Trīs daļas:
1. Kā parādījās un pazuda Bermudu trijstūris
2. Atlanti un annunaki
3. "Cilvēces ciltstēvu" noslēpums
1.daļa
Krajons
Kā parādījās un pazuda Bermudu trīsstūris
Sveicināti, mani dārgie. Es esmu Krajons no Magnētiskā dienesta.
Jau ne vairāk kārt esmu stāstījis par Lemūriju – brīnišķīgu, harmonisku civilizāciju, kura sāka aktīvi attīstīties pirms 52 tūkstošiem (52 000) gadu. Pirms 35 tūkstošiem (35 000) gadu tā sasniedza augstu attīstības līmeni. Šīs civilizācijas pārstāvji turpināja dzīvot uz planētas līdz pat tā sauktajiem Vispasaules (Lielajiem) Plūdiem, kuri notika pirms 11 (11 000) tūkstoš gadiem.
Tagad parunāsim par citu civilizāciju – Atlantīdu. No laika dziļumiem atnākušās ziņas par divām civilizācijām, Lemūriju un Atlantīdu, zinātnieki Senajā Ēģiptē, bet īpaši – Senajās Grieķijā un Romā, bieži jauca. Un šis juceklis ir saglabājies līdz pat mūsu dienām.
Lemūrijas lielos sasniegumus, tās augsto garīgumu un harmoniju pieraksta Atlantīdai līdz pat šim brīdim. Laiks ieviest skaidrību: Atlantīda – tā ir Lemūrijas kolonija, kura no tās pilnībā atdalījās apmēram pirms 18,5 tūkstošiem (18 500) gadu (precīzs datums jau ir ziņots: 16426. gadā p.m.ē. – S.K. piezīme). Atlantīdas sala bija ļoti liela, tāpēc to dažreiz sauc par kontinentu. Taču tomēr Atlantīda – tā ir pagātnē eksistējusi liela sala Atlantijas okeānā, netālu no Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krastiem.
Atlantu kolonija ļoti ātri pazaudēja garīgo saikni ar savu pirmdzimteni – Lemūriju. Ja lemūrieši nesa savās dvēselēs gaismu un labestību, tad to nevar teikt par atlantiem... Protams, nevajag apgalvot, ka visi atlanti ir – ļaunuma nēsātāji. Šeit, Atlantīdā, dzīvoja ļoti daudz labestīgu, labu cilvēku, kuri līdz pēdējām dienām turējās pretī tumšajiem spēkiem... Dzīvoja absolūtais vairākums no jums, mani dārgie Gaismas Darbinieki... Lūk, kāpēc Atlantīda daudziem ir dārga... Izsauc garīgu atsaukšanos jūsu sirdīs... Taču tomēr tieši ar Atlantīdu sākas karu, agresijas, nodevības, naida vēsture – ja runā par vēsturisku “nogriezni” pēdējo simts tūkstoš (100 000) gadu garumā. Bet tieši par šo laika intervālu es jums stāstu. Tāpēc, ka norādītais Zemes vēstures periods ir – jūsu “vēsturiskā luga”, kura izgaismo mūsdienas. Un šo cilvēces vēsturi, mani dārgie lasītāji un klausītāji, jums vēl stāv priekšā izpētīt un apgūt...
Atlanti pirmie izpauda agresiju – no jūsu “vēsturiskās lugas” civilizāciju pārstāvjiem. Agrāk, Lemūrijascivilizācijā, aktīvu lomu spēlēja sievišķais pirmsākums, garīgums, pirmajā vietā atradās tieksme uz harmoniju, skaistumu, mākslu, augstu tika vērtētas vienlīdzība un brālība starp cilvēkiem.
Atlantīdā pirmajā vietā izvirzījās vīrišķais pirmsākums, stingra loģika, tieksme uz agresiju, personības apspiešana, nevienlīdzība un, kā sekas, sabiedrības dalīšana nabagajos un bagātajos, kungos un kalpos, saimniekos un vergos.
Sākotnēji visa Atlantīda bija sadalīta četrās daļās. Salas ziemeļrietumu daļā izmitinājās tie, kuri dibināja Atlantīdu, vēlāk viņi kļuva par aristokrātiju, augstmaņiem, pārvaldes komandu. Ziemeļaustrumu daļā valdīja tie, kurus var saukt par zinātniekiem, pētniekiem, izgudrotājiem. Dienvidaustrumos – iekārtojās amatnieki, darba cilvēki, kuri gādāja pārtiku. Šeit plauka lauksaimniecība, jūras nodarbes.
Īpaši gribu pastāstīt par salas dienvidrietumu ceturtdaļu... Kad nākošajā Atlantīdā ieradās pirmie lemūrieši, tā jau bija apdzīvota. Dienvidrietumos, kalnainā apvidū, dzīvoja cilvēki. Viņiem nebija ģenētiskas saiknes ar lemūriešiem. Viņus var nosaukt par salas aborigēniem. Jūs zināt, dārgie draugi, ka pat mūsu XXI gadsimtā reizē ar civilizētām tautām līdz šim brīdim dzīvo tie, kas ir tālu no mūsdienu civilizācijas labumiem. Tā sauktās “savvaļas ciltis” mājo, piemēram, nomaļās Āfrikas, Dienvidamerikas vietās, dažās Klusā okeāna salās... Tāda pati aina bija novērojama pirms 18,5 tūkstošiem (18 500) gadu. Bez Lemūrijas civilizācijas dzīvoja citas tautas, kuras var saukt par necivilizētām. Nosauksim cilvēku, kuri mājoja Atlantīdas kalnos, rasi par MUNGALIEM. Mungali ieguva sev pārtiku ar medībām, teicami prata apieties ar lokiem, durošiem un griezošiem ieroču veidiem. Uz salas ieradušies lemūrieši (nākošie atlanti) stājās ar mungaliem tirdzniecības attiecībās. Iegādājās apmaiņā pret savām precēm dzīvnieku gaļu un ādas.
Pamazām mungali daudz iemācījās no atlantiem. Un izveidoja uz salas savu autonomiju – valsti valstī. Kad atlanti nolēma pakļaut viņus – nekas neiznāca! Vienā “jaukā” brīdī saprata, ka sev zem deguna ir izaudzinājuši spēcīgu ienaidnieku, kurš ne tikai netaisījās pakļauties, bet arī periodiski demonstrēja spēku, diktēja savus noteikumus! Pēc apmēram tūkstoš gadiem no brīža, kad civilizēti cilvēki iemitinājās uz salas, mungali jau bija apbruņoti ne ar lokiem un bultām, bet spēcīgu veidu ieročiem. Viņiem bija karaspēks, kurš varēja turēties pretī Atlantīdas armijai. Kara arsenālā mungaliem jau bija lidojoši aprāti, apbruņoti ar spēcīgiem staru metējiem...
Atlanti piekopa agresīvu ārpolitiku. Lemūrijas kontinents pirms 17,5 (17 500) tūkstošiem gadu jau praktiski bija pārstājis eksistēt, nogrimstot zem ūdens (Nogrimšana noritēja pakāpeniski. Vairākos etapos. Kontinenta nogrimšanas zem ūdens galīgais datums –15519. gads p.m.ē. – S.K. piezīme). Virspusē palika tikai atsevišķas lemūriešu salas. Vairumu lemūriešu koloniju, kuras izrādījās ļoti vājas no militārā spēka redzes viedokļa, atlanti ātri pakļāva – faktiski, pārvēršot kolonistus par vergiem. Taču izveidojās arī tādas lemūriešu kolonijas, kuras kļuva ļoti spēcīgas. Lemūriešu zinātnieki un izgudrotāji, apzinoties bīstamību, nākošu no atlantiem (un ne tikai no viņiem), pārbūvēja miermīlīgas mašīnas, mehānismus, lidaparātus kara tehnikā. Un tas kalpoja kā viņu drošības un neatkarības garantija.
Gaismas Darbinieki! Par hiperborejiešiem, atlantiem, lemūriešiem jūs jau esat dzirdējuši. Daudzus no jums neizbrīna tas fakts, ka pirms mūsu civilizācijas uz planētas eksistēja citas augstu attīstītas civilizācijas. Tā nepavisam nav fantastika. Taču tagad izstāstīšu jums stāstu, kurš dažiem no Gaismas Darbiniekiem var likties fantastisks... Kas tad tāds apbrīnojams un fantastisks notika Atlantīdā, par ko mēs varam TĀ brīnīties?
Atlantīdā notika IEBRUKUMS! Taču neparasts iebrukums. Viltīgais ienaidnieks iekļuva tieši pašas Atlantīdas centrā. Bet lepnie un vīzdegunīgie atlanti pat nepamanīja to! KĀ KAUT KAS TĀDS VARĒJA NOTIKT??? Tas ir ļoti brīnumains un pamācošs stāsts.
Neparastais ir tajā, ka mungalu ķermeņos sāka iemitināties NE GLUŽI CILVĒCISKAS DVĒSELES (KRAJONA SMAIDS)... Neticat? Runa ir par tām dvēselēm, kuras nav “reģistrējušās” tā sauktajā Radīšanas Alā. Viņas nav Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules (atšķirībā no jums) un Eksperimenta Autori.
Viņu parādīšanās TIKA PIEĻAUTA... Atnācēji izspieda mungalu – Atlantīdas salas aborigēnu – dvēseles un apziņu. Jūs jau esat sapratuši, kas par lietu? Jā! Tās bija tumšās būtības, ieradušās uz planētas ar agresīvu mērķi. Tā kā agresija, tumsa dzīvoja pašu mungalu dvēselēs, tad viņi vibrēja ar vienādu frekvenci ar tiem, kas tagad bija ieradušies. Tas arī atļāva tumšajiem sagrābt viņu ķermeņus. Pēc tā mungalu varenība pieauga vairākas reizes. Kāpēc? Tāpēc, ka priekšpusē izvirzījās ne spēcīgi lidaparāti, ne staru metēji, ne draudīgi lāzera ieroči, bet... MELNĀ MAĢIJA. Tumšās dvēseles, iemitinājušās mungalu ķermeņos, pilnībā prata to izmantot! O! Viņām bija bagāta darba pieredze ar melno maģiju! Viņām bija telepātijas spējas, un viņas saņēma norādījumus no saviem Melnajiem skolotājiem. Mūsu Galaktikā šie Melnie skolotāji un viņu sekotāji ir pazīstami kā starpzvaigžņu MELNO SUTĀNU ORDENIS. Šis ordenis ne vienreiz vien ir stāvējis pretī GAISMAS spēkiem uz mūsu planētas. Un pat stāv pretī tagad, veltīgi cerot gūt uzvaru tur, kur to izdarīt ir neiespējami...
Taču atgriezīsimies Atlantīdā. Un tā, mungalu ķermeņos bija iemitinājušās tumšas būtības, Melno Sutānu ordeņa pārstāvji. Izmantojot melno maģiju, telepātiju, viltu, slepenu diplomātiju, dzenot ķildas ķīļus starp Atlantīdas valdošajām aprindām, mungali nonāca pie varas – pie kam oficiālā ceļā! Viņu pārstāvis uzvarēja vēlēšanās. Atlantīdā formāli vēl eksistēja demokrātiska valdīšana, kad varu it kā vēlēja tauta. Izmantojot šo sistēmu, mungali izvirzīja savu pārstāvi. Bet pēc tam darbā tika laistas telepātija un melnā maģija. Un kādu reizi atlanti pamodās jau citā sabiedrībā. Viņus, tīrasiņu atlantus, sāka pārvaldīt mungali! Demokrātiskas valdīšanas vietā parādījās impērija. Pār valsti valdīja tirāns un viņam uzticami kalpi. Uzreiz Atlantīdā sāka vērties ciet tempļi, kuru priesteri glabāja senu Dievišķo Mācību. Šajos tempļos, tieši svēto rituālu veikšanas vietās tika nesti asiņaini upuri. Tumsa pacēla galvu Atlantīdā un apklāja ar sevi gandrīz visu civilizāciju. Taču palika tie, kuri nepakļāvās tumšajai varai. Melno Sutānu ordenim aktīvi turējās pretī garīdznieki, seno Dievišķo ordeņu priesteri, kuri nesa Gaismu un deva cerību vienkāršajiem Atlantīdas pilsoņiem. Īpaši sīkstu garīgu pretošanos izrādīja svētā sieviešu Aloras Ordeņa priesterienes... Valsts nodrebēja, kad uzzināja, kādas šausmīgas izrēķināšanās un asiņainas upurēšanas tiek veiktas tieši uz seno tempļu altāriem...
Pievērsiet uzmanību interesantam faktam... Kad mungali tikai vēl veica varas sagrābšanu, viņu ordenis saucās par PELĒKO SUTĀNU ordeni. Un tikai pēc tam, kad gandrīz visa Pelēko Sutānu ordeņa vadība bija iznīcināta, parādījās jauna struktūra – Melno Sutānu ordenis.
Tas, kurš zina vēsturi, uzreiz pamanīs pārsteidzošu sakritību ar notikumiem, kuri notika pagājušā gadsimta 30-jos gados Eiropā (Krajons velk paralēli ar stāstu par Hitlera nākšanu pie varas Vācijā, kad pie varas nākušais fīrers un viņa piekritēji iznīcināja Rema “pelēkos” triecienniekus tā saucamajā “garo nažu naktī” – S.K. piezīme). Te ir likumsakarība, kuru jau ir pamanījuši jūsu vēsturnieki un domātāji... Tur, kur kļūst stipri pelēki, pie varas nonāk tumšie...
Protams, ar jauno varu nevarēja samierināties arī citi dižciltīgi atlanti, kuriem pašiem izrādījās atņemta vara un bagātības. Sākās asiņains, ļoti ilgstošs karš, kurš turpinājās daudzus gadus. Tas te uzliesmoja, te pierima, te iedegās ar jaunu sparu. Karš ritēja ne tikai uz Atlantīdas salas, bet arī citos kontinentos.
Notikumi, par kuriem tagad pastāstīšu, notika pirms 12 838 gadiem, 10 836. gadā pirms mūsu ēras. Lai gūtu uzvaru ilgstošajā karā, iznīcinātu “tīrasiņu aristokrātus” un priesterus, Melnās sutānas nolēma izstrādāt jaunu superieroci, spējīgu vienā mirklī satriekt visus ienaidniekus. Slepenās laboratorijās tika veikti speciāli izmēģinājumi. Tika audzēti mākslīgi kristāli, ar kuru palīdzību varēja translēt lielos attālumos nāvējošus izstarojumus.
Bez tam, valdošajai Atlantīdas augšai kļuva zināms, ka dziļi zem zemes eksistē kādi “seni kristāli ar brīnumainām spējām”. Melnie skolotāji paziņoja, ka nepieciešams virzīt uz šiem kristāliem speciālu enerģiju. Atstarojoties no tiem, pārveidotā enerģija ir spējīga momentāni satriekt jebkuru ienaidnieku. Un tā, militāristi izstrādāja spēcīgu ieroci, nesaprotot, ka ar to pašu ir nolemti nāvei. Tāpēc, ka melnie skolotāji, kuri komandēja no citas dimensijas, paliekot pilnīgā drošībā, pakļāva nāves briesmām visus uz Zemes dzīvojošos. Iedarbība uz tā sauktajiem “pazemes kristāliem” (Planetāro kristālisko režģi, kurš, tai skaitā, atrodas arī zem zemes) varēja pārtraukt visu cilvēku dzīvi uz planētas, izmainīt tās enerģētisko vibrāciju līmeni. Tad, faktiski, tālāka cilvēka mūsdienu veida evolūcija kļūtu neiespējama. Cilvēku rase varēja vienkārši izmirt, kas arī bija starpzvaigžņu Melno Sutānu Ordeņa slepenais mērķis.
Tajā pašā gadā, kuru nosaucu augstāk, Melnās Sutānas organizēja slepenu ekspedīciju uz Indalas salu, kura atradās 37 kilometrus no Atlantīdas ziemeļrietumu krasta.
Dziļi zem šīs salas zemes atradās planetārās kristāliskās struktūras, ļoti svarīgas planētas dzīvības procesu norisei. Šo salu var nosaukt par sakrālā dzīvības spēka vietu. Tieši zem tās, planētas dzīlēs, dzima noslēpumainā sievišķā enerģija, kura īpašā veidā baroja mūsu planētas augus, dzīvniekus un dažādas būtnes.
Ar izaudzēto kristālu palīdzību slepenā ekspedīcija plānoja vērst savu mākslīgi radīto destruktīvo enerģiju uz planētas dzīvības centriem.
Priesteru Augstākā Padome, zinot par Melno Sutānu ļaunprātīgajiem plāniem, rīkojās. Indalas salā notika pretējo spēku militāra sadursme. Sutānām neļāva pazudināt planētu! Taču slepenās operācijas dalībnieki spēja aktivizēt divus mākslīgos kristālus. Un melnā enerģija tomēr traucās zem zemes, pie sakrālajiem, vitāli svarīgajiem centriem. Taču šiem centriem ir ļoti-ļoti droša aizsardzība! Tumšā enerģija nespēja izsisties cauri “enerģētiskajām bruņām”. Atstarojoties no tām, atgriezās Zemes virspusē, Atlantīdas dienvidu krastu rajonā.
Un, lūk, šeit... spēcīgo enerģētisko triecienu uztvēra un mīkstināja DIVI SENI PIRAMIDĀLI KOMPLEKSI, laika “iemūrēti” zem kalniem. Šīs piramīdas ir cēluši vēl senāki cilvēki – PIRMSLEMŪRIJAS LAIKMETĀ. Šo piramidālo kompleksu celtnieki – HORAJONIJAS civilizācijas pārstāvji.
Pēc šī enerģētiskā trieciena Atlantīdas salā sākās ļoti spēcīga zemestrīce, no vulkānu krāteriem sāka velties melni dūmi ar uguni... Kataklizmas rezultātā sala sašķēlās vairākās daļās, sauszeme sāka ātri grimt zem ūdens. Septiņu stundu laikā Atlantīdas sala izzuda. Kaut arī pati Atlantīdas civilizācija turpināja eksistēt vēl vairāk kā divus tūkstošus gadu – līdz nākošajām lielajām stihiskajām kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš (11 000) gadiem. Pēc tām atlantu pēcteči vēl turpināja dzīvot. Taču tas ir atsevišķs, ļoti interesants stāsts. Daļu informācijas par to mēs jau esam devuši. Kaut ko pastāstīsim vēlāk...
Bet pagaidām atgriezīsimies pie tām pašām divām ļoti senajām piramīdām. Tās ieguva ne tikai fizisku bojājumu, bet arī ENERĢĒTISKU. (Jau ne reizi vien esmu teicis un atkārtoju: PIRAMĪDAS SPĒLĒ SVARĪGU LOMU MŪSU PLANĒTAS APGĀDĀŠANĀ AR SPECIĀLU ENERĢIJU, PLANETĀRAJĀ ENERĢĒTISKAJĀ APMAIŅĀ. Daudzām ir ļoti specifiskas funkcijas, par kurām jūsu zinātnieki uzzinās netālā nākotnē.) Tāds bojājums ietekmēja īpašus laukus. Smalkie enerģētiskie mehānismi bija “ieguvuši caurumus”... Negatīvās iedarbības uz kristālisko režģi rezultātā šajā rajonā tika traucēta TELPA-LAIKS (telpas-laika kontinuuma fragments).
Un tā, jūs nopratāt, kur atradās Atlantīdas sala? Bemudu trīsstūra rajons – tā ir viņas dienvidu mala. Savdabīgais “lūzums” TELPĀ-LAIKĀ patiešām bija iemesls daudzām ūdens un gaisa kuģu katastrofām un pazušanām.
Nu, bet tagad – patīkams jaunums! Pēc 1987.gada, pēc Pirmās harmoniskās konverģences, JAUNĀ GAISMAS ENERĢIJA, kuras uz Zemes kļūst arvien vairāk, deva iespēju izlabot bojājumus enerģētiskajos laukos, izdziedināt to pašu telpas-laika kontinuuma fragmentu. Tādejādi, Bemudu Trīsstūris vairs nav “Sātana jūra”, kā cilvēki sauca šo vietu... Kuģi un lidmašīnas vairs nekļūst par senās traģēdijas upuriem. Gaismas un Mīlestības enerģija ir labi šeit pastrādājusi, draugi... Ļoti daudzi no jums, Gaismas Darbinieki, piedalījāties telpas-laika kontinuuma “rētas” izdziedināšanā. Vai ne tāpēc, draugi, vairs nesāp tās garīgās rētas, kuras satrauca jūs tik ilgu laiku? (ILGSTOŠS KRAJONA SMAIDS).
Tagad dzirdu daudzu no jums jautājumu. “Krajon! Tātad, Atlantīda – ir vienkārši sala? Tiešām, ne kontinents?” Es jau atbildēju: “Jā! Liela sala.” Taču te seko arī otrs, pilnīgi pamatots jautājums: “Bet kāpēc nākošie atlanti izmitinājās uz salas? Ja viņi ir bijuši tādi vareni un agresīvi, vai viņiem nebija vienkāršāk ieņemt vietu zem saules kaut kādā kontinentā?”
Lai atbildētu uz šo jautājumu, es pastāstīšu citu stāstu Tā – arī ir mūsu “vēsturiskās Lugas” daļa. Un Gaismas Darbiniekiem par to ir jāzina.
Atlantīdas izdziedināšana
2. daļa
Atlanti un annunaki
Zemes vēsture nereti savijas ar... citu planētu vēsturēm. Tagad pastāstīšu par kopsakarības fragmentiem ar vienu no tām. Planētas, par kuru runājam, nosaukums droši vien daudziem no jums ir pazīstams. Tā ir – NIBIRU...
Atnācēji no Nibiru sen, ļoti sen pazīst Gaiju. Taču nezināja par Zemes īsto VĒRTĪBU un tās iemītniekiem. Šīs būtnes ilgi ekspluatēja jūsu planētas dzīles, iegūstot retu metālu. Viņas piedalījās ne tikai pašreizējā “vēsturiskajā Lugā” – tas ir, “parādījās uz skatuves” ne tikai pēdējos simts tūkstošos (100 000) gadu. Ne vienreiz vien apmeklēja Zemi arī agrāk. Viņas vienmēr interesēja zelta ieguve un... tikai zelta ieguve. Tas – ir svarīgs elements viņu planētas dzīvības procesu norises nodrošināšanā. Bet tagad paveru vienu no “teātra” priekškariem... Atnācēji no NIBIRU, kuriem tagad pilnīgi liegta iespēja apmeklēt Zemei, ved smalku spēli. Viņi grib izskatīties cilvēku draugi. Taču, ak, vai, tādi nav bijuši un pagaidām nav – šajā realitātē. Jebkurā gadījumā, domāju, absolūtais vairākums mūsdienu cilvēku par draugiem viņus PAGAIDĀM nenosauks (KRAJONA SMAIDS).
Kā mēs nosauksim šos atnācējus? Atstāsim to nosaukumu, kuru viņiem deva šumeri – pirms gandrīz pieciem tūkstošiem (5 000) gadu. ANNUNAKI. Tas ir nofiksēts Divupes iemītnieku senajos rakstos – apmēram tā skanēja viņu rases nosaukums. Un tieši tā viņi paši nosauca sevi...
Taču, kas ir apbrīnojami... Salīdzinoši nesen šo nosaukumu – ANNUNAKI – kāds pēkšņi mēģināja piešķirt reptiļu civilizācijai. No kā gan tas? Daudzas desmitgades nosaukums “ANNUNAKI” piederēja saprātīgo būtņu civilizācijai no Nibiru. Un pēkšņi – tāda metamorfoze! Apbrīnojama pārvērtība! Nosaukumi “inuaki” un “annunaki” kļuva visai pazīstami, pateicoties kādai informācijai, kura plaši tiek tiražēta pasaulē (Krajons runā par Arianas Havas darbu “Reptilis manī” – S.K. piezīme).
Lūk, piemērs tam, kā kopumā patiesā informācijā ir iepīts... tas, kā vienkārši nav un nevar būt! Tiek pasludināts, ka cilvēka DNS satur reptiļu gēnus! Lūk, tas patiesi ir jaunums – un ne tikai visai Galaktiskajai sabiedrībai. Graujošs jaunums visai Gaismas Ģimenei, bet galvenais – Lielā Eksperimenta Autoriem (KRAJONA IRONIJA).
Draugi! Es ne reizi vien esmu devis šo informāciju daudziem Gaismas Darbiniekiem. Bet tagad Krajons paziņo oficiāli: REPTIĻU GĒNU NAV IEKŠ CILVĒKA DNS. NEKĀDU REPTILOĪDU SMADZEŅU VĒDERA RAJONĀ CILVĒKIEM ARĪ NAV! NEKĀDI REPTILOĪDI JŪSOS IEMIESOTIES NEKĀDI NEVAR. Nekādi reptiloīdu gēni jūsu ķermeņos nav pat pieminami! Lūdzu, ziniet par to un nejūtiet šajā sakarā nekādu uztraukumu!
Jā, reptiļu civilizācija iedarbojās un turpina TELEPĀTISKI iedarboties uz cilvēkiem. Gaismas Darbiniekiem tas vairs nav nekāds noslēpums. Bet, mani draugi, atkārtoju: tikko kā cilvēka Sirdī dzimst patiesa Mīlestība, tikko kā viņa vibrācijas paaugstinās – ŠĪ IEDARBĪBA UZREIZ IZBEIDZAS.
Tikko kā cilvēks apzinās, ka viņš ir – Lielais Gars (bet ne apziņa ar ķermeni), saprot, ka viņš patiešām ir EŅĢELIS, uzreiz līdzīga iedarbība kļūst NEIESPĒJAMA. Un nav tālu tā diena, kad planētas Zeme vibrāciju paaugstināšanās ne vienkārši pārtrauks iedarbību no “viltīgo telepātu” puses, bet padarīs neiespējamu arī dzīvi vienā telpas-laika visumā...
Un tā, ANNUNAKI – TIE NAV REPTIĻI. TIE IR ATNĀCĒJI NO NIBIRU. Taču, kāpēc pēkšņi notiek nosaukumu un jēdzienu samainīšana? Bet, lūk, šeit lūdzu paust jūsu apķērību, draugi... Došu tikai nelielu analoģiju. Iedomājieties, ka divdesmit pirmajā gadsimtā pie varas atkal nonāk tie, ko divdesmitajā cilvēce iepazina kā fašistus. Taču, ja viņi sauksies tā, vairums cilvēku nekad nenobalsos, lai viņi nāktu pie varas. Ko tad izdarīs šie spēki? Tie teiks: “mēs neesam fašisti”, pie tam norādīs uz citu cilvēku grupu un teiks: “Lūk, viņi – fašisti”. Domājiet un izdariet secinājumus paši, kāpēc pēkšņi vienas rases nosaukums “pārgāja” citai...
Mēs toties visu noliksim no galvas uz kājām. Atnācēji no Nibiru – tie ir annunaki. Un tieši tā viņi kļuva zināmi pasaules sabiedrībai, kad par viņiem sāka runāt kāds ļoti pazīstams speciālists ar pasaules vārdu (Krajons runā par Zahariju Sitčinu un viņa grāmatām, kuras pazīstamas plašam lasītāju lokam – S.K. piezīme).
Kas attiecas uz inuakiem, tad tāda civilizācija patiešām ir. Tā ir Gaismas Ģimenes organiska daļa. Taču Eksperimentā uz planētas Zeme nav piedalījusies. Tiesa, tās pārstāvji ir šeit klātesoši kā novērotāji. Taču jūs zināt, ka planētai Zeme tagad ir pievērsta ļoti daudzu civilizāciju uzmanība, un ne tikai no mūsu Galaktikas...
Ejam tālāk... Annunaki tika pielaisti piedalīties “mūsu spēlē”, pielaisti piedalīties Lielajā Eksperimentā. Taču, atšķirībā no cilvēkiem (Centrālās Saules Eņģeļiem), viņi nav tā AUTORI. Šīs būtnes nekad nav bijušas nevainīga civilizācija – bet īpaši ne tās, kas varētu uzstāties upura lomā. Annunaki – spēcīga tehnogēna civilizācija, kura prot pastāvēt par savām interesēm un aizsargāties pret visāda veida iedarbībām. No bioloģijas redzes viedokļa viņi praktiski neatšķiras no zemiešiem. Nekādu reptiļu gēnu viņos nav. Ārēji Nibiru iedzīvotāji atgādina cilvēciskās būtnes. Annunaki ir gara auguma (daudz garāki par mūsdienu cilvēkiem) un ar spēcīgu ķermeni. Viņiem ir divas rokas, divas kājas, divas acis... Bet ...viņu iekšējais telpas-laika kontinuums ir organizēts savādāk nekā cilvēkiem. Salīdzinājumā ar cilvēkiem annunaki dzīvo ilgi... Ļoti ilgi... Viņu dzīves ilgums ir lielāks par... DIVSIMT TŪKSTOŠIEM GADU! Lūk, kāpēc cilvēkiem, ar kuriem kontaktējās un eksistēja līdzās annunaki, atnācēji no Nibiru likās nemirstīgi dievi. Jā, bija laiki, kad annunaki parādījās uz Zemes kā tie, kurus cilvēki uzskatīja par dieviem. Taču tie viņi, ak, vai, nebija un nav. Vismaz pagaidām (KRAJONA SMAIDS). Bet ir viņi būtnes, kurām... nav AUGSTĀKĀ ES... Tajā nozīmē, kādā saprot to tagad Gaismas Darbinieki...
Tā kā vienmēr runāju par nozīmi “vēsturiskajai Lugai” pēdējo simts tūkstoš (100 000) gadu garumā, tad uzreiz paziņošu: pa šo laiku annunaki ir viesojošies uz planētas TRĪS REIZES. Pirmo reizi – pirms gandrīz simts tūkstoš (100 000) gadiem, kad Lemūrijas kontinents vēl tikai formējās. Otro reizi – Atlantīdas laikos, tajā periodā, par kuru tagad stāstām. Un trešo reizi – mazāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu, mūsdienu cilvēku civilizācijas attīstības rītausmā.
Pirmais apmeklējums no trijiem mūs pagaidām neinteresē. Jo, kā tāda, mūsdienu cilvēce pirms simts tūkstoš gadiem neeksistēja. Bet, lūk, otrā un trešā annunaku vizītes ir visai nozīmīgas mūsu vēstījuma ietvaros.
Tagad izstāstīšu par otro apmeklējumu... Annunaki kārtējo reizi ieradās uz planētas pirms 18 653 gadiem (16 642. gadā p.m.ē.). Un bija pārsteigti, ka cilvēku civilizācija ir izdarījusi tik lielu lēcienu (pēc viņu priekšstatiem) attīstībā. Teiksim tā: 82 tūkstošu (82 000) gadu laikā, kopš viņi nebija uz planētas, mežonīgie hominīdi pēkšņi ir pārvērtušies attīstītā civilizācijā, nedaudz atpaliekot no viņu pašu.
Iekonservētās šahtas zelta ieguvei bija atkonservētas, un tās ekspluatēja jauni īpašnieki – cilvēki! Vai vajag jums teikt, dārgie draugi, kas sākas tad, kad notiek īpašuma pārdalīšana – nu... līdzīga tai, kas notika šajā valstī (KRIEVIJĀ – S.K. piezīme) pagājušā gadsimta beigās? Var to var nosaukt par ļoti mierīgu procesu? (KRAJONA IRONIJA)...
Šahtas bija “nacionalizējuši” vēlie lemūrieši, kad lielā Lemūriešu civilizācija bija zaudējusi savu varenumu un sašķēlusies “drumslās”.
Dotā cikla (“KRAJONS NO KRIEVIJAS” – S.K. piezīme) lasītāji un klausītāji ļoti vispārīgā veidā ir pazīstami ar Lemūrijas vēsturi. It īpaši, ar ziņām par to, ka noteiktā etapā (pirms 27,5 tūkstošiem (27 500) gadu) notika dažādu rasu – Lemūriešu un Horajoniešu – pārstāvju ģenētiska sajaukšanās. Pēdējie, atgādināsim, dzīvoja vēl pirmslemūriešu laikmetā. Viņu ķermeņi tika pamodināti no somadhas stāvokļa – ar LEMŪRIJAS AUGSTĀKĀS SABIEDRISKĀS PADOMES visu dalībnieku vienotu lēmumu.
Un tā, notika ģenētiska divu rasu sajaukšanās. Taču, dabiski, palika arī tīrasiņu lemūrieši, kādu bija vairākums. Pēc ilgstošas mierīgas “tīrasiņu” un “ne tīrasiņu” lemūriešu līdzāspastāvēšanas pienāca brīdis, kad starp viņiem parādījās un sāka augt atsvešinātības siena. Kāpēc tā radās? Ne tikai ārēju atšķirību dēļ – “ne tīrasiņu” lemūrieši bija mazāka auguma un spēcīgāku miesas būvi. Galvenā atšķirība bija citā. Lemūriešu sabiedrība gandrīz visā savas attīstības garumā vadījās pēc sievišķā pirmsākuma. Smadzeņu labā puse lemūriešiem strādāja daudz aktīvāk. Garīgums, intuīcija, tieksme uz skaistumu un harmoniju – tā visa ir Lemūrija. Pēctečiem, kuri dzima lemūriešu un horajoniešu laulībās, sāka aktivizēties SMADZEŅU KREISĀ PUSLODE. Pirmajā vietā izvirzījās LOĢIKA. Lūk, kāpēc lemūrieši un “jaukteņi” sāka radīt atsevišķas apmetnes. Bet pēc tam – atsevišķas kolonijas citos kontinentos un salās. Tieši tāda kolonija arī parādījās uz Atlantīdas salas.
Tagad atgriezīsimies pie jautājuma: kāpēc tajā laikā pietiekami spēcīgie un agresīvie “ne tīrasiņu” lemūrieši noskatīja savai kolonijai nevis vienu no lielajiem, kontinentiem (viņu skaits tad bija pieci – kopā ar Lemūriju, Austrālija vēl atradās zem ūdens – S.K. piezīme), bet gan lielu, bet tomēr salu? Ne tikai labu dabas un klimatisko apstākļu dēļ. Galvenais iemesls – cits! Tajā laikā, kad nākošie atlanti pieņēma lēmumu radīt savu koloniju, divos kontinentos valdīja annunaki! Bija pagājuši vairāk kā divsimt gadi no viņu izkāpšanas uz planētas. Lemūrieši tajā laikā jau pietiekoši bija “iegrimuši matērijā”, lai radītu ieročus un sāktu risināt konfliktus ar militāru spēku. Gandrīz ideāla humanitārā sabiedrība savas eksistences finišā sāka grimt šīs pasaules matērijas bezdibenī un ātri zaudēt savu brīnišķīgo garīgumu. Aizsegs, atdalošs cilvēku no Garīgas pasaules, kļuva daudz blīvāks! Kā sekas visu notikumu ķēdei, ūdenī nogrima arī Lemūrijas kontinents. Taču uz to laiku gandrīz visi lemūrieši, to apdzīvojoši, bija pametuši savu pirmdzimteni un izmitinājušies pa dažādiem planētas stūrīšiem.
Dienvid- un Ziemeļameriku tajā laikā nevarēja izmantot cilvēku dzīvošanai – jo īpaši, dabas-klimatisko apstākļu dēļ. Divos kontinentos – Āfrikā un Eirāzijā – valdīja atnācēji no Nibiru. Nākošie atlanti nekādi negribēja sev blakus tādus spēcīgus un naidīgi noskaņotus kaimiņus. Viņi atcerējās par tām militārajām sadursmēm, kuras notika, kad annunaki atgrieza savu “likumīgo” īpašumu – šahtas zelta ieguvei.
Lūk, kāpēc par jaunās kolonijas vietu tika izvēlēta sala netālu no Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krasta. Tieši šeit ieradās paši lepnākie un neatkarīgākie ne tīrasiņu lemūrieši, kuri nevēlās kalpot annunakiem. Negribēja būt viņu kalpi zelta ieguvē un salīdzinoši brīvas marionetes. Jā, draugi! Ir jāatzīst fakts, ka tajā laikmetā cilvēki diezgan ilgu laiku atradās zem atnācēju no citas planētas varas. Taču vajag atzīmēt, ka annunaki nebija ļoti nešpetni un ļaunprātīgi valdnieki. Atgriezuši savu īpašumu, parādījuši savu militāro spēku, sakārtojuši ražošanu zelta ieguvē, annunaki ar komfortu iekārtojās uz planētas. Cilvēki viņiem bija amizantas būtnes, ar kurām viņiem nav garlaicīgi pavadīt laiku uz “Dieva aizmirstas planētas” (DAUDZNOZĪMĪGS KRAJONA SMAIDS). Annunaki pēc uzvaras atbruņoja cilvēkus, apspieda viņu gribu pretoties, piespieda sadarboties. Bet tālāk sākās... diezgan mierīga līdzāspastāvēšana. Atnācēji pat... iemīlējās zemes sievietēs, tā kā fizioloģija atļāva viņiem būt kopā. Tiesa, pēcnācējus pēc saviem “mīlas piedzīvojumiem” annunaki neatstāja. Un, ne tāpēc, ka būtu neauglīgi vai ko līdzīgu neļautu ģenētiskā struktūra. Nē! Teorētiski un praktiski šo dažādo planētu rasu krustošana ir iespējama. Taču annunakiem kategoriski, draudot ar nāvi un nošķiršanu no dzimtenes, bija aizliegts atstāt savu sēklu uz citām planētām. Un viņi ar īpašu rūpību izpildīja šo aizliegumu... sterilizējot tās zemes sievietes, ar kurām viņiem bija kontakti. Annunaki ļoti lepojās ar savas, kā viņi uzskata, ļoti unikālās un spēcīgās, rases tīrasinību... Jā... Lepojās un turpina lepoties. Kaut arī jau – ne tā, kā agrāk (DAUDZNOZĪMĪGS KRAJONA SMAIDS)... Tā kā tagad viņiem ir zināms par to, kas tie tādi Eņģeļi, atnākušie no Lielās Centrālās Saules...
Atlantīdas izdziedināšana
3. daļa
“Cilvēces ciltstēvu” noslēpums. Šķiršanās no vainas sajūtas
Un tā, annunaki sterilizēja sievietes, dodot viņām speciālus preparātus. To lietošanas rezultātā zemes skaistules zaudēja spēju radīt bērnus. Taču lieta tā, ka preparāti darbojās TIKAI NOTEIKTU LAIKU. Kad viesi no Nibiru bija sagādājuši nepieciešamo zelta daudzumu, ekspedīcijas mērķis skaitījās sasniegts. Annunaki krāva ieguvumu savos militārajos transporta zvaigžņu kuģos un devās mājās. Bet sievietes, ar kurām citplanētieši bija dalījuši gultu, palika uz Zemes. Un ar laiku... atrada citus partnerus kopīgai dzīvei. Iemīlējās... Mīlēja un tika mīlētas... Dzīve uz planētas turpinājās...
Spēcīgā, tehnoloģiski attīstītā annunaku rase, protams, taču, zināja par ģenētiku. Tai bija priekšstats par savu genomu. Taču atnācēji no planētas Nibiru tad nebija tik attīstīti, lai viņiem būtu zināšanas par daudzdimensionālajām gēnu struktūrām, par magnētiskajām DNS. Un, protams, taču, viņiem nebija ne mazākā priekšstata par viļņu ģenētiku. Taču par to mēs viņiem nesāksim pārmest (KRAJONA HUMORS), jo paši cilvēki arī salīdzinoši nesen iepazinās ar šo zināšanu nozari. Annunaku preparāti iedarbojās tikai uz sieviešu-partneru DNS pirmo ķīmisko slāni. Bet, lūk, viļņveida apmaiņu ar ģenētisko informāciju mīlas rotaļu laikā annunaki novērst nevarēja! Ne nejauši lietoju vārdu savienojamu “mīlas rotaļas”. Annunaki patiešām iemīlējās zemes sievietēs. Un viņu attiecības reizēm pacēlās līdz augstam līmenim, kurā attiecības starp vīriešiem un sievietēm apklāj Mīlestības burvju spārni...
Jūs jau sākat noprast, par ko ir runa? Jā! Ģenētiskā viļņu informācija tika nodota no annunakiem zemes sievietēm. Kad viņas stājās jaunās attiecībās ar zemes vīriešiem, viņiem dzima bērni. Normāli, veselīgi... Ļoti skaisti bērni... Un nav brīnums, ka skaisti! Jo annunaki izvēlējās pašas-pašas skaistākās un veselīgākas sievietes-zemietes... Tāpēc arī dzima skaisti, veselīgi bērni. Viss viņiem bija tāpat, kā pie pārējiem cilvēkiem. Izņemot vienu... Viņu individuālais telpas-laika kontinuums atšķīrās no citiem cilvēkiem. Laiks viņiem ritēja pavisam citādi... Daudz lēnāk! Atcerieties, es teicu, annunaku dzīves ilgums sasniedza DIVSIMT TŪKSTOŠ gadu!? Paši viņi bija ātri, veikli... Taču viņu dzīves laiks vilkās daudz lēnāk nekā cilvēkiem. Un, lūk, iedomājieties, ka daži zemieši arī ir ieguvuši šo velti... Nē, viņiem neinicializējās nemirstības gēns! Toties ļoti ievērojami intensificējās... dažu stobra šūnu, neitralizējošu “novecošanas gēnu”, darbs. Ar laiku cilvēku skaits ar jaunajiem ģenētiskajiem raksturojumiem palielinājās. Un, lūk, viņu kļuva... Nu, dārgie Gaismas Darbinieki, ezotēriķi ar stāžu, pamēģiniet uzminēt šo skaitli... Kāda ir atbilde? Dzirdu, dzirdu! Daudzi “nezin kāpēc” automātiski jau nosauca to... 144 000 cilvēku! (KRAJONA SMAIDS). Jā! Tieši tā! Simt četrdesmit četriem tūkstošiem cilvēku bija ģenētiska struktūra, kura nodrošināja ļoti lēnu cilvēka organisma novecošanu.
Bet tagad pārtrauksim mūsu stāstu, lai paziņotu vienu noslēpumu. Ziniet, kā saucās tā pati annunaku vienība, kura “pamanījās” atstāt cilvēku ķermeņos savu ģenētisko informāciju? Jā-jā, jūsu dziļākā atmiņa var pateikt priekšā jums nosaukumu... Ieklausieties... Ko tā čukst? Nu ko?! Tieši tāpat, kā arī visa vienība... saucās viens no septiņpadsmit annunaku zvaigžņu kuģiem... “METUZĀLS”. Sadzirdējāt?... METUZĀLS... Tagad sapratāt, par ko ir runa, mani dārgie? Lūk, kur ir sākumi jūsu senajam mītam, leģendām par ilgmūžību un nemirstību... (Metuzāls Bībelē: viens no cilvēces ciltstēviem, kļuva slavens ar savu ilgmūžību, nodzīvoja 969 gadu. Vecākais cilvēks, kura vecums norādīts Bībelē. Viņa vārds kļuva par apzīmējumu ilgdzīvotāja apzīmēšanai – S.K. piezīme).
Kaut gan reālie METUZĀLI, tas ir, annunaku ģenētiskie pēcteči, nebija nemirstīgi. Viņi “tikai vienīgi” spēj dzīvot cilvēka ķermenī līdz 30 tūkstošiem gadu! (KRAJONA SMAIDS). Fantastisks dzīves gadu skaits – zemiešiem! Un tikai ieiešana jaunības laikā – tiem, kuri dzīvo uz planētas Nibiru.
Un vēl... Tagad jums jāsaprot, no kurienes ņem sākumus informācija par to, ka it kā atnācēji no Nibiru ir radījuši cilvēku, kura sākotnējais uzdevums ir būt par biomehānismu (vergu) zelta ieguvei. (It īpaši par to ir minēts D. Melhisedeka grāmatā “Dzīves zieda noslēpums”, 1. sējums – S.K. piezīme). Jā... Annunaki “neviļus” nodeva dažu cilvēku ķermeņiem daļu no viļņveida ģenētiskā koda. Taču no planētas Nibiru atnākušie nekad nav bijuši Lielā Eksperimenta autoru skaitā un nav piedalījušies mūsdienu cilvēciskās būtnes bioloģijas, daudzdimensionālā genoma un gaismas ķermeņu radīšanā! Padomājiet paši un atbildiet uz jautājumu: JŪS, Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules, ķeroties pie Lielā Eksperimenta fināla daļas, būtu izmantojuši tādu scenāriju, kad PAŠI parādāties pasaulē kā biomehānismi vai vergi? Jeb, jūs izmantotu citu variantu? Atbilde ir jūsu Sirdīs...
Ejam tālāk... Metuzāli-zemieši ne vienkārši ieguva “mūžīgās jaunības gēnu”. Viņu ģenētiskā struktūra divu daudzdimensionālu struktūru sakrustošanās rezultātā no dažādu planētu rasēm ieguva vēl vienu īpašību... Metuzālu gēns deva iespēju aktivizēt DNS sesto un devīto slāņus pat sablīvējošākās matērijas apstākļos. Viņiem bija spēja dziedināt savu ķermeni un... kontaktēties ar Garīgo pasauli! Viņus var saukt par Senā Laikmeta Gaismas Darbiniekiem (KRAJONA SMAIDS)...
Bībelē ir norādīts Metuzāla vecums – 969 gadi. Jums neko neizsaka šis “nošifrētais” numeroloģiskais simbols? Patiesībā metuzāli dzīvoja daudz ilgāk... “Sešinieks”, ierāmēts “deviņniekos”... Lūk, kam jāpievērš uzmanība! DNS-Slānis kontaktam ar Augstāko Es (SESTAIS) un Izdziedināšanas DNS-slānis (DEVĪTAIS)... Jūs esat pārsteigti, ka tie, kas nodeva Garīgo informāciju Bībelei, zināja par jūsu daudzdimensionālo ģenētiku? (KRAJONA SMAIDS). Mēs vienmēr esam kontaktējušies ar jums, mani dārgie... Gaismas Ģimene ir palikusi un paliek blakus... Mēs esam kopā... Mēs vienmēr esam kopā...
Ejam tālāk.. Nu, drosmīgāk, mani draugi! Uzdodiet jautājumu, kurš tā vien jums grozās uz mēles... “VAI METUZĀLI TAGAD IR DZĪVI?” Atbildu: “GAN JĀ, GAN NĒ!” Nu, lūk, Krajona kritiķi ir gatavi berzēt rokas. Nu, “viss tas ir izplūdis, un atbilde ir miglaina... Kā vienmēr tam jūsu Krajonam”... Nu, bet ko lai dara, ja nāve – tāda lieta... Tā it kā ir, un tās it kā nav (KRAJONA SMIEKLI). Ak, mani dārgie! Lūk, ja jūs būtu pajautājuši: “vai metuzālu ķermeņi staigā pa planētu?”, tad es atbildētu viennozīmīgi: “VAIRS NĒ!” Kaut arī fiziski viņu ķermeņu dzīve varēja turpināties līdz 30 tūkstošiem gadu, reāli metuzāli nodzīvoja šajā pasaulē mazāk... Tiesa, metuzāliem izdevās pārdzīvot Lielos Plūdus (runa ir par planetārajām kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš gadiem – S.K. piezīme)? Un zināt, kāpēc? Tāpēc, ka viņi, tāpat kā Noass, izdzirdēja Dieva balsi (KRAJONA SMIEKLI).
Bet, gribat zināt, par ko patiesībā vēsta Bībeles stāsts, kuras varonis ir Noass!? Tā pirmām kārtām vēsta par reāliem notikumiem, kuri notika tā saukto Vispasaules Plūdu priekšvakarā... Kāpēc – “tā saukto Vispasaules”? Tāpēc, ka ūdens neapplūdināja visus kontinentus. Pēc lietavām, kuras turpinājās 40 dienas un naktis, applūdusi izrādījās tikai Eiropa un dažas Vidusjūras salas.
Cilvēkiem, kuriem bija Garīgā Dzirde, tika darīts zināms par priekšā stāvošajiem notikumiem. Un ne tikai Noass būvēja kuģus. Bija arī citi cilvēki, kas ieklausījās informācijā, nākošā no Garīgās pasaules. Patiesībā kuģu, līdzīgu Noasa šķirstam, bija daudz vairāk. Izglābās desmitiem tūkstošu cilvēku... Stāstu par Noasu var, protams, uztvert arī kā līdzību ar dziļāku jēgu. Taču es pagaidām runāju par to, ka patiesībā – šis ir stāsts par reālu cilvēku. Un par to, ka bez Noasa bija citi, kuri, uzbūvējuši kuģus, izglābās. Taču bija arī tie, kas glabās no kataklizmām citā ceļā... Piemēram, iepriekš paslēpjoties pazemes pilsētās, izvietotās zem piramidālajiem kompleksiem...
Metuzāli kalpoja kā tilts starp lemūru-atlantiešu civilizāciju un to civilizāciju, kura radās uz planētas pēc Lielajiem Plūdiem, pēc kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš (11 000) gadiem. Kad kataklizmas beidzās, kad ass nolieces leņķis samazinājās, kad tika pārregulēts Zemes magnētiskais lauks, tieši metuzāli kļuva par jaunās civilizācijas pamatu. Viņi turpināja dzīvot uz Zemes vēl gandrīz sešus tūkstošus gadu. Un atstāja uz planētas pēcnācējus, kuri nodrošināja jaunas, mūsdienu cilvēku civilizācijas rašanos pirms pieciem tūkstošiem gadu.
Tāpēc jūs, mūsdienu cilvēki, pēc būtības, esat metuzālu ģenētiskie mantinieki, bet kaut kādā ziņā arī to ģenētiskie radinieki, kuri nāca no planētas Nibiru. Patiesībā Zemes un annanuku civilizāciju saiknei ir sens, karmisks raksturs, kas iziet aiz mūsu “vēsturiskās lugas” ietvariem. Varu pateikt tikai, ka planēta Nibiru atdeva Zemei to, ko kādreiz paņēma. Un šis “kaut kas” – ir jūsu viļņveida, daudzdzimensionālās ģenētikas daļa. Viņa, šī daļa, savā laikā atļaus cilvēkiem ievērojami palielināt dzīves ilgumu, pie tam nesamazinot evolucionārās attīstības tempu. Pēdējais ir ļoti svarīgs, tāpēc, ka Nibiru civilizācijas pārstāvji, iegūstot ilgas dzīves velti, apmaiņā ievērojami palēnināja savu atpakaļuzkāpšanu pa Gaismas Spirāli. Raugoties uz priekšu, teikšu, ka tieši ar cilvēcisko būtņu palīdzību viņiem izdosies atrisināt virkni savu ļoti nopietnu uzdevumu...
Bet tagad atkal atgriežamies pie Atlantīdas un atlantiem.
Un tā, pirms gandrīz 13 tūkstošiem (13 000) gadu Atlantīdas sala izzuda. Taču atlantu civilizācija turpināja eksistēt vēl divus tūkstošu gadu – līdz pat pasaules kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstošiem (11 000) gadu. Vēsturi divu tūkstošu gadu garumā jau var nosaukt par OTRO ATLANTĪDU. Taču arī ar to atlantu vēsture neizbeidzās. Viņu pēcteči turpināja dzīvot arī tajā vēstures periodā, kuru es nosaucu par laikmetu pēc Lielajiem Plūdiem (pirms 11 tūkstošiem gadu – pirms 5 tūkstošiem gadu). Īpaši agresīva postatlantiskās civilizācijas kolonija iekārtojās KRĒTAS salā. Un tieši šo, ļoti agresīvo atlantu koloniju, karojošu ar eiropiešiem, piemin jūsu antīkie zinātnieki. Šo Atlantīdu var nosaukt par TREŠO. Taču tas ir visai nosacīts nosaukums. Tā kā eksistēja atlanti Āfrikas Ziemeļos, vēlāk migrējuši uz Eiropu. Eksistēja vēl arī atlantu pēcteči, dzīvojoši Klusā Okeāna salās. Bet citi atlantu pēcteči pirms astoņiem tūkstošiem (8 000) gadu nodibināja cilvēku impēriju, kura kļuva par Hiperboreju...
Mani draugi! Jūsu sirdīs dzīvoja un turpina dzīvot mīlestība pret Atlantīdu... Bet, kā savādāk? Gandrīz visi Gaismas Darbinieki – tās bērni. Tā ir jūsu vēstures daļa, jūsu LIELĀS IEGREMDĒŠANĀS MATĒRIJĀ daļa. Jūs apzināti gājāt uz to, lai atnāktu šurp, uz pašu blīvāko pasauli, kur tikai var tikt Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules. Būtnes no 13-ā līmeņa, pašas augstākās mūsu Visuma dimensijas... Zināt, cik daudz es esmu dzirdējis jūsu nožēlas vārdus, jūsu ciešanas senās Dzimtenes bojāejas sakarā... Daudzās jūsu sirdīs līdz šim pašam brīdim dzīvo vainas apziņa... Atlantīdas bojāeju jūs, Gaismas Mācekļi, uztverat kā “divnieku” dienasgrāmatā, kā sliktu atzīmi, kuru nav iespējams nodzēst ar dzēšamo gumiju, neatgriezeniski iznīcināt...
Mani dārgi! Es gribu, lai jūs zinātu! Lai jūs saprastu reizi par visām reizēm! Nekādas JŪSU VAINAS PAR ATLANTĪDAS BOJĀEJU NAV un NEVAR BŪT!!! MĒS AR JUMS IZPLĀNOJĀM TUMSAS ATNĀKŠANU UN TĀLĀKU IEGRIMŠANU MATĒRIJĀ – AIZSEGA SABLĪVĒŠANOS. Bez tumšo atnākšanas nebija iespējams radīt tos apstākļus, kurus mēs tiecāmies sasniegt. Jūs atļāvāt viņiem atnākt un dot mācības. Un viņi atnāca. Un paliek pagaidām šeit, ar jums... Kā jūsu mācības daļa, kā mūsu Lielā eksperimenta daļa un kā daļa no lielās darbinieku armijas, kuri tajā piedalās...
“Divnieks dienasgrāmatā?.. Nē, nevis “divnieks”! Bet tikai – “TEICAMI”! Lieliska atzīme par jūsu izlēmību, drosmi un vīrišķību... Par to, ka izgājāt šo mācību līdz galam... Pašaizliedzīgi... Neatceroties, kas jūs esat un kādēļ to darāt... “Teicami”! Tikai šo atzīmi jūs esat pelnījuši, mani draugi... Domājat, es pārspīlēju?
Šodien, Lielajā Gaismas Ziemassvētku dienā, MĒS – GAISMAS ĢIMENE, raugāmies uz šo brīnišķīgo Planētu un redzam to, ko jūs pagaidām redzēt nevarat! Zeme ir ietīta brīnišķīgā, burvīgā Gaismā! Gaismas un Mīlestības enerģija, dzimusi no cilvēkiem, ir ne tikai uzvarējusi, bet arī izplatās – tik ātri un pārliecinoši, kā mēs agrāk pat necerējām... Es teicu par to... Es saku par to... Nenogurstu atkārtot... Atlantīda – ir liela mācība, kuru jūs esat izgājuši... Un tagad... Tagad tā ir ne vienkārši dzīva... Tā izdziedinās – samērīgi tam, kā jūs atmetat vainas apziņu par visu un ielaižat savās sirdīs Mīlestību... Samērīgi tam, kā jūsu trauksme nomainās ar lielu prieku...
Priecājieties, mani draugi! Priecājieties, mani dārgie! Tāpēc, ka Gaisma atgriežas uz planētu, un jūs, Gaismas būtnes, atgriežat planētu Gaismai... Un jūs vēl brīnāties, ka mēs jūs tā mīlam? Mēs jūs ļoti mīlam... Un tas viss patiesi ir tā!
Jūsu KRAJONS
25.11.10 g.
Vēstījumu saņēma Sergejs Kanaševskis, Krievija, Sibīrijas Federālais apgabals, Novokuzņecka
*Autortiesības aizsargātas. Cikla “KRAJONS NO KRIEVIJAS” vēstījumi var tikt brīvi izplatīti un publicēti bez saīsinājumiem un izmaiņām.
http://waytosoul.ru/
Tulkoja Jānis Oppe
