piektdiena, 2014. gada 18. aprīlis

Limfa- cilvēka limfātiskā sistēma

 

 Limfātiskā sistēma ir viena no pašām sarežģītākajām un svarīgākajām cilvēka organisma sistēmām, par kuru mediķi zina vismazāk. Tas attiecas ne tikai uz ģimenes ārstiem, bet arī uz augstu kvalificētiem, šauri specializētiem ārstiem.
 Limfātiskā sistēma, ko arī sauc par ‘’balto dzīvības upi, izvada no organisma baktēriju, sēnīšu un citu parazītu līķīšus un to darbības rezultātā, radušos toksīnus un indes un ne tikai. Zinātnieki ir konstatējuši, ka 83% no visām indēm un toksīniem atrodas starp šūnu šķidrumā – limfā, kura daudzums ir vairāki desmitu kilogramu un starpšūnu šķidruma stāvokli var ātri un vienkārši novērtēt pašam ar siekalu testu izmērot pH līmeni ar speciālo papīra strēmeli (lakmusa papīrīti), paturot to dažas sekundes mutē. Tieši limfātiskā sistēma atbild par imunitāti, bet imunitāte ir spēja dzīvot.

 Limfātiskai sistēmai nav atsevišķa sūkņa (sirds). Limfas plūsmu nodrošina ap limfvadu esošie muskuļi, kuriem saraujoties, limfa tiek virzīta uz augšu, bet atpakaļ to nelaiž vārsti, ja ilgi sēžat pie datora vai televizora, nekāda limfas kustība nenotiek un nenotiek arī toksīnu izvade.

 Limfa pa limfvadiem vienmēr virzās no apakšas uz augšu (no pirkstu galiem līdz centrālajam  limfvadam krūtīs), atpakaļ plūst tai neļauj vārsti. Kā jums veic masāžu? Ja tas notiek no augšas uz leju, pretēji limfas kustības virzienam, tiek sagrauta limfas atteces sistēma un iznīcināti limfmezglos mītošie leikocīti, tāpēc masāža jāveic no roku, kāju pirkstiem uz augšu, pa muguru no apakšas uz augšu.

 Limfātiskā sistēma ir kā baseins. Pa vienu   cauruli ūdens tiek pievadīts, pa otru aizvadīts, bet pašam ūdenim baseinā, jāpaliek ideāli tīram. Kā notiek limfas attīrīšanās? Limfa attīrās ejot cauri limfmezgliem. Katram limfmezglam ir 10 ieejas un tikai viena izeja. Limfmezglos dzīvo T- limfocīti, makrofāgi, kas patrulē apkārtējos audus, cīnoties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, parazītiem. Jā viņi ar tiem sastopas, tad tos apēd un nogādā limfmezglā. Limfmezglā tas viss tiek sadalīts, pārstrādāts un tas viss ir jāizvada no organisma visdrīzākajā laikā ārā. Kādi tad ir limfas izvadceļi? Tā kā limfa tek no apakšas uz augšu, pirmais izvadceļš ir sievietēm vagīna un vīriešiem uratra. Izdalījumi no vagīnas un uratras liecina ka organismā ir iekļuvuši nelūgti ‘’viesi’’, kurus nonāvējuši leikocīti. Piemēram, sievietēm pienēde, tā ir organisma izdalītā, nonāvētā sēnīte, bet nav jēgas cīnīties ar beigtu sēnīti, jācīnās ar to, kas ir dzīva un dzīvo organismā audos. Otrslimfas izvadceļš ir zarnu trakts, kurā atrodas desmitiem tūkstošu sīku limfmezglu, caur kuriem tiek izdalīts milzīgs daudzums toksīnu. 
Trešais izvadceļš ir sviedru dziedzeri, jo īpaši tie, kas atrodas padušu ieplakās. Cilvēkam ir jāsvīst, bet ko darām mēs. Pareizi! Lietojam dezodarantus. un kur paliek indes? Vistuvākajā piena dziedzerī. Tā rodas mastopātijas, piesārņojos piena dziedzera limfātiskais baseins. Nekad nelietojiet dezodorantus ar 24 stundu iedarbību.
Ceturtais izvadceļš ir deguns. No deguna tek puņķi – beigti leikocīti, baktērijas. Sēnīte caur degunu nekad netiks izdalīta, to limfātiskā sistēma izvadīs caur ādu. Piektais izvadceļš ir mandeles – angīnas. Streptokoks vienmēr nāk caur mandelēm. Sestais izvadceļš – balsene. Hronisks laringīts vai faringīts – cilvēkiem ar šīm diagnozēm ir hroniska sēnīšu infekcija vai streptakoks. Septītaisizvadceļš – traheja (trahejīti).

Jūs moka klepus. Astotais. Bronhi – bronhīti.  Devītais – plaušu karsoņi, astma. Kas ir plaušu karsonis) to izraisa limfmezglu nosprostošanās ar baktērijām un sēnītēm. Bronhiālā astma nav alerģiska pataloģija, to izraisa bronhu dziļo limfmezglu nosprostošanās ar sēnītēm un baktērijām. Kas ir neirodermīts, psoriāze? Tā ir pilnīga limfmezglu necaurlaidība, ko izraisījusi sēnīte. Tā tos ir burtiski ‘’sacementējusi’’, tādēļ āda atver ‘’avārijas’’ izejas ap locītavām un vietās, kur visvairāk koncentrēti limfvadu izvadi.

 Limfa virzās no apakšas uz augšu, izejot cauri limfmezgliem nonāk galvā. Galvā nav limfvadu, tur ir limfas ‘’ezeri’’, no kuriem limfa plūst uz leju, nonāk venozajā asinsritē un sajaucas ar asinīm.

 Jums pietūkst locītavas? Liekas savādi, kas tad te var tūkt. Locītava sastāv no tieviem kauliem ar gludu virsmu un apkārt locītavas somiņa. Izrādās aiz locītavas atrodas liels limfmezgls un, ja to nobloķē baktērijas, piemēram, beta hemolītiskais streptokoks, rodas artrīts (reimatoīdais artrīts), infekciozi alerģiskais poliartrīts – ja skartas daudzas locītavas. Ko parasti mēs darām? Sildām, smērējam dažādas ziedes, lietojam dažādus hormonus. Vai palīdz? Nē. Jo ir piesārņota limfa. Tāpēc ir jātīra limfa.

 Ja limfmezgli ir bloķēti, sākas sēnīšu, baktēriju, toksīnu izvade caur ādu. Uz ādas parādās dažādi izsitumi un dermatologs liek mums šādas diagnozes: ekzēma, neirodermīts, psoriāze, dermatīts, diatēze. To raksturs atkarīgs no tā, kas dzīvo limfmezglos. Visbiežāk tur atrod sēnītes (dzīvo limfā, tiek izvadītas caur ādu). Ārstējot sēnīšu izraisītus bojājumus ar ziedēm, nekas nebūs līdzēts, jo to attīstības process notiek organismā iekšienē – audos. Dermatologi mūs ārstē no pavisam citas puses, neskarot galveno iemeslu – piesārņotu limfu.
 Ja sirds ir pārgurusi un nespēj pārsūknēt asinis, tad kājās aizkavējas nevis asinis, bet limfa. Roku  uztūkums ir saistīts ar padušu limfu necaurlaidību, pietūkuši acu plakstiņi, norāda ka ir bloķēti sejas un žokļu limfmezgli, tas netieši norāda uz nieru darbības traucējumiem. Mēles aplipums, smaka no mutes, tūskas, bieža saaukstēšanās, iesnas un klepus, asa sviedru smaka, nepatīkams ķermeņa aromāts – tas viss liecina par limfas piesārņojumu. Kam ir ienācis prātā patīrīt savu  limfātisko sistēmu. Zobus mēs tīrām rītos un vakaros, bet smaka no mutes ir un paliek. Daži uzskata, ka šī smaka saistīta ar disbakteriozi zarnu traktā, bet faktiski tas ir saistīts ar limfas piesārņojumu un smakas avots ir mirušu mikroorganismu kapsēta pie mēles saknes, kur ir limfas izvadi.

 Kas bojā limfātisko sistēmu?
 Ieskatīsimies kaut vai ikdienā parasta fastfood tipa ēdināšanas vietā, ko tur piedāvā. Populārākie ēdieni, piemēram ceptie kartupeļi, kečups, salāti no marinētiem dārzeņiem ar majonēzi un sula no eksotiskiem augļiem. Dabā šādi produkti ļoti ātri bojājas. Nomizotie kartupeļi melnē, tomātu biezenis rūgst, sakultas olas ar piena pulveri ātri vien smakos, dārzeņi bojāsies un sula rūgs. Taču tas nenotiek. Tas liecina par antioksidantu un konservantu spēcīgu ietekmi. Kāds te sakars ari limfātisko sistēmu? Pirmo triecienu saņem tieši šī sistēma, jo tā ir ļoti jūtīga uz uzturu. Limfā ir milzīgs daudzums fermentu, sevišķi limfmezglos. Tie iznīcina strutas, baktērijas un vīrusus. E-vielas stipri traucē fermentiem veikt šo nozīmīgo funkciju. Nomācot limfocītus, kas darbojas uz fermentu bāzes, nenotiek strutu noārdīšana un veidojas bakteriāla rakstura izsitumi uz ādas. Pavājinās cīņa ar sēnītēm un var parādīties, piemēram, blaugznas, piena sēnīte utt. Turpinot tālāk lietot šādu ‘’uzturu’’ var nonākt līdz dziļākai organisma aizsardzības funkcijas vājināšanai - cīņas pārtraukšana ar vīrusiem.

 Limfātiskā sistēma ir ļoti jūtīga ne tikai pret uzturu, arī pret aukstumu. Ierasts dzirdēt, sapūta vējš – auss sāka sāpēt, iedzēru aukstu limonādi vai pienu - kakls sāka sāpēt, bija caurvējš – saaukstējos utt. Pareizāk būtu teikt - pazeminājās temperatūra limfmezglos par 2 -30C, limfas plūsma pa kapilāriem samazinājās 2 – 3 reizes. Leikocīti, kas katru sekundi iznīcina baktērijas, nenokļuva tiem paredzētajās vietās un radās iespēja savairoties baktērijām. Lai lokalizētu šo infekcijas perēkli, organisms bija spiests mobilizēt imūnsistēmu un pacelt ķermeņa temperatūru.

 Temperatūra ir spēcīga organisma aizsarg reakcija un, ja ierosinātājs ir nopietns, tai jāpaceļas līdz 38.0C. Pie šādas temperatūras asinis ir siltumu necaurlaidīgas. Cilvēks nesvīst un neatdot siltumu. Tas ir imunitātes punkts, kad strauji sāk vairoties, jeb dublicēties leikocīti. Tiem jāsavairojas milzīgos daudzumos. Viss, kas tek no deguna faktiski, ir mirušie leikocīti, baktērijas un mikrobi. Tā ir organisma dabiskā attīrīšanās un mākslīgā šo procesu bremzēšana ar medikamentiem nelīdzēs. Medikamenti limfu tikai vēl vairāk piesārņos.
 
Kā attīrīt limfu? Ir zinātniski izstrādāta cilvēka limfātiskās sistēmas attīrīšanas programma. Tās būtība ir šāda. Visas mūsu organisma šūniņas dzīvo starpšūnu šķidrumā, kurš vienlaicīgi ir gan ēdamistaba, gan tualete. Limfā ir gialuronskābes, kas varbūt gēla (kā biezs ķīselis) vai arī šķidrā konsistencē. To ietekmē temperatūra. Pirtī saunā sakarsējoties, limfa sašķidrinās un sākās svīšana, tāpēc vismaz reizi nedēļā ejiet pirtī, bet labi limfa tecētu, nevajag vairāk par 60.0C Lai piespiestu limfu kustēties, var izmantot arī limfu stimulatorus, piemēram Licorice Root( lakricas sakne), vēl ir pieejams jauns produkts LimFlov( limfvadiem un asinsvadiem). Kad esam iedzēruši tableti, limfa sašķidrinās un tiek virzīta uz izeju. Šo procesu sauc par limfas stimulāciju un to veic tukšā dūšā. Limfa virzās uz izeju (uz ādu, zarnu traktu). Ja šajā laikā nonāk arī sorbents (aktīvā ogle vai kāds cits, piemēram Brūnaļģe( Kelp)), notiek toksisko savienojumu saistīšana (absorbcija). Pēc sorbenta iedzeršanas vismaz stundu nedrīkst ēst. Limfas attīrīšana var ilgt vienu dienu vai pat veselu mēnesi. Limfa jātīra pēc ķīmijas terapijas, pēc rentgena, pēc antibiotiķu kursa, pēc smagas slimības u.c. Diemžēl reizē ar limfu tiek saistīti un izvadīti mikro un makro elementi, vitamīni, tādēļ pēc limfas tīrīšanas organisms ir jāpabaro ar tiem. Ļoti ieteicamas Selēns+E, Omega-3/60 (lašu, zušu, haizivju). Vēl Avicenna laikos teica: vispirms attīries, gavē, padzer ūdeni un nomierinies. Ja tas viss nelīdz, tad ej pie ārsta. Ja ievērosiet fāzes pirmo daļu (attīrīsi limfu un zarnu traktu), tad pie ārsta nebūs jāiet. Tā jūs palīdzēsiet ārstiem, atbrīvojot viņus no bezjēdzīga darba.

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par attīrīšanos, jautājiet, centīšos atbildēt.

Maija Druvmale