2012.gada oktobris. Lī Harris
(audioprognozes pieraksts) 2012.gada 5.oktobrī
http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:S-OZ1aZQ7cAJ:leeharrisenergy.blogspot.com/+lee+harris&cd=2&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
No krievu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
Vispirms, ja jau jūs vēl joprojām
esat šeit, es gribu jūs apsveikt ar to, ka jūs joprojām turaties šajā
neprātīgajā Planētas Zeme Gadā! Ir spriedze, kas ir bijusi un ir klātesoša visur
ap mums, un cilvēki ir sadalījušies pēc tā, kā viņi to izjūt. Jūs variet to
izjust kā ļoti spēcīgu jeb problemātisku, vai arī – kā ļoti vāju.
Tiem no jums, kuri jūt pacēlumu, saiknes sajūtu,
mieru, mīlestību, prieku un brīvību – kā nekad agrāk, - ir jāzina, ka tas ir
lieliski. Un tas turpināsies, taču dažkārt arī kritieni ir neizbēgami. Tā, lūk,
mēs strādājam. Mēs izdzīvojam kāpumus un kritumus pašā mūsu
emociju un domu kodolā tādēļ, lai stabilizētu jaunu paplašināšanās
līmeni.
Un tā, es gribētu parunāt par divām tēmām, kuras būs
aktuālas oktobrī. Tā ir Ievainojamība un Padziļināšanās/Iedziļināšanās.
Viss, ko jūs izjutīsiet šajā mēnesī, var būt – tā vai
citādi – attiecināms uz vienu šīm divām jomām. Viss koncentrēsies uz jūsu pašu
ievainojamību, uz to, ko jūs sajūtat saistībā ar
ievainojamību – sevī un pasaulē, un tādā dziļumā, kādu jūs sev
atļausiet sasniegt. Un šī padziļināšana gatavojas kļūt šausminoša savā
intensitātē.
Tādējādi, ja jūsu padziļināšanās būs padziļināšanās
ar problēmām vienā vai otrā dzīves jomā, kur jūs skrienat ar pieri sienā un
nekādi nespējat iemācīties to, kā pagriezties [citā virzienā] vai kaut ko
mainīt, tad lietas kļūs aizvien sliktākas. Un, protams, ir situācijas - tādas,
kā problēmas ar veselību, kad ķermenim ir jāiet pašam savs ceļš, un dažkārt viss pasliktinās tieši pirms tam, kad kļūst
labāk.
Tādā veidā tiem no jums, kuri tagad iziet emocionālo
vai praktisko cīņu periodu, padziļināšanās šajā mēnesī nozīmēs iespēju meklēšanu, kādā veidā pacelt sevi no šī stāvokļa,
sadedzinot pēc iespējas lielāku daļu jūsu emocionālās pieredzes.
Pēdējā laikā esmu sācis redzēt stāvokli, kādā mēs, kā pasaule, tagad atrodamies, kā kaut ko, kas atgādina savstarpējo attiecību saraušanu, atdalīšanos
jeb šķiršanos. Kad jūs ejat cauri attiecību saraušanas jeb
šķiršanās procesam ar kādu, kuru jūs mīlat vai, ar kuru jums ir bijušas partneru
attiecības, - šī vienotības, kuru jūs ar šo cilvēku uzturējāt vai izjutāt caur
šo cilvēku, izbeigšana paceļ jūsos visus šī stāvokļa fragmentus. Globālā līmenī
mēs izjūtam visu to pašu.
Aizvien vairāk cilvēku zaudē ticību struktūrām, kurām
ir raduši uzticēties tā visa dēļ, kas nāk un ir nācis gaismā pēdējo desmit gadu
laikā. Īpaši tas attiecas uz cēloņiem, kuru dēļ tiek izraisīta un notiek
karadarbība, un uz valdību sistēmām, kas finansiāli un ne tikai finansiāli
atbalsta korporācijas, kuras sagrauj mūsu planētu.
Attiecību saraušana – tā ir smaga
pieredze - tāpēc, ka šeit notiek divas lietas:
No vienas puses, jūs saņemat
atbrīvošanu un brīvību un atgriežaties atpakaļ pie
sevis ar visu to, ko šīs attiecības jums ir iemācījušas.
Vai arī - jūs iegūstat iespējas sākt integrēt visu, ko tās jums ir iemācījušas, un pārbīdīt sevi
uz jaunu vietu, saņemot iespēju veidot jaunas
savstarpējās attiecības pašiem ar sevi un kādu citu, ja tāda ir jūsu
izvēle.
Taču to [attiecību] sabrūkošā puse aptver visus
aspektus, kurus tik daudzi no jums ir izjutuši pēdējos pāris gados personīgā un
pasaules atmošanās ziņā. Bēdas, sajukums, šaubas, bezspēcība
– tā ir attiecību saraušanas ēnas puse, tās sāpīgā puse. Un cauri šai
sāpīgajai pusei mēs kolektīvi izejam, kad izdzīvojam
atmošanās procesu.
Un šis process tagad notiek īpaši intensīvi, tāpēc,
ka tur, kur agrāk atmošanos meklēja garīguma meklētāji, kuri nošķīrās no
pasaules lietām savos meklējumos jeb grāmatās, jeb meditācijās, lai paātrinātu
savu personīgo atmošanos, tad tagad mēs atrodamies masveida
atmošanās stāvoklī visas pasaules mērogā. Kas daudziem no mums, kuri
daudzus gadus ir dzirdējuši par šo laiku, īpaši, ja pieejam tam tikai un vienīgi
no prāta pozīcijām, izklausās lieliski, izklausās fantastiski. Gala rezultāts
izklausās vienkārši lieliski. Un tagad es domāju, ka tas patiešām tā ir, ka ļoti
daudzi no mums tieši tā to arī redz: „Uhh, cik intensīvi tas brīžiem
notiek!”
Klupšanas akmens – tas vienmēr ir mūsu
ķermenis. Daudzi, runājot par pašattīstību, saka: „maini savas domas,
maini savu prātu” – un es ļoti cienu šo darbu un saprotu, no kurienes tas nāk.
Taču man jāteic, ka, manuprāt, kad cilvēki runā par
prātu, šeit vienmēr kāda daļa tiek nozaudēta, jo prāts – tā ir ķermeņa vadība,
bet ķermenis – tas ir emocionālais enerģētiskais lauks, kas - līdz ar
piedzimšanu – ir mūsu personīgā izdzīvošanas mehānisma ieprogrammēts.
Ja jūs paraudzīsieties uz to, uz pirmsdzemdību
periodu un dažiem pirmajiem dzīves mēnešiem, jūs ieraudzīsiet, ka pieredzes,
kuras mēs izdzīvojam, nosaka tas, kas ir ģenētiski ieprogrammēts ķermeņos, kurus mums ir devuši mūsu
vecāki, kā arī mūsu pašu Dvēseles šabloni/modeļi
un tas, ko mēs esam atnākuši šurp piedzīvot/izjust. Šie šabloni izpaužas ļoti, ļoti agri un
[mums] pieaugot kļūst aizvien sarežģītāki/komplicētāki.
Tādējādi ļoti daudziem no mums tagad parādās iespēja
pa-īstam pieskarties sevis pašu dziļajai ievainojamībai – izdzīvošanas
ievainojamībai. Ārējā pasaule atspoguļo to it visā, lai kurp mēs arī raudzītos.
Pasaule ap mums atrodas krīzes stāvoklī. Tas ir dabas līmenis. Tā ir arī
izdzīvošanas sistēmas, kura ir iebūvēta ikvienā no mums, krīze. Ne tik vien
cilvēces izdzīvošana, bet arī planētas kopumā. Ir daudz jautājumu un strīdu par
to, ko mēs varam sevī atklāt, uzsākot šo paplašināšanās deju, sajūtot sevi esam
lielākus un brīvākus, bet pēc tam, iedziļinoties sevis pašu
personīgo sāpju, kas saistītas ar izdzīvošanu un ievainojamību,
kodolā.
Tā, ka – ja un kad šīs lietas uzrodas jūsu priekšā,
ja spējat – vērsieties pie sava ķermeņa. Es esmu
par to runājis jau agrāk, taču – ja mūsos rodas satraucošas emocijas, mūsu prāts
sāk bezgalīgi ritināt ap to milzīgu skaitu dažādu domu. Ja jūs par to domājat,
atrazdamies savā vietā, sajūtot paplašināšanos, sajūtot sevi esam drošībā, tad
viss ir labi un jūsu prāts „nejūk prātā”. Taču tas to sāk darīt, ja jūs
enerģētiski vai fiziski neesiet/neatrodieties līdzsvarā. Un viena lieta, ko es
pastāvīgi dzirdu pats no saviem kanāliem un varu apliecināt ar savu personīgo
pieredzi, ir tā - cik lēns ir mūsu fiziskais
ķermenis. Enerģētiskais ķermenis un Gars var būt ārkārtīgi ātri, taču
fiziskais ķermenis ir ļoti lēns savā kustībā un
savu šablonu/modeļu nomaiņā.
Attiecīgi – rūpes par fizisko
ķermeni ir ārkārtīgi nepieciešamas, tādā ziņā, lai paveiktu visu
iespējamo, nodrošinot to ar barību, vingrinājumiem, svaigu
gaisu. Ja jūs tagad atrodieties patiesi stresa pilnā situācijā
darba dēļ vai personīgās krīzes dēļ, jums vienkārši ir jāatrod priekš sevis
iespēja uz brīdi iziet ārā no šīs krīzes. Tā ir sevi pārvaldīšana/sevis
vadīšana. Pat, ja krīze ir ļoti intensīva, jums ir jāatrod veids uz laiku
atslēgties. Pasakiet sev: „Es iziešu uz piecām minūtēm
pastaigāties, pabūt ārpus šīs situācijas un paraudzīties debesīs. Tikai piecas
minūtes. Pat, ja manai galvai ar to nepietiks, lai atvēsinātos”. Vienkārši
regulāri to praktizējot, jūs dodiet savam ķermenim telpu, kur tas var justies
drošībā un brīvi elpot.
Bet tagad par tiem no jums, kuri iziet iekšējās
krīzes procesu un nav apgrūtināti ar ārējām grūtībām, ar kādām citiem nākas
sastapties. Kad jūs ejiet cauri visām šīm emocijām, bailēm un bezgalīgi daudzām
domām, jūsu ķermenim vislabāk ir, ja jūs vienkārši vēršaties pie tā un elpojat.
Jā, patiešām – vienkārši elpojat. Izdariet dziļu
ieelpu un vienlaikus, izsakiet tādu afirmāciju, kas šķiet esam pareiza/piemērota
šajā brīdī. Piemēram: „es esmu drošībā. Es ļauju visam ritēt savā gaitā.”
Uzņemiet to sevī kopā ar ieelpu, bet pēc tam ļoti apzināti izelpojat, pilnībā
fokusējoties uz izelpu. Protams, jūsu prāts šajā laikā var domāt par jebko citu.
Taču, jo vairāk jūs to praktizēsiet, jo vairāk telpas saņems
jūsu ķermenis un, jo vairāk tas atbrīvosies no savas daļas kolektīvā
ievainojamības, kas tagad paceļas virspusē.
Mēs, kā sabiedrība, esam iemācīti
apspiest savu ievainojamību, izvairīties no tās vai melot, jo to izpaust nav
droši vai arī tāpēc, ka cilvēkiem nav patīkami dzirdēt par to.
Tie no jums, kuri jau praktizē atklātu tā, ko jūt,
izpaušanu, neatkarīgi no apkārtējo reakcijas, tagad saņem impulsu spert vēl
vienu soli šajā virzienā. Runa ir nevis vienkārši par savu vēlmju un vajadzību
izpaušanu citiem cilvēkiem. Runa ir par to, lai izpaustu savu
ievainojamību, tai pat laikā jūtoties esam drošībā.
Es tagad tieši tā ar to strādāju. Es
pietiekami bieži izpaužu citiem cilvēkiem to, ko jūtu, un esmu sastapies ar
visdažādāko reakciju, taču vienmēr esmu uzskatījis, ka, izpaužot sevi patiesi,
mani pievelk tie cilvēki, kuriem man ir jātiek piesaistītam, bet viņi, savukārt,
pievilksies/piesaistīsies man, tai pat laikā, kad pārējie - aizies no mana ceļa.
Tā, ka izpaust savu ievainojamību ir ļoti būtiski.
Otra lieta, par kuru ir jārunā, - ir sevis sajušana kā upurim. Sabiedrībā izsenis ir
izveidojies noteikts modelis par to, kurš būtu uzskatāms par situācijas
noteicēju, bet kurš – nē; kurš ir spēcīgs, bet kurš – bezpalīdzīgs. Pat, ja
mentālajā līmenī jūs arī to apzinieties, tad izstrādāt to,
izlaižot cauri ķermenim, - tas var prasīt zināmu laiku.
Un tas ir tas, ko mēs tagad vērojam visā pasaulē.
Ļoti daudzas valstis tagad sastopas ar grūtībām, kas saistītas ar spēku un tā ļaunprātīgu izmantošanu. Piemēram,
pašreizējās vēlēšanas Amerikā, no jauna rada cilvēkiem daudzus jautājumus. Un tā
ir tieši tā vieta, kur mēs visi kopā tagad esam ieradušies. Savā video „2012. –
Spēka Gads”, kas tika izveidots jau šī gada janvārī, es runāju par spēku un varu
un to ēnas pusēm, ar kurām mums nāksies sastapties šajā gadā. Tā, ka
paraugieties uz šo enerģiju no atsevišķa indivīda viedokļa. Paraugieties, kur jūs vainojat ārējo pasauli un citus
cilvēkus.
Ir vēl viena lieta, par ko es pārliecinos atkal un
atkal – tā ir cilvēku augstsirdība/cēlsirdība. Jā, ir uz mūsu planētas
cilvēki, kas dara graujošas lietas, taču arī masu informācijas līdzekļi un citi
avoti stāsta mums, ka labu cilvēku ir ievērojami vairāk. Patiesi, ja
paraudzīsieties uz jebkuru krīzes situāciju pasaulē, tad ieraudzīsiet dāsnumu un
labestību, kādu cilvēki pauž cits citam šajās kopienās.
Dusmas ir kaut kas, kas ir tieši
saistīts ar citu apvainošanu un sevis ,kā upura, sajušanu.
Pēdējos pāris gados es visā pasaulē esmu sastapis ļoti daudzus
saniknotus/dusmīgus cilvēkus. Dusmas var kļūt par degvielu rīcībai. Taču, ja
dusmas tiek ierobežotas tikai, lai norādītu uz kļūdām, apvainotu un runātu par
to, cik pasaulē viss ir slikti, tad tas nekur neved. Vislabākais dusmās ir tas, ka tās var novirzīt uz pozitīvu
rīcību. Dusmas par kaut ko nozīmē, ka jums ir spēks kaut ko darīt
šajā sakarā. Ejiet un atrodiet pielietojumu savam spēkam un
laikam tieši šajā jomā.
Es nenogurdams saku atkal un atkal, ka mēs varam pārvērst šo enerģiju, kas ir mūsos, par pozitīvu ārējo
spēku. Tas patiešām ir svarīgi.
Paskatieties uz sevi un, ja redziet
sevī dusmas, pajautājiet sev: „Kas tās ir par dusmām, kas mājo manī mēnešiem
ilgi, gadu pēc gada? Man vajag izlaist tās caur sevi un tikt līdz saknēm. Vai
arī novirzīt tās [dusmas] pozitīva rezultāta sasniegšanai, tādējādi dodot
iespēju šai enerģijai kustēties.
Man gribas arī pateikt to, cik ļoti cieši saistīti ir
bailes un uztraukums. Tas ir ļoti interesanti. Manis paša evolūcijas procesa
gaitā, ko varētu nosaukt par „personīgo dzīvi” , es bieži esmu svārstījies starp
šiem stāvokļiem. Lai gan man šķiet, ka nav tādas lietas, kā „personīgā dzīve”.
Agrāk es uzskatīju, ka tāda pastāv, taču tagad man tā šķiet esam kolektīvā
dzīve, kuru mēs izdzīvojam visi kopā. Taču atbrīvojot aizvien vairāk mūsu
personīgās dzīves slāņu, atbrīvojot savas atmiņas un emocijas, mēs vairāk
ieguldām kolektīvajā. Mēs aizvien vairāk pārejam no
individuālā uz Vienoto.
Tas nav viegls process, taču, ja jūs spējat tajā sevi
atbalstīt/uzturēt, un esiet spējīgi strādāt kopā ar pārējiem, kuri var jūs
atbalstīt, tas to padarīs ievērojami vieglāku.
Pēdējais, kam es gribētu pieskarties ir – ticības
zaudēšana. Tas skar daudzus no mums un tieši tāpēc es gribēju pieminēt
savstarpējās attiecības, kur šis stāvoklis mazliet atgādina attiecību saraušanu
vai šķiršanos. Šajā brīdī jūsu priekšā parādās dažādas lietas un domas, taču, ja
jūs atrodieties šīs attiecību saraušanas ēnas pusē, bet nevis vienkārši
dodieties tālāk pie jaunām attiecībām, galvenais ir – ticības zaudēšana. Un, ja
jūs izjūtat skumjas un ticības zaudēšanu, tad tas notiek ievērojami ātrāk, ja uz
to jūs sev norādiet paši nevis jūsu partneris.
Pajautājiet sev, kur jūs zaudējiet
ticību paši sev saistībā ar to, ko esiet manifestējuši savā dzīvē?
Lūk, kāpēc darbs/darbošanās [kopā] ar citiem
cilvēkiem jums palīdz, īpaši, ja jūs izejat cauri krīzei jeb traumai, kas ir
saistīta ar ticības zaudēšanu cilvēkam vai pasaulei. Šis darbs ar citu cilvēku
(vai nu tas būtu draugs, ārsts vai vēl kāds cits) palīdz jums, jo atgriež jums
ticību tam, ka šis otrs cilvēks spēj jūs mīlēt un palīdzēt jums no jauna „savākt
sevi kopā”. Tas ir īpaši svarīgi tiem no jums, kuri ilgu laiku ir vairījušies no
cilvēkiem, izolējot sevi no viņiem.
Tādējādi, šī ir zināmā mērā enerģētiskā prognoze
patreizējam brīdim un tuvākajām divām-trim nedēļām. Es ceru, ka jūs atrodieties
sasaistē ar savu enerģētisko ķermeni, taču neaizmirstiet arī par fizisko.
Neaizmirstiet par to. Un par elpošanas vingrinājumiem, kuri, ja tie tiek veikti
regulāri, dos jums lielu labumu.
Ja jums tagad nav laika priekš sevis, noteikti
pacentieties atrast/piešķirt sev zināmu kādu [brīvu] telpu/vietu [esībai],
jo emocionālā spriedze, kādu tagad izjūt visi, var vienkārši
jūs „pārslogot”.
Es vēlu jums visiem daudz mīlestības. Saudzējiet
sevi. Saudzējiet cits citu.
Ja jūs sajūtat nepieciešamību
pabūt klusumā, esiet/palieciet klusumā. Ja jums gribas būt
aktīviem – esiet aktīvi.
Dariet to, pēc kā sajūtiet aicinājumu,
un atcerieties, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Ja jūs pēkšņi sākat sevi nosodīt par kaut ko,
paraugieties, pavērojiet sevi. Tik daudzus mūsu spriedumus mūsos ir
ieprogrammējusi sabiedrība. Iespējams, tie vispār nav mūsu pašu spriedumi, bet
tas, ko mēs esam pārņēmuši no citiem un no mūsu kultūrvides. Daudzi no tiem nāk
pie jums tieši tā iemesla dēļ, lai jūs no tiem atbrīvotos.
Tā, ka vienkārši pavērojiet tos. Pavērojiet savus spriedumus pašiem attiecībā uz sevi, attīroties no
jums nevajadzīgām lietām. Bet pēc tam elpojiet, ieelpojot to, ko
vēlaties pieņemt.
Veidojiet/formējiet savu nodomu un ticiet, ka tas
enerģijai piedos jums vajadzīgo virzienu.
Vislielāko mīlestību jums visiem. Līdz nākamajam
mēnesim.
Lī.
