Pamelas čenelings ar
Ješua
Angliski tulkojuši Marija Baesa un
Franks Tehans
Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es esmu ar jums. Mana
enerģija savieno sevi ar jums, sajūtiet to ap un caur sevi. Es neesmu svešinieks
jums. Mēs esam tuvi viens otram, tāpēc jūtiet šo tuvību. Kristus enerģija nav
sveša jums. Jūsu sirdī ir liesma, iedvesma, vēlme un arī zināšana, ka tā ir
dzīve un laiki, kuros jūs gribat iemiesot jūsu Kristus gaismu
šeit uz Zemes. Jūs esat ilgi gaidījuši šo iespēju. Jūs esat nesuši šo
sīko dzirksteli sevī caur daudzām dzīvēm, un tagad jūs jūtat, ka ir atnākusi
jauna iespēja. Viens no iemesliem, kāpēc jūs gribējāt piedzimt uz Zemes šajā
laikā, bija solījums no šīs dzirksteles iedegt liesmu, lai tā ir skaidri redzama
jums un citiem. Vēlēšanās, kas atnesa jūs šurp, ir izveidot, vienādi vai otrādi,
kanālu dievišķajai dvēseles enerģijai jūsos, lai realizētu to šajā dzīvē uz
Zemes. Jūs vēlaties, lai jūsu dvēseles dziesma nes jūs uz priekšu. Jūs gribat
atcerēties, kas jūs esat ārpus tā, kas ir veidojis jūsu dzīvi uz Zemes no
ārienes.
Katrs no jums iegūst uzskatus un pārliecību par sevi
jūsu audzināšana laikā. Jūs uzsūcat priekšstatus un tēlus no jūsu vecākiem,
ģimenes, kolēģiem, skolas utt. Jūs nešaubīgi sākat spēlēt noteiktas lomas, un
jūs drīz attīstāt kaut ko, kas saucas “personība”: paradumu,
uzvedības un domu kopumu. Bet kādā brīdī augšanas procesā jūsos
pamostas kaut kas cits. Pirmkārt, tas nav vairāk kā čuksts, atmiņas, kuras jūs
nevarat klasificēt, zināšana, ka jūs esat kas vairāk kā tas,
ko vienkārši nosaka pasaule ārpus jums. Kaut kur dziļāk ir slānis, ko
nevar aptvert un saprast cilvēka intelekts. Šeit slēpjas jūsu kodols, tas, kas
ir pirms pasaulīgās sfēras un pārdzīvo to – jūsu dvēsele.
Kad dvēsele iemiesojas uz Zemes, viņai jau ir sava
vēsture. Dvēseles nes sevī visu veidu iespaidus no citām
dzīvēm un pieredzēm kosmosā. Jūs neesat tukša lapa, kad jūs
piedzimstat, jūs jau esat attīstījuši gudrību caur visām savām iepriekšējām
pieredzēm. Jūs ienākat šajā dzīvē ar kaut ko, ko var dot, jūs esat unikāls zieds
jau no dzimšanas. Un dzīve ir domāta, lai padarītu šo ziedu dzīvotspējīgu un
redzamu, izdarītu tā, lai viņš ziedētu starojošs. Tomēr to ietekmju dēļ, kuras
jūs iegūstat jūsu jaunībā, jūs varat būt atturēts no šīs atklāsmes ilgu laiku.
Jūs mēģināt atbilst tam, kas tiek prasīts no jums, un šī
piemērošanās bieži rada sāpes, jo jūs apdalāt sevi, to darot. Ārējie
spēki var būt jums ļoti nepārvarami un izšķiroši. Jūs visi, kas ir klātesoši
šeit vai lasa to tagad, vēlaties atbrīvoties no šiem spēkiem. Jūsu apkārtnes
spiediens mēģina ietekmēt un noteikt jūs, un paturēt jūs kontrolē, bet līdzīgi,
kā tauriņš top no savas kūniņas, jūs cenšaties atbrīvoties no šiem ārējiem
spēkiem. Un kas ir tas, kas jūs virza? Ar atcerēšanos, ar čukstēšanu, ar
zināšanu, ka tas ir ļoti niecīgs sākumā un nevar atrast savu piepildījumu
redzamajā pasaulē, bet tikai jūsu iekšējās būtības dziļumā.
Tur iekšienē jūs joprojām uzdrošināties sapņot, tur
iekšienē jūs dažreiz ļoti skaidri zināt, kas jūs esat. Dažreiz naktī jūs
burtiski ceļojat uz Mājām jūsu sapņos, lai dzertu no tik spilgta, tik pazīstama
un tik tīra avota. Kad jūs esat tur, jūs nevarat iedomāties, ka jūs varētu
kādreiz būt to aizmirsuši – tomēr tas ir tā. Jūs esat
pazaudējuši sevi dzīvē uz Zemes, galvenokārt tāpēc, ka bailes un spriedumi, un
negatīvais joprojām ir tik izplatīti pasaulē.
Savu pašu bezspēcības dēļ vecāki un
skolotāji bieži nedod saviem bērniem ticību sev un savām pašu iespējām –
piedodiet viņiem par to.
Arī viņi ir krituši par upuri šīm pasaulīgajām
ietekmēm, viņi ir daļēji padevušies ilūzijām, kuras izplatītas uz Zemes.
Bet jūs esat atnākuši šurp, lai satriektu šīs
ilūzijas, tas padara jūs par Gaismas Darbiniekiem. Tādiem, kas grib palīdzēt
mainīt apziņu uz Zemes, lai cilvēki varētu atkal ticēt savam paša unikālajam
spēkam – dvēselei, kas pārvar savu zemes personību
– un pārvērstu to dziesmā.
Jūs esat drosmīgi. No vienas puses jūs ir ievainojis
ceļa zaudējums šajā realitātē, un šī sāpīgā pieredze kļūst par daļu no jūsu
takas dzīvē. Bet no otras puses jūs arī esat atraduši taku uz iekšieni, no
kurienes ir dzirdami jūsu dvēseles čuksti. Dažreiz ir grūti patiešām ticēt, jo
jūs jūtat, ka jūs velk vecās domas, kas liek jums justies maziem, jūtat
nenoteiktību un šaubas.
Un faktiski kā bērns jūs mācījāties, ka šīs sajūtas
ir pareizas un patiesas: jūties mazs, neizcelies, nerīkojies dīvaini, nedomā
pārsniegt normas, pielāgojies, esi labs pilsonis, esi jauks partneris un labs
vecāks, esi atbildīgs.
Visas šīs it kā augstās
vērtības pārāk bieži liek jums justies maziem un prasa jums slēpt savu
oriģinalitāti. Bet tikko jūs
esat sākuši iet uz iekšieni, jūs vairs nevarat iet
atpakaļ. Jūs vairs nevarat ignorēt savu unikalitāti, savu spēku un to, ka esat
atšķirīgi, un tas izraisa jūsos bailes: “Ja es sekošu savas sirds balsij, savas
dvēseles saucienam, vai es nekļūšu ārpusē stāvošs un izvairīgs? Kas mani mīlēs,
kas gribēs mani tad pieņemt? Vai es palikšu citiem vēlams?” Es redzu šīs šaubas
jūsu sirdīs, un es aicinu jūs vispirms pārdomāt, kas jūs esat: ka ir otra daļa,
kas grib atstāt iebraukto ceļu, kas turpina gribēt iet uz iekšieni, kas kaut ko
atceras: ilgas un alkas pēc mājām.
Sajūties šī “Es”, šīs jūsu otras daļas, enerģiju.
Sveiciet viņu uz Zemes un jūtiet šīs savas daļas spēku un viedumu. Tā ir jūsu
dvēsele, kas runā un kas sit jums pa plecu visas jūsu dzīves garumā un lūdzas
pēc jūsu uzmanības. Dvēsele nekad nerunā piespiedoši vai tiesājoši, bargi vai
draudoši, tā kā dara varas balsis. Dvēsele čukst, aicina, runā ar prieku: “Vai
tas nebūtu jauki, vai tas nebūtu brīnišķīgi un iedvesmojoši darīt to?” Bieži jūs
baidāties ieklausīties šajā balsī. “Vai tā patiešām ir? Vai tad es patiešām varu
darīt un izbaudīt to, kas man ļoti, ļoti patīk?” Dvēsele runā pavisam citā
valodā, nekā jūs esat pieraduši.
Dvēsele nav ārēja vara, kas pieprasa
no jums, dvēsele kalpo jums. Tas izklausās dīvaini jūsu ausīm, jo jūs esat
pieraduši domāt: “Man ir jākalpo manai dvēselei, manai augstākajai daļai.” Bet
dvēsele vienlīdz kalpo jums, viņa vēlas mirdzēt caur jums, pacelt jūs, vest jūs
uz Mājām, iedvesmot jūs darīt to, ko jūs patiešām vēlaties, un būt laimīgam uz
Zemes kā cilvēciskai būtnei. Aiciniet pie sevis jūsu dvēseles līksmo enerģiju un
dariet to tagad. Ļaujiet tai apkampt jūs, jūtiet tās maigumu – ne piespiešanu,
ne prasību – tikai sajūtu, ka esat laipni lūgts uz ļoti dziļu ceļu. Ļaujiet sev
būt savas dvēseles pieņemtam un jūtiet tās klātbūtni ap savu ķermeni kā Gaismu
izstarojošu apmetni. Tad jautājiet savai dvēselei: “Ko man ir
svarīgi tagad zināt? Ko man vajag no tevis uzzināt šajā brīdī?” Un
jūtiet viņas atbildi, jums pat nevajag to dzirdēt tik daudzos vārdos. Kādas
sajūtas, kāda veida noskaņojumu dvēsele vēlas nodot jums? Ļaujiet aiziet visām
domām par to, kā dvēselei būtu jārunā, un jūsu priekšstatiem par augstāko un
zemāko. Jūsu dvēsele ir pati
dzīve! Viņa ir dzīvs, dabisks
dzīvības spēks, un viņa zina, kur ir nepieciešams līdzsvars vai atšķirīgs ritms,
un viņa vēlas ar prieku to dot jums.
Ja jūs jūtat, ka dvēseles enerģijas plūst ap un caur
jūsu ķermeni, vērojiet arī, kas var bloķēt viņu vietām. Vai ir kaut kur jūsu
aurā vai jūsu ķermenī vietas, kur Gaisma nevar plūst cauri brīvi un pilnā mērā?
Tad ejiet uz to vietu, kas izceļas kā visvairāk bloķētā. Nevērtējiet to, bet
līdzīgi kā dvēsele vienkārši novērojiet to, viegli un ar maigumu un atklātumu.
Redziet, kas vajadzīgs šai vietai jūsu enerģijas laukā vai jūsu ķermenī, un
ziniet, ka nav nepieciešams par vajadzību runāt vai
paskaidrot to ar vārdiem, vienkārši ļaujiet visam, kas vajadzīgs,
plūst uz to.
Jūs visi esat šodien šeit, jo jūs
viena vai otra iemesla dēļ vēlaties sazināties ar čenelējošu būtni. Bet es saku
jums, ka aiz šīs vēlmes stāv lielākā vēlme pēc Mājām – mājvietas, kur jūs varat
just tā, kas jūs esat, realitāti – un atvest šīs Mājas šurp uz
Zemi. Tas ir tas, kāpēc jūs esat
šeit! Jūtiet, cik labs un
patiess ir šis nodoms. Kā jūs to gatavojaties darīt un kādā formā tas tieši
notiek, tam ir otršķirīga nozīme. Šī vēlme ir jūsu dvēseles balss. Jūsu dvēsele
vēlas izpausties jūsu dzīvē skaidrāk un pilnīgāk.
Jūtiet, cik pazīstama jums ir jūsu dvēsele – viņas
gaišums un dabiskums. “Vajag”, smagums, spiediens, pienākums
ir baiļu balsis, balsis no jūsu ārienes. Jūsu dvēseles balss nāk no
iekšienes un dažreiz runā tik klusi un viegli, ka jūs viņu nedzirdat. Vai arī
balss čukst maigi un mierīgi: “Cik vienkārši, vai ne?” Un tas tik vienkārši!
Dzīve pēc būtības ir nesarežģīta un viegla.
Visbeidzot es aicinu jūs sajust mūsu kopējo enerģiju,
šo enerģiju no visiem mums kopā. Šeit un tagad, arī, mēs izveidojam kanālu mums
visiem. Un tas nozīmē, ka neviens cits kā mēs paši esam pilnīgi un bez
piespiešanas, jebkam ir ļauts būt tādam, kāds tas ir, ieskaitot tumšās un baiļu
pilnās vietas. Un tai pat laikā šīs vietas apspīd Gaisma, jūsu dvēseļu
Gaisma.
Es gribētu beigt ar vārdiem: cieniet sevi par jūsu spēku, par jūsu drosmi, ko jūs esat parādījuši
līdz šim.
Nav piemēroti jums nosodīt sevi, padarīt sevi mazu,
kritizēt sevi, pat ja jūs esat iemācīti, ka to darīt ir labi un
saprātīgi.
Mēģiniet iemācīties just cieņu
pret sevi un novērtēt jūsu pašu drosmi un spēku. Tas ir piemēroti
jums, tas atver jūsu kanālu uz to, kas jūs patiesi esat.
© Pamela Kribbe 2012
www.jeshua.net
www.jeshua.net
Tulkoja Jānis Oppe