Natālija Koteļņikova
Alfa stāsta par visumu radīšanu
28.09.12.
Mums gribētos uzznāt, kas ir antimatērija un
antimatērijas visumu uzbūve. Antimatērija – tā ir viela. Mēs zinām, ka ir
Vielas ceļš, ceļš pārejā uz zvaigznēm, uz Avotu. Kāda ir antimatērijas viela un
uzbūve?
Jums ir priekšstats, ka antimatērija pilnībā anihilē
matēriju un ka tie ir antipodi, un to savienošanās savā starpā dzemdina nulli,
iznīcinoties. Taču tā nav ANTImatērija, tā vienkārši ir CITA matērija. Cits
matērijas radīšanas variants – ne no atomiem un molekulām, kā pie jums viela ir
radīta, bet uz citas fiziskās uzbūves pamata. Viens no citas matērijas
piemēriem vairāk līdzīgs laukam. Tā ir dzīvība lauka formās.
Bet cilvēki arī tur var dzīvot?
Tas absolūti nav saistīts ar cilvēku vai citu formu,
kuras attīsta saprātu, klātbūtni, tas ir, ne bioloģiskā, ne astrālā un nekāda
cita mūsu visuma dzīvība tur nav iespējama. Tā saucamais saprāts, kurš attīstās
caur dvēselēm, tur attīstās pavisam citādi.
Gribētos vismaz kaut kādā veidā saprast, vai ir vismaz
kaut kādas analoģijas mūsu dzīvē?
Jūs mulsina daļiņa anti-, tas ir no dualitātes redzes
viedokļa... Patiesībā tur nav tā, kas iznīcina jūsu dzīvību jūsu sapratnē.
Dzīvība jūsu sapratnē – kustība, forma un apziņa, tur nav iespējama. Dzīvība
tur arī ir, taču viņas eksistences apstākļi ir citi. Tur nav formas, nav tās
apziņas, kura ir salieta daļiņās, ja reiz nav daļiņu, tad nav to formas un
lādiņa. Kas ir? Ir kustība, ir atkarības citai no citas, tas ir, lauku, lauku
sistēmas, attiecība. Tas ir cits paveids dzīvībai ar savu evolūciju.
Es redzu acu priekšā laukus, kuri šķeļas apmēram tā,
kā gaismas šķeļas. Gaismas attiecība ir analoģija, citas realitātes piemērs.
Cilvēks nespēs tur neko izšķirt.
Tas ir viens no septiņiem visumiem?
Jā, tas ir viens no septiņiem visumiem. Paši pirmie trīs
visumi bija bez dvēseles, bez vielas, bez formām, kuras tagad eksistē
(smalkajos plānos viņas ir ļoti daudzveidīgas). Visos visumos bija dažādi šīs
dzīvības pielietojumi, taču tur vielas vēl bija ļoti maz, un dzīvība attīstījās
laukos. Mēs nosauktu viņus par apziņas laukiem, viņi caurauda cits citu,
savienojās cits ar citu, dzemdināja jaunas apziņas formas. Evolūcija bija
vērsta uz sevis apzināšanos, tas ir, šīs lauku formas sevi apzinājās kā
vieniniekus. Visas kolektīvās apziņas, neatkarīgi no daļu skaita iekšienē,
vienalga sevi apzinās kā vieniniekus.
Visi visumi ir iekārtoti pēc dažādiem principiem. Ja
viens izmanto gaismas formas (tur es redzu gaismas spēli), tad otra forma ir
tumša, un tur ir cits daļiņu diapazons. Tās ir mums neredzamas daļiņas... nevar
teikt, ka tā bija gaismas sistēma, bet šī ir tumsas sistēma, tas nav tā... Tām
ir dažāds sākotnējās enerģijas diapazons, dažāda frekvence.
Trešais visums ir liels, stipri attīstīts, šeit jau ir
sākusi attīstīties viela, es novēroju it kā lielus mākoņus. Pirmajos divos viss
bija caurspīdīgs, smalks, neredzams, bet šeit ir parādījusies smalkākā viela
mākoņainuma veidā, kuru Radītājs ir izmantojis kā izejas celtniecības materiālu
savam visumam. Pirmā pieeja vielai bija Tēva trešajā solī. Šeit sāka mosties
jutība, sajūta. Parādījās viela, parādījās berze un atšķiršana sajūtās.
– Tas ir, visi visumi – tie ir Visa, Kas Ir
Radītāja-Veidotāja soļi?
Tie ir Sevis izzināšanas varianti, absolūti atšķirīgi
varianti.
Ceturtais visums... šeit patiešām tiek izzināta tumsa.
Šeit ir klātesošas arī maģiskas enerģijas. Šeit nav ļaunuma, bet vienkārši
tumšo enerģiju izpēte. Nebija arī tādu formu, kā pie mums – cilvēku, zvaigžņu
u.c. Taču šeit Lielas Būtības sāka vadīt enerģijas, parādījās elementālās
enerģijas, tādas kā uguns, gaisma... jūtas nebija attīstītas. Radīti sākotnējie
elementāļi enerģijas zemajos diapazonos. Tika pētīta enerģiju pārvaldīšanas
vara dažādos līmeņos, lai saprastu, kā pārvaldīt enerģijas, kā viņas
mijiedarbojas, cīnās, no kā tas ir atkarīgs. Tas ir, lai secinātu enerģijas un
vielas likumus.
Piektais visums ir ļoti gaišs. Šeit tika pētītas
eņģeliskās enerģijas: ko var izdarīt augstākajos diapazonos un kā pārvaldīt šīs
enerģijas. Šeit tika radīti eņģeļi – augšējās elementālās enerģijas, gaišās. Tā
ir augstākā parauga gaišā hierarhija.
Sestais visums dzemdēja augu un dzīvnieku pasauli. Viņi
barojās ar enerģijām, un viņu formas neatgādināja mūsu dzīvniekus. Šeit tika
pētītas dažādas formas un tā apziņa, kura bija atstrādāta visos visumos,
izpētīta dažādos diapazonos, tagad sāka savienotos ar formu. Šīs formas bija
ļoti primitīvas, mēs varam saukt vai nesaukt viņas par dzīvniekiem, taču viņas
bija prototips tai dzīvnieku pasaulei, kura būs mums septītajā visumā. Šeit
tika pētītas arī pirmās savstarpējās attiecības, tas ir, pasaule jau bija
sadalīta. Ja pirmajos trīs visumos vispār nebija sadalījuma, tad sestajā visumā
pasaule bija sadalīta dažādos enerģiju diapazonos, katrā diapazonā tika radīta
pirmatnējā realitāte tam, lai pētītu, kā šīs formas dzīvo realitātē, ko viņas
var izdarīt, kā viņas var domāt.
Nu un septītais visums – tas ir mūsu visums, kurā tika
sakoncentrēts viss, kas bija sastrādāts iepriekšējos visumos. Šeit formas,
viela un enerģijas tika savienotas vienā.
Pirmie trīs visumi ir vielas visumi, taču viela bija
nevis matērija, bet lauki. Pakāpeniski sastrādājās daļiņas, savienojās dažādās
formās, sāka savienoties ar apziņu. Vielas sablīvēšana radīja saprāta un
apziņas attīstības paātrinājumu, un, jo blīvākas formas, jo piesātinātāka
dzīvība.
Bet kas būs astotajā visumā?
Nav atbildes... Droši vien viss, kas bija sastrādāts
septiņos, var būt pielietots astotajā.
Bet tu Tēvam pajautā...
Tēvs saka, ka tas būs jau jūsu visums, ka Viņš jau
pāries, un tas būs to Radītāju radījums, kuri atnāks uz viņa vietu.
Rāda, ka Viņš iziet un attīstās, un mūsu visums kļūs par
milzīgu, milzīgu burbuli. Viņš izejot izlīst par milzīgu jaunu slāni apkārt
pasaules-ēkai, it kā apkampj no visām pusēm ar jaunu apvalku, ievērojami
palielinot to no ārpuses. Viņš turpina Dzīvi jaunā līmenī, turpinot radīt.
Man ir ļoti interesanti, kā notika pāreja no vielas uz
dvēseli? Logoss – tā, saprotams, ir
Radītāja daļiņa, bet kā izcēlās dvēsele?
Dvēsele izcēlās sākotnēji sestajā visumā un tika
pielietota galīgi septītajā. Gars nekādi nevarēja uzkavēties formā. Viņš gāja
iekšā formā... un gāja ārā, gāja iekšā un gāja ārā. Faktiski viņš maz ko varēja
apzināties. Apziņas eksistēšana formā vielā bija ļoti līdzīga apziņas
eksistēšanai garā. Tikai tur bija ļoti augsts uguns vibrāciju līmenis. Bet šeit
– tumša eksistēšana...
Taču tās informācijas ziņā atbilda viena otrai. Ko varēja
gars dot šai formai, kad viņš tikai caur šo formu tad arī attīstījās? Kā viņš
varēja apzināties kaut ko, kad nebija nekā priekš apzināšanās? Nebija sevis kā
atsevišķas būtnes apzināšanās un kaut kādas pieredzes izstrādāšanās
instrumenta. Un tāpēc pieredzes sastrādāšanai tika nolemts sadalīt sevi daudzās
daļās un paskatīties uz viņu mijiedarbību. Ko viņas var piedāvāt cita citai, kā
viņas sāks mijiedarboties, sadarboties, papildināt cita citu, savietoties, kā
viņas palīdzēs cita citai attīstīties un apzināties.
Un, lūk, apziņas sākotnējā forma tika sadalīta monādēs.
Šīs monādes praktiski maz atšķīrās pēc vibrācijām no gara. Monādes sāka krāt pieredzi.
Tika radīta pirmā monādiskā realitāte, lai viņas varētu šajā realitātē
mijiedarboties un apzināties, radīt... viņām rastos impulss apzināšanai,
radīšanai, veidošanai, mīlestībai...
Šo pieredzi katra no monādēm-radītājām nolēma atkārtot,
radot vēl lielāku sadalīšanu, citu realitāti. Pārvaldīt šo realitāti un
apzināties realitāti viņām gribējās pašām, lai šo pieredzi uzdāvinātu
Radītājam. Viņas saprata, kādēļ viņas bija radītas, viņām pašām bija ļoti
interesanti dzīvot, vibrēt ar apziņu. Viņas jau sāka atšķirt enerģijas un
apziņu, ka tās ir dažādas lietas. Lauku un vielas pieredze bija viņām nodota.
Viņām pateica: ir viela, ir lauki, ir formas, enerģijas un apziņa, ir Avots, ir
monādes, ko jūs ar visu šo varat izdarīt? Viņas sāka radīt, izzināt. Tas viss
bija nesteidzīgi, bez īpašām grūtībām, noritēja lēni, taču visums attīstījās
bez laika, dabiskā ceļā, bez paātrinājuma. Iztēlojieties, ka jums nav laika, un
jums neko nevajag darīt. Jums nav nekādu pienākumu, un jums nekur nav jāiet un
vispār kaut kas jādara – ne jāēd, ne jāguļ. Un laika nav. Lūk, tā apmēram
visums attīstījās.
Tas viss atkārtojās pēc tam citos enerģiju diapazonos.
Kas augšā, tas arī apakšā. Noderēja gan augstāko, gan zemāko vibrāciju
pētījumi. Šeit šajā visumā bija sakoncentrētas visas zināšanas no sešiem
visumiem, savāktas pamazītēm no visurienes. Citu visumu pieredze nebija
aizvērta, notiek to sākotnējo Būtību – Debesu Tēvu kolektīva radīšana. Katrs
Tēvs atšķiras ar savu visumu pārvaldīšanas un attīstības līniju. Viens pārvalda
dvēseles, otrs realitātes, trešais enerģijas, ceturtais vielu – avotu utt. Ir
sākotnējā Tēva pārstāvis – atbild par visu saikni ar Tēvu.
Mūsu Tēvs, ar kuru mēs sazināmies, uz kāda līmeņa
stāv?
Tas ir tas, kas radīja monādi, tas tad arī ir mūsu Tēvs.
Bija vairāki monāžu izlaidumi-viļņi. Viņas netika radītas vienā laikā, kā jūs
sakāt. Bija vairāki monāžu izlaidumi. Viņas bija paredzētas dažādiem mērķiem.
Piemēram, kā eņģeļi un elementāļi – tā taču ir dažāda būtņu misija? Monāžu
līmenī tika dotas dažādas misijas monāžu izlaidumiem, vienas strādāja ar
ugunīgo vielu, citas strādā ar dvēselēm.
Kā tomēr tika radītas dvēseles?
Pēc sevis parauga un līdzības viņas radīja zemākas būtnes
un ielika viņās savu pieredzi, deva noteiktu formu. Jūs saucat to par dvēselēm,
patiesībā tās ir monādes, tikai zemāku formu monādes. Un pat jūs paši arī esat
zemāku formu monādes. Visas būtnes, kuras apzinās un kurām ir saprāts un apziņa
– tas viss ir radies no monādēm, un dzīvnieki tajā skaitā, un pat minerālā
pasaule. Dažādos līmeņos jūs varat saukt viņas dažādi – dvēseles, eņģeļi,
ercenģeļi, taču patiesībā viss nāk no monādiskā plāna. Šis zars attīsta Tēva
apziņu caur apzināšanās un saprāta attīstību. Jūsu zars, kurā jūs atrodaties,
un mūsu tajā skaitā, un visu cilvēku uz planētas tajā skaitā, šis zars ATTĪSTA
TĒVA SĀKOTNĒJO APZIŅU CAUR SAPRĀTA RADĪŠANU UN PIEREDZES RADĪŠANU DAŽĀDĀS VIŅA
DĒLU REALITĀTĒS.
Monādēm, lai nolaistos uz blīvāku plānu, bija jāsavāc
noteikta pieredze sākumā, jārada noteiktā etapā Matricu tam, lai nolaistos uz
zemākām pasaulēm.
Kurā dimensijā eksistē Matrica?
Apmēram pa vidu starp Tēvu un jūsu realitāti.
Visa, Kas Ir, Tēvs var novērot sevi no malas?
Protams, apziņa ir radīta, lai novērotu sevi no malas
vienmēr. Sākotnēji apziņa sevi var novērot ne tikai no iekšienes, bet arī no
malas. Un apzināšanās reti ir vērsta uz sevi, bet otrādi, mijiedarbojas ar
pasauli, kura viņu aptver, ņem no tās enerģijas un izmanto viņas, atdod pasaulē
enerģijas, tas ir, strādā kā jūsu ķermeņa šūna.
Tas ir, Tēvs-Radītājs novēro Pasaules-ēku no malas. Kā
veidā Viņš sevi redz?
Lielas Būtības šūnas veidā. Viņš zina savu uzdevumu un
redz sevi kā šūnu, peldošu Lielā Būtībā.
Mēs pateicamies tev par interesanto mācību. Līdz
nākamajai reizei!
Pievienots 28.09.2012
Tulkoja Jānis Oppe
