trešdiena, 2012. gada 10. oktobris

Ieteikumi organisma veselībai


Paldies Lilijai par sagatavoto materiālu!
Māra

Vairums slimību cēlonis ir iekaisums. Iekaisumu var izraisīt ļoti daudzi faktori, daži no tiem:
  • Pesticīdi
  • Vides toksīni
  • Organismam nelabvēlīgs uzturs
  • Mājsaimniecības toksīni
  • Stress
  • Nelabvēlīgas attiecības
  • Nelabvēlīgs darbs
  • Nelabvēlīga attieksme
  • Pārlieku daudz vai pārlieku maz fizisko aktivitāšu
  • Elektromagnētiskais starojums
  • Radiācija (jonizējošais starojums)
  • „Neiezemēšanās” jeb fiziskas saskarsmes ar Zemi trūkums (organismā uzkrājas pozitīvi lādēti joni, netiek dziedēts iekaisums, uzkrājas brīvie radikāļi)
Lai atbrīvotos no iekaisuma, jāpalīdz organismam pašam ar to tikt galā, ko tas arī normālā gadījumā dara/darītu, ja vien imūnsistēma varētu efektīvi darboties, kāds no iepriekšminētajiem faktoriem nebūtu pārlieku spēcīgs, nomācot organisma pašdziedināšanās spējas. Tāpēc:
1)       Jāatbrīvojas no iekaisumu izraisošo faktoru ietekmes, īpaši jau stresa[1]
2)       Jādod organismam, imūnsistēmai viss nepieciešamais, lai tas var darboties optimālā režīmā -> lai ir visas nepieciešamās minerālvielas, vitamīni, enzīmi, taukskābes utt.
UZTURS
Ir dažādas pieejas un skolas, kuras tiecas novērst slimību cēloņus ar uztura un dzīvesveida maiņas palīdzību, tāpēc ir arī atšķirības starp to, ko iesaka iekļaut diētā (un no kā izvairīties), turklāt katram indivīdam ir jāatrod sev piemērotākā pieeja, tomēr pamatā tam visam ir vienotas atziņas, pamatprincipi un vispārinot tie ir:

1)       Uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk svaiga ēdiena (un gadījumā, ja ir akūta slimība, tad ir ieteicams uz laiku (piemēram, 30 dienas) pāriet vispār tikai uz svaigēšanu, ļaujot organismam attīrīties)
2)       Uzturam jābalstās uz augu valsts produktiem (lielākā daļa)
3)       Novērst pārlieku skābas vides veidošanos organismā (izvēlēties uzturu, kas veicina bāzisku vidi)*
4)       Pēc iespējas vairāk izvēlēties pārtiku no bioloģiskajām lauku saimniecībām (izslēdzot iespēju uzņemt pesticīdus, smagos metālus, ar slāpekli pārmēslotu produkciju)
5)       Izvēlēties pēc iespējas vairāk tādu ēdienu, kurā nav mākslīgi sintezēto krāsvielu, konservantu, stabilizatoru utt.
6)       Jāiemācās nepārēsties. Labāk ir mazāk, nekā par daudz
7)       Jādzer vairāk ūdens (dzīvs), maziem malkiem, bieži
8)       Jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, lai nodrošinātu organisma iekšējo šķidrumu (arī enerģijas) cirkulāciju ķermenī
9)       Daudz dziļa, atjaunojoša miega

* Pārlieku skāba vide organismā veicina iekaisumu rašanos, turklāt dzīvības nodrošināšanai organisms uztur asins pH līmeni tieši 7,35 – 7,45 robežās un ja vide kļūst pārlieku skāba, līdzsvara uzturēšanai tiek ņemtas minerālvielas no kauliem, tas savukārt var radīt kaulu trausluma, zobu un citas problēmas. Tāpēc būtiski ir uzturā iekļaut pēc iespējas vairāk bāzisku vidi veicinošus produktus. Tie ir vairums augļi un dārzeņi. Visbiežāk minētā optimālā attiecība uzturā ir 80% bāziskas un 20% skābas vides veicinoši produkti. Organisma pH līmeni ir iespējams pārbaudīt ar pH testa strēmelēm, kas nopērkamas aptiekās.

Vairums no „ne-ortodoksālajām”, dabiskajām (uz uztura maiņas balstītajām) dziedināšanās metodēm uzsver nepieciešamību dzert maksimāli daudz dārzeņu sulas, jo tas ne tikai atjauno minerālvielu, vitamīnu rezerves, bet arī attīra organismu no dzīves laikā uzkrātajiem toksīniem (kas traucē organisma pašdziedināšanās spējām). Visbiežāk (kā visvērtīgākās) iesaka spiest sulas no burkāniem, āboliem, granātāboliem, bietēm, bet, protams, iespējas ir ļoti daudz, dažādas.

Uzturā izvairīties no:
  • Būtiski apstrādātiem pārtikas produktiem (piemēram, kartupeļi frī, saldējums, cepumi, čipsi un tamlīdzīgi izstrādājumi, pusfabrikāti, balto kviešu miltu produkti)
  • Apstrādātā cukura (cukurniedru, cukurbiešu), fruktozes sīrupa un to saturošiem produktiem*
  • Alkohola (var vienīgi labu sarkanvīnu pa retam)
  • Narkotikām, cigaretēm

* Ja ir kancerogēns iekaisums, CUKURS jāizslēdz no diētas pilnībā, arī dabiskais (medus, tādi augļi, kas satur ļoti daudz fruktozi, piemēram, apelsīni), kā saldinātājus var lietot tikai piemēram, stēvijas ekstraktu, lukumas pulveri (kas ir dabīgi saldinātāji).

Maksimāli jāsamazina cieti saturošo produktu daudzums.

Uztura bagātinātāji

Sekojošās uzturvielas ir visbūtiskākās optimālai imūnsistēmas darbībai un to ilgstošs trūkums noved pie organisma aizsargspēju mazināšanās, iekaisumu veidošanās:

Vitamīns D – lielākai daļai rietumu kultūras cilvēku ir hronisks šī vitamīna trūkums organismā. Pat tad, ja cilvēks pavada daudz laika tiešā saules staru iedarbībā, pārāk bieži ejot dušā, daļa D vitamīna no ādas tiek noskalota. Ja ir kāda iekaisuma radīta slimība – vismaz 5 000 IU / dienā. D vitamīna toksicitāte no pārlieku lielas uzņemšanas neiestājas pat līdz 100 000 IU / dienā, kas nozīmē, ka drīkst ievērojami pārsniegt to ieteicamo diennakts devu, kas parasti norādīta uz iepakojumiem.

Vitamīns C - arī var lietot vairāk nekā parasti norāda uz iepakojumiem, jo C vitamīnu pārdozēt ir gandrīz neiespējami, jo organisms pats lieko izvadīs - ja parādās caureja tad ir skaidrs, ka tika uzņemts par daudz, jāsamazina deva.

Cinks
Selēns (ļoti daudz ir Brazīlijas riekstos)
Omega 3, 6 – no zivju eļļas, arī chia, linsēklu sēklās (to eļļās)
Aizkuņģa dziedzera enzīmi (pancreatic enzymes), gremošanas enzīmi (digestive enzymes)
Mārdadža (milk thisle) uztura bagātinātāji
Kurkumīna kapsulas
Citrus pektīns

Izvēloties uztura bagātinātājus – visus vitamīnus, minerālvielas, enzīmus u.c. -, jāpievērš uzmanība tam, lai tie būtu dabiskas izcelsmes (nevis sintezēti laboratorijā) un, pat ja dabiskas izcelsmes, nebūtu izolēti tīrā formā. Tas ir, piemēram, ir labāk C vitamīnu izvēlēties nevis tīras izolētas askorbīnskābes veidā, bet gan kā ehinācijas tinktūru. Tāpēc vienmēr labāk dot priekšroku dažādiem ekstraktiem, tinktūrām vai eļļām (piemēram, mencu aknu eļļa – dabisks A un D vitamīnu avots).

Pamatojums tam ir sekojošs – lai gan organisms uzņem arī mākslīgi sintezētus un izolētus uztura bagātinātājus (ko parāda asins analīzes), lietojot ilgstoši, tam var būt negatīvas sekas – var tikt bojāts organisma DNS. Galvenais iemesls tam un atšķirība starp sintezētajām un dabiskajām vielām ir tā, ka pēdējās „nāk” kopā ar dzīva organisma (auga, dzīvnieka) DNS un tādā formā, kas mūsu organismam ir atpazīstama (evolūcijas gaitā uzņemta no dabīgiem avotiem). Mākslīgi sintezētās vielas bioķīmiski „uzvedās”, kā dabiskās, bet tām nepiemīt „dzīvība”, ko zinātnieki sauc par biofotoniem, tādēļ, tās ilglaicīgi uzņemot, tiek bojāts saņēmēja organisma DNS.

Turklāt jāskatās, lai uztura bagātinātājs nesatur kādas kaitīgas papildus vielas. Piemēram, labs variants ir izvēlēties uztura bagātinātājus, kurām ir no šķīdinātājiem brīvas dārzeņu kapsulas (solvent free vegetable capsule).

Ēdieni ar antikancerogēnām īpašībām:

Visi krustziežu dzimtas dārzeņi (puķkāposti, kāļi, kāposti, redīsi, ziedkāposti, briseles kāposti, kolrābji un īpaši vērtīgi - sarkanie kāposti, brokoļi) – bet, ja ir palēlināta vairogdziedzera darbība, tad nevajag pārspīlēt arī šīs dzimtas dārzeņiem un labāk termiski apstrādāt pirms ēšanas.

Granātāboli, kazenes, avokado, mellenes, dabīgā ābolu sula (ne no koncentrāta), spirulina aļģe, ķiploki (ja grūti uzturā lietot, ir pieejami uztura bagātinātāji – ķiploka eļļas kapsulas), ananāsi, papaija, kivi, mango, pieneņu lapas, zaļā tēja, spināti

Fermentētie ēdieni ir ļoti noderīgi, lai nodrošinātu optimālu zarnu mikrofloru (baktērijas), kas savukārt palīdzēs izstrādāt vajadzīgos enzīmus, lai uzturvielas tiktu pietiekami sadalītas un vitamīni, minerālvielas maksimāli uzņemtas (kefīrs, skābēti kāposti utt.). Papildus labvēlīgajām baktērijām, ēdienā ir daudz viegli uzņemama C vitamīna.

Viena no zināmākajām efektīvajām detoksifikācijas metodēm ir veikt kafijas klizmas.

Bezpeļņas nevalstiskā organizācija ASV „Environmental Working Group”[2] (Vides Darba Grupa) pamatojoties uz pētījumiem par pesticīdu (un herbicīdu, fungicīdu) palieku daudzumu dārzeņos, augļos, ir izveidojusi vienkāršotu tabulu ar tiem augļiem, dārzeņiem, kuri parasti satur vairāk pesticīdu un kuri tādēļ maksimāli jāizvēlas no bioloģiskām saimniecībām, un tie, kuri ir relatīvi „tīri” pat tad, ja audzēti ar industriālām lauksaimniecības metodēm. Šādas atšķirības vērojamas, jo atsevišķām augu sugām ir vairāk kaitēkļu, citām mazāk, tādēļ ir dažādas lauksaimnieciskās prakses attiecībā uz pesticīdu lietošanu.

Ar pesticīdiem piesārņotākie augļi, dārzeņi –
jāizvēlas no bioloģiskajām saimniecībām
Tīrākie augļi, dārzeņi – var lietot arī industriāli audzētus
Āboli
Nektarīni
Sparģeļi
Mango
Paprika
Persiki
Avokado
Sēnes
Mellenes
Kartupeļi
Kāposti
Sīpoli
Selerija
Spināti
Kukurūza
Ananāsi
Gurķi
Zemenes
Baklažāni
Saldie zirņi
Vīnogas
Zaļās pupiņas
Greipfrūti
Saldie kartupeļi
Salāti
Kāļu laksti
Kivi
Melones


Holistiskās medicīnas secinājums:
Nav iespējams izārstēt vienu atsevišķu slimību - ja notiek patiesa organisma izārstēšanās, tad pazūd visas slimības (un, protams, to simptomi).



[1] Starptautiski atzītā „Personāla un attīstības institūta” (Chartered Institute of Personell and Development) 2011.gada ziņojumā secināts, ka stress ir visbiežāk sastopamais iemesls darbinieku ilgtermiņa slimošanai. Stress tiek saukts par 21.gadsimta mēra jeb „melnās nāves” ekvivalentu.
[2] http://www.ewg.org/about