Ej laukā, satiec pazīstamos, aizbrauc pie ūdeņiem, izbrauc ar riteni, iespējami, sāc skriet, ja esi spējīgs, pavēro Dabu, uzsmaidi Saulei, izkusties kārtīgi, izlēkājies, apmet kūleni, uztaisiet skriešanas sacensības ar draugiem, atgriez veselīgu sārtumu vaigos, smaidi iekšēji un smaidi ārēji, dzīve var kļūt bezgala skaista, ja neieciklējies uz to, kā Tev nav, taču padomājot un pasakot “paldies” par to, ka Tev ir iespēja redzēt sauli, just vēju, staigāt un mest kūleņus. Pārējais kārtosies tikai un vienīgi atkarībā no paša attieksmes un tā, ko dzīvei jautā!
-Sieviete - radošais pirmssākums
Fiziskā slodze
Pārmaiņu laikā, arvien vairāk saskaramies ar to, ka reizēm ir grūti, reizēm viegli. Sākas garastāvokļu svārstības un noskaņojums var mainīties ik pa trim līdz piecām minūtēm, daudzas sievietes saskarās ar to, ka kājas/ rokas vienmēr ir aukstas un uz vakara pusi, vai arī visu dienu, piedzīvo drebuļu viļņus pār ķermeni.
Ko tas nozīmē- ķermenis pats sev dabiskā un ērtā veidā pārkārtojās uz jaunajām frekvencēm, pie kam, bez cilvēka prāta dalības.
Dāmas, kad ir auksti un ir drebuļi, tad iekšēji nostabilizējieties, nostājieties uz abām kājām un caur ieelpām/izelpām nostabilizējieties. Tad enerģijas vieglāk ienāks ķermenī un pašsajūta būs labāka.
Bija jautājums par fizisko slodzi. Tad nu pēc manas interpretācijas fiziskā slodze ir ķermeņa uzturēšana fiziski labā stāvoklī, pie kam ne tikai tā, ka tagad trenēties līdz esi uzkačājies līdz līmenim, fiziskā slodze var būt arī pavisam citāda, tas ir spēcīgs Gars, kurš tiecās uz sev nolikto mērķi, caur kuru tiek trenēta apziņas koncetrācija uz kādu konkrētu momentu.
Ja cilvēki būtu saprātīgāki un zinātu nozīmi vārdiem “apziņas koncentrācija”, tad mums būtu spēcīgāka sabiedrība, taču- kuram gan tas rūp?
Kā, piemēram, es neesmu skrējēja. Pilnīgi un noteikti. Ja man liktu skriet- es vienkārši atdotu galus.
Piespiedu kārtā, protams, skrietu, taču es vienkārši skriešanas mākslu nu nekādi nespēju apgūt. Tāpēc mana alternatīva ir riteņbraukšana.
Agrāk tie bija 10- 20 km no rīta un tikpat vakarā.
Šobrīd tie jau ir 35-60 km vienā braucienā, kas ir dienas pirmajā daļā vai pretēji- vakarpusē. Riteņbraukšanas maģija ir rakstura rūdīšana, jo vairāk brauc un jo vairāk sevi izaicini izbraukt pa maršrutiem, kas ikdienā nav zināmi, jo lielāku gandarījumu iespējams gūt.
Piemēram, izbraukt no mājas un braukt tur, kur acis rāda. Un braukt tik ilgi līdz nav iestājusies pirmā noguruma sajūta, pārlaužot to, pārlauzt sevī barjeras un balsis, kas saka, ka “nu jau gana” vai “kam Tu ko pierādi”, vai “sākumā jau nevajag sevi pārslogot”. Šādas domas ir lauzējas, pēc kurām tiek iekšējais čīkstulis apklusināts, viņam nedrīkst ļauties, tā aug raksturs un tā veidojās spēcīga nostāja, un tikai tā ir iespējams paplašināt savas iespēju robežas, tāpēc jo trakāk, jo vairāk iemācies pārvaldīt savu iekšējo čīkstuli, ar laiku attopoties, ka viņš vispār ir “muti aizvēris” un vairs nav sevis žēlošanas, un sāk pavērties jauns skats uz savām “iekšējām pērlēm”, kā arī saproti, ka barjeru un ierobežojumu nav, tas ir tikai izdomājums.
Viens no maniem uzstādījumiem ir tāds, ka nav atļauts brauk mazāk, kā pusstundu, jo tikai tad sāk atbrīvoties enerģētiskais lauks un pirmā pusstunda ir tāds aktīvāks brauciena laiks, tajā laikā ir tāda kā iesildīšanās, kurā caur fizisku darbību tiec vaļā no tā, kas uz Tevi sakrāts, salikts, kā arī caur elpošanu notiek attīrīšanās.
Pēcāk jau sākas sinhronizācija, vēl pēcāk sākas īstais darbs ar sevi. Šajā laikā jāsāk ieiet tādā kā transa stadijā un var iet uz Augšu, uz Pirmsākumu un sākt jautāt izpratni tam, kā notiek lietas Tavā dzīvē. Šāds labs pāris stundu darbs nedēļā ar sevi lieliski atmaksājās pēcāk.
Pastaigas arī ir vērtīgas, taču noderīgas viņas ir, ja pastaiga ir kalnaina vide, kurā notiek kāpelēšana augšā/ lejā, kur sirds darbība izmainās, kur elpa izmainās. Mierīgas un rāmas pastaigas stabilizē, taču tikai stabilizē. Ja ir vēlme kaut ko savā dzīvē mainīt, tad iesaku pakustēties aktīvāk, tā ka fiziskā slodzīte ir jūtama un iesvīdums ar’ uzrodās.
Kas ir svarīgi pēc fiziskās slodzes?
Izstaipīties un nomazgāties- atbrīvoties no liekās enerģijas un nostiprināt labās sajūtas.
Jebkurā gadījumā, jebkura fiziskā slodze, kura izmaina pulsu un kuru veic p
riekš sevis, nespiežot sev to darīt, taču reāli sajūtot, ka tas sniegs Tavā dzīvē uzlabojumu- ir svētīgi.
Par sporta zālēm- nu atklāti runājot, visiem pēc 30 min aktivitātēm lauki sāk tīrīties, padomājiet paši, kā ir ja zāle ir pilna un ja visi neapzināti iet uz zāli atstāt savus “sū” un slikto pašsajūtu tur? Baudījums zemajām enerģijām.
Fiziskā slodze ir priekš sevis, savas pašsajūtas uzlabošanai, savas enerģijas nostiprināšanai.
Tuvojās Lieldienas un es gribētu ieteikt ikvienam izkustēties pa šīm brīvdienām! Nevis sēdēt un piestumt kuņģi līdz nemaņai un kultivēt baznīcas sistēmu, taču padomāt par to, kas ir īstās vērtības.
Manā ģimenē šie svētki tiks pavadīti aktīvi - ar riteņbraucieniem , pārgājieniem un aktivitātēm, bez ēdiena kulta un viltus vērtību kultivēšanas pasākumiem.
Parocieties interneta un uzziniet īsto Lieldienu nozīmi, fakti iespējami liks kaut ko pārdomāt.
Vispār cilvēki ir jautras radības- uz Ziemassvētkiem tikai meklē visiem dāvanas, pārslogo gremošanas traktu līdz ārprātam, jo tie taču ir Jēzus dzimšanas svētki un Lieldienās , kad ir Jēzus augšāmcelšanās, piekopj atkal ēšanas tradīcijas un dažādas izdarības, kam īsti jēgu nezin- ticējumi tā saka un ko tur lieki iespringt vai tie darbojās vai nē.
Vai tam Jēzum no tā paliek labāk, ka mums vēderi pilni un mēs piekopjam vienas un tās pašas tradīcijas no gada uz gadu?
Dzīve ir evolūcija, attīstība. Tu ienāc dzimtā, kādu izaugsmi Tu nes savai dzimtai, kas Tavā dzīvē ir uzlabojies, teiksim, kopš vecmāmiņu laikiem, tas ir, ko Tu dari citādāk, kā Tu uztver dzīvi un cik tālu esi ticis, cik ļoti esi audzis?
Padomā par vērtībām, padomā par savām tradīcijām, padomā par veselības un fiziskā ķermeņa uzlabošanas veidiem, padomā cik ļoti Tu piekop ēšanas un ēdiena kultu, padomā par to, kas Tev ir evolūcija, un padomā par to, ka dzīve ir kas vairāk, taču uzzināt to ir iespējams sākot strādāt pa īstam ar sevi, nevis tikai lasot kaudzi literatūras, kas tikai stāsta par to, kas ir pareizi un kas nav.
Kā redzi- Dievs nestaigā pa Zemes virsu un nebaksta Tevi aiz auss- “Ak, Tu palaidni, tā kā Tu tagad dari, tas nav pareizi!”
Viņš Tev ir uzticējies, un Tu esi pats par sevi šeit, tad arī paskaties sevī iekšā uz savu patiesību.
Tu bieži vien pats ar savām domām radi pēcreakciju, kā rezultātā saņem pa pakaļu. Un tad ir teksti-“Redz, kā Dievs man mācības dod!”
Cik amizanti un interesanti šādus tekstus klausīties- vienā brīdi redz ne miņas, ne ziņas no Dieva un otrā- redz, kāds viņš bargs, kā viņš Tevi māca. Jautri, ne? Tieši tāpat, ka cilvēkiem vispār NAV filtrs tajā, ko tie runā- visu pēc kārtas, pofig, ko saka, galvenais, ka runā.
Drīzāk visas literatūras vietā, ar kuru sevi “zombē”, iemācies un atrodi ceļu pie Dieva, komunicē pats ar viņu- tas ir labākais veids, kā tad to dzīvi izprast tieši tā, kā Tev viņa ir jāizprot. Nevis sveši teksti, kur sveši cilvēki bieži vien murgo un tādus brīnumus sastāsta, ka lasot mati ceļas stāvus. Un cilvēki tam tic.
Mēs visi esam radināti akli sekot visam. Nav spējas ar kritisku aci izprast realitāti.
Kristietība sen zaudējusi Spēku, sen jau Pasaule ir mainījusies un sen jau par to, ka cilvēks meklē savu Radītāju, tam vairs neviens neko nedarīs- nekādas pakāršanas, nekādas vajāšanas, nekādas agresijas, nekā.
Pasaule ir izmainījusies!
Ej laukā, satiec pazīstamos, aizbrauc pie ūdeņiem, izbrauc ar riteni, iespējami, sāc skriet, ja esi spējīgs, pavēro Dabu, uzsmaidi Saulei, izkusties kārtīgi, izlēkājies, apmet kūleni, uztaisiet skriešanas sacensības ar draugiem, atgriez veselīgu sārtumu vaigos, smaidi iekšēji un smaidi ārēji, dzīve var kļūt bezgala skaista, ja neieciklējies uz to, kā Tev nav, taču padomājot un pasakot “paldies” par to, ka Tev ir iespēja redzēt sauli, just vēju, staigāt un mest kūleņus. Pārējais kārtosies tikai un vienīgi atkarībā no paša attieksmes un tā, ko dzīvei jautā!
Darbs ar Sevi
www.facebook.com
