Drunvalo Melhisedeks 2011.gada 21.janvārī

Drunvalo Melhisedeka intervija Sedonā 2011.gada 21.janvārī

Publicēts 20.07.2011.
http://www.sunshinetwins.org/channelings.php?authorid=1317&article=2251&type=6&key
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa


1.daļa
Eņģeļi, dimensijas, mūsu kosmiskās pusītes (soul mates, twin flames) un Drunvalo stāsta par savu mērķi šeit.

Lilu: Uzminiet, kas tagad ir kopā ar mums? Drunvalo! Cik tas ir pārsteidzoši - tikties ar tevi personīgi. Šī ir vieta, kuru tu izvēlējies intervijai, kā noprotu – tā ir īpaša? Drunvalo: vienkārši iepriekšējā reizē mēs runājām par plazmas būtnēm un viņi bija tieši šeit un es nodomāju, ka šī būs laba vieta mūsu sarunai. Lilu: Jā, šeit ir ļoti skaisti, starp sarkanajām klintīm. Un šī ir ļoti spēcīga enerģētiska vieta, jo Sedonā pastāv vairāki enerģētiskie portāli?

Drunvalo: Jā, enerģija šeit ir ļoti īpaša. Tas var cilvēkam vai nu patikt un viņš paliek šeit, vai arī dodas prom nakts vidū. Vispār visa Sedona tas ir viens vienīgs enerģētiskais portāls, jo zemē ir ļoti daudz dzelzs, kas savienojas ar elektro-magnētisko lauku liek tam griezties. Tā, ka portāli šeit ir visur.

Lilu: Es gribētu parunāt par dimensijām un eņģeļiem, lai mēs saprastu mūsu saikni ar viņiem.


Drunvalo: Jā, pagājušajā reizē mēs runājām par plazmas būtnēm, bet pēc tam tu teici, ka būtu labi parunāt par eņģeļiem, un es nodomāju, ka tā ir lieliska ideja, jo mēs tik ļoti esam saistīti kopā. Es gribētu sākt ar fiziku, jo tas sniegs mūsu klausītājiem izpratni par ko es runāju. Fizikā zinātnieki ir nonākuši pie 11 dimensiju koncepcijas. Viņu idejas tiek pamatotas ar to, ka x, y, z asis ir uzskatāmas par 3 dimensijām, laiks – ir ceturtā dimensija. Tālāk, izmantojot matemātiku, viņi ir nonākuši pie 11 dimensiju koncepcijas, varbūt tālāk viņi nonāks pie lielāka dimensiju skaita dimensiju, taču pagaidām viņi ir aprobežojušies ar 11 dimensijām.


Tādejādi, es vēlos, lai jūs saprastu to, ka es, kad runāju par dimensijām, izmantojot šo pašu vārdu, es runāju par kaut ko pilnīgi citu. Es nerunāju par dimensijām no fizikas viedokļa, tās ir viņu idejas un tām nav nekā kopīga ar visumu. Visas iedzimto tautas, ar kurām es sarunājos, saprot par ko es runāju, jo tas ietilpst viņu izpratnē. Kad es runāju par dimensijām, es runāju par visuma struktūru, ka tā ir uzskatāma par vibrāciju. No viena skatupunkta raugoties, eksistē tikai skaņa un vairāk nekas. Un tas, kā visas vibrācijas un frekvences visumā ir savstarpēji saistītas, nav uzskatāms par kaut ko, kas notiek pats no sevis. Tās visas ir savstarpēji saistītas – tāpat kā savā starpā ir saistītas mūzika un notis. Ja jūs paskatīsieties uz solfedžo skalu mūzikā, tad attālums no „do” - „do-diez”- „re”-„re diez” balstās uz 11 cikliem sekundē un tas ir tas, uz ko balstās mūzika.


Tādā veidā visas notis solfedžo skalā balstās uz 11 cikliem sekundē vai uz to atvasinājumiem. Un tas ir tas, kā visums strukturē un organizē sevi. Viss ir uzskatāms par frekvencēm un viss ir uzskatāms par muzikālām harmonijām. Kad mēs raugāmies uz dimensijām, mēs redzam tās atsevišķi vienu no otras, tāpat kā notis, atdalītas vienu no otras. Bell labs ir atklājis 3.dimensijas frekvenci. Tas ir garš stāsts, kā viņš to aprēķināja, taču viņi nonāca pie frekvences garuma, kas ir vienāds ar 7.24 cm. Ja jūs ziniet vienu, jūs variet aprēķināt pārējos.


Tas ir tāpat, kā televizorā, kad skatāties kādu kanālu, viļņa garums kļūst vai nu lielāks vai mazāks, tādejādi attēls, uz kuru jūs skatāties, pilnībā mainās. Ja jums piemīt apziņa un jūs spējat mainīt savas apziņas frekvences – un ir cilvēki, kuri spēj to darīt, - jūs momentāli izzustu no šīs pasaules un parādītos citā vilnī, tajā, uz kādu jūs spētu noskaņoties. Visā visumā pastāv sadalījums starp dimensijām – tieši tāpat, kā intervāli starp toņiem mūzikā. Kad mēs runājam par eņģeļiem, viņi dzīvo nevis 3-šajā, bet 4-tajā dimensijā. Viņi atrodas konkrētos virstoņos 4-5-6. Cilvēkiem šajā līmenī arī ir saikne ar viņiem, viņi atrodas 7-8-9 virstoņos. Cilvēki un eņģeļi 4-tajā dimensijā ir uzskatāmi burtiski – par kaimiņiem. Un mēs esam bijuši kopā mūžību. Mums ar viņiem ir attiecības, kuras ir pastāvējuša ļoti sen.


Lilu: Kas tās ir par attiecībām?


Drunvalo: Reiz cilvēki bija augstāk nekā eņģeļi, taču, kad notika apziņas krišana - pirms 13000 gadu, kuru mēs izprovocējām, mēs nokritām ļoti tālu, tur, kur mēs atrodamies šobrīd. Tagad cilvēce domā, ka mēs esam vislieliskākās radības, kāds jebkad ir pastāvējušas uz Zemes. Mums ir tāds ego un mēs domājam, ka mēs kaut kādā ziņā esam labāki par pārējiem Visumā un, ka mēs esam vienīgie Visumā. Patiesībā mēs esam kā vaboles, mēs atrodamies tik zemu, cik tālu vien var nonākt, lai būtu iespēja pacelties atpakaļ pa apziņas līmeņiem uz augšu, citādi šis process varētu aizņemt daudzus evolūcijas ciklus/kārtības. Mums ir mīlestības pilnas attiecības ar eņģeļiem – un viņiem ar mums, mēs mīlam viens otru mūžīgi. Un, kad mēs kritām apziņā – un par to runā Bībele, tur ir teikts par to pašu krišanu, vienkārši ne pārāk labi to nosakot/definējot, eņģeļi teica: „Ak Dievs, jūs sasitāties” – un sekoja mums līdzi lejup. Viņi parādījās Marijai Jēzus laikā, jūdiem, musulmaņiem. Viņi visu laiku atrodas ārpus mūsu eksistences, cenšoties palīdzēt mums atcerēties, kas mēs patiesībā esam, jo mēs to visu esam aizmirsuši.

Lilu: Izskatās, ka viņi mūs glābj tādā veidā?

Drunvalo: Viņi mūs glābj visu laiku, lielākajā daļā gadījumu mēs to pat nezinām, kā tas notiek. Viņi pastāvīgi darbojas, lai palīdzētu mums atgriezties uz mūsu ceļa, lai mēs nekristu tālāk. Un mēs atrodamies ļoti tuvu tam, lai nokristu vēl tālāk. Mēs esam gatavi uzspridzināt visu pasauli un sākt nogalināt viens otru. Taču tas nav mūsu dabā, tas nav tas, kas mēs esam. Un eņģeļi visu laiku cenšas mums palīdzēt. Taču citā līmenī – cilvēki ir eņģeļi. Mēs esam bijuši kopā tik ilgi un tik tuvu šajās dimensiju pasaulēs, ka ir eņģeļi, kuri ir cilvēki, un cilvēki, kuri ir eņģeļi. Katram cilvēkam uz Zemes ir vismaz 2 eņģeļi, kuri ar viņu ir saistīti. Daudzi cilvēki to pat nenojauš. Viņi nezin, ka viņiem ir cita eksistence citā pasaulē, citā dimensijā un, ka tur viņi ir citas būtnes. Tā ir taisnība pilnīgi par ikvienu cilvēku uz Zemes.


Cilvēks vienkārši nevarētu būt šeit, ja viņam nebūtu šīs saiknes. Notiek tā, ka, kad jūs kā bērns piedzimstat uz Zemes, lai to izdarītu, jums ir jāsadala sevi divās daļās. Tāpēc, ka mēs atrodamies polarizētā pasaulē: labais-ļaunais, slikts-labs, vīrietis-sieviete, augšā-lejā, karsts-auksts. Taču citās vietās viss ir pilnīgi savādāk, lielākajā daļā – ir apziņas vienotība. Viņi saprot attiecību starp polaritātēm – mēs nē. Lai atnāktu šurp, mums sevi ir jāsadala divās daļās, tādejādi katram cilvēkam uz Zemes ir otrā pusīte. Ja jūs esiet vīriešu dzimtes, tad jūsu otrā pusīte būs sieviešu dzimtes.

Lilu: Vai tas ir tas, ko daži cilvēki dēvē par dvēselēm-dvīņiem, par dvīņu liesmām? Drunvalo: Jā, cilvēki to dēvē dažādos vārdos. Un daudziem cilvēkiem ir romantiski priekšstati un idejas par to, ja vien viņi spētu atrast savu otro pusīti, tad viņi kļūtu laimīgi. Viņi vienkārši nepārzina visu ainu kopumā. Kad jūs sadalāties, jūs dodaties pa dažādiem karmiskajiem ceļiem un, pirms jūs varat tikt pabeigti šajā apziņas līmenī, jums ir jāsavienojas kopā un jālīdzsvaro jūsu karmiskie šabloni. Gala rezultātā – jūs nomirstat kopā un sapludiniet savas dvēseles. Taču šī savienošanās kopā attiecībā uz karmisko šablonu līdzsvarošanu nav viegla lieta un tas nebūt nav tik priecīgi. Tas ir – jūsu otrā puse atrodas šeit, uz Zemes, ja vien tā nav nomirusi un tagad neatrodas 4.dimensijā.

Neapzināta nāve noved cilvēku 4.dimensijas 7-8-9 virstoņos un šeit dvēsele būs spiesta atgriezties atpakaļ un iemiesoties no jauna ķermenī. Jūs turpināsiet pārdzimt līdz brīdim, kamēr iemācīsieties aiziet apzināti, t.i. saglabājot apziņu starp pasaulēm, tas nozīmē – pārnest sev līdzi savu fizisko ķermeni. Ja jūs atnesat sev līdzi savu fizisko ķermeni – tad tas ir viss, tās ir 3.-šās dimensijas beigas. Lilu: Kā mēs varam zināt to, ka ķermenis ir jānes sev līdzi? Drunvalo: Tas mūs aizved atpakaļ uz Ēģipti un Indiju. Šumeru. Viss fokuss Ēģiptē bija saistīts ar pārejas procesu no viena stāvokļa citā jeb ar nomiršanas procesu. Viņi zināja, ka viņiem savs fiziskais ķermenis ir jāpārnes uz otru pusi. Tāpēc, ka ķermenis kļūst par bērnu otrajā pusē, 4-tajā dimensijā. Tālāk jūsu ķermenis sāk augt, jūs kļūstiet garāki, galva maina formu, acis ir citā krāsā, augums ir 3 – 4,5 metri. Tā tas ir 4-tajā dimensijā. Tas ir tas, kas ir nomiršana – pāreja uz 4-to dimensiju. Taču, ja jūs turp atnākat bez ķermeņa, kaut kādā brīdī jums nāksies atgriezties šeit atpakaļ, izdzīvot dzīvi un apzināti pāriet uz citu dimensiju līmeni.

Lielākoties cilvēki, kuri ir bijuši šeit, ir gājuši tam cauri 1000 un vairāk reižu. Izņemot jaunos cilvēkus, kuri tagad ir šeit. Mūsu skaits uz Zemes ir ļoti palielinājies pēdējo gadu desmitu laikā. Vairumā gadījumu – jaunajiem cilvēkiem – tas ir kaut kas jauns – būt cilvēkam. Viņi nāk no citiem eksistences līmeņiem un daži no viņiem ir ļoti attīstītas dvēseles, kuras izvēlējušās būt šeit. Tas nav tā, ka viņiem būtu pateikts – tev ir jābūt tur, - jums pašiem ir jāpieņem lēmums, lai to izdarītu. Un, kad viņi pieņem lēmumu, viņi saka: „es saprotu, ka mūsu brāļiem un māsām ir vajadzīga palīdzība, un es došos lejup un viņiem palīdzēšu”, taču – kad viņi šurp atnāk – viņi saka: „Ak Dievs, cik tas ir sarežģīti!” Tāpēc, ka viņi ir aizmirsuši, kā tas ir būt blīvajā fiziskajā ķermenī, jo šie cilvēki nāk no gaismas ķermeņiem. Tā ir liela transformācija.

Lilu: Tev vajadzētu atcerēties, kas tu esi, savu ceļojumu šurp uz Zemi?


Drunvalo: Es esmu mazliet citāds nekā lielākās daļa jauno cilvēku, kuri ierodas šeit. Es esmu pilnībā saglabājis citu pasauļu atmiņu. Es atceros katru minūti savā ceļojumā no manas pasaules uz šejieni. Es atceros visu un man tas bija nepieciešams, lai darītu to, ko es šeit daru. Kad es runāju par citām dimensijām, es par to runāju no pieredzes, bet nevis tāpēc, ka es to kaut kur būtu iemācījies. Es zinu, kādas ir citas dimensijas un esmu bijis katrā no tām, visās 144 (12 dimensijas pa 12 virstoņiem) mūsu galaktikas dimensijās. Tas ir tas, kas ir uzskatāms par melhisedeku.


Pastāv ļoti daudzi melhisedeki, šajā galaktikā aptuveni 10 miljoni. Taču tas ir viens apziņas līmenis, ar kuru visi ir saistīti. Fiziskā forma nav būtiska – būtisks ir apziņas līmenis un tas melhisedekiem ir viens. Un, lai kļūtu par palīdzību, lai būtu spējīgs palīdzēt no melhisedeka viedokļa, man ir jāatceras no kurienes es nāku un kāpēc.


Lilu: Kāda ir tava loma šeit, uz planētas?


Drunvalo: Tāda pat loma, kā jebkuram melhisedekam, kurš ierodas uz jebkādu planētu. Tas, kas notiek ir, šī dvēsele uzsāk savu eksistenci tuvu avotam un pēc tam nolaižas lejup aizvien lielākā un lielākā blīvumā. Pēc tam, kad viņi nolaižas tik zemu, cik viņi jūt, ka spēj, bet pēc tam viņi uzsāk ceļu augšup. Mēs runājam par pacelšanos tagad, bet augstās būtnes, lai atnāktu šurp, iziet caur lejupeju. Un, kad jūs izejat cauri visiem eksistences līmeņiem lejup, bet pēc tam evolucionējat uz augšu, tad jūs nonākat atpakaļ pie avota. Jums tad ir izvēle – vai nu doties ārpus šīs galaktikas robežām, vai arī veikt vēl vienu evolūcijas loku. Es izvēlējos vēl vienu loku.


Tad dzīve jums saka: „aha, tu esi melhisedeks” un izmanto tevi, jo tu zini, kā iziet caur visām dimensijām un būt stabilam savā apziņā. Dzīve/dzīvība mūs izmanto, kad vai nu planētai, vai saulei, vai jebkādai Kosmosa zonai, jeb galaktikai ir vajadzīga palīdzība saistībā ar dimensijām, dzīve/dzīvība sūta melhisedeku, tāpēc, ka mēs zinām, kā ar to strādāt. Bet mums šeit ir problēma, lai pārietu no 3.dimensijas uz 4.dimensiju. Cilvēki nezin, kā to izdarīt. Maiji/maiju pēcteči tagad – tikai pirms dažiem mēnešiem atcerējās, kā to izdarīt. Viņi bija aizmirsuši kā to dara, lai gan labi to zināja. Tas notika nesen un viņi man par to pastāstīja.


Lilu: Tad kāpēc tu tagad esi šeit, vai mums ir kaut kas jāiemācās, kaut kas jāuzzina?


Drunvalo: Reāli runa nav par apmācību, bet par atcerēšanos. Mēs visi tajā esam eksperti. Mēs visi atcerējāmies un zinājām, kā to darīt, vismaz starp 3. un 4.dimensiju, taču mēs stipri sasitām galvu un aizmirsām. Mans darbs ir vienkārši būt par katalizatoru un teikt: „atceries, mēs darījām tā un tā” un es vienkārši to atgādinu un, kad jūs atcerieties, jūs sakāt: „nu protams es taču to esmu darījis tik daudzas reizes”. Kad jūs patiešām savienosieties ar tā plūdumu, jūs precīzi zināsiet, ko darīt. Un ar mums viss būs normāli. Savas sirds dziļumos es zinu, ka viss būs labi un patiesībā mēs jau to esam izdarījuši.


http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_page=2&f_tid=3316696


2.daļa
Plašāks skatījums uz to, kas notiek uz Zemes, mūsu fiziskais ķermenis, radīšana no prāta un Sirds

Drunvalo: Tagad pasaule domā, ka mūsu ķermeņi pastāv, ka tie ir reāli. Cilvēki domā, ka pasaule ir reāla, planētas ir reālas, ka tās ir cietas, fiksētas, nekad nekas neizzudīs, ka tās var mainīties, bet vienalga visu laiku būs/paliks. Tā nav patiesība. Patiesība ir tāda, ka tai gandrīz nav iespējams noticēt. Kad Jēzus teica: „Patiesība darīs jūs brīvus”, viņš ar to domāja, ka, ja jūs pa īstam sapratīsiet patiesību par to, kas jūs kā personība esiet, tad jūs kļūsiet brīvi, jums vairs nebūs jāuztraucas, jo visu, ko jūs jebkad esiet gribējuši, pēc kā esiet tiekušies, jūs variet radīt vienā acumirklī. Tas ir tas, kurp mēs ejam, mēs varēsim darīt visas šīs lietas. Un tā ir tikai maza daļiņa, mēs kļūsim par garīgām būtnēm ļoti ātri.


Peru tika atrasta „Kora” pilsēta, tur nebija sienu, lai šo pilsētu aizsargātu, viņiem nebija nekādu pašaizsardzības instrumentu. Tur netika atrasts arī neviens ķermenis. Tas bija aptuveni pirms 5125 gadiem, kas ir uzskatāms par iepriekšējā cikla noslēgumu, vadoties pēc tā, kā skaita maiji. Tai laikā mēs tikām iegājuši jaunā laikmetā. Laikmets pirms šī acīmredzot bija tāds, kad mēs nepielietojām vardarbību. Šī pilsēta ir tam apliecinājums. Un acīmredzot mēs tolaik esam sapratuši jēgu apzinātai aiziešanai no šejienes, tā, ka jūs ķermeni paņēmāt sev līdzi. Nav nekādu viņu eksistenci apliecinošu pēdu, izņemot šo pilsētu.


Tagad mēs aizejam no cita cikla, kurā ir daudz vardarbības, kur vienus karus ir nomainījuši citi kari, un tas tā ir turpinājies visu laiku. Taču mēs atrodamies uz sliekšņa tam, lai pārietu pilnīgi citā nevardarbības laikmetā, kurš mūsu konkrētajā gadījumā nekad netiks pavērsts atpakaļ. Tas ir viss, šī ir pēdējā reize. Es gribu pieminēt, ka mēs vēl pēc 2000 gadiem varētu izjust haosu un tas ir tas, kam bija jānotiek.


Taču ir kaut kas cits, kas notiek, ko iedzimtie ļaudis nesaprot, viņi to nezina. Visi eksistences cikli tuvojas savam noslēgumam, ieskaitot tos, par kuriem runāja maiji. Taču mēs zinām, ka vislielākais cikls, kāds vien var pastāvēt radītajā, tuvojas noslēgumam. Lielāks par mūsu Saules sistēmu, lielāks par mūsu Piena Ceļu, lielāks par mūsu galaktiku, pat galaktiku kopām.


Tas ir Visuma sākuma un gala cikls. Alfa un Omega. Tas viss - Visums ar galaktikām, viss, ko mēs par to zinām, ļoti drīz izbeigs pastāvēt. Es zinu, ka gandrīz visi teiks, ka tās ir muļķības. Taču viņi drīz to ieraudzīs un visu sapratīs. Drīz mēs pārsniegsim šo eksistences līmeni. Un mēs dosimies augšup pa pilnveidošanās garīgajām kāpnēm ļoti ātri, visa cilvēce, kopā ar visiem visā Visumā, līdz tam līmenim, kas tiek dēvēts par 144.dimensiju. Un no turienes mēs spersim soli turp - ārpus šīs eksistences robežām, cauri lielajam tukšumam, uz 145.dimensiju.


Un tas ir milzīgs brīnums. Kad mēs būsim tur, šis Visums izzudīs, un mēs tiksim radīti pilnīgi jaunā Visumā, kādu mēs nekad vēl neesam izjutuši/piedzīvojuši. Un mēs būsim bērns kā neprātīgie, mēs vispār neko nesapratīsim, taču tai pat laikā – par mums rūpēsies (И мы будем ребенком как безумные, мы вообще ничего понимать не будем, но в то же время о нас будут заботиться). Mums nebūs ķermeņu, mēs būsim tīrs gars un mēs sāksim visu no jauna, pilnīgi jaunā dzīves/dzīvības izpausmē. Un es nespēju vien to sagaidīt.


Šajā Visumā mana atmiņa iesniedzas ļoti tālu, līdz šī Visuma radīšanai – 16-17 miljardi gadu, es atceros vēl tālāk. Un tas bija cits Visums. Redziet, Visums ir kā klavieru oktāvas - tikai tas stiepjas uz abām pusēm bezgalīgi. Un nevienam, ko es pazīstu, nav bijusi nākamā Visuma pieredze. Melhisedeks to nezin, mēs ne pārāk labi pazīstam šo visumu, mēs zinām/pazīstam iepriekšējo un tik tikko sākam saprast nākamo. Mēs paši esam tikai bērni. Visumā gandrīz nemaz nemēdz būt jaunas lietas, viss, kas notiek, kaut kad jau ir noticis vēl kaut kur.


Lilu: Mums tas viss ir ļoti liels jaunums.


Drunvalo: Tev – jā, taču tas, kas notiks, kad mēs iesim uz augšu pa dimensijām – tas nav noticis nekad. Tas ir jauns. Iemesls, kāpēc iedzīvotāju skaits pieaug tik strauji un ir tik daudz rasu un būtņu, kas novēro mūs, tas ir tas, kas te notiek. To neviens nekad nekur nav redzējis. Tas ir saistīts ar evolūciju un ar ātrumu, kādā mēs attīstāmies.


Mēs nevaram pateikt, cik ātri mēs attīstāmies, mēs domājam, ka mūsu dzīve ir parasta un ļoti dabiska un tas ir vienkārši pats par sevi. Taču tas tā nav. Pirms 100 gadiem doma par to, ka jūs variet paņemt mazu mantiņu, ko sauc par mobilo telefonu, un parunāt ar jebkuru cilvēku uz planētas, pat savā visspilgtākajā iztēlē. Tas līmenis, līdz kuram mēs esam nonākuši tagad, parasti prasa ļoti ilgu laika periodu. Mēs ejam ļoti ātri. Pēc nākamajiem 5 gadiem mēs iesim tik ātri, ka mēs kļūsim par tādām būtnēm, kurām mums pat ir grūti noticēt, ne tikai iztēloties.


Lilu: Tu spēj iztēloties?

Drunvalo: Jā, es ļoti precīzi zinu, kas mēs būsim, tā bija daļa no mana ceļojuma šurp. Kad jūs būsiet tur, jūs atcerēsieties, ka zināt to visu. Taču tas ir tikai pirmais solis. Mēs sāksim attīstīties ļoti, ļoti ātri. Kad mēs būsim 4.dimensijā un iziesim tai cauri, tas parasti aizņem simtiem tūkstošu gadu, mēs savukārt atnāksim, uzzināsim un aiziesim tālāk 2 gadu laikā (kā, ja laiks tiek izjusts tagad). Un mēs sāksim virzīties cauri šīm dimensijām ļoti ātri, tik ātri, kā neviens nekad to nav redzējis. Un tāpēc visi visur ir tik „ieciklējušies” uz šo smilšu graudiņu kaut kur nomalē. Dievs ir izvēlējies mūs kaut kāda iemesla dēļ, taču tas galīgi nav tas iemesls, par kuriem runā kristieši, musulmaņi, jūdi. Tas ir saistīts ar kaut ko pilnīgi citu, par ko es šobrīd nevaru runāt. Tas vienkārši būs tas punkts, no kura sāksies jauna evolūcija. Un visi zina, ka tas viņus skars.


Lilu: Daudziem cilvēkiem tagad ir grūti laiki.


Drunvalo: Jā, es zinu, tas ir sarežģīti.


Lilu: .. viss brūk kopā ...


Drunvalo: Pareizi, un viss, ko jūs variet darīt – tas ir palikt Sirdī, būt centrētiem sevī. Un jums ir jāsajūt sava saikne starp jums un Dievu un ar visu dzīvi visapkārt. Katram cilvēkam uz Zemes ir sava sakrālā un intīmā saikne ar Dievu un ar visu, kas pastāv. Mēs to esam aizmirsuši, mēs domājam, ka mēs esam parast cilvēki, kas nav nekas īpašs. Mēs neesam „nekas”, mēs esam kaut kas ļoti svarīgs, kaut kas ļoti īpašs un jūs variet to sacīt attiecībā uz jebkuru dzīvības formu. Taču mēs patiešām esam būtiski un īpaši, un, ja mēs spētu atcerēties, kas mēs patiesībā esam: Kas ir Lilu, Drunvalo un ikviens cilvēks, tad viss kļūs ļoti vienkāršs.


Mūsu ķermenis ir instruments, tas ir sakrāls, svēts templis un mēs ietveram sevī milzīgas jaudas instrumentu, kad dažas lietas savienojas kopā. Mēs varam izdarīt visu, ko vēlamies, ja gars zina, kā izmantot/pielietot ķermeni. Neeksistē nekas, ko nebūtu iespējams paveikt, jūs varat radīt planētas, galaktikas – burtiskā nozīmē. Es nesaku – „varbūt” jeb „jūs varētu” – jūs varat.

Jūs varat jebko un tas nav nekas salīdzinājumā ar to, kas ir iespējams, kad gars ir pilnībā savienots ar ķermeni. Un daļa no ķermeņa, kas ir uzskatāma par vissvarīgāko, bez jebkādām šaubām – tā ir Sirds. Daudz diženāka par smadzenēm. Un es to varu pierādīt.


Ja mēs vēršamies pie zinātnes, sākot ar ieņemšanu, tu virzies pa noteiktu ceļu. Sākumā – tā ir sfēra, pēc tam, kad * nonāk pie olšūnas, viņu ir 10-11 vai 12, un pēc tam mitozes ceļā/veidā sākas šūnu dalīšanās. Kad tiek sasniegtas 512 šūnas, tad formējas vidū dobs toroidālais lauks (формируется тороидальное поле, полое внутри). Tas ir sākums. Pēc tālākās dalīšanās šis lauks kļūst par cilvēka sirdi. Un ir stadija, kad jūs atrodieties mātes klēpī un esiet tikai sirds un nekas vairāk. Nav nekādu citu ķermeņa daļu, jūs vienkārši esiet sirds un sākas sirdspuksti.


Te mēs redzam, ka cilvēka ķermeņa pamatdaļa/galvenā daļa – tā ir sirds, tālāk ķermenis sāk iznākt no sirds – burtiskā nozīmē. Pakāpeniski parādās rokas un kājas un sirds ievietojas savā kambarī.


Tālāk, kad mēs sākam runāt par dažādām saiknēm ķermenī, piemēram, ja jūs studējat kundalīni vai krija-jogu, jums parasti saka, ka ir novieto mēles galiņš pie debesīm [aukslējām?] mutē, taču lielākā daļa nezin, kas un kāpēc, kas patiesībā notiek (если вы изучаете кундалини или крийя-йогу, вам обычно говорят, что нужно помещать кончик языка на небо во рту, но большинство не знает, почему и зачем, что на самом деле происходит).


Iemesls, kāpēc mēle ir tik svarīga: sirdī ir neliela telpa, kas tiek dēvēta par īpašo sirds telpu, un par to ticis rakstīts vēl Upanišadās pirms 5000 gadu. Tā ir vieta, kur notiek radīšana. Viss, kas jebkad ir ticis radīts jebkādā radīšanas līmenī, ir nācis no turienes, no šīs mazās telpas sirdī.


Taču, kad sirds radīja smadzenes, tā radīja ceļus, lai savienotos ar smadzenēm. Agrāk gars atradās Sirdī, taču, kad mēs kritām – pirms 13000 gadu, mēs atstājām sirdi un pārgājām uz smadzenēm, un šeit attīstās ego. Un pēc tam mēs aizmirsām visu savu izpratni, gudrību un visas mūsu zināšanas un sākām funkcionēt ļoti vienkāršā līmenī, izmantojot smadzeņu spēku, kas ir uzskatāms par neko. Sirds spēks ir bezgalīgi daudzas reizes lielāks nekā smadzeņu – izpratnē, gudrībā, zināšanās un visos citos aspektos.


Agrāk mēs dzīvojām sirdī un mēs kontrolējām smadzenes, kā pie vadības pults un mēs to darījām ar mūsu mēles gala palīdzību. Kāpēc mēles gals ir tik svarīgs? Kad mēs esam Sirds un ķermeņa daļas sāk iznākt no sirds, pirmais, kas iznāk – tas ir mēles galiņš. Jūs intuitīvi varat redzēt, ka pastāv saikne starp mēles galiņu un sirds sakrālo/svēto telpu. Un ne tikai tas.


Pastāv fizisks savienojums, kas stiepjas no sirds līdz mēlei un beidzas uz mēles galiņa. Tādejādi, mēle fiziski ir pa tiešo saistīta ar sirdi. Mutē ir ļoti specifiska vieta, kas ir saistīta ar Thalamusu galvas smadzenēs un Thalamus ir uzskatāms par būtisku daļu saiknes izveidošanā starp sirdi un smadzenēm. Thalamaus – tas ir tas, kas ģenerē alfa viļņus. Un, kad jūs liekat mēles galiņu uz specifisku punktu mutē un sāciet to masēt – es tagad nevaru tajā sīki iedziļināties – taču tā ir seksuāla saikne starp smadzenēm un sirdi. Kad tā tiek nodibināta, tad 4 galvas garozs daļas sāk raidīt ļoti augsta līmeņa alfa viļņus.


Un, kad 4 daļas ir noteiktā veidā līdzsvarotas, kas var prasīt vienu vakaru vai arī 30-40 gadus, taču, kad tas ir izdarīts, tad galvā parādās zaļa gaisma. Kad tas notika senajos laikos, bija instrukcija doties uz 3-šās acs čakru, kura atrodas galvas centrā.


3-šā acs - tā atrodas galvas centrā un faktiski izskatās kā acs ābols, tā burtiskā nozīmē ir acs. Jūs par to variet izlasīt Džeikoba Libermana grāmatā – „Gaisma, nākotnes medicīna”. Šī acs – tā ir pilna/piepildīta iekšpusē un tai ir jābūt tāda pat izmēra, kā arī jūsu acīm - tomēr mēs ilgstoši neesam to lietojuši un tā ir sašaurinājusies.


Tai ir gaismas receptori, lēca, taču tā skatās taisni uz augšu, jo saņem prānu no augšas. Un, kad jūs redzat zaļo gaismu, šajā brīdī jums bija burtiski acs jāpagriež uz priekšu, lai tā skatītos caur 3-šās acs čakru, un, kas notiek tālāk, – zaļā gaisma spirālveidīgi dodas uz priekšu un noslēdzas ar šo čakru. Jūs variet redzēt, kā tas notiek, tas jūs „sajūsmina”, kad jūs to redzat. Dažkārt jūs redzat samazinošamies koncentriskus apļus, parasti tā ir spirāle.


Tālāk jūs savienojaties ar vēl vienu čakru jūsu ķermeņa priekšpusē un, kad visas 3 čakras ir savienotas, no jūsu galvas parādās 8 gaismas „caurulītes”, veidojas oreols ap galvu un jūs burtiski tumsā sāciet mirdzēt un tas jau ir zinātniski dokumentēts. Tas ir tas pats, ko attēlo ap Kristus un citu svēto galvām. Tagad 3-šā acs ir atvērta un jūs šajā brīdī atrodieties starp cilvēcisko apziņu un to, par ko kļūsiet ļoti ātri.


Šeit jums ir divi veidi, kā darīt lietas. Parasti mēs izvēlamies pirmo veidu, kad mēs izmantojam savas smadzenes, lai skatītos caur šo vietu (3-šo aci un trešās acs čakru). Kad jūs to darāt, jūs kļūstat psihiski ļoti attīstīti, jūs variet paredzēt lietas, darīt dažādas lietas, pacelt gaisā priekšmetus, iet cauri sienām, utt. un jūs variet radīt visu, ko vēlaties. Taču mēs neiesakām to darīt, jo smadzenēm nav gudrības un tas ir polarizēts instruments (labā-kreisā, vīrišķā-sievišķā puslode) un viss, ko jūs darīsiet būs polarizēts, tas ir – jūs saņemsiet to, ko jūs gribat, taču saņemsiet to, ko jūs negribat ar tikpat lielu intensitāti.


Taču ir arī cits radīšanas veids – no Sirds un šajā veidā – jūs no sirds skatāties caur 3-šo aci. Kad jūs to darāt – parādās jaunas jūtas un jūs variet redzēt pasauli pilnīgi citā veidā, senā veidā, jūs raugāties uz lietām un redziet un ziniet to, ko nekad nebūtu uzzinājuši no smadzenēm. Un tas ir punkts – tā atklāšanas punkts, kad mēs redzam eņģeļus, dažādas būtnes, utt., un sākam ieiet atmiņu plūsmā par to, kas mēs patiesībā esam. Mūsos ir mūsu Visuma Akaši Hroniku ieraksti, mūsu pašu vēsture un šajā stāvoklī , jūs variet zināt visu par visiem.


Lilu: paldies par šo ceļojumu ...


Drunvalo: šī ir vissvarīgākā informācija cilvēces eksistencei tagad.


http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_page=2&f_tid=3318827


3.daļa

Pārmaiņas uz Zemes, Sirds atvēršanas nozīmība/svarīgums.
Taču ir vajadzīgs zināms laiks, lai cilvēks to visu uzstādītu. Un tas, ko es gribu pateikt, ka daži cilvēki var neatrast šo atmiņu pietiekami ātri. Tādejādi, tās izmaiņas, kurām cauri mēs visi iesim (es runāju par polu nomaiņu), par lielajām pārmaiņām uz Zemes, kur vajadzība pēc valdībām un reliģijām atkrīt, viss, kas jums ir/pieder, būs nesvarīgs, jums paliks tikai jūsu ķermenis, jūsu tuvinieki un tie cilvēki, kurus jūs mīlat. Kur jūs atrodaties, tur jūs arī atradīsieties, jo nebūs lidmašīnu, vilcienu, mašīnu vai kāda cita pārvietošanās veida, kā vienīgi – iet kājām.


Lilu: Es palieku šeit.


Drunvalo: Es arī


Lilu: Vai šī tam ir laba vieta?


Drunvalo: Jā, jebkura vieta ir tam pietiekami laba. Taču visvienkāršākais veids – ir praktizēties ieiešanai svētajā sirds izplatījumā un pa īstam dzīvot no sirds. Un, ja jūs sākat dzīvot caur sirdi, jūsos parādās vibrācija, jūsu garā, jūsu apziņas iekšienē. Un šo vibrāciju pazīst Māte-Zeme, Debesu Tēvs un gandrīz visi mūsu brāļi un māsas no citām planētām un dimensijām. Un pats svarīgākais – lai Zeme apzinātos šo vibrāciju, jo pārmaiņu laikā, lai kur jūs arī neatrastos, tie cilvēki, kurus viņa aizsargās, un man ir vienalga, vai jūs sēdēsiet uz vulkāna, kaut kādā veidā viņa aizvāks jūs no turienes un parūpēsies par to, lai jūs izdzīvotu. Un tie būs tie ļaudis, kuri palūgs pacelt cilvēku apziņu nākamajā līmenī.


Citi cilvēki, kuri nespēs atrast savu ceļu cauri tam, par viņiem parūpēsies, jā, viņi nomirs, taču nāve - tā nav slikta lieta. Viņi izies caur nāvi un visdrīzāk dosies uz to apziņas līmeni, no kura viņi ir atnākuši. Tas ir tas, par ko runā iedzimto ciltis – hopi un pārējās Ziemeļamerikas ciltis – viņi pieņem, ka būs ļoti daudzas nāves šajos laikos, jūs varat paraudzīties apkārt un viss izskatīsies šausmīgi. Taču, lai kas arī nenotiktu, jums ir jāsaprot, ka tas ir pārejas brīdis un viss ir normāli, un jums ir jātic savai saiknei ar Dievu un dzīvību visur. Ja jūs to spējat izdarīt, ar jums ne tikai viss būs kārtībā, bet jūs spēsiet arī palīdzēt savai ģimenei un tiem, kurus jūs mīlat, un jūs kļūsiet par vienu no jaunajiem cilvēkiem, kuri spēs veikt šo pāreju.


Taču praksē ieiešana sirdī nozīmē, ka jums ir jāatdod savs ego un jābūt nepiesaistītiem savām fiziskajām lietām: jūsu naudai, mašīnām, utt. Jums ir pilnībā jānododas dzīvei un, lai kas arī notiktu, ar jums un dzīvi viss būs normāli.
Šī ir tāda vienkāršota versija, es līdz pat brīdim cenšos saprast, kā precīzāk to nodot, ļoti vienkārši un nesarežģījot. Taču patiesībā – tas ir viss, kas vajadzīgs.


Kundalīni-joga un krija-joga, tāpat kā Tibetas budisms, dažas sūfisma formas, satur atslēgu un pasaulē ir ļoti daudz iedzimto tautu, kuras zina, par ko mēs runājam, tā ir viņu valoda. Mēs iedomājamies, ka esam ļoti attīstīti, taču ir cilvēki no Amerikas iedzimto tautām, kuri ir tik ļoti augstāki par jebkuru cilvēku šeit uz Zemes, ka vienkārši ir grūti tam noticēt: piemēram, ir cilvēki Kolumbijā, kuri dzīvo vairāk kā 4000 metru augstumā kalnu iekšienē, viņi mirdz tumsā un lidinās virs zemes. Šie cilvēki burtiskā nozīmē uztur mūsu dzīves, mēs vēl esam šeit, pateicoties viņu garīgajam darbam. Tieši viņi notur pasauli, lai tā neaizietu pilnīgā haosā. Un ir citi cilvēki, kuri grib tos nogalināt, jo nesaprot, kas viņi ir. Taču viņi nevar tikt iznīcināti, viņi ir izgājuši ārpus jebkuras sasniedzamības robežām.


Mēs visi esam uzskatāmi par mūsu ģenealoģiskā koka piramīdas virsotni un lejā mēs visi esam saistīti. Lai kas arī nenotiktu ar mums, tas notiks arī ar lielo dzīves piramīdu. Mums ir atbildība ne tikai pašiem par sevi šajos laikos - un šādi laiki negadās bieži. Kad mēs atrodamies šādā pārmaiņu laikā, mums ir jāiziet ārpus tā robežām, lai domātu tikai par sevi: „es izdzīvošu vai nē?”, kas tad tā būs par izdzīvošanu?


Mēs vispār nerunājam par izdzīvošanu šeit, uz Zemes, lai turpinātu dzīvot kā cilvēki. Mēs runājam par izdzīvošanu pilnīgi jaunā esības plānā, lai paņemtu cilvēcisko apziņu un paceltu to nākamajā pakāpē. Kā tas ir noticis uz Zemes: noteiktas rases ir atlidojušas uz Zemi un savienojušās ar mums, un viņi nepareizi izmantoja enerģiju. Tie, kas to darīja, pat nebija cilvēki, un pateicoties kam – radās milzīgas problēmas. Un viss izskatījās tā, it kā būtu vienkārši šausmīgi, taču pēc tam, pirms pašām beigām, tas viss apgriezās tādā veidā, ka mums tas kļuva milzīgu ieguvumu/vērtību visai dzīvībai visapkārt. Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka tā viss būs ... Neviens nedomāja, ka tas notiks. Taču tagad mēs redzam, ka tas notiek.


Tagad nevienam nav šaubu, ka šī ir tieši tā vieta, kur notiek pārsteidzošas lietas. Un pat tās 250000 rases, kuras atrodas šeit – tās pārstāv zemākus līmeņus – tie ir tie, kuri izmanto kosmiskos kuģus vai pārvietošanās līdzekļus starp dimensijām, lai nokļūtu šurp. Cilvēki, kuri patiesībā ir attīstīti, viņi neko neizmanto: jūs domājat, ka Erceņģelis Mihaels izmanto kosmisko kuģi? Viņš var būt tur, kur vien vēlas, jebkurā laikā.


Lilu: Kā tad ir ar plazmas būtnēm?


Drunvalo: Tāpat. Tās ir atlidojušas šurp. Taču tās ir mazliet citādas. Ja eņģeļi fiksē sevi 4.-tajā dimensijā, viņas [plazmas būtnes] to dara 3.-šajā dimensijā. Viņas mācās to, kā doties uz 4.-to dimensiju un augstāk. Viņas ir savienotas ar Zemi. Viņas – ir Zemes cilvēki, viņas tika šeit radītas. Viņas nav citplanētieši no kaut kurienes.


Visas dzīvības formas attīstās dažādos veidos. Gars, kurš ir kļuvis par zirnekli, ļoti atšķiras no tā, kurš ir kļuvis par zirgu vai par cilvēku. Tas ir tas pats gars, taču mēs sekojam dažādām esības iespējām. Ja mēs izsekotu līdzi visām dzīvības formām līdz to avotam – ir tikai viena būtne, viens gars. Visas augstākās formas to zina. Zemākie plāni var nonākt pie idejām par to, ka mēs esam dažādi, mēs esam atdalīti, taču – tas tā nav. Visaugstākā patiesība ir tajā, ka tas viss nav reāli, tas nepastāv: Zeme nepastāv, tāpat kā planētas, galaktikas, visums, mūsu ķermeņi. Tas viss ir uzskatāms par Gara radīto. Tas nav nekas vairāk kā Tēls, kā hologrāfisks realitātes Tēls.


Lilu: Jā, bet šis tēls izskatās reāls un statisks


Drunvalo: Jā, tas tā izskatās, taču jūs būsiet ļoti pārsteigti, jo jūs spēsiet mainīt visu. Mēs nezinām savu vēsturi, nezinām, kas mēs esam, un tomēr – mēs esam kļuvuši par visbūtiskāko dzīvo lietu esībā. Dzīve ir pārsteidzoša! Jebkurā līmenī!


Lilu: Šķiet, mums vajag daudz ko labot, kas ticis ierakstīts nepareizi un mēs esam bijuši uz nepareizā ceļa ...


Drunvalo: Tā tas ir tikai cilvēciskajā saprātā, taču citām dzīvības formām piemīt daudz skaidrāks vēstures priekšstats par to, kas ir noticis noteiktā laika posmā. Mēs zinām daudz par to, kas notika pagātnē. Mēs patiešām varam paskatīties, kas ir noticis iepriekš: piemēram, zinātne var paraudzīties uz zvaigznēm un paskatīties, kas ir noticis tajos līmeņos. Melhisedeku apziņa zina katru planētu esībā, mēs zinām tās vēsturi no sākuma līdz beigām un kāpēc notikumi ir notikuši noteiktā veidā.


Es kaut ko pastāstīšu: taču atcerieties, ka nevar izmantot vārdus, lai aprakstītu to, ko es tagad teikšu. Tie nespēj to atspoguļot. Tāpēc tas ir tikai aptuvens apraksts. Kad tika radīts šis Visums, tas tika radīts tādā veidā, ka Dievs iegāja radītajā, lai izjustu/izmēģinātu dzīvi tādā veidā, kādā tā vēl nekad nebija tikusi izdzīvota. Un, kad Dievs iegāja radītajā, tur bija tukšums, tur nebija nekā.


Taču, kad Dievs ienāca radītajā – radītajā ienākošā Dieva vārda vibrāciju frekvence, šī vibrāciju frekvence - saucas Melhisedeks. Un pēc tam, pēc mirkļa, un šeit pastāv secīgums, tika radīts Kristus. Melhisedeks un Kristus ir neatņemamā veidā saistīti. Tāpēc, kad Jēzus sāka veikt savu mistēriju, viņš neko nespēja izdarīt pirms nebija kļuvis par Melhisedeka ordeņa Alfu un Omegu, viņam bija jābūt saistītam ar Melhisedeka aspektu, lai pabeigtu to, kā dēļ viņš bija nācis.


Taču tajā brīdī, kad tika radīts Kristus, tika radīts trešais komponents, kurš ir uzskatāms gan par Melhisedeku, gan par Kristu. Mums uz Zemes tam nav nosaukuma, taču hinduismā tas tiek dēvēts par visaugstāko personību, kas ir diženāka un ir uzskatāma par Melhisedeka un Kristus radīto.


Tādā veidā formējas trīsvienība, 3 lietu aspekti, kas radīti viens pēc otra. Kristus – tas ir ķermenis, fiziskais iemiesojums visam, kas pastāv: Planētas, Galaktikas, Saule, viss, ko mēs redzam, un viss, ko nespējam redzēt, ir daļa no Kristus, ir viņa ķermenis.


Tādejādi sākās evolucionārā radīšana caur Kristu - taču - no Melhisedeka. Un Kristus un Melhisedeka apziņa nolaidās arvien tālāk un tālāk blīvumā, līdz sasniedz mūsu līmeni. Un tagad mēs iesim ļoti ātri uz augšu. Patiesība ir tajā, ka viss ir uzskatāms par Melhisedeku un viss ir uzskatāms par Kristu, viss ir daļa no šīs enerģijas.


Ideja par to, ka pastāv cilvēki, kas ir „augstāki” nekā citi, vienkārši nav taisnība. Mēs visi esam vienādi un vērtīgi katrā līmenī. Vienkārši – ir gājuši tālāk nekā pārējie un viņiem ir gudrība, kuras citiem nav, taču tas nevienu nepadara labāku, mēs vienkārši esam pētnieki. Un tagad mēs visi atgriezīsimies atpakaļ. Tādejādi – tā, kas ir iespējams, bibliotēka ir daudz plašāka. Tāpēc es tik ļoti esmu saviļņots par to, kas notiek, es esmu/jūtos, kā mazs bērns.


Jaunas lietas gandrīz nekad nenotiek. Doma par to, ka „nav nekā jauna zem saules”, daudzējādā ziņā ir patiesa, taču tagad tas viss ir jauns. Mēs visi esam nemirstīgi, vai nu mēs to zinām vai nē, un mēs nenomirsim, bet iziesim cauri kaut kam, ko Dievs priekš mums ir radījis pilnīgi jaunā veidā.


Kāpēc gan lai es nebūtu laimīgs? Tas ir neticami! Es esmu ieradies no ļoti, ļoti tālas vietas, lai nokļūtu šeit. Es esmu gatavs un visi pārējie arī, vai nu viņi par to zina vai nē, gatavi ļoti dziļā līmenī un tas ir pārsteidzoši! Pienāks laiks, kad visa cilvēce, pat tie, kuri nomirs tagad un nāks pa citu ceļu satikties, un mēs teiksim: „Hej, vai tu atceries, kad mēs bijām uz Zemes, un to, kas tur notika?”, mēs atcerēsimies viens otru un šķitīs, ka tas bija ļoti sen. Un tas ir tas brīdis, kad notiks šī lieta, kuru es ļoti gaidu, lai to ieraudzītu. Mēs dosimies cauri visiem esības līmeņiem, kuri parasti prasa miljardiem gadu, lai tiktu izieti, bet mēs to izdarīsim burtiski dažās minūtēs. Tagad es pat nespēju iztēloties, kā tas ir iespējams, taču mēs to izdarīsim.


Un mēs zinām, ka tas tā būs, jo augšāmceltie Zemes meistari jau to ir izdarījuši, izņemot 7 no viņiem, kuri palika šeit. Kaut-kur 96-tajā augšāmceltie meistari, viņu ir aptuveni 8000, viņi ir tādi pat cilvēki, tikai nedaudz apziņā mums priekšā, un ir kļuvuši nemirstīgi, taču ir līdz šim brīdim saistīti ar Zemi un ar Zemes evolūciju, un viņi nekur negatavojās iet, kamēr mēs visi nebūsim gatavi iet viņiem līdzi. Viņi pameta Zemi 96.-tajā, atstājot šeit 7-ņus, un veica to ceļojumu, kuru mēs drīz paveiksim. Viņi to ir izdarījuši, viņi ir izgājuši citu Visumu oktāvu un savienojušies ar to līmeni, aptuveni puse palika tur un puse devās atpakaļ uz šejieni. Tādejādi tagad tas ir mūsu DNS. Mēs precīzi zinām, kas būs, mēs zinām, kā to izdarīt, tas ir zināms.


Ja mēs patiešām saprastu, ko mēs izdarīsim, mēs tagad svinētu. Pat tad, ja mēs stāvam aci pret aci polu maiņai un citām lietām – tas tam pilnīgi nevienu nevajadzētu uztraukt. Tas būs apgaismojošs ceļojums ārpus tā robežām, kas jebkad ir noticis. Un visas dzīvības formas mums sekos, visa šī apziņas plūsma.