Dž.Krišnamurti daži klupšanas akmeņi Patiesības izzināšanā

"Māceklis un skolotājs" , jeb daži klupšanas akmeņi Patiesības izzināšanā..

"Esmu kāda garīgā skolotāja māceklis..Es piederu xxx biedrībai. Man teica, ka esmu daudz paveicis biedrības labā un tālab pieņemts par mācekli, kā arī - man ir iespēja jau šajā dzīvē kļūt par pirmās pakāpes iesvētīto.."

Atbilde:

" ...atlīdzība jebkādā veidā ir ļoti patīkama, it īpaši tā saucamā garīgā atlīdzība, ja cilvēks ir vienaldzīgs pret pasaulīgiem pagodinājumiem. Vai arī, ja cilvēkam šajā pasaulē neveicas, ir ļoti patīkami piederēt kādai grupai, jo sevišķi , ja tevi izvēlējies kāds, kuru uzskati par garīgi augstu attīstītu būtni; tad cilvēks tiek pieņemts grupā, kas pūlas dižas idejas labā, un , dabiski, viņam jātiek atalgotam par savu paklausību un upuriem. Ja tā nav atlīdzība šādā nozīmē, tad katrā ziņā nepieciešama cilvēka garīgā progresa atzīšana; vai arī- kā labi organizētā grupā- cilvēka noderīguma apstiprināšana, mudinot viņu strādāt vēl labāk..

Pasaulē, kurā pielūdz panākumus, saprot un veicina šāda veida personīgo attīstību. Taču, ja kāds jums pasaka, ka esat garīgā skolotāja māceklis (vai arī jūs pats tā domājat) - tas noved pie daudzām neglītām ekspluatācijas formām. Diemžēl gan ekspluatators, gan ekspluatētais savstarpēji izdevīgajās attiecībās jūtas pacilāti. Šāda pieaugoša ašapmierinātība tiek uzskatīta par garīgu sasniegumu, un tā kļūst jo īpaši neglīta un brutāla, ja starp skolotāju un mācekli ir starpnieki, ja skolotājs atrodas citā valstī vai ir citādi nepieejams un cilvēks nav ar viņu tiešā fiziskā saskarē. Šī nepieejamība un tiešās saskarsmes trūkums atver durvis pašapmānam un grandiozām, bet bērnišķīgām ilūzijām, un šīs ilūzijas viltīgi izmanto tie,kas tiecas pēc varas un slavas..

Atlīdzība un sods pastāv vienīgi tad, ja trūkst pazemības. Pazemība nav garīgo prakšu un atsacīšanās gala rezultāts. Pazemība nav sasniegums, tā nav tikums, ko var izkopt. Tikums, ko izkopj, pārstāj būt tikums, jo tad tas ir tikai vēl viens sasnieguma veids, jauns rekords. Izkopts tikums ir nevis atsacīšanās no sevis, bet gan negatīvs pašnovērtējums.
Pazemība nepazīst nošķīrumu starp augstāko un zemāko, skolotāju un mācekli. Kamēr skolotājs un māceklis, realitāte un ES, ir nošķirti, izpratne nav iespējama. Patiesības izpratnē nepastāv nedz skolotājs un māceklis, nedz tālu tikušais un necilais. Patiesība ir ESOŠĀ izprašana ik brīdi, bez pagātnes nastas vai atlikuma.
Atlīdzība un sods tikai stprina ES, un tas padara pazemību neiespējamu. Pazemība ir tagadnē , nevis nākotnē. Nevar KĻŪT pazemīgs. Šis kļūšanas process ir turpinājums lepnībai, kas slēpjas tikuma praktizēšanā. Cik gan stipra ir jūsu vēlme panākt savu, kļūt!! Vai tad panākumi un pazemība var pastāvēt līdzās? Tomēr tiešī pēc tās tiecas "garīgais" ekspluatators un ekspluatētais, un šeit slēpjas konflikts un posts.
Tas , vai skoltājs eksistē vai ne, galīgi nav svarīgi. Tas ir svarīgi ekspluatatoram, slepenajām skolām un biedrībām; taču cilvēkam, kas meklē Patiesību, kas sniegtu augstāko laimi, šis jautājums ir gluži lieks. Bagātnieks un kūlijs ir tikpat svarīgi, cik skolotājs un māceklis. Tas , vai skolotājs pastāv, vai ne, vai pastāv iesvētīto, mācekļu un citu personu hierarhija, nav svarīgi, svarīgi ir izprast sevi. Bez sevis izpratnes jūsu domāšanai, tam, ko jūs izprātojat, nav pamata. Ja jūs vispār nepazīstat sevi, kā gan jūs varat zināt, kas ir patiess? Bez sevis iepazīšanas nav iespējams atsvabinaties no ilūzijām. Ir bērnišķigi pieļaut, ka jums kāds pasaka un jūs noticat, ka esat tas vai šis. Piesargieties no cilvēka , kas jums piedāvā atalgojumu šajā vai nākamajā dzīvē..

Dž.Krišnamurti