Indiāņi vienmēr dzīvojuši saskaņā ar dabu un dziļi izpratuši pasaules kārtību. Viņi dzīvoja vienkāršu dzīvi, tādēļ spēja atminēt daudzas dzīves mīklas.
Kad cilvēku domāšana kļūst arvien sarežģītāka, viņiem zūd spēja redzēt vienkāršas dzīves sakarības. Sirdsapziņa, taisnīgums, ticība, labsirdība pakāpeniski pazūd.
1. Labs cilvēks redz labas zīmes.
Tas patiešām tā ir. Labs cilvēks prasa no sevis un tic labajam. Kad viņam rodas problēmas, viņš nevienu nevaino, bet cenšas izprast. Pat pašās sarežģītākajās situācijās viņš spēj atrast kaut ko pozitīvu.
2. Mīli zemi. Tu neesi to mantojis no vecākiem, to tu aizdosi saviem bērniem.
Mūsdienu zinātnei trūkst dzīves gudrības. Tā lēnām iznīcina planētu un reizē arī cilvēku. Radiācija, ķīmiskais piesārņojums, ģenētiski modificēta pārtika… Pret dabu jāizturas saudzīgi, jo tā visu atdod mums. Turklāt mūsu bērni dzīvo šajos apstākļos. Vai tad viņi varēs “audzēt” zinātni?
3. Pat beigta zivs var peldēt pa straumei.
Ir vienkārši darīt to, ko visi, un tā, kā visi. Grūtāk ir pretoties ļaunumam un būt ar neatkarīgu domāšanu. Tas ir stipro cilvēku ceļš.
4. Tu nevari pamodināt cilvēku, kurš izliekas, ka guļ.
Grūti cilvēkam paskaidrot, ka viņam nav taisnība, ja viņš to zina un rīkojas apzināti. Mūsdienās meli ir visapkārt. Lai to noslēptu, izmanto jaunus melus. Vai ir iespējams pārtraukt šo burvju loku?
5. Uzdod jautājumu savai sirdij un sagaidi sirds atbildi.
Mums apkārt ir realitāte, kas atspoguļo mūs pašus, jo katrs redz pasauli atšķirīgi. Lai to mainītu, jāmainās pašam. Ja mēs vēlamies, lai apkārtējo attieksme pret mums kļūtu labāka, mums jāaug.
6. Netiesājiet cilvēku, kamēr neesat divus mēness lēktus sagaidījuši viņa mokasīnos.
Ļoti grūti saprast cilvēka iekšējos pārdzīvojumus, kamēr paši neesam līdzīgā situācijā. Ļoti viegli vainot otru, bet grūti izprast.
7. Mēs nevēlamies baznīcas, jo tās mūs iemācīs strīdēties ar Dievu.
Mūsdienās ir daudz reliģiju. Un kaut gan tās veicina morāles standartu veidošanos, bieži vien savā starpā sacenšas viena ar otru un nodarbojas ar ietekmes sfēru ieņemšanu. Tai pat laikā principi, par kuriem reliģijas runā, nepieder mums. Reliģija ir tikai forma. Īstā vērtība – cilvēka zelta sirds.
8. Es ciešu, kad atceros, cik daudz ir teikti labi vārdi un cik daudzi solījumi nav pildīti. Šajā pasaulē pārāk daudz runā tie, kuriem vispār nav tiesību runāt.
Vārdam ir spēks, ja tas ir piesaistīts rīcībai. Ja mēs nespējam pabeigt to, par ko runājam, mūsu vārdi zaudē spēku. Tie pārstāj būt efektīvi un vienkārši ir skaņu vibrācijas.
9. Tiecies uz dzīves gudrību, viedumu, nevis zināšanām. Zināšanas ir pagātne, dzīves gudrība – nākotne.
Gudrs cilvēks atšķiras no vieda. Un tur nav nekādas saistības ar izglītību. Cilvēka dzīves gudrība ir izpratnē par vērtībām un savu ceļu. Tas nav tas pats, kas tehniskais progress.
10. Nevajag daudz vārdu, lai pateiktu patiesību.
Kad vēlas kādam sajaukt galvu, runā daudz. Taču visas lielākās patiesības ir vienkāršas. Lai pateiktu patiesību, reizēm vajag lielu spēku, bet pietiek pat ar vienu vārdu.
Pēc resursa “Веды” materiāla
