Indigo

Tikai nesen es sāku interesēties par šo tēmu, kaut īpaši populāra tā bija pirms dažiem gadiem. Taču, tā kā viss, kas ir populārs, mani atgrūž, es tai klāt neskāros, tā sacīt, - lai norimst visas kaislības ap to. Vakar izlasīju žurnāla „Planētas noslēpumi” jaunākajā numurā plašu rakstu par indigo bērniem un nolēmu par to uzrakstīt. Mēģināšu izklāstīt, kā es to saprotu, jo versiju un pieņēmumu par indigo ir daudz, tāpat kā stereotipu un maldu, kas daudzos rada aplamu priekšstatu par to, kas tad ir šie indigo.

Jēdziens „indigo bērni” parādījās 1975. gadā, kad tika konstatēts, ka sākuši dzimt bērni ar paranormālām spējām. Anna Tepa ekstrasensu kongresā pavēstīja, ka radusies jauna cilvēku paaudze ar zilu auras krāsu. Vai tiešām indigo sāka dzimt tieši 20. gadsimta beigās, nav skaidri zināms, domāju, - viņi ir bijuši visos laikos. Visdrīzāk indigo dzimst tieši tad, kad uz zemes paredzamas lielas pārmaiņas. Viņu uzdevums – mainīt pasauli un civilizāciju uz labo pusi. Vislielākais indigo bērnu dzimšanas bums bijis no 1980 – 1990 gadam. Taču nav izslēgts, ka viņi dzima jau pirms tam un, protams, dzimst tagad.

Kas tad ir šie indigo?! Citplanētiešu-cilvēku krustojums? Mutanti? Pārcilvēki? Vai vienkārši izlutināti, traki dīvaiņi?

Manā skatījumā indigo ir nākamais posms cilvēces garīgajā un fiziskajā evolūcijā. Jaunie cilvēki, kuros krietni vairāk dievišķuma un garīguma, jo indigo tiešām ir debesu būtņu un cilvēka krustojums. Tie, kuri nešaubīgi tic Dievam, eņģeļiem jeb citplanētiešiem kā absolūti reālām, DZĪVĀM būtnēm - sapratīs. Tomēr cilvēku viedokļi šajos jautājumos ļoti pat atšķiras, jo katram jau sava ticība un izpratne. Esmu kristiete, bet no visu reliģiju virzieniem man vistuvākais ir The Industrial Church of the New World Comforter  - reliģija, kurai pamatus 1973.gadā licis Alens Maikls, kura manā skatījumā nav pretrunā ar citām reliģijām un ir saskaņā ar manu reliģisko pasaules uztveri. Es nepieskaitu sevi nevienai konfesijai, jo man nav pieņemamas dogmas, kas ir visās konfesijās. Uzskatu, ka Dievs ir viens, bet katram cilvēkam ticība ir intīma un personīga lieta un šajās attiecībās ar Dievu nav tiesību nevienam uzspiest kaut kādas dogmas – ne sev, ne citiem.

Tātad indigo ir jaunais cilvēks, kurš ir citādāks, sarežģītāks. Indigo ļaudīm smadzenes darbojas citādāk – jaudīgāk, - darbojas abas smadzeņu puslodes gandrīz vienādi, bet sevišķi aktīva ir labā puslode. Viņi nav ne monstri, ne pārdabiskas būtnes, bet daļa no mūsu sabiedrības. Varbūt tu, vai es esam indigo – jaunās civilizācijas pārstāvji, - kas pārdzīvos „pasaules galu” un veidos jaunu pasauli. Indigo var dēvēt arī par nemirstīgajām dvēselēm, - dvēselēm, kas uz zemes ir dzīvojušas kopš sen seniem laikiem, piedzīvojušas daudzas reinkarnācijas, ir vecas un pieredzējušas, piedalījušās nopietnākajos notikumos pasaules vēsturē.

Cilvēku attieksme pret indigo nereti ir baiļu un naida sajaukums, jo viņi ir citādāki. Daži uzskata, ka indigo apdraud cilvēci, bet patiesībā viņi apdraud veco kārtību, kurai cilvēce ir pieķērusies. Patiesībā indigo uzdevums ir nevis iznīcināt, vai graut cilvēci, bet gan veidot mīlestības civilizāciju, cīnoties pret visu slikto un aplamo. Indigo nebūt nav nekādi svētie, bet gan cilvēki ar saasinātu vēlmi pēc taisnīgas, gudras un mīlestības pilnas pasaules. Patiesībā indigo ir ļoti nelaimīgi, kaut apveltīti ar milzīgu garīgo, intelektuālo un radošo potenciālu, jo sabiedrība kopumā viņus nepieņem un izturas pat naidīgi. Iespējams viduslaiku inkvizīcijas neprāts bija balstīts tieši paniskās bailēs no indigo – jaunās civilizācijas pārstāvjiem, kas sagraus visas dogmas.

Kādas tad ir indigo cilvēku raksturīgākās pazīmes? Piedāvāju jums ielūkoties sevī, - varbūt jūs esat indigo? Kā arī aicinu jūs uz diskusiju par šo tēmu.

1. Indigo bērni ir ļoti zinātkāri un aktīvi, - vecākiem ar viņiem ir grūti tikt galā. Šiem bērniem ir liela interese par pasauli un viņi uzdod daudz jautājumu pieaugušajiem. Jau agrā bērnībā indigo bērni izrāda pārsteidzošas zināšanas par lietām, kuras parasti nevar zināt mazi bērni, - viņi izprot pasaules vēsturi, var pat zināt valodas, kuras nezin vecāki, var uzdot tādus jautājumus, uz kuriem vecākiem nav atbilžu. Indigo bērni ļoti mīl mācīties, - ar patiesu aizrautību lasa grāmatas, pēta tehniku, izrāda interesi par nopietnām lietām, ātri apgūst datoru, aizraujas ar skaitļu pasauli utt. Indigo bērni ir apveltīti ar talantiem un prāta spējām, ja vecāki to saprot un viņus atbalsta, šie bērni var īsā laikā pabeigt skolu, augstskolu, daudz ko sasniegt un paveikt. Indigo bērnu rotaļas ir citādākas, - spēlējoties viņi vēlas nevis tikai labi pavadīt laiku, bet gan uzzināt ko jaunu. Vecāki nereti ir šokā par indigo bērnu uzvedību, rotaļām, zinātkāri. Turklāt šie bērni ir ļoti nepakļāvīgi, kā arī – patstāvīgi.

2. Indigo bērni un skola. Atstāstot žurnālā rakstīto, - šiem bērniem nereti iešana skolā izvēršas par īstu traģēdiju, jo viņi nepakļaujas vecajai mācību sistēmai, līdz ar to nereti tiek uzskatīti par stulbeņiem, nepaklausīgiem spītniekiem un dīvaiņiem. Kāda indigo māte vērsusies pie bērnu psihologiem un psihiatriem, kuri teikuši, ka ar tabletītēm un injekcijām varot izārstēt jeb kuru ģēniju...

Tā kā indigo smadzenes darbojas citādāk un aktīvāk, viņi saprot, ka tas, ko māca skolā nereti ir sekli un aplami. Turklāt viņi nevēlas zināt no visa pa druskai, bet dziļi un pamatīgi apgūt tēmas, kas viņus patiesi interesē. Ja vecāki un skolotāji tādus bērnus saprot un atbalsta, no viņiem sanāk izcili speciālisti, spoži talanti un ģēniji. Viņi ne tikai mīl mācīties, viņi palīdz citiem bērniem garīgi un intelektuāli pilnveidoties. Ja vecāki un skolotāji nesaprot un neatbalsta, šādi bērni kļūst par izstumtajiem, kurus „noraksta” jau agrā bērnībā, - sak, no tāda nekas labs nesanāks!

3. Indigo un neparastas spējas. Jau agrā bērnībā šādiem bērniem piemīt paranormālas spējas, - viņi ir ekstrasensi! Indigo bērns visu neparasto uztver kā kaut ko pašsaprotamu – eņģeļus, lidojošos šķīvīšus, spēju sazināties telepātiski, spējas runāt ar dzīvniekiem, augiem, kosmiskajiem spēkiem, paredzēt nākotni, dziedināt utt. Ja bērns jūt, ka pieaugušie viņu nesapratīs, savas pārdabiskās spējas slēpj, jo apzinās, ka atklāties cilvēkiem ir bīstami. Taču bieži vien ir tā, ka indigo bērni neslēpj savu unikālo personību, - pareģo nākotni, stāsta par savām vīzijām, kā rezultātā nereti jau agri nonāk pie psihiatriem, saskaras ar cilvēku naidīgumu, bailēm un noslēdzas sevī.

Indigo ļaudis šo pasauli redz citādāk! Viņiem ir izcila intuīcija un pareģu spējas. Viņi spēj dziedināt slimos, ar domu spēku ietekmēt citus. Indigo no liela attāluma var sajust sava tuvākā sāpes, slimību un pat uzņemties uz sevi šīs sāpes, lai palīdzētu tuvākajam. Indigo var ceļot paralēlajās pasaulēs un laikā, viņi redz citas dimensijas, var sajust otra cilvēka patieso būtību, redz vīzijas, pravietiskus sapņus utt. Indigo cilvēku izpratnē šī pasaule nav tāda, kādu to redz vairākums, - viena plakne, bet gan – viņi redz šo pasauli kā daudzdimensiālu, ārkārtīgi dziļu, sarežģītu, dievišķu struktūru.

Šīs spējas indigo ļaudīm ir gan Dieva dāvana, gan smags krusts, jo pret tādiem sabiedrība parasti izturas ar aizdomām un bailēm, vai arī uzskata par trakiem, psihiski slimiem. Arī pašiem indigo nav viegli dzīvot ar savām neparastajām spējām, jo viņi redz ne tikai eņģeļus, skaistas vīzijas, dievišķās pasaules skaistumu, bet arī visu slikto – dēmonus, ļaunas domas, sliktas enerģijas utt. Dzīvot pasaulē, kurā ap tevi čum un mudž ne tikai dažādu garīgu rangu cilvēki, bet arī dēmoni, gari, mirušo dvēseles un visādas paralēlo pasauļu būtnes, patiešām nav viegli.

Agrā bērnībā indigo lieliski sadzīvo ar savām neparastajām spējām, jo prot labi nošķirt labo no sliktā un nešaubās par to, ka ir īpaši. Taču pieaugot un saskaroties ar cilvēku pasaules materiālismu, neticību, lietišķumu, pragmatismu, sāk justies kā trakie un sadzīvot ar to, ko viņi redz un jūt, ir grūti.

4. Indigo un depresija. Pētījumi rāda, ka daudzi indigo izdara pašnāvības, nereti pat bērnībā. Šie cilvēki tik tiešām ir tendēti uz pašnāvību un domas par nāvi nereti ir viņu ikdiena, jo dzīvot cilvēku pasaulē ir smagi. Bieži vien indigo neviens nesaprot un nav neviena, kam varētu stāstīt par saviem pārdzīvojumiem. Lieliski jūtas indigo tikai ar savējiem – tādiem pašiem kā viņš un tādās attiecībās nereti nevajag pat vārdu – indigo var sazināties telepātiski.

Saskaroties ar visām cilvēces nebūšanām – vardarbību, materiālismu, mīlestības deficītu, indigo vēlas nomirt un pamest šo pasauli, atgriezties savās īstajās mājās – debesīs. Sabiedrība nepieņem viņus, bet viņi nepieņem sabiedrību. Indigo bieži vien cieš no smagas depresijas, sevišķi tad, kad nevar izpausties radoši, intelektuāli, emocionāli. Nereti indigo vēršas pie psihologiem un psihiatriem, bet bieži vien labi speciālisti viņos neatrod nekādas vainas, - tā sacīt, - „Горе от ума!”

5. Indigo un sabiedrība. Parastu cilvēku pasaulē indigo jūt kognitīvo disonansi – nemitīgu diskomfortu, nemieru, pat trauksmi. Indigo nejūtas kā „sapiens”, - viņš nesaprot citus cilvēkus, bet citi nesaprot viņu. Nereti starp indigo un sabiedrību ir abpusējas bailes un antipātijas. Cilvēku sabiedrība kopumā necieš tos, kuri ir citādāki, gudrāki, neparastāki, emocionālāki. Tā, kā parasti cilvēki ir vairākumā, indigo jūtas apdraudēti, nepieņemti, nesaprasti. Daudz labāk indigo jūtas pie dabas, ar dzīvniekiem. Izdzīvot indigo ir vieglāk vai nu lielās pilsētās, kur var atrast līdzīgos un nebūt uzmanības centrā, vai dziļos laukos. Visgrūtāk dzīvot ir ciemos, vai mazpilsētās, kur paši to negribot, indigo vienmēr piesaista cilvēku uzmanību.

No vienas puses indigo ir tāds riktīgs mizantrops, bet tajā pat laikā, - no visas sirds vēlas, lai cilvēki mainītos uz labu, lai visi būtu laimīgi.

6. Indigo un vecāki. Nereti starp indigo un vecākiem rodas dziļi konflikti, it īpaši tad, ja vecāki nodarījuši garīgas, vai fiziskas ciešanas. Indigo parasti neatdzīst vecāku autoritāti un par saviem patiesajiem vecākiem uzskata Dievu. Indigo vienmēr rūpēsies par saviem vecākiem, pat ja vecāki viņiem ir nodarījuši daudz ļauna, taču šajās rūpēs nebūs emocionāla kontakta, - no malas var šķist, ka indigo ir vienaldzīgi, vai pat naidīgi pret vecākiem. Lieta tāda, ka indigo emocionālas, siltas saites veidojas tikai ar gara, nevis miesas radiniekiem.

7. Indigo un emocijas. Viņi ir ļoti emocionāli un jūtīgi, - cilvēki ar ļoti smalku nervu sistēmu. Pat, ja viņi neizrāda savas emocijas, lai sevi pasargātu, iekšienē viņiem darās īstas emociju vētras. Indigo nespēj uzaudzēt biezu ādu un kļūt par ciniķi, kaut arī reizēm mēģina, jo tā dzīvot ir vienkāršāk, taču nekas viņiem no tā nesanāk – tikai jaunas ciešanas.

Indigo bieži vien izceļas ar to, ka mēdz skandalozi uzvesties, - lamāties, dusmoties, ļoti vētraini un pat neadekvāti izrādīt savas emocijas. Tas, protams, padziļina konfliktus ar līdzcilvēkiem. Indigo ļoti emocionāli reaģē uz visu slikto, - viņi dusmojas par netaisnību, ļaunumu, vienaldzību. Emociju pārņemti, indigo nereti pauž uzskatus, ka viss sliktais un ļaunais ir jāiznīcina, jānogalina, lai pasaule kļūtu labāka. Taču tas nenozīmē, ka indigo ir ļauni psihopāti, vai varmākas, - visbiežāk viņi izvēlas aktīvu garīgo cīņu, nevis asins izliešanu, jo savā būtībā nav spējīgi uz vardarbību. Emociju uzplūdā indigo var asi aizvainot ar vārdiem, pat izraisīt kautiņu, taču viņi apzinās, ka vardarbība neko neatrisinās.

8. Indigo un mīlestība. Šie ļaudis dzīvo ar sirdi, nevis ar prātu, kaut prāts viņiem darbojas lieliski. Viņi tic mīlestībai no pirmā acu skatiena, jo tieši tāda mīlestība dzimst bez noteikumiem. Galvenais indigo dzīvē ir mīlestība visās tās izpausmēs, - romantiska, kaislīga, pret visu un visiem. Tieši mīlestības dēļ indigo visvairāk arī cieš, jo saskaras ar cilvēku vienaldzību, lietišķumu, mīlestības noliegšanu. Indigo vairāk kā citi apzinās to, ka Dievs ir mīlestība un ir gatavi nest Jēzus Kristus krustu mīlestības dēļ. Indigo ne tikai paši alkst saņemt un dot mīlestību, bet arī grib, lai visi cilvēki mīl un tiek mīlēti, jo tikai tā ir sasniedzama harmonija un laime uz zemes. Indigo mīlestības dēļ ir gatavi pārkāpt visus tabu, zaudēt it visu – sabiedrības cieņu, naudu, darbu utt. Mīlestības jūtās viņi ir traki un kaislīgi, taču visbiežāk tā dēļ ir dziļi nelaimīgi, jo cilvēkiem tāda mīlestība lielākoties nav ne saprotama, ne pieņemama, - tā atbaida.

9. Indigo un ģimene. Nereti tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti izveidot ģimeni, jo viņi ir absolūti ideālisti jūtu jomā, - indigo vēlas, lai mīlestība būtu īsta un abpusēja. Ar parastu cilvēku visdrīzāk nekas labs nesanāks, jo nekāda patiesa mīlestība neveidosies, - indigo šķitīs, ka cilvēks viņu nemīl pietiekami, bet cilvēks nesapratīs indigo neparasto personību, rezultātā būs nemitīgi konflikti. Tādas laulības ir iespējamas, ja cilvēks patiešām mīl un ciena indigo, nemēģinot lauzt viņa savādo personību, bet indigo vienkārši mīl cilvēku, nepieprasot no viņa pārcilvēcisko. Indigo visu mūžu meklē īsto un patieso mīlestību, taču, ja tādu atrod un tiek atraidīts, tā kļūst par dzīves traģēdiju. Parasti cilvēki nesaprot, kā var gadiem ilgi mīlēt un ciest, uzskata indigo par apsēstiem, nenormāliem. Turklāt indigo nesaprot, kā cilvēki var veidot ģimenes materiālu, vai fizisku apsvērumu dēļ, precēties bez patiesas mīlestības, radīt bērnus ne tāpēc, ka šausmīgi gribas bērnu ar mīļoto, bet tāpēc, ka tā sanāk, tā ir pieņemts.

Indigo ļoti mīl un ciena bērnus, tāpēc viņiem absolūti nav pieņemama ne fiziska, ne emocionāla vardarbība pret bērniem, nemaz nerunājot par abortiem utt. Indigo bērnu uzskata par jaunu personību, kam ir tiesības uz savu dzīvi un viedokli. Viņiem nav pieņemami, ja vecāki liek bērniem realizēt savus nepiepildītos sapņus, vai uzskata, ka bērnam ir pienākums viņu visu mūžu uzturēt. Indigo bērnu audzināšanu uzskata par svarīgu misiju, ne mazāk svarīgu kā valsts vadīšanu, zinātniska darba izstrādi, vai garīgu vērtību vairošanu. Indigo ārkārtīgi cieš redzot, ka cilvēki nereti bērnus uzskata par apgrūtinājumu, kļūdu, īpašumu utt. Nereti indigo izjūt antipātijas pret cilvēci tieši tāpēc, ka daudzi cilvēki nežēlīgi izturas tieši pret bērniem.

Indigo mēdz bērnus pārlieku lutināt, cenšoties nodrošināt saviem bērniem pēc iespējas laimīgāku bērnību, jo apzinās, ka bērnība ir vienīgais posms cilvēka dzīvē, kad viņš var būt patiesi laimīgs, - to nedrīkst atņemt, vai izpostīt. 

Bieži vien indigo ir vientuļi vecāki, jo nereti atrast cilvēku pasaulē īstu, abpusēju mīlestību ir nereāli. Ja indigo nodibina ģimeni bez mīlestības, tā var kļūt par viņa traģēdiju, kas beidzas ar pašnāvību, vai šķiršanos. Ja indigo laimējas sastapt savu īsto un vienīgo, tad top laimīga ģimene ar daudziem pēcnācējiem. Cilvēki no malas parasti apbrīno tādas ģimenes, kas plaukst un zeļ visās jomās.

10. Indigo un vientulība. Ļoti bieži tādi cilvēki ir vientuļi, pat ja viņiem ir daudz draugu un paziņu. No vienas puses indigo pat izvēlas vientulību, jo labāk būt vienam mežā, nekā vienam pūlī. Tomēr vientulību indigo uztver kā smagu krustu, jo mīlestība viņiem ir vislielākā nepieciešamība. Ja nav iespēju izpausties emocionāli, indigo izpaužas radoši un intelektuāli, tomēr, ja nav mīlestības, ir ļoti grūti radīt un darīt, - nav degsmes, enerģijas, iedvesmas. Nereti indigo norobežojas no cilvēkiem savos dzīvokļos, vai kā citādi, pat cieš no sociofobijas, jo sabiedrībā jūtas apdraudēti, nesaprasti, nepieņemti.

Indigo ļaudis pievelk citus cilvēkus, jo viņi ir spilgtas, gudras, neparastas personības, - ar viņiem ir aizraujoši un interesanti. Taču, tajā pat laikā, daudzi ar viņiem nespēj saprasties, jo indigo ir pārāk savādi, nesaprotami un emocionāli. Noturīga draudzība veidojas tikai ar gara radiniekiem, tomēr arī savā starpā indigo bieži vien konfliktē ārējās pasaules, ārēju apstākļu ietekmē. Nereti tas ir tāpēc, ka indigo ir tik ļoti vīlušies cilvēkos un pasaulē, ka nespēj vairs nevienam uzticēties, tāpēc ir nolemti vientulībai. Viņi nekad nebēgs no vientulības fiktīvā laulībā, vai garīgi svešu cilvēku kompānijā, bet gan sakostiem zobiem nesīs savu vientulības krustu.

11. Indigo un reliģija. Viņu dzīvē galvenais ir Dievs, pat ja viņi neapmeklē Baznīcas un nepieder ne vienai konfesijai. Kopš dzimšanas indigo jūt saikni ar debesīm un nešaubīgi tic, tiesa gan, reizēm viņi ticību zaudē, saskaroties ar pasaules nejēdzībām. Indigo parasti dziļi un pamatīgi izpēta reliģijas un savā ticībā tā īsti nepieder ne vienai no tām, jo katrā reliģijā atrod ko labu, taču nepieņem nekādas dogmas. Priekš indigo ļaudīm Dievs un garīgie spēki ir kaut kas absolūti reāls un īsts, nevis miglā tīts un vispārīgs. Viņi tiecas visu mūžu izglītoties un garīgi pilnveidoties, nenogurstot meklēt atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem. Savos garīgajos meklējumos indigo nereti aiziet ļoti pat tālu, jo viņi spēj pieslēgties kosmiskajam informācijas laukam un iegūt milzu zināšanas, jo viņu prāts ir atvērts, - tas spēj pieņemt un analizēt lietas, kas daudziem cilvēkiem nav pieņemamas un saprotamas, jo neatbilst pasaules loģikai. Indigo ir absurdās loģikas piekritēji, viņi savās smadzenēs spēj apkopot un analizēt milzīgu informācijas daudzumu, atrodot loģisko neloģiskajā.
No indigo var sanākt izcili priesteri, garīgie līderi, filozofi, skolotāji, pasaules pārveidotāji.

12. Indigo kā eksperiments?! Kopš mazotnes indigo jūt, ka tiek novēroti no debesīm, ka kāds seko līdzi viņu darbībām, pat piedzīvo kontaktus ar citplanētiešiem, eņģeļiem, Dievu, pārdabiskām būtnēm. Tomēr neviens no augšas nekad brutāli viņu dzīvē neiejaucas, - ļauj viņiem kļūdīties, mācīties un augt. Bet indigo vienmēr stipri jūt to, ka tiek izsargāti ekstremālos apstākļos, jūt savu sargeņģeli, vai pat vairākus sargeņģeļus. Savas dzīves laikā indigo bieži nonāk dzīvībai bīstamās situācijās it kā viņi tiktu nelaimju, vai tumsas spēku vajāti, tomēr apbrīnojamā veidā tiek izglābti un nosargāti.

13. Indigo un veselība. Pētījumi liecina, ka indigo ļaudīm ir ārkārtīgi stipra veselība un lieliska imunitāte. Viņiem esot īpašas aknas, kurām neskādē ne alkohols, ne citas indes. Viņi tiek galā ar piesārņojumu, radiāciju, modificētu pārtiku utt. Īsi sakot, - viņi ir gan fiziski, gan garīgi izturīgāki pret visām šīs zemes nebūšanām. Vai tas nozīmē, ka indigo neslimo?! Nebūt nē. Indigo spēj izārstēties no neārstējamām slimībām un situācijās, kad parasts cilvēks vienkārši nomirtu, apbrīvojamā veidā paliek dzīvi. Ja nekad neesi cietis no veselības problēmām, vai tieši otrādi – palicis dzīvs un vesels pēc bīstamām, smagām, pat neārstējamām slimībām, - iespējams, tu esi indigo!

14. Indigo un atkarības. Kopumā indigo ļaudīm riebjas tas, kas notiek ar cilvēkiem alkohola, vai narkotiku rezultātā, taču viņi paši nav pasargāti no atkarību, drīzāk gan apdraudēti, jo cieš no depresijas, vientulības, emocionālas un fiziskas pārslodzes, bet apreibinošas vielas piedāvā iespēju kaut uz brīdi atslēgties no sava sarežģītā Es. Tiesa gan, indigo savādāk reaģē uz apreibinošām vielām, - tās nodara mazāku ļaunumu viņu veselībai, jo tā tiešām ir stipra, taču, tajā pat laikā, indigo ir fiziska un emocionāla narkotisko vielu nepanesamība, - nereti viņi tās nevar lietot, jo izjūt neizturamas, fiziskas un garīgas mokas. Tiesa gan, diemžēl daudzi indigo aiziet bojā atkarību postā, jo jūtas pārāk nelaimīgi, vēlas sevi iznīcināt, jo jūtas kā dabas kļūda. Tie indigo, kuri apzinās savu īpašo būtību un māk kontrolēt savas emocijas, pārvalda savas neparastās spējas, ir imūni pret apreibinošām vielām, - var tās lietot kompānijas pēc, bet palikt absolūti skaidrā un nekļūt atkarīgi. Paradokss tāds, ka nereti pašā sākumā tieši apreibinošas vielas palīdz indigo pieņemt savu neparasto būtību un pārdabiskās spējas, jo skaidrā cilvēks dzelžaini turas pie tā, kas ir normāls un nogrūž sevī emocijas, kuras prasās uz āru. Indigo ļaudis pēc savas dabas lielākoties ir vai nu sabiedriski aktīvi līderi(ja ģimene un sabiedrība ir viņus pieņēmuši un atbalstījuši), vai arī ļoti nesabiedriski un noslēgti. Gan vieniem, gan otriem alkohols reizēm ir nepieciešams, lai rastu sevī drosmi būt tādiem, kādi viņi ir un paust savas emocijas. Te arī rodas risks ieslīgt atkarībā, ja indigo neiemācās pieņemt sevi un izmantot savas pārdabiskās spējas.

15. Indigo un sistēmas. Viņi nekad nepakļausies nekādām sistēmām, neļausies nekādām propagandām. Indigo ir pret sistēmām. Viņi necieš globālas stulbuma izpausmes, cilvēku apspiešanu, smadzeņu skalošanu, melus, netaisnību. Indigo nekad nedarīs to, ko viņam liks, vai no viņa pieprasīs, - vienmēr rīkosies pretēji. Ja valdošā varas elite pieprasīs visiem cilvēkiem ģērbties tikumiski pelēkās uniformās, viņi izies ielās kaili!

16. Indigo un dzīves plāns. Parasti šie cilvēki nedzīvo pēc noteikta civilizācijas plāna, - darbs, māja, karjera, ģimene. Viņi dzīvo ārpus jeb kādiem plāniem un noteikumiem. Ja indigo cenšas pielāgoties vispārīgiem dzīves noteikumiem, darīt, kā dara vairākums, atsakoties no sevis paša, kļūst dziļi nelaimīgi, izdara pašnāvības, vai slīgst atkarību purvā. Taču indigo var kļūt arī agresīvi, kad tiek iežmiegti rāmjos, kad viņu neparastā personība tiek lauzta un izsmieta, - tieši viņi var ģenerēt revolucionāras idejas, nolemjot, ka nav jēgas cīnīties tikai pret ļaunumu, kas vērsts pret viņiem, bet gan globālā līmenī. Ja nav miera, tad būs karš!

Daudzi indigo, kuri nespēj izpausties bērnībā, vai jaunībā, līdz 30 gadu vecumam mēģina piemēroties pasaulei, dzīvot kā visi, kļūt laimīgi, taču tad piedzīvo lūzuma momentu, kad saprot, ka dzīvot kā visi nesanāks. Kaut kādu dzīves posmu nereti indigo tiešām dzīvo kā parasti cilvēki - mēģina rast prieku darbā, kas īsti neiet pie sirds; mēģina nodibināt attiecības bez patiesas mīlestības, lai tikai būtu; izmēģina alkoholu, gadījuma seksu, narkotikas utt. Taču viņiem nekā neizdodas rast laimi nekādos rāmīšos, - ne atturībā no visām dzīves baudām, ne izlaidīgā, baudpilnā dzīvesveidā, ne pareizā ģimenes dzīvē, ne spožā karjerā. Viņi spēj būt laimīgi tikai tad, kad seko savam aicinājumam un piedzīvo patiesu mīlestību, taču bieži vien tas ir nereāli. Nereāli tāpēc, ka bieži vien sabiedrība nepieņem un neatbalsta viņu aicinājumu, bet mīlestība vispār ir reta parādība, ko piedzīvo vien izredzētie. Indigo nespēj remdēt savas sāpes ne darbā, ne reliģijās – ja indigo nevar izpausties ne radoši, ne intelektuāli, ne emocionāli, - tas ir – viņam nav sirdij tuva darba, ne otras pusītes, indigo vai nu izdarīs pašnāvību, vai nodzersies līdz nāvei. Viņi nespēj samierināties, viņiem nav kompromisu, viņi nespēj pielāgoties tam, kas ir nepieņemams un pat pretīgs dvēselei. Indigo ir emocionāli sarežģītas personības, kam nosliece uz galējībām, - nelaimīgi ideālisti ar mūžīgi sāpošām sirdīm. Taču indigo var kļūt laimīgi un harmoniski, ja pieņem paši sevi, seko Dieva aicinājumam, sasniedz garīgu apgaismību, mīlestību - tieši tad indigo var paveikt neiespējamo.

Indigo jau agrā bērnībā skaidri zina, ko vēlas darīt, kas viņi būs. Tieši šajās jomās viņi var gūt lielus panākumus dodot sabiedrībai un pasaulei lielu labumu. Indigo nekad nespēs samierināties ar trulu darbu, kas viņam nepatīk. Viņiem nauda nav galvenais, kaut gan indigo lieliski apzinās, ka nauda ir vajadzīga, lai spētu sevi realizēt un nodrošināt.

17. Indigo un planēta zeme. Viņi te jūtas kā ciemos, nevis kā savās mājās. Visu mūžu viņi jūt ilgas raugoties debesīs, - it kā tur būtu viņu īstā planēta, patiesie radinieki un draugi. Indigo bieži apceļo zemi, - viņiem patīk iepazīt šo pasauli un tās skaistumu. Indigo ciena dabu un dzīvniekus, nereti ir veģetārieši, dabas aizstāvji, - viņiem nav pieņemama cilvēku neprātīgā dabas izmantošana.

18. Indigo un kultūra. Šie cilvēki ļoti augstu vērtē mākslu, zinātni, tehnoloģiju progresu, visu skaisto un radošo. Indigo bieži vien paši talantīgi izpaužas zinātnē, kultūrā, mākslā. Viņi necieš popkultūru – degradētu, sakropļotu priekšstatus par labo un skaisto, tāpēc nereti visu mūžu cīnās pret to. Nereti tieši viņi ir revolucionāru ideju, fantastisku atklājumu, neparastu mākslas darbu autori. Indigo bieži vien ir lieli provokatori, kas ar savu personību un darbiem provocē sabiedrību mainīties un augt.

19. Indigo pret odžu dzimumu. Bībelē ir teikts, - ir sievietes dzimums un ir odzes dzimums. Odze ir radījums, kas aprij savus bērnus, - kaut kas absolūti pretdabisks, kas simbolizē patiesu ļaunumu. Indigo nav pret parastu cilvēku dzimumu, bet gan pret odžu dzimumu, - visiem tiem, kuri padara šo pasauli par elli zemes virsū. Indigo cīņa pret odžu dzimumu lielākoties ir garīga, nevis fiziska, tā notiek smalkākajos plānos. Tieši odžu dzimums sludina naidu un neiecietību pret indigo, cilvēkam pret cilvēku, visu garīgo, labo, pret mīlestību un garīgu progresu. Tāpēc visi, kas cīnās par labāku pasauli, tiek vajāti, apspiesti, lauzti, iznīcināti.

20. Indigo un vērtību sistēma. Šiem cilvēkiem pirmajā vietā ir garīgās vērtības, kas nevar iznīcināt ne laika zobs, ne nāve. Kā teica vienā filmā kāds filozofs, - ja degtu māja, kurā ir pasaulslavens mākslas šedevrs un parasts kaķis, es glābtu kaķi. –
Tātad, priekš indigo svarīga ir dzīvība, taču daudz svarīgāka par to – dvēsele. Indigo nebaidās nāves, jo zina, ka dvēsele ir nemirstīga. Priekš cilvēkiem ar zilas krāsas auru nauda, vara, prestižs, slava nav nekādas dižās vērtības, viņi nemaz nesaprot, kā cilvēki var slepkavot, krāpt, postīt citu dzīves dēļ naudas, varas, slavas, mantas, baudas. Viņi nenoliedz materiālus labumus un nesludina atteikšanos no visa fiziskā, nē, vienkārši viņi jau atkal nesaprot daudzus cilvēkus, kuriem šie visi nieki ir tik ļoti svarīgi. Indigo lielākās vērtības ir Mīlestība, Ticība un Cerība.

Noslēgumā gribas teikt, ka indigo nav nekas ārkārtējs, ne pārdabisks, ne bīstams. Indigo ir dievišķā daļa cilvēkā, pret kuru ir noskaņoti tumsas spēki, kas plosās šai pasaulē. Varbūt katrs no mums ir indigo, tikai to nepazinās, baidās apzināties? Cik punkti no 20 bija tieši par tevi?!

http://www.draugiem.lv/#/user/4696837/blog/?p=11762097
Līga Slišāne
Pārdomu stūris