Atmošanās sakrālajam iemiesojumam

Lorena Gorgo
2011.gada 28.jūlijā

http://ianlisakov.ucoz.com/publ/perevody/loren_gorgo/pereobuchenie_sakralnomu_voploshheniju/6-1-0-46
http://consciousco-creationalcoaching.blogspot.com/2011/07/reeducation-of-sacred-embodiment.html
http://www.thinkwithyourheart.net/
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa


„Jūsu fiziskajā pasaulē notiek lieliska atvēršanās, kas izskaidro to vietu, kurp jūs esiet ieradušies, lai saprastu visu jūsu paveiktā darba dziļumu, ieraudzītu, sajustu, pieskartos jūsu materiālajā plānā sasniegtā atspulgam” – Plejāžu Septiņas Māsas

Fiziskā atdzimšana


Saskaņā ar Septiņu Māsu viedokli un, pateicoties trim aptumsumiem, kurus mēs esam izturējuši kopā ar masveida sirds pārstrukturēšanu, mēs oficiāli esam uzsākuši fiziskās izlīdzināšanās procesu ar mūsu mentālajiem un emocionālajiem ķermeņiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa mūsu tieši tagad saņemamā enerģētiskā atbalsta ir virzīta uz dzīvēs izprašanu un izdzīvošanu kā pilnībā integrētām galaktiskām/garīgām būtnēm, taču cilvēka ķermenī esošām. Ar uzsvaru uz cilvēka ķermeni.


Atlikušajās Visuma devītā viļņa dienās mēs pakāpeniski izpaudīsimies, atdzīvinot sevi fiziskajās dimensijās pa vienai kārtai vienā reizē, būdami sagatavošanās procesā mūsu patiesā Dievišķuma eksternalizācijai [eksternalizācija - kad skaidri neizteiktas iekšējas zināšanas tiek izrunātas un kļūst par izteiktām zināšanām], kad mēs beidzot iegūsim spēju dalīties ar sevi pašiem un savām veltēm ar ārējo pasauli.


Mēs patiešām sajūtam pieaugošu spiedienu un slāpes pēc brīvības kļūst neizturamas, taču mēs nespēsim pilnībā izpausties līdz brīdim, kad būsim pilnībā nobrieduši kā galaktiski cilvēki.


Plejādieši uzsver, ka mūsu fiziskie ķermeņi ir tik būtiska šī ceļojuma daļa, tāpēc, ka tie ir saskarsmes punkts starp fizisko un ēterisko sfērām, vieta, kur mēs iejūdzam, strukturējam un nostiprinām mūsu potenciālu formā. Citiem vārdiem sakot, mēs esam tur, kur riteņi sastopas ar ceļu, gars ar matēriju, tur, kur radošā kaislība sastopas ar pasauli. Un tie ir tie līdzekļi, kuri mūsu pilnveidotajiem bioloģiskajiem kostīmiem ir jānodrošina ikvienam no mums, lai piedalītos mūsu sasniegumu 5-dimensiju pasaulē.


Zaļā gaisma


Lai gan tehniski mēs paceļamies augstākajās apziņas dimensijās, es vienmēr esmu sapratusi, ka pacelšanās – tā vairāk ir lejupeja. Lēns un grūts process mūsu dvēseļu pieslīpēšanai mūsu ķermeņiem un Zemei līdz brīdim, kamēr mēs atradīsim to par pietiekami ērtu dzīvei. Man nav jāstāsta jums, ka ienākšana ķermeņos un atrašanās tajos ir un ir bijis visai nogurdinošs process. Faktiski daudziem no mums šajā ceļojumā sazemēšanās fiziskajās dimensijās bija ne vien nežēlīga un nogurdinoša nodarbe, tā bija gandrīz neiespējama līdz šim brīdim.


Uz šīs planētas ir tik daudz zvaigžņu sēklu/zilo staru, kuri nekad pat nav tuvojušies tam, lai saskartos ar zemi, nemaz nerunājot par pilnībā iemiesotu dzīvesveidu. Un diemžēl, tas ir padarījis dažiem dzīvi 3D pietiekami sarežģītu. Taču tā arī bija tā lieta. Tie, kas gāja pa pacelšanās laika līniju, nekad nav bijuši spējīgi sasniegt pilnīgu mājīgumu 3D, tāpēc, ka jūs visi esiet citādāk iekārtoti, un mērķis/rezultāts bija tāds, ka mēs veiksmīgi tikām vaļā no pašapmierinātības, pat, ja nospiedām atkārtošanās pogu vairākas reizes.


Galvenais iemesls daudzu uz šī ceļa stāvošo (īpaši jaunās paaudzes) atteikumam piezemēties daudz zemākās dimensijās ir tāds, ka mums līdz pat pēdējam laikam tas vienkārši bija neiespējami – ieviest šeit mūsu māju frekvences. Galvenokārt tāpēc, ka mēs bijām vienīgie, kuri tās šeit nostiprināja, un tāpēc tas radīja apdraudētības sajūtu.


Atrašanās blīvajā ķermenī var izraisīt satraucošas sajūtas zemāko dimensiju ierobežojumu dēļ, pie kuru frekvencēm mēs vienkārši neesam pieraduši. Tas ir tāpat, kā censties iedabūt okeānu kolas pudelē. Šķiet vienkārši smieklīgi pat mēģināt sazemēt visu mūsu paplašināto bezgalību konteinerā, kurš izjūtams kā ĻOTI ierobežojošs.

Taču tagad mani kolēģi, zvaigžņu ļaudis, mūsu ķermeņi izlīdzinās ar mūsu pārējo daļu, kas nozīmē, ka mums ir dota zaļā gaisma pilnīgai iegrimšanai. Mūsu bioloģiskās sistēmas nenogurstoši gatavo mūs mūsu kopīgajam fiziskajam ceļojumam 5D, kas nozīmē, ka notiek mūsu atdzimšana, kā arī jaunu (kopradošu) savstarpējo attiecību attīstīšanai ar ārējo pasauli. Acīmredzot mums vēl daudz nāksies uzzināt par mūsu jaunajiem „Es”, tā, ka Neredzamie saka, ka „pārmācīšanās/atdzimšana sakrālajam iemiesojumam” – tas ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Kustīgās daļas


„Mēs vēlamies uzsvērt aktīva dzīvesveida nepieciešamību šajā laikā, atgādinot ikvienam no jums par dzīvībai būtisku jūsu fizisko ķermeņu kustības nepieciešamību, kas nodrošina jaunu šūnu sistematizācijas atbalstu” – Septiņas Māsas


Mans partneris Leons – reiz man sarkastiski teica: „Tu zini, mašīnai ir kustīgās daļas ...”.
Viņš indīgi norādīja uz to, ka es gandrīz nemaz neizeju no mājas (pateicoties nepārejošam nogurumam), un tā rezultātā mana mašīna stāv garāžā dažkārt pat vairākas dienas no vietas. Un, lai gan tajā reizē es gribēju uzgāzt viņam savu ledustēju, šie vārdi atspoguļojās man galvā un kļuva par kaitinošu atgādinājumu, ka, ja es neizmantoju sava „pārvietošanās līdzekļa” kustīgās daļas, man var rasties problēmas.


Pastāvīga emocionālā un fiziskā smaguma un gurdenuma, kas mūs pavada, izjušana var būt, maigi sakot, vilšanos izraisoša un es būšu pirmā, kas atzīsies riebumā pret regulāriem fiziskiem vingrinājumiem, pat un it īpaši pret jogu. Es vienkārši nespēju sevi piespiest izdarīt kaut kādas „asanas”.


Kopš paša šī ceļojuma sākuma es izjutu fiziskos vingrinājumus, kā veidu, kas prasa pārāk lielu piepūli un sniedz pārāk mazu atdevi, kas diemžēl pārāk viegli ļāva padoties un kļūt par hipodinamijas upuri. Tā, ka es pilnīgi noteikti nonācu pie tā, ka pat doma par vingrinājumiem var būt šausminoša. Tādejādi es turpināju saņemt atkārtojušamies ziņojumus, ka mums būs daudz labāk, ja mēs liksim nogurumu malā un sāksim regulāri „kustināt savas daļas”. Citiem vārdiem sakot, sakarā ar mūsu frekvenču palielināšanos, mēs nevaram bez sekām turpināt sēdošu dzīvesveidu.


Mūsu ķermenis, kā vienmēr, labāk zina kas un kā. Ja jūs varat kultivēt sevī vēlmi sasniegt lielāku fizisko pilnību, darot to, kas jums patīk, bet nevis to, no kā baidāties, jūs divkāršosiet rezultātu, taču pat visparakstākās kustības, kas stiprinātas ar stabilizācijas, atdzimšanas un atjaunošanās nodomu, sniegs jūtamu rezultātu. Jebkurā gadījumā, lielāka uzmanības pievēršana fiziskajam palīdzēs mums uzturēt homeostāzi turpinoties aizvien vairāk un vairāk pastiprinošamies fiziskajām izmaiņām.


„Mēs vēlamies arī piebilst, ka, līdztekus kustībām, fiziskajam ķermenim joprojām ir vajadzīga atpūta un spēku atjaunošana integrācijas periodos. Darīšana un būšana, aktivitāte un atjaunošanās – tā ir optimālām rūpēm par sevi vajadzīgā rīcības formula šajā laikā” - Septiņas Māsas.


Būtība ir tajā, ka mēs fiziski, šūna pēc šūnas, izpaužam mūsu autentiskos „es” materiālajā pasaulē, tādejādi izvadot tik daudz enerģijas caur mūsu meridiāniem, ka mēs vienkārši jutīsimies labāk, paceļot likmes attiecībā uz fiziskajām rūpēm par sevi. Ja mēs ieklausāmies šajā aicinājumā regulāri kustēties, mēs saņemsim atbalstu iestrēgušo enerģiju izsišanā un toksīnu atbrīvošanā visvieglākajā veidā.


Es arī dzirdu, ka jebkura mūsu ķermeņa daļa, kam vajadzīga dziedināšana (mīlestība), visdrīzāk, darīs par sevi zināmu šī cikla laikā, ja līdz šim nav to izdarījusi, un mēs saņemsim iespēju atbrīvot traumējošo šūnu atmiņu, kas ir atbildīga par fiziskajām kaitēm. Jebkura dziļāka pretošanās (bailes), kuras mēs izjūtam attiecībā uz iemiesošanos, arī tiks izceltas virspusē, lai taptu dziedinātas, pirmkārt jau tāpēc, ka mums ir nepieciešams sazemēt pašiem sevi - pirms mēs spēsim sazemēt mūsu sapņu dzīvi.

„Laika apjoms, kāds būs nepieciešams jūsu fiziskā trauka pilnīgai iemiesošanai ir tieši proporcionāls jūsu pretestībai. Ar to mēs domājams, ka fiziskajam ķermenim šo ļoti augsto frekvenču integrācijai būs nepieciešams dziļš samierināšanās līmenis, pieņemšanā tādejādi, lai katra šūna nonāktu harmonijā ar galaktiskajiem radīšanas spēkiem. Pretošanās šo enerģiju noturēšanai, integrācijai liek ķermenim pretoties un rada lielu diskomfortu. Tāpēc mēs iesakām maigumu, atklātību un gatavību pilnībā pieņemt šīs enerģijas, neatteikties no tām. Līdzīgi dzemdībām, atslābināšanās diskomforta laikā atvieglo fiziskā ķermeņa stresu intensīva atdzimšanas procesa laikā, kuru jūs tagad izdzīvojat. Atļauja, atļauja, atļauja – lūk, kas jums ir jāsaka, atbildot uz jebkuru pretošanos ciešanu veidā” – Septiņas Māsas.


Biodinamiskais saprāts

„Mēs gribam, lai jūs saprastu, ka jaunā cilvēciskā forma – tas ir dinamisks veidojums, dzīva, elpojoša būtība harmonijā pati ar sevi un tādejādi sevis uzturēšanai prasoša jaunu komunikāciju un savstarpējo attiecību līmeni. Jūsu jaunās sistēmas funkcionēšana mazāk ir saistīta ar to – „kā” jūs to izmantojat - un vairāk ar to „kāpēc”. – Septiņas Māsas.


Piecdimensiju cilvēks ievērojami atšķiras no trīsdimensiju savas apziņas un atbildības pakāpes ziņā. Tā ir, tā teikt, atmodināta esība, kas apzinās savu daudzdimensionālo prātu un motīvus. „Kāpēc” mēs kaut ko darām tagad nozīmē vairāk, kā jebkad, jo mūsu nodomiem ir jātiek radītiem sirds mīlestībā, lai tie harmoniski ierakstītos dzīves plūsmā. Jaunā cilvēciskā prototipa optimālai funkcionēšanai ir nepieciešama uz mīlestību balstītu nodomu „programmēšana”. Neredzamie daudzas reizes pagātnē mums ir teikuši, ka mūsu šūnām piemīt saprāts un mēs tikai sākam mācīties strādāt apzinātā kooperācijā ar šo saprātu, attīstot daudz dziļākas, mīlošākas savstarpējās attiecības pašiem ar sevi un godinot savu ķermeni, kā svētu templi, kāds tas arī ir.


Šajā nākamajā fāzē mēs gatavojamies izpētīt to, kādā veidā mums strādāt tandēmā ar savu bioloģiju, kas nerunā par to, ka mūsu ķermeņa atomu funkcijas pārtrauks darboties bez mūsu uzmanības vai sāks darboties labāk ar mūsu apzinātu līdzdalību.


Kas ir mainījies?


Līdz patreizējam brīdim mūsu bioloģija darbojās, pārsvarā „autopilotā”, bez mūsu apzinātas līdzdalības, vai ar to, ko zvaigžņu būtnes sauc par „tīšām programmām”, kuras uzlabo vai optimizē mūsu cilvēcisko esību.


Jaunais cilvēciskais prototips – tā ir biodinamiska šūnu saprāta sistēma, kas darbojas ar nodoma klātbūtni vai arī bez tā. Tomēr, tāpat, kā biodinamiskā lauksaimniecība ražo pašuzturošos sistēmu, ar daudz dzīvākiem, barojošākiem, bagātīgākiem rezultātiem un pat ar mazākiem pūliņiem, ņemot vērā daudz viengabalaināku mijiedarbību ar augsni, augiem un dzīvniekiem saskaņā ar debesu, tāpat arī mūsu bioloģija labāk darbojas, izmantojot apzinātu integrālo ceļu.


Un tieši ar to ir saistīta nākamā fāze. Iemācīties apzināti radīt un izmantot organisma līdzsvaru ar nodomu spēka lauku palīdzību, kuri atbalstīs mūsu viengabalaino esību vēl joprojām sadalītajā pasaulē. Pirmkārt, mums ir jāpieņem un jāsaprot, ka tas ir iespējams, un tagad zināšanas par to, kā tas darbojas, kļūs pieejamas ikvienam no jums.


Cilvēka piecdimensiju esības jēga ir – pastāvēšana trīsdimensiju pasaulē, vienlaicīgi esot pieslēgtiem vienotā saprāta laukam. Lūk, kas veido šī īpašā laika uz Zemes unikalitāti. Ikviens no mums sasniedz spējas kopradīt kā dievi/dievietes, kas mēs arī esam, protams, funkcionējot cilvēciskajā ķermenī. Ieguvumi šeit ir milzīgi, lai arī lielākoties vēl nezināmi, jo tas viss ir tik jauns priekš mums. Lūk, kāpēc Neredzamie uzsver šīs mūsu ceļojuma daļas aizrautīgo raksturu. Tāpēc, ka mēs mācīsimies daudzas lietas darīt, kā pirmoreiz.


Saplūšanas simptomi


Kamēr mēs sākam novest līdz spožumam fiziskās lietas, es domāju, varbūt būtu lietderīgi pieminēt, ka papildus simptomu miriādēm, kurus jūs variet izjust, ir arī dziļas pārmaiņas, kas tagad notiek mūsu smadzeņu struktūrā.


Ja jūs izjūtat neparastas galvas reiboņu lēkmes, nestabilitāti, sinusītus, neskaidru redzi, nespēju lasīt vai koncentrēties, dedzināšana/ acu asarošana, galvaskausa/acu spiediens, sāpes ausīs, galvassāpes/migrēna vai sajūta, kā atrodoties ārpus ķermeņa, visdrīzāk ir saistīta ar to, ko Plejādieši dēvē par „saplūšanas simptomiem”.


Saule darbojas, kā gaismas kodu raidītājs, kurus uztver mūsu čiekurveida dziedzeris un hipofīze, kas ir pakļauti pastāvīgai stimulācijai pēdējo intensīvās saules aktivitātes ciklu laikā. Jūs variet pievērst uzmanību nespējai ilgi atrasties saulē vai pārliecīgu nervu sistēmas uzbudinātību (nervozitāti, nemieru, sazemētības trūkumu) bez redzama iemesla šajos periodos. Kā jau visi šādi simptomi, tie izzūd tiklīdz mūsu ķermenis spēj asimilēt jaunās frekvences.

Acīmredzot mūsu smadzenes fiziski mainās no reptiļveidīgajām (primitīvajām) smadzenēm uz to, ko viņi dēvē par „galaktiskā meistara smadzenēm”. Galvenā atšķirība, kā viņi saka, ir skaitļošanas spējā un izpratnes, aptveršanas līmenī, un faktiskās mutācijas aktivējas caur sakrālo (polāro) enerģiju saplūšanu.


Kad čiekurveida dziedzera (epifīze) enerģijas (sievišķais) un hipofīze (vīrišķais) sastopas tajā, kas zināms kā Mistiskā Laulība jeb mūsu sakrālā „iekšējā skatiena” atvēršana, mēs tāpat (pēkšņi) saņemam spēju burtiski redzēt šos gaismas kodus.


Ja jūs pamostieties nakts vidū no žilbinoši spožas iekšējās gaismas acu priekšā, kuru jūs nespējat izslēgt, tā - it kā liels prožektors tiktu spīdināts jūsu smadzeņu iekšienē no vainaga čakras augstuma, tad pastāv visas izredzes, ka jūsu daudzdimensiālās apziņas un pārejas uz 5-to dimensiju un aiz tās robežām dzimšana jau ir sākusies.


Tas var tikt pavadīts ar spēcīgu spiedienu vainaga čakrā un trešās acs čakrā un dažkārt šī gaisma ir dzirdama, kā ļoti augsta frekvence, kas arī pietiekami var kaitināt, taču arī izraisa dīvainu interesi.


Tas var mazliet biedēt, ja jūs nezināt, kas notiek, taču neredzamie saka, ka šis pastiprinātais čiekurveida dziedzera un hipofīzes starojums ir uzskatāms par dabisku „sakrālās iemiesošanās” vai „mūsu Dievišķā ķermeņa izpausmes” stadijas daļu.


Gala rezultātā, kad šī saplūšana tiks pabeigta, gars un matērija apvienosies daudzdimensionālā garīgās gaismas spēkā, kas ieliets fiziskajā mūsu trīsdimensionālo smadzeņu matērijā, mūs palaidīs mājās.


Lai joprojām turētos, pat, ja tikai mata galā.


Lorena