Visu šo trīspadsmit dienu vilni mūs slīpēja, cēla gaismā
patiesību, lai mēs nogrieztu lieko un atbrīvotos no nevajadzīgā, lai atbrīvotos
no tā, kas mūs padara nebrīvus - no tā, kas ieliek mūs jebkādos rāmjos.
Ja spējām attiekties
pret visu ar mīlestību un prieku, tad gāja vieglāk, nekā tad, ja cīnījāmies par
to, kas no mūsu dzīves iet prom.
Lai šo vilni
noslēgtu, mums ir jāatbrīvojas no visa smaguma, no visa nokalpojušā un vecā, no
visa nevajadzīgā - lai no tā, ko izmetām, varētu atsperties un ielēkt pilnīgi
jaunā līmenī.
Šis vilnis ir kā dzirnakmeņi tie, kuri ļāvās, kļuva baltāki
un smalkāki. Tie, kuri neļāvās, palika turpat kur bija.
Šodien, tāpat kā visu vilni - ir jāatmet bailes un jādara
to, kas iesākts, lai caur to mēs pamanītu to, no kā jāatbrīvojas - to, kurā
tēmā varam un esam gatavi pacelties jaunā līmenī.
Visums caur vidi norādīs šodien uz tēmām, kuras vēl neesam
palaiduši šajā vilnī vaļā.
Šodien atbrīvojamies no liekā, jo šodien ir Kimi enerģija.
Varam tīrīt māju ar domu, ka caur to aiziet viss nevajadzīgais. Varam darīt
jebkuru citu lietu ar domu, ka caur to atbrīvojamies no liekā.
Ja šodien kaut kas saplīsīs vai sabojāsies - varam nedomājot
izmest, jo vide šodien rāda uz to, kas neatbilst mums vairs nevienā līmenī. Ja
prātam žēl matērijas, tad jāsaprot, ka enerģētiski zaudēsim vairāk kā iegūsim -
paturot to, kas šodien saplīsis, cīnoties par to, kas šodien nozagts, vai
atņemts.
Laižam vaļā un vietā
nāks kaut kas pavisam labāks.
