LUCIFERS UN HRONISTS
caur Natāliju Koteļņikovu,
Krievija
Atbildes uz jautājumiem žurnālam
“PASAULES ČENELINGS: garīgie vēstījumi”
Lucifer, lūdzu, pastāsti par
iekšējām pasaulēm, es maz zinu par tām tagad.
Rāda iekšējo daļu, ļoti gaišu,
atgādinošu mizu no arbūza. Zaļā daļa ir mūsu virsma, rozā virsma ir Zemes
iekšējā daļa.
Iekšējās pasaules ir astrālās
pasaules, ļoti gaišas un diezgan blīvas.
– Vai tās ir saistītas ar mākslīgo
realitāti?
– Jā, protams. Tas tieši ir jūsu daļas turpinājums,
tikai veiksmīgāks. Šeit ir lidaparāti, ir apģērbs, mājokļi.
– Kā iekārtoti mājokļi? Vai tur ir
cilvēki?
– Ir vairāki realitātes slāņi zem Zemes virsmas. Ir
rūķu un citu nelielu radību realitātes, astrālajā plānā. Ir arī cilvēki, tu esi
lasījusi par Šastu, par pilsētu pazemes komunikāciju. Viss tas aiziet pagātnē.
Paliek daži glabātāji, taču vairums iedzīvotāju atstāj iesildītās vietas un
virzās uz augstāku plānu.
– Tajā skaitā arī
rūķi?
– Kā gan citādi? Protams. Viņiem arī ir savs
Augšupcelšanās plāns. Lieta tā, ka jūs esat iedomājušies, it kā tas būtu tikai
jūsu nopelns – Augšupcelšanās. Es nenoliedzu jūsu ieguldījumu, bet taču visa
planēta veic Pāreju, kopā ar visiem iedzīvotājiem – virszemes un pazemes. Viņiem
realitāte maz atšķiras no jūsējās, vienkārši tā ir harmoniskāka un
maigāka.
– Kā var sazināties ar iekšējo
pasauļu pārstāvjiem? Kā sīkāk uzzināt par viņu dzīvi?
– Ir tavā “Es” Zināšanu Glabātājs, kurš ienāca tavā
pasaulē pirms dažiem gadiem no pazemes civilizācijas, tu vari ar viņu
sazināties.
***
Vēršos pie grāmatas “X stunda ir pienākusi[1]”, kur sīki izstāstīts
stāsts par to, kā Hronists pievienojās manam mentālajam laukam.
“Mēs izbraucām uz mājām un pa ceļam
pavadījām divas stundas pie kalnu ezera Zjuratkul[2].
Mēs meditējām uz ezera. Es aiztiecos ar savām enerģijām ūdeņos, līdz dibenam,
vēršoties pie tiem, kas tu dzīvo. Pretim man iznāca šīs tautas Hronists. Es
palūdzu viņu pastāstīt par sevi. Viņš paskaidroja, ka ezers nav nedzīvs, tas ir
“dzīvāks par visiem dzīvajiem”. Bet viņu civilizācija no piektā slāņa ir
augšupcēlusies pirms trīs gadiem uz septīto, tāpēc viņi tagad ir ļoti smalkos
enerģētiskos ķermeņos. Es varēju izšķirt tikai mirdzošus ugunīgus ķermeņus,
piepildošus telpu. Es ieskatījos tajā vietā zem zemes, kur bija palikušas mājas,
kurās viņi agrāk dzīvoja. Celtnes drusciņ atgādināja man hiperborejiešu
mājokļus.
Hronists nostājās virs mūsu grupas,
paceļot savu Gaismas ķermeni augstu virs ūdeņiem, es asi sajutu viņa spēku un
varenumu. Viņš bija līdzīgs milzīgam Gaismas un spēcīgas Mīlestības enerģijas
bluķim. “Es svētu jūsu grupu Apskaidrībai” – teica Viņš. Viņa enerģija pieskārās
mums, un programma ienāca mūsu smalkajos ķermeņos. Noslēgumā viņš negaidīti
piedāvāja man: “Gribi, es ieiešu tavā “Es” palīdzībai un atbalstam?” Es
piekritu. “Piecelies!” – teica viņš. Es piecēlos un pieņēmu viņa ļoti spēcīgās
vibrācijas, kuras piepildīja manas krūtis un sirdi. Šīs vibrācijas arī tagad ir
labi jūtamas manī, šī negaidītā velte, kura vēl nospēlēs savu “galveno lomu”
manā tālākajā dzīvē.
Hronists pastāstīja par savu iekšējās
Zemes pasauli, kurā viņš dzīvoja.
– Man gribas pastāstīt mūsu tautas vēsturi kā
mācību pēctečiem.
Mēs – tā ir tumšādaina tauta, mītoša šo vietu
karstajā klimatā. Mūsu civilizācija bija augsti attīstīta, tai bija
starpzvaigžņu kuģi. Mēs sazinājāmies ar Zemes centru, mēs iesvētījāmies Saules
centrā, mēs sazinājāmies ar visu Galaktiku un uzņēmām viņu pie sevis ciemos.
Dzīvojām mēs pēc zemes laika apmēram pirms miljons gadiem.
Ārēji mēs bijām maz līdzīgi cilvēkam, mums bija
citi fiziskie ķermeņi. Viņus var aprakstīt kā dinozauru ķermeņus. Līdz ar
dzīvnieku dinozauriem bija augsti attīstītas būtņu sugas, kuras zēla šeit
fiziskos ķermeņos. Tu arī atlidoji uz neilgu laiku šurp, lai iegūtu fiziskās
eksistēšanas pieredzi uz šīs planētas.
– Jūs būvējāt mājas? Jum bija
tehnika? Mākslīgie materiāli un ēdiens?
– Jā, mums tas viss bija, taču mēs būvējām mājas
nevis ar rokām, bet... apmēram kā bites, tikai lielas mājas, daudzstāvu. Mēs
atradāmies mazāk blīvos fiziskos ķermeņos, daudz ko mēs izmantojām ne tā kā jūs.
Mēs varējām levitēt, teleportēties, palielināt barības daudzumu, mums nebija
vajadzīgs apģērbs karstajā klimatā, mums nebija kosmētikas, nebija attīstītas
ķīmija un farmācija. Mēs iztikām ar zāļu dabas veidiem un slimojām ārkārtīgi
reti.
Mēs iemācījāmies peldēt. Mēs izmantojām ūdeni
pilnīgi citiem mērķiem, kuriem jūs nevarat to izmantot – enerģētiskiem un
informācijas. Caur ūdeni mēs darījām to, ko jūs saucat par video, audio,
grāmatām un arhīviem un tml. Ūdens slēpj daudz brīnumu, jūsu neatklātu. Mēs
dzimām ūdenī un dzīvojām kādu laiku ūdenī, kamēr neizaugām pietiekami, lai
izietu uz sauszemes. Gaiss ir agresīvāka vide salīdzinājumā ar ūdeni, kaut arī
jūs tā neuzskatāt. Mūsu ķermeņi bija pāreja starp delfīniem un cilvēku
ķermeņiem.
– Kā jūs dzimāt?
– Mēs bijām dzīvdzemdētāji, kā delfīni.
– Kāpēc jūsu nepalika uz Zemes, jo
delfīni taču dzīvo līdz šim laikam?
– Mēs tomēr nebijām delfīni, mēs iegājām ķermeņos,
radītos daudz vēlāk. Mēs arī radījām viņus ēteriskajā plānā kā ģenētiķi,
programmējām ķermeņa funkcijas un pilnveidojām viņu – tā, kā jūs darāt to šodien
ar saviem ķermeņiem.
Taču mēs nenodarbojāmies ar klonēšanu, jo klons –
tas ir atkārtojums. Mums bija vajadzīgas tikai vienīgās un unikālās radības,
pilnīgas un Dievam-līdzīgas. Atkārtojums – tā vienmēr ir Dievišķās enerģijas
velta tērēšana. Jā, unikalitāte, neatkārtojamība – tā bija mūsu eksistences
jēga. Jūsu civilizācija dzīvo, tiražējot visu visiem. Bet mēs bijām pilnīgi
neatkārtojami visā. Mūsu ķermeņi bija līdzīgi, taču tika sveikta nevienādība.
Mums nebija modes, mēs nepielāgojām sevi kādam paraugam, standartam. Mūsu ideāli
bija neatkārtojamība un izgudrošanas spējas, unikalitāte un neatdarināmība,
nodomu tīrība un harmoniskums. Augstākais skaistuma ideāls bija jebkurš mūsu
sabiedrības loceklis, kā jūs teiktu tagad, jebkurš cilvēks.
Eksistēšana ķermenī bija katra godpilna funkcija.
Ķermeņi nebija nemirstīgi, taču mēs varējām transformēt viņus, mainīt pēc savas
vēlēšanās viņu formu, konfigurāciju, lielumu un uzdevumu. Mēs visi
augšupcēlāmies un eksistējam augstākajā ēteriskajā plānā.
***
Tagadne.
– Hronist, es piesaucu kontaktam.
Atnāc, lūdzu!
– Tu vari runāt ar mani.
– Paldies, dārgais. Sākumā es gribu
pajautāt, kā Hronistam klājas manī?
– Esmu saistīts ar tevi kā tavs Augstākais “Es”, es
ietilpstu viņa sastāvā.
– Man ir kolektīvs Augstākais
“Es”?
– Jā, tu esi salikta būtne. Tavā Augstākajā “Es” ir
vairākas būtības, kuras netraucē tev un neizrāda nekādas dzīvības zīmes. Tagad
tu pati patraucēji mani. Es klausos.
– Pastāsti mums par iekšējo
Zemi.
– Es esmu iekšējās Zemes pārstāvis. Es jau esmu
stāstījis par manu tautu. Tagad visi tās pārstāvji jau ir izgājuši no planētas
sastāva un turpina savas dzīves tur, kur vēlas. Viņus vairs nesatrauc dzīves
vieta, tāpēc ka viņu ķermeņi ir piemēroti telpai un laikam, citādiem kā
jums.
– Kas tagad notiek pie mums planētas
iekšienē?
– Gatavas Augšupcelšanai ir daudzas iekšējās Zemes
tautas. Viņas neatgādina cilvēku un necenšas aiznest līdz jums savus dzīves
veidus. Daudzas pat nenojauš par jums. Esmu saistīts ar viņām tiešā veidā. Kādus
jautājumus tu gribētu uzdot?
– Kad būs planētas Augšupcelšanās uz
astrālo pasauli pie mums?
– Realitātes slāņi pakāpeniski iekļūst cits citā un
kļūst par vienu. Dvēseļu aiziešana no planētas ir sākusies. Jūs varat tagad
tieši sarunāties ar saviem dvēseles aspektiem pa iekšējiem sakariem, kuri ar
katru dienu kļūst stiprāki. Un šajos sakaros var piedalīties arī iekšējās Zemes
iedzīvotāji.
– Tu vari sīkāk pastāstīt mums par
iekšējo Zemi?
– Jā, jautā.
– Protams, katra pasaule, katra
civilizācija ir svarīga planētai. Taču vai var izdalīt tādas pasaules,
civilizācijas, kuras tagad ir īpaši svarīgas Augšupcelšanai? Vai cilvēce spēlē
pie tā īpašu lomu? Jeb mūsu civilizācijai ir vienāda nozīme ar tām pasaulēm,
kuras dzīvo iekšējā Zemē?
– Protams, Tēvam-Radītājam visi bērni ir vienādi
vienlīdzīgi. Protams, cilvēkam visi orgāni ir svarīgi. Taču tomēr cilvēce ir
radīta, lai spēlētu īpašu lomu – nevis planētas Augšupcelšanā, bet saprāta
attīstībā. Salīdzinājumā ar iekšējās Zemes blīvumu jūsu blīvums ir daudz
koncentrētāks. Ko dod tāds blīvums saprātam? Matērijas ierobežojumu un
viszinības neierobežota un iepriekš neieprogrammēta tajā, kas ir pienācīgs, ko
nevar, ko var, saprāta lidojuma savienojumu. Ar mēģinājumu un kļūdu metodi[3] jūs sākat VISU NO
SĀKUMA uz savas Zemes, neapstājoties un paātrinoties tajā virzienā, kuru radījāt
paši. Pietiek pateikt, ka virzienu jūs esat izvēlējušies ne pašu vienkāršāko,
tomēr tādu, kuram ir attīstības perspektīvas un skaista varbūtība, ja jūs uz to
nogriezīsieties.
– Kas tā par
varbūtību?
– Tas ir lemūriešu smalkuma un skaistuma garīgumā
un atlantiskās precizitātes, uzticības un pieķeršanās savai tautai apvienojums.
Tā, visbeidzot, ir sava spēka nezināšana un no šejienes – jūsu neatlaidība
attīstībā un sekošana gadsimtu tradīcijai āriešu versijā. Ja jūs zinātu sava
spēka saknes, tad jums būtu bijis spēks. Ja jūs zinātu savas varenības avotu,
tad jums tā jau būtu bijusi. Taču jūs izlēmāt RADĪT ABSOLŪTI JAUNU CEĻU,
noraidot visas iepriekšējās savas attīstības versijas kā vedošas attīstības
strupceļā. Lai tas nebūtu tāds, kādi bija jūsu radīti uz planētām citās
sistēmās. Ja radīšana, tad radīšana! No nulles!
Jūs nevarat būt absolūti jauni, jo jūsos ir
ieliktas to rasu DNS, kuras radīja jūsu ķermeņus. Un jūsu dvēseles, formu
būvētājas, jau daudz ir ielikušas tieši jūsu rasē, tādas īpašības: izzināt,
pieņemt, tikt skaidrībā, izdarīt secinājumu un rīkoties. Starp citu, pēdējā
programma – rīkoties, tika pārvarēta ar lielām grūtībām. Tāpēc ka dažas radītās
rases saprata, bet neuzsāka neko, lai izlabotu. Viņas bija pārāk atdevušās Dieva
gribai, lai patstāvīgi mainītu kaut ko savā liktenī. Mēs aizvācām no atmiņas šo
postulātu, kuru jūs vienalga atklājāt un potējat rasei.
Mēs tomēr esam par to, ka “uz Dievu ceri”, taču
darbojies pats. Nebaidies rīkoties, izdarīt pārkāpumus un darbības. Tieši caur
darbību rase attīstās ļoti ātri, tāds ir veids attīstībai fiziskajā
plānā.
Šis moments tomēr bremzē daudzus no jums. Piemēram,
jūs esat atklājuši daudzas lietas, kuras ir palikušas naftas kompāniju apslēptas
– jaunas enerģijas; esat radījuši daudzus mehānismus, enerģijas avotus, to
iegūšanas paņēmienu, to darbības veidu, taču nav rīcības, un viss ir
apstājies.
– Ar ko principiāli atšķiras dzīve
uz iekšējās Zemes no dzīves uz virsmas? Tā kā zināms, ka ir dzīve “Debesīs”, tad
ar ko atšķiras arī tā – no dzīves uz iekšējās Zemes un planētas
virsmas?
– Nu tad ieskatīsimies astrālajā pasaulē trīs
pozīcijās: uz zemes, zem zemes un virs zemes. Tu vienkārši pavēro un apraksti,
bet es pēc tam atbildēšu uz jautājumiem.
IEKŠĒJAI
ZEMEI ir maiga enerģija
un maigs klimats. Tur ir cits gaiss, arī maigs, piepildīts ar blīvām spilgtām
krāsām, taču tās ir tikai gaišas. Spilgti ienāca prātā epizode no piecu gadu
vecuma: saulrietā es biju vienkārši pienaglota pie ēku nokrāsas, pie gaisa
saulrietā, pie debess krāsām, pie sajūtas krūšu iekšienē – nostaļģijas un
uzzināšanas prieka. Es toreiz tā arī neapzinājos savu “deja vu”, taču atceros šo
epizodi līdz šim. Tikai tagad es sapratu, ka tās bija atbalsis no iekšējās
Zemes, kurā es kaut kad dzīvoju (vienā no dzīvēm, iespējams, vai biju
ciemos).
Oranži-persika krāsas gaisma, maigums
un siltums, enerģiju maigums, īpaša lieglaime un harmonija realitātē, kura ir
labvēlīga, lai attīstītos sajūtas un domas, veicinošas vienkāršas apmierinātas,
humanitāras rases, mīlošas, mierīgas, maigas, radīšanu. It kā no gleznas būtu
aizvākti tumšie toņi. It kā es atrodos valstī-pansionātā, kur visi cits citu mīl
un cenšas būt labi kaimiņi-draugi.
Griešanās vienam pie otra kā mājās.
Nav mūsu: “nezinu kaimiņus, un mani tas neinteresē”. Kaut kāda draudzīga,
ģimeniska kopība, nelīdzīga mūsu pasaulei, kur visi cits citam neuzticas, visur
zīmogi, paraksti, pases, robežas, kontrole un stingrība, cīņa un
konkurence.
Mans Dievs, viņi ir tikuši galā ar
konkurenci, un neviens nevienu neapskauž, vienkārši visi papildina cits citu.
Nav bagāto un nabago, nav tieksmes kļūt bagātam. Ā, sapratu, tā ir gaišāka
realitāte, nav principa “skaldi un valdi”, “kļūsti bagāts un valdi” utt. – tumšo
principa.
Ir iespaids, ka pasaule ir tavā
rīcībā. Dari visu, ko gribi. Arī domas te ir tikai maigas, sirsnīgas,
harmoniskas. Ja reiz domas ir gaišas – apkārtējā realitāte ir atbilstoša.
Kosmosa likums: kas iekšpusē, tas arī ārpusē.
ASTRĀLAJAI PASAULEI uz
planētas virsmas ir cita
jutekliskā nokrāsa. Tā ir vieglāka. Šeit jau vairs nav tāda blīvuma. Jūtu, ka
lidoju, lidojums un vienkāršums. Šeit nav tās kultūras un tādas sirsnīgās
sajūtas. Plašums, brīvība bez ierobežojumiem un vieglāks gaiss. It kā būtu
izgājusi no istabas āra gaisā.
Šeit jau ir gandrīz tukšs, iedzīvotāju
gandrīz nav un visdrīzāk tas liecina par to, ka viss ir gatavs mūsu uzņemšanai.
Redzu neskartu dabu – klintis, upes, ielejas, sauli, viss ir maigāks, kā uz mūsu
virsmas. Tas ir kā sapnī. Katrs no mums ir bijis šeit ne reizi vien, taču
neatceras tagad. Atcerieties savus sapņus, un jūs iegūsiet virspusīgās Zemes
ticamu ainu astrālajā plānā.
Iegāju pilsētā. Iedzīvotāji šeit ir
maza auguma, man līdz ceļiem. Saprotu, ka vienkārši mans ķermenis ir liels. Viņu
ir palicis pavisam nedaudz. Ir iespaids, ka viņi “pabeidz dzīvot” savas
inkarnācijas – tie, kas nav augšupcēlušies. Taču it kā viņiem nav īpašu
problēmu. Viss ir miermīlīgi un mierīgi. Pilsēta atgādina man manu pasaku
uztveri. Lūk, kur ir radušās mūsu pasakas – Odojevskis – “Pilsētiņa tabakdozē”,
Andersena pasakas un tamlīdzīgi maigi bērnu pasaku sapņi.
Pagaidām nekā interesanta es šeit
neesmu atradusi. Viss ir kaut kādā sastingumā, it kā pamestībā...
Paceļos Debesīs. Te arī ir astrālā
pasaule? Ā, Telosa Tempļu pazīstamās enerģijas. Kas ir veicis meditācijas no
grāmatas “Teloss[4]”, uz visiem
laikiem ir iegaumējis šīs enerģijas un ne ar ko viņas nesajauks. Cildenas,
smalkas, ļoti specifiskas, piepildītas ar svētumu un likumiem. It kā būtu ieiets
veca vīra miteklī. Kalpošana, uzticība, kontrole, noteikumi, reglaments, iekšēji
ierobežojumi un tiekšanās pie Tēva. Gribas elpot, bet nepietiek gaisa pēc Zemes.
Varbūt šeit prānas ir pamaz? Paredzēts zināms ierobežojums, lai ātrāk no
šejienes gribētos tālāk, augstāk pacelties?
Šeit man ir daudz pazīstamu, tā kā es
šeit daudz reižu esmu bijusi. Man paskaidro, ka ierobežojumi šeit kalpo, lai
noslīpētu īpašas īpašības – uzticību, pārliecību par savu izvēli un pazemību,
vai... nē, lēnprātību. Ja tu izvēlies kalpošanu, tad izej šeit stažēšanos tam,
lai iemācītos sevi ierobežot. Saprastu, kā vārdā un kam tu kalpo, kāpēc to
vajag. Vai tu izturēsi, teiksim, daudz smagākos fiziskās planētas apstākļus, jo tu taču ar augstu apziņu laidies lejā, lai
kalpotu tiem, ko attīsti. Viss vedina uz domām: šeit ir kaut kas līdzīgs
klosterim, kas audzina Zemes misionārus. Tad visi, kas lasa šīs rindas, gaismas
nesēji, vairākkārt ir šeit stažējušies.
Nešaubos, ka bez šīs vietas ir arī
citas vietas planētas astrālajā pasaulē, taču nezin kāpēc es nonācu šeit. Uzdodu
jautājumu: kāpēc es nonācu tieši šeit, un vai ir citas iespējas?
– Protams, ir arī blīvākas astrālās pasaules apkārt
planētai. Vienas var karot, citas tiecas uz mieru. Tu nonāci tur, kur jau esi
bijusi, lai uzreiz bez grūtībām iztaisītu reportāžu par planetārajām gaismas
pasaulēm.
– Vai ir likumsakarība, savstarpējs
sakars starp dimensijām un dzīves vietu uz planētas? Piemēram, vai var apgalvot:
jo vairāk iekšējā pasaulē mēs ieejam, jo augstāka dimensija? Jeb
otrādi?
– Savstarpējs sakars ir nedaudz cits. Iztēlojies,
ka tu esi smilšu graudiņš. Tu vari nolaisties blīvā šķidrā vidē tikai līdz tam
līmenim, kāds ir tavs īpatsvars. Tā kā astrālā pasaule ir ūdens vide, tu
atrodies tajā sava blīvuma līmenī. Ir vairāki blīvuma slāņi Zemes iekšienē, taču
viņi maz ar ko atšķiras, nav kardinālu atšķirību. Dziļākos un blīvākos slāņos
dzīvo punduri, drakoni, čūskas un citi pazemes iedzīvotāji. Viņi ir miermīlīgi
un piekopj ļoti saprātīgu dzīvesveidu, atšķirīgu no cilvēka dzīvesveida. Pazemes
pasaulē cilvēki dzīvo divos blīvumos. Pārējās pasaules aizņem citas saprātīgas
formas.
– Ir zināms, ka eksistē “zemāko”
telpas-laika raksturojumu pasaules, trešās, otrās un pat pirmās dimensijas
pasaules. Tiek uzskatīts, ka tās atrodas “zem zemes”. Vai tas tā ir? Ko vari
pastāstīt par šīm pasaulēm, par to pārstāvjiem? Kāda ir viņu loma tagad kopējā
planetārās Augšupcelšanās procesā? Eksistē viedoklis, ka zemākajās pasaulēs
dzīvo... kādi mūsu aspekti. Vai mēs varam nosaukt viņus par “zemākajiem Es”
attiecībā pret mums? Vai mums vajadzētu nodibināt ar viņiem sakarus? Vai mums
vajadzētu veikt darbu, sniedzot viņiem palīdzību sagatavošanā
Augšupcelšanai?
– Minerālā (akmens) pasaule uz zemes ir ar pašām
zemākajām vibrācijām (kopumā), izņemot brīnišķīgos kristālus un ūdeni, kuriem ir
to vibrācijas, ar kuriem tie saskaras. Tā ir lēna pasaule, un attīstība tur
gandrīz nenotiek.
–
Drunvalo[5] mums stāstīja par anasazi tautu, kura aizgāja uz otro dimensiju. Šī
tauta ļoti cieš un nevar atgriezties.
– Tā ir zema blīvuma astrālā pasaule. Tagad šī
tauta ir saņēmusi papildus enerģiju izdzīvošanai un vērš savu attīstību
Augšupcelšanai no šī blīvuma. Viņu izvēli neviens nenosoda. Viņiem vienkārši ir
savas izvēles sekas.
Tu esi bijusi apakšējā pasaulē, jūs ejat turp katrā
seminārā. Vienkārši mierīgi apraksti, ko tu tur redzēji.
Mums seminārā “Ceļš uz dvēseli caur
mīlestību un skaistumu” ir meditācija, kad mēs izzinām savu apakšējo aspektu,
savu “apakšzemes pasauli”, nolaižamies savās saknēs. Jāsaka, ka tur visiem viss
ir dažāds. Vairums tur redz rūķus, dzīvojošus savās apmetnēs, strādājošus kalnu
iekšienē, miermīlīgus un mierīgus. Taču gadās arī citas ainas. Piemēram, es
redzēju savam “Es” saknēs (es nonācu templī acīmredzot) rindas ar sēdošiem
priesteriem brūnos tērpos, ļoti kulturāliem un uz lūgšanām noskaņotiem, kuri iet
uz Augšupcelšanos. Viņi tikpat “kaislīgi” grib augšupcelties kā es. Taču izskats
viņiem nav cilvēcisks.
Mēs, dvēseles, patiesību sakot, tad
arī atnācām uz planētu, lai paņemtu sev līdzi, pievienotu sev savas saknes, lai
kļūtu par patiesu visu dimensiju vienotību, lai kļūtu par vienotību pa
vertikāli. Obligāti es vienmēr seminārā jautāju: vai ir velnišķums, sātanisms
jūsu saknēs? Atbildi vienmēr saņemu vienu un to pašu. Nē, viss ir ļoti patīkami,
miermīlīgi, mierīgi.
No šejienes mēs izdarām secinājumu –
viss tas, ko mēs saucam par “velnišķumu”, atrodas TIKAI cilvēku prātos, radīts
viņu apvienotajos astrālajos un mentālajos laukos. Taču, tā kā mēs esam
radītāji, tad radām formas, kuras spēj patstāvīgi attīstīties. Es tagad nedomāju
tās astrālo būtību formas, kuras parazitē uz cilvēka. Daļa no viņām nokļuva mūsu
pasaulē nejauši, režģa, atdaloša mūsu un viņu pasauli, pārrāvuma
rezultātā.
– Ļoti bieži tiek lietots termins
“paralēlās pasaules”. Šajā gadījumā runa ir arī par cilvēku civilizāciju, taču
attīstošos citā telpas-laika kontinuumā? Vai visas “paralēlās pasaules” spēlē
vienādu lomu planētas tagadējās Augšupcelšanās procesā? Vai eksistē “paralēlās
pasaules” visām planetārās dzīvības formām?
– Mēs daudz reižu esam stāstījuši par paralēlajām
pasaulēm. Lielāko daļu tās atrodas mentālajā plānā un izzina tās iespējas, tos
notikumu variantus, kuri nav izspēlēti uz zemes. Jā, ir pasaules ar cilvēku, ar
delfīnu, ar drakonu un citām civilizācijām, kuras draudzējas, zina cita par
citu, saskaras un pat reizēm sadarbojas kā Tolkiena grāmatās. Šīs pasaules
augšup-neceļas. Tās ir dienesta pasaules. Jūs augšupceļaties un augšupceļat
savas paralēlās pasaules. Dzīvniekiem nav speciālu paralēlo pasauļu. Viņi var
apmeklēt tās sapņos, taču piedalās kopējā cilvēces paralēlajā realitātē tāpat kā
jūs.
Paralēlās pasaules arī ir vairākas, tumšākas,
gaišākas, un jūs apmeklējat tās atkarībā no uzdevuma, kas stāv priekšā pirms
iemiesojuma.
– Tika ziņots, ka tagad vienā no
paralēlajām pasaulēm notiek pasaules karš. Vai tas tā ir?
– Tas jau ir beidzies ar pilnīgu visas pasaules
krahu. Visu iedzīvotāju slāņu izputēšana, bads un iedzīvotāju palieku izmiršana.
Tā bija arī jūsu iespējamā realitāte. Tā kā tā ir izspēlēta, tad pieredze ir
iegūta.
– Vai ir pasaules, civilizācijas
Zemes iekšējā pasaulē, kurām ir īpaša saikne ar cilvēci? Ja jā – tad kas tās ir?
Kāpēc eksistē tāda saikne?
– Tu uzreiz atcerējies Telosu. Par viņu viss ir
patiesi izstāstīts.
– Vai var apgalvot, ka cilvēce,
pārejot uz piekto dimensiju, atnāks uz Zemes iekšējo Pasauli?
– Nav uzdevuma visiem cilvēkiem ierindā iet uz
vienu un to pašu realitāti. Tiksiet skaidrībā, kad pāriesiet un
augšupcelsieties. Katrs no jums ir neatkārtojuma personība, gan uzdevumi, gan
tālākais ceļš jums ir netradicionāli un neatkārtojami. Mēs jau esam teikuši, ka
tie, kas augšupceļas, aiziet no planētas pavisam. Pārējie izdarīs Pāreju, un
iekšējā Zeme saplūdīs ar ārējo. Tā jau saplūst, gan Debesis nolaižas uz Zemes,
gan iekšējā Zeme iznāk no zemes apakšas. Viss kļūst par vienotību, taču blīvuma
plāni paliks, tas ir, būs vairākas astrālās pasaules blīvuma versijas.
– Ir zināms, ka mūsu planētu
negatīvi ietekmē dažu civilizāciju, mītošu citās pasaulēs, pārstāvji. Kur tās
mitinās? Iekšējās vai ārējās pasaulēs? Vai tu vari pastāstīt par viņām? Kā
cilvēcei ir jābūvē attiecības ar tamlīdzīgām civilizācijām?
– Jūs pārejat uz augstāku pasauli nekā negatīvi
noskaņoto civilizāciju pasaule. Jūs spējāt iziet uz augstāku augšupcelšanās
plānu, uzceļot savos prātos pasauli, saistītu ar mīlestību un uzplaukumu. Kā mēs
sakām, kas iekšiene, tas arī ārpusē. Tagad jūs ne pārāk traucē. Ne vienmēr uz
planētām atnāk miermīlīgas būtības. Taču jūs pārāk daudz esat karojuši un protat
gan aizsargāties, gan dibināt savstarpēji izdevīgas attiecības. Jūs esat diezgan
attīstīti, un jums nav no kā bīties.
– Vai paredz cilvēka
daudzdimensionalitāte, ka viņš var tikai veikt ceļojumus uz iekšējās Zemes
pasaulēm. Jeb tas var nozīmēt, ka cilvēks, būdams cilvēku civilizācijas
pārstāvis, var uzstāties vienlaicīgi arī kā citas civilizācijas
pārstāvis?
– Uz planētas ir daudz viesu cilvēka ķermeņos. Šie
viesi ir atnākuši ne tikai no jūsu Galaktikas. Viņi ir atnākuši ar dažādiem
mērķiem – izpēti, palīdzību, Augšupcelšanās katalizāciju, apmācīšanu, izglītību
u.c. Pēc nāves vai Augšupcelšanās viņi varēs aiziet uz savām pasaulēm. Katrs
izvēlēsies savu ceļu, ierobežots viņš būs tikai ar jūsu attīstību un vibrācijām.
Viņš var izvēlēties arī atkal atnākt uz planētu un turpināt savu misiju.
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ:
духовные сообщения”
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://sanatkumara.ru/archive/index.php?option=com_content&task=view&id=18&Itemid=33
(Tulk. piezīme)
[2]
Krieviski “Зюраткуль” (Tulk. piezīme
[3]
Krieviski “Методом “тыка”” (Tulk. piezīme)
[4] Skat.
“Телос” http://www.e-puzzle.ru/page.php?id=153 (Tulk. piezīme)
[5] Drunvalo
Melhisedeks (Tulk. piezīme)
