Par reinkarnāciju un ne tikai -
2
Matias de Stefano
No krievu valodas
tulkoja Sandra Šņoriņa
Kāda ir jēga tam visam?
Iztēlojieties, ka uz visiem jautājumiem ir atbildes,
izskaidrojums visam, kas notiek. Izskaidrojums, kas apvieno zinātni un ticību,
kas izskaidro gan no fiziskā, gan garīgā viedokļa. Iztēlojieties, ka kāds sāk
atcerēties to, kas ir Visums, un, ka viņš atceras citas dzīves pirms savas
piedzimšanas. Viņš atceras cilvēkus; atceras būtnes; atceras misijas un mērķus
un visa tā, kas mums ir zināms, dabu; par ko mēs domājam un ko jūtam – kā
Visums. Īsāk sakot, galvenos mūsu esības principus; kādi mēs tikām radīti; kā
mūsu būtne darbojas, realitātes patiesību un dabu;
mūsu domas, mūsu izpratni par milzīgo to lietu nozīmi, kurām mēs dzīvē
nepievēršam vērību.
Pirmā daļa: Tas, kurš
atceras.
Kas es esmu? Mani sauc Matiass de Stefano. Man ir 22
gadi un es esmu no Venado, Tuerto, kas atrodas Argentīnā, un mans mērķis ir – atcerēties.
Kad man bija 3 gadi, es sāku atcerēties lietas,
kuras ir notikušas pirms manas dzimšanas, lai palīdzētu sev adaptēties cilvēku
vidū.
Mēs sākam atcerēties, kad aktivizējam noteiktu savu smadzeņu daļu, kura mūs savieno ar visa
Kosmosa atmiņu. Tādas lietas var darīt ikviens, taču dažiem no mums
piemīt īpašas spējas šajā ziņā. Mums ļauj atcerēties tos vēsturiskos notikumus,
par kuriem cilvēks nezin, un ļauj piekļūt Visuma Atmiņai, lai mēs
saprastu,kādi procesi notiek šodien ar planētu un
Cilvēci.
Sākumā atmiņas bija nesāpīgas un es tās izmantoju,
kad stāstīju stāstus saviem draugiem, lai viņus iepriecinātu. Taču pēc tam
atmiņu process kļuva sāpīgāks, sākās biežas galvassāpes, tās sasniedza tādu
stiprumu, ka es situ galvu pret sienu, lai tās aprimtu. Man priekšā varēja
uzrasties viens pēc otra tādi tēli, kas izraisīja jūtīgas atmiņas un
sāpes.
Man teica, ka es varētu pierakstīt saņemto
informāciju, uzzīmēt redzētos tēlus, ar zīmējumu palīdzību uzskicēt būtnes,
kuras redzēju. Šīs būtnes vienmēr ir ap mums, taču tikai
nedaudziem no mums piemīt spēja tās saskatīt, un viņi palīdzēja man
sakārtot saņemto informāciju, lai būtu vieglāk to lietot.
Patiešām, es vienmēr tās uztvēru, kā reāli
eksistējošas. Es neuztvēru tās kā kaut ko dīvainu, līdz sasniedzu apmēram 14
gadu vecumu – tad es sapratu, ka es uztveru to, kas pārējiem
cilvēkiem nav sasniedzams.
Vienīgais cilvēks, ar kuru es dalījos savā
informācijā, bija mana mamma. Viņa bija lietas kursā par visu, kas notika ar
mani, un nesaprata, par ko es runāju, jo manā ģimenē nevienam nebija nekādas
jēgas par to. Viņa pieņēma mani tādu, kāds es esmu, un pieņēma visu, kas ar mani
notika; viņa man sniedza ļoti būtisku atbalstu, tā, ka man nenācās ciest no
atmiņām. Patiesībā, iesākumā mani mērķi nebija tik skaidri noteikti. Manī pat
dažreiz iezagās šaubas – vai tik es neslimoju ar šizofrēniju, jo visā, ko es
atcerējos, nebija nekādas jēgas. Bija daudzas izplūdušas atmiņas un es domāju,
ka būtu neslikti sacerēt no tām stāstus un, pārdodot savas grāmatas, nopelnīt
sev iztiku.
Es ne pārāk labi sapratu, kas ar mani notiek. Tas,
ko es zināju, dažkārt noveda mani līdz izmisumam, un tam bija tiešs sakars ar
to, kam nākotnē ir jānotiek manā dzīvē. Lai gan vēlāk, kad
informācija pati sāka sakārtoties man galvā, es sāku saprast, ka tā tiek uzkrāta
tāpēc, lai dotu man iespēju palīdzēt citiem apstrādāt viņu informāciju:
kosmisko, zemes, garīgo informāciju … Tās sader kopā viena ar otru un
daudzas lietas pasaulē ir iespējams izskaidrot ar vienkāršu lietu palīdzību,
kuras es spēju atcerēties.
Starp daudzām citām lietām, Matiass atceras
Saionik valodu, kuru viņam bija atļauts
atcerēties, lai dotu iespēju izprast un izskaidrot Kosmoloģijas vēsturi skaidrā
un viegli saprotamā veidā cilvēkiem, kurus šī tēma interesē. Šīs valodas
izcelsme sniedzas līdz 9000 gadu pirms mūsu ēras –
tā tika priesteru, kuri tolaik dzīvoja Ēģiptes piekrastē, radīta ar mērķi – ļaut
dažādu ticību, valodu un kultūru ļaudīm brīvi saprast citam citu šajā
valstī.
Mana Misija
Es esmu atnācis, lai ar savu
atmiņu palīdzību nodotu cilvēkiem vēstījumu. Patiesībā, tas nav vēstījums, kā tāds. Vienīgais, ko es
varu pateikt viņiem – ir nomierināties, jo mēs esam uz pareizā
ceļa.
Tas, ko es gribētu nodot cilvēkiem, cik nu tas ir
iespējams, tas ir – sakārtot savu informāciju, tai pat laikā nepaziņojot neko
jaunu, lai gan daudziem tas ir kas pilnīgi jauns, bez jebkādiem sarežģījumiem,
zināšanas par Cilvēku daudz vienkāršākā veidā, viegli saprotamā, vienkāršojot….
Izskaidrojot saprotamāk vēsturiskos notikumus, sagraujot
mītus, kuri spiež cilvēkus šobrīd dzīvot izmisumā.
Iemesls, kāpēc es to visu atceros, ir mans statuss
vēl pirms piedzimšanas. Patiesībā daudzi bērni, kuri dzimst tagad, ir spējīgi
atcerēties, lai gan viņi nav spējīgi iegaumēt daudzas lietas ... vispārējas
zināšanas par lietām. Viņi spēj atcerēties savas iepriekšējās
dzīves, no kurienes viņi ir ieradušies, no kādas saules, kādēļ viņi
ir šurp atnākuši, utt. …
Taču es atcerējos vispārējas zināšanas par lietām,
par vēsturi, par kosmoloģiju, tāpēc, ka es strādāju
vietā, kas uz Zemes ir zināma, kā Centrālās Akaši
Hronikas, kuras es parasti, būdams vēl zēns, Saionika (Sayonic) valodā
dēvēju par Temtiorgu (Thamthiorgah).
Vieta, kuru visi dēvē par Centrālajām Akaši Hronikām
– tie ir informācijas ieraksti, kurus Matiass dēvē par – „Dieva muguras
smadzenēm”.
„Akāša” – ir sanskrita izcelsmes vārds, kas tiek izmantots, lai
apzīmētu Kosmisko plānu, kurš darbojas kā fails, kurā
ierakstīti visi Esības notikumi, situācijas, emocijas un darbības.
Kur ir fiksēta visa planētas vēsture tāpat, kā visa personīgā vēsture - ikviena
no mums. Šajos failos atrodas: dzīves mērķis un mūsu likteņa programma
atbilstoši karmai vai, lai tiktu gūta pieredze. Mans darbs bija apstrādāt lielu
informācijas apjomu, lūk, kāpēc ir saglabājušās manas spējas daudz ko
atcerēties.
Daudzi, kas sāk atcerēties, būdami ļoti jauni, var
nonākt pie autisma, šizofrēnijas vai var pat nomirt, sasniedzot 13 gadu vecumu.
Taču, tā kā es zināju, kā strādāt ar šo informāciju, man tika atļauts atcerēties
aizvien vairāk un vairāk un, lai gan es daudz cietu laika periodā no 13 līdz 17
gadiem, es biju spējīgs to kontrolēt un pareizi organizēt.
Otrā daļa: Dimensijas (Blīvuma
līmeņi)
Pirmais
blīvuma līmenis (pirmā dimensija), kā mēs zinām ir atskaites punkts. Tie
ir visi tie mazie mirguļojošie punktiņi, kurus mēs redzam debesīs un saucam par
prānu. Šie mirdzošie punktiņi veido un rada visas lietas.
Otrais
blīvuma līmenis (otrā dimensija) – ir šo gaismas punktiņu projekcija.
Piemēram, kaut kas, kas mums ir redzams otrajā blīvumā (dimensijā) – ir ēna. Pēc
tam ēna paplašina sevi uz malām, kas rada
Trešā
blīvuma vibrācijas ar dziļumu un tas ir plāns, kurā mēs
tagad dzīvojam. Tas īpaši labi ir redzams ģeometrijā.
Otro dimensiju var izprast caur zīmējumiem
numeroloģijā, matemātiskā līmenī, bet trešo dimensiju var saprast caur
ģeometriju.
Pēc tam, Ceturtā
dimensija, kura attiecas uz sakrālo ģeometriju. Tas nozīmē ģeometrijas
pielietošanu vibrāciju līmenim. No šī brīža matērija sāk
saprast, ka neeksistē nedz laiks, nedz telpa. Vienīgais, kas reāli pastāv, ir –
„ šeit un tagad”.
Piektā dimensija iet
tālāk par sakrālo ģeometriju, tāpēc, ka saprot sakrālās ģeometrijas būtību. Tas
nozīmē izpratni par to, ka ikviens ģeometriskais bloks pabeidz citu Esības
formu. Tas nozīmē, ka ikviens no mums formē kādu
citu. Lai gan šodien 3-šajā dimensijā mums ir izpratne vai teorija
par to, ko mēs vēl neesam sasnieguši tā visa izpratnē.
Sestā
dimensija – tā ir visu esošo lietu kopuma projekcija intergrācijas
līmenī. Kā to saprast? Sestā dimensija ir blīvuma līmenis,
kur viss ir iespējams. Tas ir līmenis, kurā dzīvo, piemēram, ar
autismu sirgstošā apziņa. Tas ir līmenis, kur katrs rada savu paša realitāti,
kur ir iespējams radīt pašam savu ģeometriju.
Septītā
dimensija – ir šādas ģeometrija integrēšana par tīru gaismu. Tas
ir līmenis, kur Būtnes zaudē savu seju, lai kļūtu vienkārši par pavadoņiem un tā
pietuvojas Kristus līmenim. Kristus līmenī pastāv plāni –
līdz 10-tajai dimensijai (blīvuma līmenim) ieskaitot. Šajos plānos dzīvo mūsu
Kosmiskie tēvi jeb ārpuszemes civilizācija no Plejādēm. Tās ir
būtnes, kuras var viegli pārvietoties no vienas dimensijas uz
citu.
Šajās dimensijās ir iespējams izdarīt tā, lai kļūtu
redzami 3-šajā vai 9-tajā dimensijās. Pārējās dimensijas ir cilvēka prātam grūti
aptveramas. Piemērām, 11-tā dimensija – ir blīvuma
līmenis, kurā visi pārvietojas kā placentas. Viss vibrē līdzīgi samilzušai
enerģijai, kurā ir ietverts viss.
Visumā rīkojumi, spriedumi, erceņģeļi, serafimi,
padomes un daudz kas cits nāk no Būtības no augstākajiem blīvuma līmeņiem
(dimensijām) knapi pamanāmā formā, pildot politiķu funkcijas.
Viņi ir tie, kas seko līdzi kārtībai pie cilvēkiem,
pasaulēs, palīdz sociālajā aizsardzībā, lai vadītu tos ekonomikā, sniegtu
iespēju viņiem brīvi mācīties. Viņi pārvietojas starp pasaulēm, lai palīdzētu
kopībai un tās evolūcijai. Turklāt šie hierarhi nebūt
neparedz, ka tiem obligāti būtu jābūt augstākām būtnēm.
Atrasties augstākajās dimensijās
– nebūt nenozīmē būt par kaut ko vai par kādu augstākam. Tas nozīmē dažādus
vibrāciju veidus, dažādus vibrāciju līmeņus.
Eksistē daudzas 15-tās dimensijas Būtības, kurām ir
jāapgūst lietas no 3-šās dimensijas. Tas nozīmē, ka viņas vēl nav integrētas.
Tas nenozīmē, ka viņas stāv pāri/pārsniedz kādu, vienkārši tās ir atšķirīgas.
Visumā pastāv dimensiju hierarhija, kura virzās šādā veidā, taču tikai tāpēc,
lai organizētu amatu pienākumu struktūras. Patiesībā tās visas pastāv vienā un
tajā pašā līmenī. Tas nozīme, ka šeit, kur ir manas rokas,
visas dimensijas pastāv vienlaicīgi.
Taču mana apziņa ļauj man redzēt
tikai trešā blīvuma dimensijas. Šodien mēs arī projektējam 4-to, kura ļauj mums redzēt auru ap
priekšmetiem. Tas nenozīmē labāk vai sliktāk. Debesīs ekonomija – tā ir
enerģijas sniegšana un vienkāršība. Tā tiek saprasta, kā enerģijas plūstamība un
informācija. Tā ir apmaiņa ar substancēm, karmiskās vienošanās, vēstures
pārmantojamība un enerģiju apmaiņa tikai tādā līmenī, ka tas praktiski nav
pamanāms.
Gaismas Būtnes ir noteikušas tādu
ekonomiju fiziskajās pasaulēs, lai Dvēseles varētu pārvietoties pa visurieni un
izdzīvot, pateicoties savstarpējai apmaiņai ar visu nepieciešamo, lai saglabātu
līdzsvaru starp DOT un SAŅEMT.
Ikviena enerģētiskā sistēma darbojas, neatstājot
nevienu tukšu telpu. Gan politika, gan ekonomika – tie ir darbojošamies
mehānismi. Strādājot fiziskajā pasaulē, tie ienes sajukumu citos
blīvumos…
Ja kāds kaut ko dod, tad viņam
uzreiz ir arī jāsaņem, un
cilvēce to šobrīd uzskata par kaut ko negatīvu un tumšu. Tas mūs aizved pie
nākamās tēmas:
Labais un ļaunais
Gaismas Būtības ir noteikušas tādu ekonomiju
fiziskajās pasaulēs, lai Dvēseles varētu pārvietoties pa visurieni, pateicoties
apmaiņai ar visu nepieciešamo. Tas nenozīmē ļaunumu, vienkārši tas citādi
darbojas, tas ir vēl viens veids, kā attīstīties.
Gaisma attīstās caur brīvību,
paškontroli, brīvo gribu un atbalstu un sniedz daudz laika šādam
procesam.
No otras puses, „ļaunums” jeb „tumsa”
– tas ir vēl viens veids, kā attīstīties – nosakot termiņa
ierobežojumus.
Īsie termiņi: jums tas ir jāiemācās gada laikā. Ja
jūs to neizdarīsiet, notiks kaut kas slikts. Tādā veidā – tas vienkārši ir vēl
viens paņēmiens procesa attīstībai un, lai gan cilvēki lietas izprot morāles
kritērijos, tas nav pārāki labi saprotams Zemes planetārajā līmenī. Taču tas ir
vēl viens daudz ātrākas attīstības paņēmiens un daudzi ir izvēlējušies izmantot
tieši to.
Trešā daļa: Nezināmā
vēsture
Mums ir zināšanas par vēsturi no avotiem, kas ir
saglabājušies līdz mūsu laikam. Taču pat tās lietas, par kurām mēs domājām, ka
tās zinām pirms 40 gadiem, tagad izrādās esam meli.
Radītais
Šī dimensionāli-kopīgā evolūcijas procesa iekšienē
mēs varam atrast [informāciju] par vēsturisko procesu trešā blīvuma dimensijas
iekšienē. Šis process ir sācies aptuveni pirms 6000 miljoniem
gadu, taču cilvēkam – tas sākās ievērojami vēlāk - aptuveni pirms
30 miljoniem gadu.
Cilvēces radīšanas process tika
ieprogrammēts vispirms ar ģenētikas palīdzību un to paveica būtnes, kuras nodarbojās ar ģenētiskās
informācijas un evolūcijas transmutāciju. Šīs būtnes mēs saucam par Mūžīgajām Būtībām jeb Dabas Gariem. Šīs Būtnes projektē fiziskajā
pasaulē visas formas, kas nāk no Dieva. Tā, ka patiešām, Darvina
teorija ir pareiza, lai gan ir detaļas, kas tajā nav atrodamas. Uz šīs planētas ir daudzas rases, līdzīgi augiem, dzīvniekiem, kā arī
cilvēkiem, kuri nav cēlušies no šīs planētas, bet ir mutējuši vai
tikuši vēsturiski pievienoti šai planētai. Visas šīs Būtnes ir tikušas šurp
atgādātas evolūcijas mērķi dēļ.
Cilvēces vēsture uz šīs planētas sākas aptuveni ar
24 000 gadu pirms mūsu ēras, kad tika radīti
pirmie cilvēces prototipi, kuri bija, kā zināms, Ādams un Ieva, lai gan Ieva
nebija pirmā sieviete, tā bija Lilita. Taču cilvēki jau bija uz Zemes. Viņi gan patiesībā nebija
pirmie. Viņi bija pirmie cilvēku prototipi, kādus mēs pazīstam – tie, kuri ir
vistuvāk mums. Viņi tika radīti ātri, jo bija kultūras turpinājums tiem, kuri,
ja var tā izteikties, ieradās no citām planētām, kuri palīdzēja cilvēciskajai
rasei, lai tā kļūtu par to, kas tā ir.
Kāpēc viņi to izdarīja? Notikušais nebija nejaušība.
Viņus radīja ne jau citplanētieši un arī ne Dievs, kā daži
apgalvo. Vienkārši Dievišķais Plāns no Eņģeļu līmeņa atradās kontaktā
ar Būtnēm no 9-tā blīvuma, kuras arī ir ārpuszemes, un tās caur Eņģeļu plāniem
pārgāja fiziskajās pasaulēs, izmantojot Būtības, ar kurām bija cieši saistīti
caur garīgo pasauli.. Un viņas sekoja plānam saskaņā ar Kosmoloģijas
mērķiem.
Aiz cilvēces vēstures izvērsās
sazvērestības vēsture, gan zemes, gan ārpuszemes, stāsts par
kontroli daudz bagātākā un
daudzveidīgākā pasaulē, kas ir zināms kā stāsts par Reptiļiem, (?) Rigeliāniem
(angliski - Rigelians) un Illuminātiem, daudzu
citu starpā. Planētu Zeme gaidīja lielas pārmaiņas sākoties citu rasu, kuras
nebija mūsu planētais draudzīgas, iebrukumam. Šiem Reptīļiem bija negatīva
ietekme uz Zemes evolūciju.
Galaktiskā Federācija, kurā ietilpst Būtnes, kas ir
cieši saistītas ar Būtnēm no Eņģeļu līmeņiem, izstrādāja jaunu rasi, kura tālāk
veidoja cilvēci, radot to, kas mums ir zināms kā cilvēciskais prototips –
Eņģeliskās idejas kopija par ārpuszemes emanāciju uz Zemes. Lūk, no kurienes
sākas mūsu vēsture.
Cilvēces vēsture
Problēma ir tāda, ka vēsture un
laiks ir cikliski. Tas nozīmē, ka notikumi atkārtojas atšķirīgi, taču līdzīgā
veidā.
Vēsturei nav jātiek izskatītai kā sarakstam, kuru
veido tas, kas ir zināms par notikušo līdz mūsu dienām, tā ir jāizprot, kā
sarežģīta aizplīvurota notikumu kārtība, kas mums norāda uz
tām kļūdām, kuras var atkārtoties. Ir acīmredzams, ka tās ne pārāk
līdzinās tam, ko mums māca skolā, lai gan tās jau ir sākušas izpausties. Šīs
vēstures problēma ir tā, ka to ir iespējams pārlasīt atkal un atkal un atrast
neticami sensacionālo un cietsirdīgo noteiktos brīžos.
Vai pastāv slepena organizācija vai sazvērestība aiz
cilvēces muguras? Patiesībā tas nav gluži tā. Mums nav jāpārvērš cilvēces
vēsture ar vajāšanas māniju pārņemtā šizofrēniskā murgā. Cilvēces vēsture ir
gājusi pa noteiktu ceļu, tāpēc, kā tam arī bija
jānotiek, tas pats attiecas arī uz visām problēmām, kas tika radītas,
lai ietekmētu cilvēces izmaiņas un cilvēces apziņas evolūciju
… un tika veikts noteikts darbs šajā jomā.
Lūk, kāpēc cilvēce tiek vadīta no
zvaigznājiem, kas iesākās kopš laika, kurš nu jau ilgst aptuveni 2160
gadus.
Laikmeti/Ēras
Zeme apiet apkārt Saulei procesa rezultātā, kurš
ilgst aptuveni 365 dienas. Tajā pat laikā mūsu saule apiet
apkārt citai saulei, kura ir daudz lielāka un tiek dēvēta par Sīriusu, apmēram
26 000 gadu ilgā periodā.
Tāpat, kā arī Zemes gadam, Saules gadam ir savas
sezonas, saulgriežu periodi, saulstāvji, kā arī laikmeti, kuri ietekmē vēsturiskos notikumus uz Zemes. Saules gads,
kurā mēs tagad dzīvojam, sākās aptuveni
21 210.gadā pirms mūsu ēras, ar Merāža
laikmetu/ēru.
Pirmie cilvēciskās rases prototipi, kuri tika
radīti, mums ir zināmi kā Lemūrieši. Es viņus
saucu par Lomiomiem. Lomiomiem-Lemūriešiem
piederēja viss Klusais okeāns. Tā ir rase, kas radīta Lemūriju, kāda tā mums ir zināma šodien.
Pēc daudzām vēsturiskām peripetijām Atlantīdā savu
attīstību sāka Atlanti. Kad es biju maziņš, es to
saucu par Gefislionu (Gefislion). Šī valsts
stiepās cauri visam Atlantijas okeānam un tika radīta planētas siltajā daļā,
dodot sākumu civilizācijām un kolonijām, kas palīdzēja organizēt dzīvi uz
planētas un turēties pie Kosmiskā plāna īstenošanas virziena.
Kādā veidā dažas civilizācijas tik ātri apguva tik
sarežģītu rakstību? Kā tikai pēc nieka 1000 cilvēciskās civilizācijas
pastāvēšanas gadiem ēģiptieši iemācījās būvēt pieminekļus tik efektīvi
aprēķinātus un matemātiski izprojektētus? No kurienes pēc kādiem nieka gadu
desmitiem tika radīti tik daudzi dievi, kurus pielūgt? Kāpēc pastāv piramīdas
visā pasaulē, tai skaitā Amerikā un Japānā, kas tik ļoti līdzinās ēģiptiešu
piramīdām, ja teorētiski nebija iespējams nokļūt no Sarkanās jūras līdz
Vidusjūrai? Kāpēc Sfinksa uzrādīja sabrukuma pazīmes, kas varētu būt radušās
vairāk kā pirms 9000 gadiem, ja tai pat laikā ēģiptologi apgalvo, ka tā
[Sfinksa] ir uzbūvēta tikai pirms 5000 gadiem?
Visas šīs civilizācijas, kas pastāvējušas no 13000
līdz 6000 gadam pirms mūsu ēras, centās pielietot ārpuszemes līdzsvara un
cilvēciskās informācijas sistēmas. Ja tad tika uzsākts radīt vienotos plānus
piramīdu un seno tempļu celtniecībai, tad šodien no tiem ir palikušas tikai
nožēlojamas paliekas. Tiek uzskatīts, ka piramīdas ir bijušas kapenes, taču
patiesībā tās nekad nav bijušas kapenes.
Pirmās civilizācijas, tādas, kā
Lemūrieši, Atlanti, Maiji un Saules Durvis – ir tie, no kuriem tika radītas
daudzas citas civilizācijas 10 000 gadā pirms mūsu ēras. Tām sekoja sajukuma laiks, kurš kopš 3000.gada pirms
mūsu ēras radīja mums šodien zināmo vēsturi.
Vēlāk cilvēcei nācās iziet citu evolūcijas veidu,
kurš nebija tik zvaigžņots, bet prasīja darbu uz Zemes un ar pašu cilvēci,
kultūru un visu pārējo. Lūk, kāpēc ar laiku kopš Vērša
laikmeta- 3000 gadus pirms mūsu ēras, sākās vēsture, kuru mums ļāva
atcerēties.
Cilvēces vēsture daudziem skolotājiem - tas ir
„Civilizācijas” sākums. Šis process sākās Ēģiptē, kur cilvēki sāka praktizēt
garīgumu sabiedrībā. No šejienes ir skaidrs, ka vēsture, kādu mēs zinām, nāk no
Vērša, caur Aunu un Zivīm – uz Laikmetu, kurā mēs dzīvojam tagad. Mēs varam
saprast, ka vēsture attīstās atbilstoši enerģijām, kuras
plūst no Kosmosa uz planētām – mūsu gadījumā – uz Zemi. Šis enerģijas
spiediens, kas nāk no zvaigžņu skolotājiem, galvenie notikumi, kuri notiek uz
Zemes, - tas viss ir savstarpēji saistīts.
Kosmiskās vides enerģijas – tie ir faktori, kuri
formē dvēseles enerģiju tādā veidā, ka tā atrodas fiziskajā ķermenī ar vienu
nodomu: mācīties un pildīt savu misiju šajā konkrētajā
brīdī. Lūk, kāpēc Kosmiskā Kārtība nosaka, kādi soļi ir jāsper,
nosaka mūsu vēsturi, mūsu karti un maršrutu, mūsu jūtas, attiecības, spējas un
daudzus citus aspektus, lai radītu vajadzīgos mehānismus, kas ļauj mums mācīties
un paveikt to, par ko mēs vienojāmies vēl Pirms
piedzimšanas.
Reiz mēs sasniegsim saullēktu, kas mums ir zināms kā
2012.gads. Ko tas nozīmē? Tas līdzinās pavasara
atnākšanai. Tā, ka viss, kas darbojās kā „zināmā” vēsture, sāk atvērties tāda
veida vēsturei, kura ir pilnībā nezināma. Ne tāpēc, ka pasaule ies cauri
šausmīgām pārmaiņām, bet tāpēc, ka palielināsies no Saules
nākošās enerģijas vibrācijas. Un tas liks Zemei pārveidot savas enerģijas
vibrācijas.
Indigo
Tātad, mums jau ir zināms, ka 2012.gadā
palielināsies enerģijas, kas nāk no Saules. Un tas liks Zemei pārveidot savas
enerģijas vibrācijas. Kad enerģija sāks vibrēt citādi, tā
mainīs krāsu. Planētas vibrāciju līmenis rada dažādas krāsas,
pateicoties siltuma emanācijām. Un visas dvēseles pielāgojas šīm krāsām.
Krāsa, kura šodien vibrē uz Zemes, ir pazīstama, kā
Indigo krāsa. Šodien daudzi runā par Indigo
bērniem.
Tā nav kāda dvēseļu grupa, kuras ierodas indigo
krāsas apģērbos, vai kāds noteikts būtņu veids garīgā līmenī. Tās vienkārši ir
jaunas dvēseles, kuras atnāk uz Zemi šajā laikā un, lai viņiem būtu iespēja
piedzimt uz Zemes, viņiem ir vajadzīga šī indigo krāsa, lai viņi spētu darboties
Zemes vibrāciju ietvaros.
Eksistē izdomāts stāsts, kurš ar daudzu grāmatu
starpniecību ir radīts par „neparastajiem bērniem”, „indigo-bērniem”, par to, ka
neviens cits nav vairs nav uzskatāms par indigo, izņemot šo „īpašo” bērnu
procentu. Tas tā nav. Patiesībā Zeme vibrē indīgo
spektrā.
Ko nozīmē indigo krāsa? Indigo ir
„trešās acs”, Ādžnas – čakras, kas atbild par ekstrasensoro uztveri,
krāsa. Tā ir transmutācijas krāsa un dvēseles ir ieradušās to radīt
tādā veidā, lai labāk adaptētos. Ja viņu saturs ir agresīvs vai ļoti pasīvs,
viņas [dvēseles] mainās caur agresivitāti un, sagraujot idejas ģimenes līmenī.
Viņas to darīs caur seksualitāti, politiku, vandālismu, mākslu, vienaldzību un
pat caur tīru un aicinošu mīlestību.
Taču viņas [dvēseles] visas mainīsies, jo tā ir viņu misija: mainīt lietu stāvokli, lai radītu
vajadzīgo saturu. Viņi arī mainīs savu redzējumu, transformēs redzējumu, radīs
idejas un radošumu, taču mainot savu radošo potenciālu un ideālismu, viņi paši
transmutējas. Tā, ka viss, kas ir dzimis uz planētas Zeme, sāk transmutēties. Šī
transmutācija notiek dažādos veidos. … caur agresivitāti, konfliktiem starp
sabiedrībām, vētrainas vai mierīgas transformācijas veidā, caur aktivitāti vai
bezdarbību – gan viens, gan otrs Visumam ir vienlīdz vērtīgi/nozīmīgi.
Tā kā – šāda vibrācija ietekmē visu, kas ierodas uz
jaunās planētas, vibrē kopā ar to. Jebkura dvēsele, kura
atnāk uz Zemi, kad 1980-tajos gados krita priekškars, kļūst par
Indigo. Tas nozīmē, ka katrs koks, akmens, dzīvnieks un cilvēks, kurš
ir dzimis 80-tajos, jau ir Indigo.
Tā nav kāda īpaša grupa. Tas, vai grupa būtu
uzskatāma par īpašu, ir atkarīgs vibrāciju līmeņa,
kāds tai piemīt, kad tā ierodas uz Zemes, taču ne jau tāpēc, ka tā ir indigo,
bet tā īpašā dēļ, kas piemīt ikvienai dvēselei šajā līmenī, tas ir tas, kas
padara katru cilvēku individuālu/atšķirīgu no citiem.
Tieši tāpēc daži no Indigo – ir kareivji, citi –
radošas personība; daži ir visnotaļ miermīlīgi, bet citi ir absolūti vienaldzīgi
pret visu. Piemēram, nav nemaz obligāti, lai viņi ticētu Dievam vai runātu par
Visumu tikai tāpēc, ka viņi ir Indigo. Indigo – tā ir
vibrācija, kura mainās, indigo var īstenoties caur ekonomiku vai
politiku, bez ticības Dievam. Šeit nav nekā kopēja ar
garīgumu, viss ir saistīts ar vibrāciju.
Dvēseļu klasifikācija ir jāveic atbilstoši to
vibrācijām un, gala rezultātā, tā ir atkarīga no to [dvēseļu] redzējuma
tipa/veida. Tām visām ir vienošanās par to, kas tām ir
jāsasniedz šajā pasaulē.
Taču vienīgā lieta, no kuras viņi ir
atkarīgi, lai izpildītu savu misiju, - ir, lai pieaugušie pārtrauc uztraukties
par savu labklājību un izglītību. Vislabākais veids, kā viņi var sev palīdzēt ir
– aizmirst par šīm lietām un sākt ieklausīties sevī.
Kristāliskās būtnes, atšķirībā no
Indigo, ir tie, kuri ir atnākuši no Kristus līmeņa. Tie ir simtiem tūkstošu maziņu Kristu, kuri ir
parādījušies, lai izpildītu savu beznosacījumu mīlestības misiju. UN viņi pieder
paaudzei, kura ir sākusi ierasties kopš 2000.gada. Dvēseles,
kuras praktizē lielāku garīgumu – tie ir Kristāliskie bērni. Viņi
tāpat ir ieradušies šajā Laikmetā, kā avatāru grupa, kā viņi mūsdienās tiek
dēvēti.
Tās ir Grupu Dvēseles, kuras ir
atnākušas šurp, lai veiktu garīgo darbu caur harmoniju. Tas nozīmē, ka garīgumam
nav jāattiecas uz Dievu vai eņģeļiem, bet tas attiecas uz sabiedrības un cilvēka
iekšējo harmoniju.
Ceturtā daļa: Jaunais
laiks
Jaunā izglītība
Izglītība, neatkarīgi no tā, kādas ievērojamas
izmaiņas tajā ir notikušas vēstures gaitā, tās būtība vienmēr ir bijusi - mācība
par to, kā mācīties uz Zemes.
Izglītībai ir jāpalīdz mums
adaptēties šai pasaulei, apzināti mācīties, kā dzīvot šajā pasaulē, lai saprastu sevi un visu
pārējo kopumā.
Problēma, kura sabiedrībai šobrīd ir jārisina – „Ko
man iesākt ar šiem Indigo bērniem? Vai mums būtu jāaizliedz viņiem piekļuve
skolai, lai pasaule viņus iznīcina? Ko pieaugušajiem iesākt ar Indigo bērniem
un, kas Indigo bērniem būtu jāiesāk ar pieaugušajiem?”
Indigo bērni ir ieradušies, lai veiktu to
transmutāciju, uz kādu viņi ir spējīgi, tāpēc viņi gatavojas to darīt iesākumā
caur to, kas, kā mēs uzskatām, - ir
bezdarbība.
Bezdarbības (nedarīšanas) mērķis
ir – apturēt sociuma plūsmu,
apturēt kustību, tas līdzinās atbildes reakcijai, kādu var sagaidīt Indigo
revolūcijas veidā. Kaut kā jauna radīšanas ideja – nav pirmā indigo reakcija.
Pirmā reakcija ir – vienkārši apsēsties un neko nedarīt, lai
nelīdzdarbotos sistēmai.
Tādejādi pielāgot indigo bērnus izglītībai un
sabiedrībai ir ļoti sarežģīti. Tie ir sarežģījumi, ar kuriem pieaugušajiem
nāksies sastapties vismaz tuvākajos divos gadu desmitos. Tad cilvēki sāk redzēt,
ka visāda veida izglītības sistēmas, kādas viņi ir pieraduši izmantot, cietīs
krahu – tādā vai citādā veidā. Tāpēc, ka Indigo nav ieradušies uz šo planētu,
lai paliktu šeit, - Indigo būtiskas ir tās vibrāciju
izmaiņas, kuru saturs viņiem būs vajadzīgs vēlāk. Tādejādi – tas, kas
ir jāuzsāk – ir jādod viņiem iespēja izpaust savu radošo
pārmaiņu potenciālu vislabākajā iespējamā veidā.
Izglītības sistēmai ir jābūt pilnībā elastīgai attiecībā uz viņu paaudzi, viņu radošajām
spējām un darbam uz planētas Zeme. Tādēļ ir nepieciešams
atteikties no izglītības sistēmas, pie kādas mēs esam pieraduši,
kura balstās uz zubrīšanu, konkurenci, ļaunprātīgu varas
izmantošanu, radošuma un radošas pieejas neesamību.
Galvenais, lai mentālais pārvaldītu to, kas nāk no
emocijām. Jaunajai sistēmai ir jābalstās uz
emocijām, tā ir apmācība caur eksperimentēšanu un atklājumu
izdarīšanu, kas veicinās integrāciju. Lūk, kas palīdzēs labāk pielāgoties indigo
vibrācijām, jo mums nav sistēmas, kas nepastarpināti veic cilvēku
apmācīšanu.
Tā ir uzskatāma par daudzveidīgu/daudzpusīgu
sistēmu, kura pieļauj jebkāda veida sistēmu izmantošanu: seno, mūsdienīgo un pat
nākotnes. Tā ļauj paplašināt pasaules uztveres mācības koncepciju, kas ir
uzskatāma par kaut ko daudz lielāku/plašāku, nekā tikai vienkārši apmācība. Tā
ļauj cilvēkam sajust integritāti/viengabalainību no piedzimšanas brīža līdz
nāves brīdim. Tā ļauj jebkurai pedagoģiskai sistēmai apvienoties un diskutēt,
nevis ar mērķi – radīt jaunu skolu, bet lai radītu jaunu apmācību veidu. Tā ies
vēl tālāk, pie kā jebkuram no mums vajadzētu nonākt un kā dēļ strādāt/darboties
izglītības jomā.
Lūk, kāpēc patiesībā Indigo un
Kristāliskie ir atnākuši šurp: mācīties un palīdzēt mācīt. Lai
mācītos un palīdzētu mācīt, un nekam vairāk.
Kā mēs uzzinājām par ekosistēmām? – Apmeklējot mežu
vai no fotogrāfijām grāmatās?
Kā mēs uzzinājām par to, kā izmantot mūsu ķermeņus?
– Dejojot un rotaļājoties vai no izlasot par to klēpjadatora samudžinātajos
vārdos?
Kā mēs apguvām valodu? – caur lasīšanu un rakstīšanu
jeb tomēr esot saskarsmē ar grupu?
Kā mēs uzzinājām par Pitagora teorēmu? – Iegaumējot
formulas jeb tādā pat veidā, kā pats Pitagors?
Mēs zinām, ka Zeme riņķo ap Sauli, taču – vai mēs
jebkad esam raudzījušies debesīs, cenšoties saprast – kāpēc tā?
Tā notiek mācīšanās – caur praksi
un pieredzi, bet nevis teoretizējot. Teorijas noder tikai tad, kad ir būtiski saprast daļu no tā, kas tiek
pētīts/apgūts. Indigo bērniem nav jāmāca bezjēdzīgas lietas, tādas, kā: mācība
par kauliem, kas veido ķermenī; par visu elementu uzbūvi mobilajos telefonos vai
augstāko matemātiku.
Mēs – esam Būtnes (Indigo/Kristāliskie), kuras nāk
no 6 līdz 13 dimensijām, lai veicinātu 5-to un 6-to dimensijas, atrodoties
3-šajā dimensijā. Ja klasē mums cenšas iemācīt 2-rās dimensijas matemātiku, kad
mēs darbojamies 5-tajā, tas neapšaubāmi ir sarežģīti. Tā, ka visam, kas tiek mācīts, ir jābūt pielietojamam ikdienas
dzīvē, jo tāds patiesībā ir mūsu darbs.
Tagad pasauli ir iespējams novērot četrās dimensijās
– tas ir platums un riņķveida virziens uz visām pusēm. Tāpēc, skolas tāfeles
izmantošana informācijas nodošanai nav pārāk veiksmīga ideja, būtu jāizmanto
sienas. Tas ir labs instruments – visi bērni mēdz aprakstīt sienas.
Turklāt viņiem (Indigo un Kristāliskajiem
bērniem) ir jāmāca nebaidīties no dabas, tumsas, pērkona, vēja. Tas
viņiem ļoti palīdzētu virzībā uz viengabalainības/integritātes apgūšanu, bet
nevis lietu sadalīšanai pretstatos. Taču pats galvenais – lai
viņiem ar to palīdzētu tikt galā vecāki un skolotāji. Viņi ir pirmie,
kuriem ir jātiek galā ar saviem vecajiem
priekšstatiem par
komunikabilitāti.
Tas nozīmē, ka vecāki mums … pārstāj būt par vecākiem. Vecākiem
patiesībā ir jākļūst par pavadoņiem. Jāvada mūs
caur dzīvi, taču nenorādot, kas un kā mums ir jādara. Viņiem ir jāsniedz padomi,
kā kaut ko labāk izdarīt, tādā veidā, it kā viņi būtu mūsu pavadoņi vai
kompanjoni.
Tas pats ir arī attiecībā uz skolotājiem – viņiem
nav jābūt tiem, kuri jums saka, kas jums ir jāmācās. Skolotājam ir jābūt tam, kurš mācās kopā ar savu studentu, jābūt
ceļabiedram mācību procesā. Tam, ar kuru var pastrīdēties, lai kaut
ko uzzinātu, un nav nozīmes, cik daudz, kā viņi domā, viņi zina par kaut ko,
vienmēr ir kaut kas jauns – apdomāšanas vērts. Un tas ir jāapgūst sadarbojoties.
Tādejādi, ņemiet vērā, ka vecākiem ir jākļūst par gidiem, bet
skolotājiem – par kompanjoniem.
2012.gads
Saskaņā ar Maiju indiāņu kalendāru, laiks sadalās ciklos, kuriem ir sākums un ir beigas.
Turklāt citās kultūrās tāpat arī tiek aprēķināti cikli, caur kuriem virzās
cilvēce. Tās visas ir aprēķinājušas precīzus datumus, kad mainīsies
Laikmets/Ēra.
Laikmets/Ēra, kurā mēs atrodamies
šobrīd, saskaņā ar kalendāriem beidzas 2012.gada 21.decembrī.
2012.gads – tas ir gads par, kuru tagad tik daudz
runā, par 2012.gada 21.decembri jo īpaši – tā ir saulgriežu diena. Tas ir tad,
kad Saule ieiet Pavasarī. Uz Zemes Dienvidu puslodē pavasaris sākas
21.septembrī. Saule ieies savā pavasara periodā, tā, ka - tā sāks
plaukt.
Mans padoms 2012.gadam: palieciet
visi pilnīgi mierīgi, jo nav jābaidās no tā, kas var notikt.
Nav nemaz obligāti, ka notiks kaut kas
katastrofāls vai sensacionāls. Tas vienkārši ir saulgriežu laiks. Izmaiņas var
būt sajūtamas kādas dienas iepriekš vai kādas dienas vēlāk. Pavasaris sākas ar
„Pavasara” dienu, tomēr puķes sāk ziedēt nedēļu pirms pavasara saulgriežiem.
Turklāt ir vēl arī aukstas dienas pēc pavasara saulgriežiem.
Tādejādi mums nav jādomā, ka 2012.gads ir absolūta
pārmaiņu „diena un nakts”. Tie vienkārši ir saulgrieži, kad viss var notikt. Par
šo datumu ir runājuši tik daudzi pravieši un cilvēki, taču viss ir atkarīgs no ikviena no mums – kā dzīvo, tāda arī ir
realitāte.
Tas, kurš tiecas ieraudzīt apokalipsi, par kuru runā
tik daudzi cilvēki, to arī ieraudzīs. Viņš dzīvos ar to un to arī sajutīs. Tas,
kurš dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu un savu sirdi, tas nedzīvos apokalipsē.
Un nevis tāpēc, ka citplanētieši viņu izglābs, bet tāpēc, ka viņš neredzēs
apokalipsi kā kaut ko graujošu, bet gan kā iespēju pārmaiņām.
Tās vienkārši ir pārmaiņas. Pat
vārds „apokalipse” nozīmē sekojošo: „tas ir tas,
kas notiks pēc …”. Tās ir pārmaiņas, tā, ka
nebaidieties. Nebaidieties. Neticiet dabas katastrofām, par kurām
cilvēki runā, ka tās notiks, jo jūs jau dzīvojat šajā laikā,
tas jau ir sācies. Un neviens nesaka: „Tās ir beigas!” Process jau ir
sācies. Tas vienkārši ir pārmaiņu laiks. Brīdis, kad termiņš tuvojas nobeigumam.
„Saules nakts” beidzas un sākas pavasaris, sāk parādīties
rītausma.
Iesākas diena …
Tuvojas milzīgas pārmaiņas
vibrāciju izmaiņu dēļ kopā ar elektromagnētiskajām izmaiņām.
Mūsu smadzenes, mūsu orgāni, planēta Zeme un
pārējās sistēmas mēs izmantojam līdzīgi kā datoru. Tās darbojas pēc
elektromagnētiskajiem principiem. Turklāt Saule arī darbojas caur
elektromagnētismu, tā, ka Saules gaisma, tai austot, var
mainīties.
Kāpēc? Pateikšu pavisam īsi – kad Jūs naktī
pamostieties un redzat rītausmu, Jūs variet sajust rīta brīzi un to, ka sāk
dziedāt putni. Tā ir pilnīgi cita atmosfēra. Temperatūra pazeminās, bet pēc tam
negaidīti paaugstinās. Kas tad īsti notiek? Rītausmas brīdī
viss sāk mainīties, atjaunoties. Saule gatavojas iziet cauri tādam
pat procesam, tāpat kā rīta brīze, taču brīze ir elektromagnētiska tā karstuma
dēļ, kuru rada saule.
Tā, ka sasilšana notiek ne jau
cilvēces vainas dēļ, tas vienkārši ir cikls, dabisks process uz
Zemes, uz kuras mēs nolēmām iemiesoties, piedzimt, iegūt pieredzi un
palīdzēt visiem tiem, kuri nesaprot šīs pārmaiņas.
Nebaidieties no jebkādām izmaiņām
jūsu ķermeņa iekšienē, vai, ja
jūs esiet sajutuši, piemēram, galvas reiboņus. Neuztraucieties, nekas
neuzsprāgs. Varbūt jūs uztversiet lietas, kas notiek aiz normālās redzes
robežām.
Iespējams, jūs sajutīsiet savā fiziskajā un
emocionālajā struktūrā pēkšņas izmaiņas. Taču tam nevajadzētu Jūs
uztraukt.
Turklāt, šīs 3 tumsas dienas, par kurām cilvēki runā
… Ja mēs paši esam pakļauti elektromagnētiskajai pārslodzei, tad, protams,
elektromagnētiskajās sistēmās arī var rasties traucējumi. Tā, kā – jā, var
gadīties, ka gaisma nodziest un iestāsies tumsa uz kādu laika brīdi. Tad, kur ir
problēma? Vai tas būs pasaules gals? Problēma ir vispārējā panikā.
Lūk, kāpēc mums ir jāsaglabā
miers un nesatricināmība. Tāpēc iesaku: nepalieciet lielās pilsētās,
kurās ir daudz cilvēku. Tas nenozīmē, ka katastrofu zona būs tur, kur būs daudz
cilvēku, tāpēc, ka tā saka Dievs …, bet tāpēc, ka cilvēki, pat, ja nekas
nenotiks, nervozēs tikai tāpēc, ka ir 2012.gads.
Tā, ka mans padoms ir: saglabājiet
mieru un šajā periodā necentieties kaut ko uzsākt, labāk centieties saglabāt
mieru un gara klātbūtni uz Zemes.
Palieciet pilnībā noenkuroti ar kājām zemē, tā, it
kā tās būtu dziļi zemē, jo patiešām, tas ir vienīgais, kas no mums tiek prasīts
šajā procesā. Ja pūš vējš, mums ir jāstāv ļoti stingri, lai mūs neaizpūstu
līdzi. Tas ir vienīgais, kas mums ir jādara tagad: saglabājiet mieru..
Kas būs pēc tam
Pēc 2012.gada un nākamajos 50
gados ir sagaidāmas ļoti būtiskas pārmaiņas. Tās notiks ekonomikā, politikā un sabiedrībā ar mērķi –
radīt pasaulē jaunu realitāti. Viss mainīsies.
Notiks lielas izmaiņas iedzīvotāju migrācijā
saistībā ar izmaiņām pašā ekonomikā un apgādē ar pārtikas produktiem. Cilvēki
būs spiesti pārbraukt un jaunām pilsētām. Poli gala rezultātā izkusīs, kā par to
jau daudzi tika teikuši, tāpēc pacelsies ūdens līmenis okeānos. Ne tikai
piekrastes joslā, bet arī iekšējos ezeros ūdens līmenis celsies. Politikā,
iespējams, radīsies nelielas sociālās nekārtības.
Turpmākie 50 gadi būs pārejas
procesa gadi. Tie, kuri saka, ka
2012.-2014.gados sāksies miera un mīlestības laikmets, kļūdās – tas tā nav. Bet
tie, kuri saka, ka būs beigas, pilnīga iznīcība un haoss – arī kļūdās. Vienkārši
notiks pārmaiņas, katrs cilvēks ieraudzīs to, ko gribēja
ieraudzīt.
Vēlāk viss sāks pašorganizēties un Kristāla, Zelta un Platīna bērni sāks
organizēt jaunu struktūru no 2040.-2050.gadiem. Tā nostiprināsies
2080.-2090.gados – tie ir gadi, kad mēs pilnībā ieiesim Jaunajā Laikmetā, kas tiek dēvēts par Ūdensvīra Laikmetu.
Ūdensvīra Laikmets vibrāciju ziņā jau ir sācies, taču vēl nav sācies nedz
ģeoloģiskajā, nedz astroloģiskajā līmenī. Mums nav jāgaida krasas izmaiņas
pārmaiņas periodā no Zivju Laikmeta uz Ūdensvīra Laikmetu.
Lūk, kas jums vēl ir jāņem vērā attiecībā uz
nākotni: neviens negribēs apvienoties grupās, Viss būs ļoti individuāli. Tāpēc,
ka viss ies savu īpašo ceļu. Tā darbojas Ūdensvīra Laikmets.
Evolūcija būs iekšēja nevis ārēja. Turpmākajos 100 gados būs
nepieciešams īstenot iekšējo pāreju un šis process būs individuāls katram
cilvēkam. Tas, kas būs saskatāms ārpusē, vienkārši būs
atspulgs tam, kas atrodas iekšienē.
Bībele Lūkas evaņģēlijā 22:10, Jēzus saka saviem
Mācekļiem: Un Viņš tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums
nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas
ieiet....”
Šis fragments skaidri paredz pāreju no zvejnieku
laikmeta (Zivju Laikmets) uz ūdens nesēja laikmetu (Ūdensvīra Laikmetu).
Zivju Laikmetu raksturo nepieciešamība pēc grupas
vadītāja – cilvēka, kurš zina vai saprot ceļu. Šodien, pārejas periodā, daudzi
gaida Mesiju, to, kurš vedīs viņus sev līdzi. Taču Ūdensvīra
laikmetā, katrs pats sevi ved/vada. Ikviens
atradīs visas atbildes sevī pašā. Nav meistaru, kuriem būtu jāseko.
Nevienam nav mums jānorāda, kurp mums iet.
Tagad mums skološanai esam mēs
paši, bet kā? Kurš ir tas
labākais no skolotājiem, kurš pateiks mums, ko to izdarīt? Tie ir tie meistari,
kuri nekad nav pļāpājuši, un tieši tāpēc – viņi ir labākie meistari. Koki – ir tie, kas var mums parādīt vislabāko veidu, kā dzīvot uz šīs
planētas, ar savām dziļajām saknēm zemē, ar savu taisno stumbru, kurš
novada visu gaismu no Saules Zemē… un sniedz skābekli visiem ap sevi tā, ka
cilvēki, pateicoties tam, var dzīvot.
Vienkārši, meditācijas veidā,
neaizverot acis un raugoties uz koku, jūs sapratīsiet, par ko es runāju. Viņi
bija pirmie, kas piesaistījās gaismai, un šai gaismai ir apzināti jāatgriežas
atpakaļ uz planētas. Tā, ka esiet kā koki un atgrieziet Debesis atpakaļ uz
Zemi.
Mīļie, Man šis likās patiesi
aizraujošs un interesants skatījums uz daudzām lietām.
turpinājums Matiasa de Stefano
stāstam par reinkarnāciju un ne tikai par to. Kādam tas būs vienkārši
interesants izziņas materiāls, kādam varbūt sasauksies ar paša iekšēji zināmo
vai nojausto.
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4013667
Turpinājums Matiasa stāstītajam par
Cilvēces vēsturi un jaunajām būtnēm, kas ierodas uz planētas. Kādas tās ir un
kāda ir viņu misija. Te nu tā ir - šī Jaunā Pasaule, kas ienāk caur reāliem
cilvēkiem.
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=4016873
