Par kristāliem, Mēnesi, 108 un Nibiru
Pēc Deivida Aika, Ivara Vīka un Enuma Eliš materiāliem
Kristāli nav ne pozitīvi, ne negatīvi. Tie ir neitrāli. Bet, ja izstaro Mēness frekvenci, tad nepavisam nav labi. (tāpēc kristālus vajag programmēt vai uzstrāvot).
Saule sūta fotonus (informāciju, enerģiju), bet pa vidu „ielika” Mēnesi un Mēness šobrīd uztver, pārņem, bloķē no Saules nākošo informāciju.
Katrā smilšu graudiņā ir kristāls. Tāpēc mūsu planēta ir kristāliska, tāpat arī cilvēks, kurš ir šīs planētas daļa, jeb produkts; un abi- gan planēta, gan cilvēks ir informācijas raidītāji- uztvērēji.
Kvarca kristālam ir spēja noturēt fiksētu (stabilu) frekvenci un pārvērst tā vibrācijas elektriskā signālā. (tāpēc Atlantīdā un iekšzemes pilsētās- piem: Telosā, gaismu iegūst no kristāliem).
Mēs uztveram informāciju pateicoties tam, ka esam kristāliski, tāpat kā kristāli. Zemē ir milzīgi daudz kristālu, līdz pat pašam Zemes kodolam. Šie kristāli tur atrodas tāpēc, lai uztvertu un tālāk raidītu informāciju, kas ir iekodēta Saules fotonos. Mēness, kad ienāca- ielauzās Saules-Zemes Savienībā, izveidoja vibracionālu sub-realitāti, ko mēs saucam par ilūziju. D.Aiks šo fenomenu sauc par „Mēness matricu”.
Tas ir mākslīgi veidots vibrāciju viļņveida tīkls.
Tas nozīmē, ka Mēness pārveido Saules sūtīto enerģiju un ir tas, kas rada mums 3 dimensijas realitāti, izjūtas un vibrācijas.
Vēl daži fakti, kas saistīti ar Sauli, Mēnesi un Zemi. Un skaitli 108.
Saule no Zemes atrodas 108 Saules diametru attālumā.
Mēness no Zemes atrodas 108 Mēness diametru attālumā.
Zemes diametrs ir 108 reizes mazāks par Saules diametru.
Izdalot Saules lielumu ar Zemes lielumu, un tad reizinot ar 100, iegūst Mēness lielumu.
Par seno valdnieku Apsa (kas iecelts dievību kārtā) 16.gs.p.m.ē. uzrakstīts eposs. Tas ir babiloniešu, mezopotāmiešu eposs, kas stāsta par pasaules radīšanu. Eposa nosaukums- ENUMA ELIŠ. Aptuvenais tulkojums angļu valodā- when the skies above, latviešu- kad (senatnē) augšā...
Apsu eposā dēvēts par Radītāju. Bet Apsu bija valdnieks un GARA GAISMAS NESĒJS. Viņš vēlējies iznīcināt ļaunumu, tāpēc nogalināts. Apsu nogalina Eija un virs viņa apglabājuma vietas uzceļ laulību svētnīcu un veic tur rituālu dzimumaktu ar savu sievu. Piedzimst dēls- briesmonis Marduks, kuram ir Apsu spēks. Marduks nav līdzīgs cilvēkam, viņš ir PŪĶIS, kas spļauj uguni.
Marduks ievieš gada dalījumu 12 mēnešos, kas apkopoti pa 3. Eposa 5.daļā aprakstīta Mēness novietošana orbītā un tā kustības noregulēšana.
Latvju teikās par Mēnesi runā kā par Mēness uzsviešanu debesīs, un to darījis Vells.
Šumeru eposā to veic briesmonis Marduks.
Arī seno ķīniešu raksti apstiprina to, ka Mēness novietots orbītā jau tad, kad uz Zemes dzīvoja saprātīgi cilvēki.
(Marduk ir arī viens no Nibiru, planētas X, Sarkanās planētas, 12. planētas u.c. nosaukumiem.)
Un te rindas no eposa 5.nodaļas:
„He (Marduk) founded the station of Nibir to determine their bounds
That none might err or go astray”.
Aptuvenais tulkojums:
Marduks izveidoja Nibiru atbalsta punktu, staciju, kas nosaka viņu ietekmes robežas,
lai neviens neaizietu neceļos.”
Tādas ir pēdējās nedēļas atziņas, pētījumi un informācija. Varbūt arī Jums vieš kaut kādu skaidrību neskaidrajā un viltotajā.:)
Pierakstīja Māra Brante
