23./24. Aprīlis 2014 ... Kardinālais Lielais Krusts
22.04.2014 … publicējusi Sarah Varcas
http://spiritlibrary.com/sarah-varcas/23…
No angļu /krievu valodas tulkoja Maija Čepule …
------------------------------------------------------------
Kosmiskais SATORI
Par cik Kardinālais Krusts sasniedz sava izvietojuma precizitāti, mēs sastopamies ar iespēju pārkāpt no ikdienas apziņas un problēmām – uz ainavu pavisam jaunu, kurā šie četri elementi – Gaiss (Marss Svaros), Ūdens (Urāns Aunā), Uguns (Jupiters Vēzī), Zeme (Plutons Mežāzī) – parāda visu, kur mums vajag sākt atkal no jauna izdarīt izvēles.
Šis kosmiskais notikums, manuprāt, savijas ar jēdzienu SATORI: Atmodas piedzīvošana, kā māca Dzen-Budisma tradīcijā, kas dažkārt parādās nevis kā līksma atbrīvošanās, bet kā vara, ar tādu spēku apveltīta – ka tā sagrauj visu, kas zināms, faktiski atstājot pamodušos vienus pašus salauztus, bet brīvus, savā ceļā. SATORI simbolizē Pamošanās traumu, sava ego un savas dvēseles sabrukumu atskārsmes brīdī, ka tie abi ir bijuši viltus dievi, izveidoti dēļ tam, lai mūs saturētu mūsu šaurajās mazajās dzīvītēs. Ja mēs kontrastā ar to, izvēlamies mērķi – aizstāt nevēlamo sevi ar daudz vēlamāku, ietvertu daudzās garīgās mācībās – mēs varam nonākt pie tā, ka sākam novērtēt gluži atšķirīga veida pieredzi, nekā līdz šim mums bijusi pieejama.
Trappistu mūks Tomass Mertons [Thomas Merton] bija aprakstījis Mīlestību, kā ‘vienīgo revolucionāro spēku, kas spējīgs producēt kaut ko jaunu’. Šie vārdi arī rezonē ar šīs nedēļas enerģiju, par cik Mīlestība ir sākotnējais spēks ar tik milzīgu transformējošu potenciālu, kuru mēs, cilvēki būdami, cenšamies noreducēt uz sirsniņām un puķītēm, es pakasīšu tavu muguru, ja tu pakasīsi manējo, un noteikumos, kas pieprasa visāda veida samaksu, kamēr saistības vēl nemaz nav noslēgtas. Kosmiskie spēki ar savu visstiprāko spēku visā Visumā nolīdzinās kā nieku līdz ar zemi tagad šīs smieklīgās asociācijas, un neizrādīs vairs tām nekādu toleranci.
Par cik mēs ceļojam šonedēļ, iegremdēti šī retā planētu izlīdzināšanās notikuma staros, mēs varam viegli palaist garām šā laika milzīgo svarīgumu. Mēs varam turpināt meklēt patvērumu zināmajā, varam pieļaut pārmaiņas, bet tikai tiktāl, kamēr jūtamies ērti tajās: tās visas būs nosacītas izmaiņas, pēc mūsu nosacījumiem. Mēs varam arī meklēt pārveidošanās pieredzi, kas nāk kā bauda, apmierinot mūsu vajadzību izskatīties un justies noteiktā veidā, lai nogādātu mūs pie konkrēta mērķa. Bet ikvienam un jebkuram aizspriedumam uzskatos jābūt apstrīdētam tieši tagad, un gatavam, ka tas tiek aizslaucīts jebkurā brīdī, lai radītu vietu veselai jaunas pakāpes pieredzei, par kuru mēs varam tikai nojaust, kamēr tā vēl nav pienākusi.
Šis ir revolucionārs laiks, par to nav jāšaubās. Vecās koncepcijas un gaidas tiks sagrautas, vienalga, lai cik arī svētas tās varbūt mums ir bijušas. Dzīve nemaz nav tas, ko mēs domājam, nedz arī mēs paši. Dzīvības spēks pats sevi ceļ, lai uzņemtos kontroli pār mūsu dzīvēm, neuzskatot neko par aizliegtu, un neskatoties uz to, ko mēs domājam, ka tam ‘jānotiek’ tagad.
Un tik revolucionāra Gara laikā, kā atzīst Tomass Mertons, Mīlestība vienīgā ir vitāli svarīgais sabiedrotais, tas ir ‘vienīgais spēks, kurš spējīgs producēt kaut ko jaunu’. Jo ja mēs nevaram nolīdzināt sava ego stūrus, lai atvērtos radikāli jaunai perspektīvai, vai arī nevaram apskaut dēmonus sevī un citos – nekas nemainīsies. Viss, ko mēs varējām – tikai pārkraut tos pašus vecos elementus, uzskatot, ka mēs formējam ko jaunu.
Tie laiki vairs neatgriezīsies. Tagad būs citi laiki ar citu virzību, ar atšķirīgu kārtību un rezonansi, lai palīdzētu mums izsisties cauri mūsu psihes iestrēgušajiem aspektiem, un šī īpašā iespēja ir reta un vērtīga. Ja mēs varam atvērt sevi šai enerģijai, un nolemt pieļaut izmaiņām būt tādām, kādas nepieciešamas, nevis tādām, kādas mēs iedomājamies, ka tām jābūt – mēs varēsim pamanīt, ka Atmoda ir daudz spēcīgāka, nekā mēs varējām iedomāties, ka mēs varētu kādreiz iedomāties. Tanī būs ietverta pilnīgi jauna esības kārtība, kur nav runas par personīgu laimi, personīgu baudu, vai dzīves dzīvošanu, kā tik kurš vēlas. Tā vietā Atmoda paveras mums tagad, kā atnākošā Ūdensvīra laikmeta pati esence, kas prasa, lai mēs dzīvojam radikālas uzticēšanās apstākļos, atzīstot, ka tas, par ko mēs varam sapņot – patiesībā ir ļoti maz priekš šiem laikiem, un ja mēs vēlamies kaut ko no visas savas Sirds – tad mūsu Sirds ir jāpaplašina vēl aiz tā robežām.
Vienalga, lai kādi arī būtu mūsu uzskati par transformācijām un Atmodu – Kardinālais Krusts nes jaunu Sākumu, metot izaicinājumu visiem jēdzieniem, atgādinot mums, ka zināšana ierobežo iespējas, un ka ticēšana piedod formu visumam, kuru mēs tā pa īstam pat neesam vēl sākuši izprast.
Sarah Varcas
