uzvedību raksturo liela ieinteresētība apmācības efektivitātē. Viņiem ir vajadzīga viņu skolnieku, viņu skolnieku audzēkņu enerģija, utt. Plus viņi saņem enerģiju no visiem, kas „iekrīt” uz viņu mācībām un godā viņus.
Melnais skolotājs ir ieinteresēts talantīgos audzēkņos, kuri uz viņu ir „iekrituši” un ir spējīgi kvalitatīvi nodot zināšanas, taču pārāk tās nepārveidojot. Melnais izstrādā noslīpētas, vislabākās metodikas, kuras grūti ar kaut ko papildināt, un nodod tās no lielākas autoritātes pozīcijām – tādā veidā, lai viņam ticētu.
Ja apskatām pasniegšanu skolā vai augstskolā, tad melnais pedagogs audzēkņiem iedveš pārliecību par tā, ko viņš māca, patiesumu, uzticamību vai neaizstājamību. Nodot zināšanas pa-melnam nozīmē visu līdz galam izstāstīt –kā vajag darīt. Tas cilvēkus padara par automātiem. Cilvēki, lielākoties ir labticīgi, viņi nesaprot melno dabu un neprot no viņiem mācīties tā, lai padarītu zināšanas par savējām, bet mācības apguvuši – aizietu. Lieta ir tāda, ka mācību noslēgumā jums noteikti būs cīņa ar šo skolotāju - ja viņš ir melnais. Mācību noslēgums ir tad, kad skolnieks grib atbrīvoties un aiziet no skolotāja varas un autoritātes. Melnajam skolotājam tas nozīmē enerģijas zaudējumu, kuru augošais skolnieks (un viņa audzēkņi, ja tādi ir) viņam atdod. Cīņa notiek domu līmenī, enerģētiski, dažkārt vārdiski vai pat fiziskajā līmenī – viss ir atkarīgs no tā, kāda ir bijusi skola.
Atcerieties atziņas no Dhammapadas, kas izraisījušas tik daudz jautājumus un neizpratni:
„Saticis valdnieku no kšatriju dzimtas – nogalini viņu; saticis valdnieku no brahmaņu dzimtas – nogalini viņu. Saticis
Tēvu un Māti – nogalini viņus”. Vai arī austrumu sakāmvārds: „Saticis Budu – nogalini Budu”.
Šajās atziņās runa ir par to cilvēku autoritātes sagraušanu savā pašu apziņā, kur kaut kad ir formējuši mūsu personību. Tas tiek darīts tad, kad cilvēks ir garīgi attīstījies, pāraudzis savus skolotājus vai viņu uzstādījumus. Vecais jau traucē cilvēkam un viņš no tā atsakās. Vienlaicīgi notiek enerģētiskās saiknes pārraušana astrālajā plānā vai tās būtiska pārveide ar to cilvēku „no kura apakšas izlīdīs bijušais skolnieks”.
Ja skolotājs ir bijis balts vai pelēks, tad kautiņš parasti nenotiek, taču, ja skolotājs bijis melnais, tad – gandrīz vienmēr. Kad skolotājs ir fiziski dzīvs un ar viņu vēl notiek saskarsme, viņš centīsies noturēt skolnieku, var ar to strīdēties, pārliecināt par kaut ko, iedvest pienākuma sajūtu, biedēt (bailes melnie izmanto gandrīz vienmēr). Spēle var norisināties ļoti smalki, bez skandāliem vai apvainojumiem, bet var sākties lamāšanās, spēcīgas sarunas, pat nolādēšana – viss ir atkarīgs no cilvēku – skolotāja un skolnieka līmeņa. Ja aiziet skolnieks no kungfu kaujas skolas vai no melnajiem magiem un aiznes sev līdzi noslēpumus, tad skolas skolotāji var pat censties viņus nogalināt. „Krabats – burvja māceklis” – ir lieliska grāmata, kurā aprakstīti magu klani, no kuriem aiziet ir ļoti grūti, taču māceklis tomēr izraujas, jo viņu atbalsta viņā iemīlējusies meitene. Skolotājs kaujā vai nu iet bojā vai izzūd, bet māceklis zaudē daudzas maģiskās spējas, kuras tikušas būvētas uz enerģētisko saikni ar magu plūsmu, kas plūst caur skolotāju.
Aplūkosim piemēru no ikdienas dzīves. Pieņemsim, ka jūs esiet mācījušies institūtā, kur pasniedza profesors, kuru jūs godājāt, kā savu skolotāju. Jums patika šis cilvēks, jūs „iekritāt” uz viņu, personīgi kontaktējāties, sajūsminājāties par viņa zināšanām un personību, pieņēmāt viņa pasaules uzskatu, bet - viņš bija melnais.
Pagāja gadi, jūs attīstījāties, bet šis profesors jau sen ir miris, un jūs sākat pārskatīt savu pasaules redzējumu. Kad pārdomās jūs nonākat pie šīs mācības, kuru pasniedza šis profesors, pamata likuma, pie saknes, pie kodola, tad pēkšņi sajutīsiet, ka aizmiegat jeb katru reizi sākat nervozēt, jūsos var parādīties neizprotama baiļu sajūta. Bet var arī visu laiku zvanīt paziņas un radinieki.
Kas tas ir? Tā arī ir šī cīņa. Skolotājs ir miris fiziski, taču viņš atrodas Zemes astrālajā ķermenī un vēl joprojām saņem enerģiju no saviem sekotājiem, viņa darbu lasītājiem. Viņš sāk uz jums iedarboties tieši no astrālā līmeņa, lai jūs neatteiktos no viņa uzskatiem un viņam netiktu liegta enerģija. Aiz viņa droši vien stāv kāda astrāla sabiedrība, kurai viņš ir piederējis dzīvs būdams un, kura arī saņem savu uz Zemes dzīvojošo sekotāju enerģiju. Ja jūs vēlaties no tā atbrīvoties, nāksies koncentrēt gribasspēku un turpināt pārdomas, bet vēl ir iespējams veikt astrālo apmaiņas rituālu ar viņu un viņa sabiedrību.
