“Kad mīlestības spēks kļūs pārāks par mīlestību uz varu, pasaulē beidzot būs miers.” ~Jimi Hendrix
Viens no destruktīvākajiem un arī konstruktīvākajiem spēkiem visumā ir atrodams dusmu enerģijā. Šī apbrīnojamā enerģija ir tik varena, ka spēj izkust jūsu personiskajās bailēs, blokos un nedrošībā un transformēt jūs patiesi jūtošā dzīvā mīlošā būtnē. Kā zināt, ja šī intensīvā iekšējā uguns netiek pareizi iegrožota, tā var iznīcināt svēto mīlestību, prieku un patieso spēku, kas iespējams jūsu dzīvē. Šī alķīmiskā procesa atslēga ir izpratne, ka dusmu spēks ir atrodams to vājumā. Šajā rakstā mēs izpētīsim šo vājumu un to, kā iekļūt ugunīgajā kaislīgajā dusmu enerģijā tās dziļākajā garīgajā līmenī, lai atklātu, kā to lietot, lai ieietu Dievišķajā.
Tīrākajā formā dusmas vienkārši ir pirmatnējā potenciālā enerģija. Tā ir kā milzīga ugunsbumba, elpojoša jūsu iekšienē, kas var dot spēku visu jūsu vēlmju izpausmei, ja jūs iemācaties nebaidīties no tās un to labi iepazīt. Lai transformētu dusmas mīlestībā, jums jāgrib pakļauties procesam, kas jūs var aizvest jūsu dzīves lielākajā garīgajā ceļojumā. Jums jābūt pietiekami spēcīgam, lai būtu par kanālu šai potenciāli destruktīvajai enerģijai un saprastu, kā to lietot un neizmantot ļaunprātīgi. Pieņemot uguni šajā enerģijā, jums atvērsies daudzas durvis, par ko agrāk domājāt, ka tās aizvērtas. Kad jūs patiesi spējat atmosties, iedraudzēt un piejaucēt šo iekšējo savvaļas enerģiju, jūs kļūstat patiesi neapturams un spējīgs realizēt milzu pozitīvus rezultātus visu savu dzīvi.
Te būs vienkāršs triks, kas jums var palīdzēt atrast veselīgu attieksmi pret dusmām. Nākošreiz, kad jūs pārņem dramatiska tieksme izpaust vai apspiest savas dusmas, iedomājieties, ka ļoti izsalcis tīģeris ir tikko ienācis istabā. Ļoti liels nikns zvērs riņķo jums apkārt un gatavojas jūs nonāvēt, un ko jūs darīsiet? Ja skriesiet, viņš panāks un apēdīs jūs, bet ja mēģināsiet tam uzbrukt, viņš droši vien uzvarēs. Labākais ir – būt ļoti klusam un nekustīgam kā statujai, un drīz vien arī tas pārstās kustēties. Nekustiniet ne muskuli, līdz dziļāks apzināts klusums pārņem visu jūsu ķermeni un smadzenes. Ar vienu aci uzmaniet šo asinskāro kaķi, jo šis dzīvnieks var pavērsties pret jums jebkurā brīdī, domājot par jums kā savu barību. Līdz kamēr jūtat, ka šis nezvērs ir pilnībā pametis istabu, ļoti uzmanīgi ieklausieties sarunā, kas notiek jūsu galvā. Tīģeris var būt tepat vien līdzās un var jūs pamanīt atkal. Palieciet pilnīgi rāms un kluss iekšienē, līdz kamēr sajūtat trako enerģiju pietiekami atslābušu, lai jūs varētu tai uzsēsties mugurā un jāt ar to, vai arī kad tai zudusi interese par jums un tā ir prom.
Lai šajā pasaulē kaut ko iemācītos, ir svarīgi to saprast. Pirmais, kas jāzin par dusmām, ir tas, ka tās ir cēlušās no jūsu ego veidotām vēlmēm. Kad ego nesaņem to, ko tas vēlas un kad vēlas, tas var izlauzties ārā ugunīgā lēkmē. Patiesībā dzīlēs ego jūt nevarību un nespēju manifestēt savas vēlmes. Vai vēl pareizāk – ego pats ir bezspēcība, un katrs mēģinājums vadīt savu dzīvi ar šīs bezpalīdzīgās enerģijas palīdzību ienesīs dzīvē smagu un izaicinošu pieredzi. Galvenais noslēpums ir iemācīties saprast, kad jūs vada ego un kad - jūsu patiesais mierpilnais spēks, kas ir pats Dieva Avots.
Ego ir identitāte, ko esat ap sevi izveidojis, ko domājat sevi esam.
Tam nav nekā kopīga ar jūsu patieso garīgo avotu, kas jūs būtībā esat. Kad jūs varat atlaist savus priekšstatus un viedokļus, kuros ego jūs ir ieslodzījis, jūs varat iedziļināties jūsu dusmu saknes meklējumos. Visas dusmas nāk no saiknes trūkuma ar jūsu patieso garīgo avotu un spēku. Kad jūs atjaunojat šo saikni, jūs varat izdziedināt dziļo brūci sevī, šo bezspēcību sevī, kas arī ir ego. Dziedinošais garīgais avots dabiski plūst jums cauri, kad jūs ieskaujat dziļākās rētas. Brīdī, kad to darīsiet, jūs pamanīsiet, ka jūsu dusmas transformējas par jūtām un tad sākas jūsu garīgais ceļojums dzīvē.
Viens no svarīgākajiem pirmajiem soļiem uz emocionālo meistarību nāk caur apzinātu bezspēcības izjūtu izjušanu. Bezspēcīgais ego par visām varēm centīsies izvairīties būt ieraudzītam un dziedinātam, tā ka jums jābūt dziedināšanas kareivim/meistaram. Kad ienirstat sevī un sasniedzat dziļāko emocionālo izjūtu, kas saka „Esmu bezspēcīgs”, – pavērojiet, kas ir tas, kas identificējas ar šo pieredzi. Izpētiet šo domu, ka esat bezspēcīgs visā, kas ir jūsu dzīvē, ieskaitot jūsu dusmas. Vai tas ir tiesa? Lai rastu mieru ar šo dziļo bezspēcības izjūtu, vienkārši vajag gribēt ielaist sevī dziedinošo enerģiju. Un tas ir vienīgais ceļš, kā jūs varat rast patiesu brīvību savā dzīvē.
Neienirstot savās dusmās un bezspēcības izjūtās, atdalītība (disconnection) no Avota ir milzīga. Ja jums ir šī lielā vajadzība būt „stipram” šajā brīdī, ego ieņem dusmu stāvokli. Izpaužot uz kādu (vai uz sevi) dusmas, te ir šī falšā varenības izjūta, kurai seko skumjas, vainas vai kauna izjūtas par to dēmonu, par kuru jūs nupat kļuvāt. Un tad sākas lejupejošā paš-nicināšanas burvju spirāle, kas izplešas jo vairāk, jo vairāk jūs cenšaties izteikt vai apspiest jūsu dusmas, kas dara jūs vēl bezspēcīgāku un vīlušos nekā iepriekš.
Jūsu praktiskajā dzīvē, patiesi apzināta un veselīga attieksme pret dusmām var likties kā milzīga neiedomājama kauja, bet tomēr domājiet par to kā par parastu bilances/līdzsvara aktu iekšējā pasaulē.
Ir 3 pamata ceļi, kā rīkoties ar dusmām, lai atrastu savu ceļu uz savu līdzsvaru un brīvību ar to.
Jums ir iespēja tās izpaust, apspiest vai transcendēt (stāvoklis, kad tiek pārkāptas ierastās robežas - the state of excelling or surpassing or going beyond usual limits).
Kad jūs izpaužat tās uz kādu cilvēku, šī tumšā varmācīgā enerģija momentā atbrīvojas no jūsu ķermeņa, pēc tam pārņem jūsu sirdi un prātu.
Ja jūs to apspiežat, tiek izveidota stingra kontroles konstrukcija, lai apturētu šo verdošo vulkānu, kas prasa tonnām jūsu dārgās enerģijas, pasargājot jūs no eksplozijas.
Kad jūs izvēlaties transcendēt dusmas, jūs tās ne izpaužat, ne apspiežat. Jūs izvēlaties ienirt to būtībā, līdz kamēr sasniedzat savu bezspēcību un sēžat ar savu nevarības ievainojumu. Tad dusmas kļūst par šo slepeno aģentu, kas darbojas jūsu pusē, dodot jums vairāk koncentrēšanās spēju, skaidrību, spēku un drosmi, kas jums nepieciešama, lai dziedinātu savu pagātni, izlauztos cauri ego-prātam un atrastu mierpilnu dievišķu bezgalīgu garu, kas jūs patiesībā esat.
„Ir divi ceļi, kā dzīvot savu dzīvi. Viens – it kā pasaulē nebūtu brīnumu. Un otrs – it kā it viss pasaulē ir brīnums.” – Alberts Einšteins.
Šai transcendējošajai pieejai dusmām ir daudz pakāpju un soļu. Tā parasti sākas ar jebkādām sarūgtinājuma izjūtām par kaut ko, bet ejot dziļāk par bezpalīdzības stāstu, kas jūs mēģina iesaistīt. Izmantojiet sava dusmīgā upura stāstu, lai iekļūtu dziļāk un ietu aiz tās identitātes, ko jūs esat radījuši ap sevi šai stāstā. Dusmu uguns palīdzēs jums izurbties cauri ego, tam labprātīgi piekrītot. Lai šī uguns dedzina „jūs”, līdz kamēr no jums nekas nav palicis pāri. Ievērojiet, ka šis bezpalīdzības stāsts ir tas pats, kas atkārtojas visu laiku jūsu dzīvē. Kad jūsu stāsts sāk iekrāsoties nedaudz citās niansēs un krāsās, dusmas nedaudz zaudēs savu satvērienu. Jūs sāksiet virzīties aiz ierastā reaģēšanas veida uz vairāk apzinātu atbildi situācijai.Diena, kad jūs vairs neuzķeraties uz sava upura stāsta, ir diena, kad jūs ierodaties transcendences pasaulē. Lai kļūtu atvērts dusmu enerģijai, neļaujot tai sevi notvert, vajadzīga prakse. Jo vairāk meditēsiet uz apzinātību par dusmām, jo vieglāk tās dabiski transcendēt, nemēģinot tās izpaust vai apspiest.
Praksē es jūs uzaicinu pielietot pilnīgu klusumu ķermenī, lai izurbtos cauri tam brīdim, kad dusmas varētu pilnīgi pārņemt jūsu muti un prātu. Vienkārši apturiet visas kustības katru reizi, kad jūtat dusmas sākam rasties. Un vērojiet. Neizpaudiet, neapspiediet, vienkārši vērojiet. Pagaidiet nerunājot, līdz kamēr vārdi, ko vēlaties teikt, ir tiešām mīloši, līdzjūtīgi un dziļi izjusti. Dusmas, līdzīgi kā visas emocijas, ir dabiska pirmatnēja enerģija, ko var izmantot, lai padarītu dzīvi krāsaināku un spēcīgāku.
Lai autentiski/īsti/patiesi paceltos šajās augstākajās vibrācijās, jums jāienirst dziļāk par to dusmīgā upura stāstu, kas ieslēpts jūsu iekšienē. Tā ir atslēga uz brūces/aizvainojuma/sāpinājuma, kas noliek dusmas pirmajā vietā, atšķetināšanu. Lietojot jūsu uguns pilnās enerģijas kā degvielu, tās iespiedīs jūs dziļāk, līdz kamēr nonāksiet pie savas bezspēcības pirmsākuma un atklāsiet dziedinošu avotu, kas ir visievainotākajā jūsu būtības daļā. Tas var nelikties nekas sajūsminošs, tomēr tas līdz šim ir lielākais atklājums, kas cilvēcei vēl jāatklāj. Kad jūs sajauksiet un samaisīsiet savu sasaldēto bezspēcību ar šīm degošajām dusmām, visām bailēm, nedrošību un smagajām izjūtām jūsos, jūs pamazām sāksiet izkust/izšķīst.
Ir labi apzināties, ka visi sarūgtinājumi, ko neesat sadziedējis kopš bērnības un no visām pārrautajām attiecībām, šajā dziedināšanas procesā iznāks uz āru. Bezspēcības izjūta ir varena un tā var būt ļoti tumša un ļoti dziļa, tā ka noteikti ņemiet sev līdzi tīru apzināšanos/sapratni kā zibspuldzi! Uzdrošinieties lūkoties cauri tumsai un kļūt par draugu savām dziļākajām sāpēm. Tā ir atslēga patiesai dzīves meistarībai.
Kad jūs varat sēdēt ar savu bezspēcības ilūziju, zinot, ka tā ir tikai ierobežojoša pārliecība, kas notur jūs iestrēgušā stāvoklī, tad jūs esat uzsācis ceļu, kurā kļūstat par patiesi dziedinātu cilvēku un jūsu dusmas dabiskā veidā pārveidosies par brīnišķīgām izjūtām par to, ka esat, ka dzīvojat.
Patiesais darbs te ir palikt zinātkāram par to dāvanu, ko jūs saņemat, izejot cauri savām dusmām un pakļaujoties savai bezspēcībai, pieņemot to. Pašā bezspēcības centrā vienmēr ir vislielākais miers. Tas ir svēts ceļvedis, kas jums jāatrod dzīves ceļā.
Kad jums ir piekļuve mīlestības avotam, jūs esat atradis lielāko lāpu, kas jūs izvedīs cauri jebkurai tumsai.Jums vairs nav vajadzības izgāzt savas dusmas uz kādu citu, kad zināt par savu saikni ar šo avotu un jūtat to. Zināšana, kā to atrast, atnāk daudzos veidos, ja cilvēks pēta bezgalīgas pacietības un beznosacījumu mīlestības īpašības. Vienkārši ieaicinot sevī bezgalīgu pacietību it visā, ko jūs savā ikdienas dzīvē darāt, būt notvertam dusmās patiesi nav iespējams. Jūs ātri vien atklāsiet, ka esat dabiski mierīgs ar tiem cilvēkiem, ar kuriem parasti jutāties saspringts, pilns vērtējumu, kritikas un nesapratnes.
Kad jūs varat sēdēt ar savu bezpalīdzību un tajā bez gala relaksēties, notiek kas patiesi brīnumains. Maiga mierinoša dziednieciska enerģija dabiski lāsi pa lāsei ielīst jūsos un dieva mīlestība pārņem jūs.
Mūsu dziedināšana dzīvē notiek tik dabiski un viegli un tas notiek pats no sevis. Kad jūs beidzat knibināt kreveli un uzliekat tai mīlošu apsēju, jūs dodat rētai iespēju sadzīt. Emocionālās rētas dabiski sadzīst, kad beidzat tās „urbināt” un dodat tām mīlestību tajā brīdī, kad tās parādās. Kad spējat sēdēt un būt mierā ar jūsu ievainotajām jūtām, necenšoties tās apstrādāt jebkādā veidā, bet vienkārši esot mīlošam un maigam ar tām, tās visas tiek dziedinātas. Bieži vien tas prasa 10 sekundes drosmes un dažas minūtes pacietības, līdz sajūtat dziedinošo enerģiju pamazām ieplūstam sāpīgajās jūtās.
Dažiem cilvēkiem nepieciešams daudz ciest, pirms viņi izmaina savas dzīves virzienu un sākas dziedināšanās process. Tas prasa lielu drosmi un vēlēšanos izjust savu bezspēcību, to neapklājot ar citu izjūtu vai uzvedību. Vairums cilvēku izvairās just savus pirmatnējos/pamata ievainojumus, jo ir taču vieglāk būt nodarbinātam ar to, kas sniedz tūlītēju apmierinājumu. Bet ilgākā laika posmā tas rada lielāku pūžņojošu brūci. Piesaistes/atkarības kalpo tam, lai pārklātu/nosegtu/noslēptu brūci, bet kad tā sastop maigu un mīlošu apiešanos, mīlestība plūst jums cauri, dziedinot pilnīgi visu.
Mūsu dziļākās brūces ir mūsu lielākās mācībstundas un nekas nav neiespējami. Būtu muļķīgi ignorēt lieliskāko skolotāju, kas uzrodas jūsu ceļā. Tā ka nirstiet cauri savām dusmām, sastopieties ar savu bezspēcību, ļaujieties klusumam, ko tā piedāvā, un visu šo procesu ikreiz ieskaujiet ar siltu maigu gādīgu enerģiju. Dariet šo rituālu katru dienu un praktizējiet to apzināti. Varena mīlestība dabiski izdīgs/sāks spraukties no jūsu būtības un jūs kļūsiet patiesi dzīva būtne savā pasaulē. Tā notiek jūsu dusmu transformēšana mīlestībā. Jūs zināsiet, ka transformācija notiek, pēc tā, ka situācijās, kad parasti jūs būtu kļuvis dusmīgs vai neapmierināts ar draugu vai ģimeni, tā vietā jūs izjutīsiet dabiski rodamies patiesu līdzjūtību.
Ar mīlestību viss ir iespējams un nav nekā neiespējama. Ar mīlestību vienlaikus jūtat, ka mūžība rit cauri katram elpas vilcienam, ka jūs varētu gaidīt kaut 10 tūkstoš gadus, kamēr lietas mainās. Ar mīlestību jūsu dzīve ir nebeidzams krāšņs piedzīvojums. Mīlestība ir TIK varena un tā momentā dziedina visas smagās sabotējošās enerģijas, kuras būtu varējušas noteikt visu jūsu dzīvi. Kad jūs veltāt savu dzīvi mīlestībai, jūs atrodat to gaismu, kas nepieciešama, lai atrastu iekšējo mieru. Ļaujiet sev peldēties beznosacījumu mīlestībā, cik vien iespējams. Mīliet sevi tādu, kāds esiet, lai cik sagrauts/satriekts jūs būtu, pēc jūsu domām. Ielaidiet sevī mīlestību. Ļaujiet, lai mīlestība ir jūsu pavadonis. Tā dabiski transformēs/pārveidos jūsu dzīvi dziedinošā pieredzē, kas skars jūsu patieso dvēseli.
Patiesībā jūs esat mīlestības avots, tad ļaujieties tam! Nekas nevar jūs novirzīt no jūsu ceļa, kad zināt, ka mīlestība ir jūsu vienīgi patiesais ceļvedis.
