svētdiena, 2014. gada 27. aprīlis

Tuvojamies Saules aptumsumam

Tuvojamies Saules aptumsumam
26.04.2014 … publicējusi Sarah Varcas
http://spiritlibrary.com/sarah-varcas/26
No angļu/krievu valodas tulkoja Maija Čepule …
---------------------------------------------------------


Rainers Rilke jau visu ir pateicis ...

Patreizējā laika sprīdī līdz Saules aptumsumam 29.04.2014 (9:03:24 pēc Latvijas laika) mums ir iespēja ievilkt elpu un varbūt pat atslābināties nedaudz, ja vien mēs to izvēlamies! Tikko kā sasniegsim aptumsumu, tā mums būs noteiktus lēmumus un noteiktas patiesības jāpieņem, taču patreiz ir brīdis, lai patiešām SAJUSTU to, kas priekš mums ir noticis ne tikai šīs aizvadītās intensīvās nedēļas laikā, bet arī šo dažu pēdējo mēnešu laikā, kad Lielais kardinālais Krusts veidojās.

Es lietoju terminu SAJUST – speciāli, un ļoti pārdomāti – jo tieši SAJUŠANA ir šī laika būtiskā nepieciešamība (nevis ko mēs par to domājam vai uzskatām), kam ir ārkārtēja nozīme tieši tagad. Dažkārt mēs varam iedomāties, ka ‘sajūtam’ kaut ko, bet faktiski – tikai domās to apsveram, un nākam klajā ar teorijām, idejām, koncepcijām un uzskatiem par to. Tas viss, neatkarīgi no tā, cik cēli tas arī neizskatītos – kalpo, lai atdalītu mūs no Savas Tiešās Pieredzes, ko varam gūt tikai ŠOBRĪD, un šī Tiešā Pieredze ir – MĒS PAŠI, MŪSU DZĪVE,  VISS AP MUMS, kas ir šī laika pati esence. Vēl vairāk – mums ir jābūt patiešām un pilnībā KLĀTESOŠIEM, APZINOŠIEM ar katru savu elpas vilcienu, kas ienāk un iziet no mūsu ķermeņa, ar gaisu kas skar mūsu ādu, ienesot mūsu galvā domas,  ar emociju uzplūdiem un noplakšanu – lai daudz dziļāk mēs varētu nonākt pie atziņas par šī spēkpilnā laika patiesajām, pašām visdziļākajām Patiesībām.

Šīs Patiesības, šīs dziļās,  Paliekošās Patiesības, tās nav tās, ko var ietērpt vārdos, kas izrunāti no prāta, lai pēc tam ielaistu tos Sirdī, kad no teiktā cenšamies sazīmēt to, ko varam tikai katrs PATS uzzināt caur katru sava ķermeņa šūniņu, caur katru savas Sirds pukstu. Mēs NEVARAM to ar prātu, ar jēdzieniem, ar saprašanu aptvert – vienalga, lai cik ass mūsu prāts arī nebūtu. Tādēļ ka šīs Patiesības nenāk no prāta. Prātam nepieciešams atvēlēt – viņam pienākošos likumīgo vietu kopā ar citām nosacītām lietām. Šīs Patiesības ir spēkā ārpus visa tā, kas mums izliekas tik stabils un reāls mūsu pasaulē. Tās met katru lietu pret stāvām klintīm, lai atspoguļotu mums atpakaļ to lietu īslaicīgo dabu, kuras mēs uzdrīkstamies nosaukt par ‘savējām’. Jo šeit nav nekādu īpašumu, nav nekādu īpašumtiesību šinīs Patiesībās. Domas ir tikai domas. Emocijas ir tikai emocijas. Identitāte pārvēršas par kaut ko tādu, ko mēs varam ņemt un pārmainīt, ja vēlamies – kad un kā vien vajadzīgs. Un vajadzību paliek arvien mazāk un mazāk, un arvien vairāk mēs sākam uzturēties šinī mierīgajā Paliekošajā.

Un tomēr – šeit mēs esam kā humānas būtnes, ar savu saspringto dzīvi, stresa, cīniņu un rosības pilnu. Kā lai mēs jebkad sasniedzam šo Mierīguma un Vieduma vietu, kad mums ir tik daudz kas jāpiedzīvo katru mīļu dieniņu?!  Nākamās dažas dienas dos mums labu iespēju šo vietu atrast, un tas nemaz nebūs tik grūti, kā bijām domājuši (Tas varētu būt lielisks piemērs tam, ka mūsu domas bieži vien strādā pret mums!). Jā, enerģijas joprojām ir intensīvas, un notiek pastāvīgas izmaiņas mūsos un mums visapkārt, bet vai varētu būt vēl labāks laiks par šo, lai būtu mēs pilnībā Klātesoši, cik vien tas iespējams? Pārkāpt no Domāšanas uz APZINĀŠANOS. Ieraudzīt pasauli nevis caur prāta acīm, bet skatīt to CAUR SIRDI, kas zina BEZ domāšanas to, ko nav iespējams izteikt vārdos, prāta apmierināšanai, bet ko tik un tā viņa NEŠAUBĪGI ZINA.

Kad dzīve piepildīta ar neatliekamām lietām, kad ir tik daudz adresātu, tik daudz apstrādājamas informācijas, uz ko nepieciešama tūlītēja atbilde, mēs tomēr bez pūlēm varam sasniegt Dziļāko Patiesību, kas atrodama visu lietu pamatā, Patiesību, kuru mans mīļākais dzejnieks Rainers Marija Rilke ir izteicis šādos vārdodos:

Mēs slīpēti, burzīti tiekam.

Taču laika ritējums to

Tikai kā nieku uztver,

Vienmēr pārejošu.

Viss steidzīgais

Drīzi vien pārgājis būs;

Lai paliekošais

Varētu svētīt mūs.

Ak zēni, drosmi krājiet

Ne jau ātrumam,

Ne jau lidojumam.

MIERĀ IR VISS:

Tumsa un Gaišums,

Ziedi un Zinības.

Es nevarētu labāk pateikt!

Lai mums visiem mierpilna nedēļas nogale.

Sarah Varcas

_________________

P.S. no Maijas:

 gribējās sameklēt šī Rilkes soneta orģinālu vāciski ...

Te nu tas ir …


Wir sind die Treibenden.
 Aber den Schritt der Zeit,
 nehmt ihn als Kleinigkeit
 im immer Bleibenden.



Alles das Eilende
 wird schon vorüber sein ;
 denn das Verweilende
 erst weiht uns ein.



Knaben, o werft den Mut
 nicht in die Schnelligkeit,
 nicht in den Flugversuch.




Alles ist ausgeruht :
 Dunkel und Helligkeit,
 Blume und Buch.



Sonets publicēts: http://www.sternenfall.de/Rilke--Die_Son

http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5341490