Melodijas Bītijas grāmata Pārtraukt līdzatkarību

 Melodijas Bītijas grāmata Pārtraukt līdzatkarību

 

 

 

 [DOC]

partraukt_lidzatkaribu_visa_gramata - WordPress.com

 

 

 

Melodija Bītija "PĀRTRAUKT LĪDZATKARĪBU. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām". Rīga, 2008

Šī grāmata nav par to, kā jūs varat palīdzēt savam alkoholiķim (atkarīgajam no azartspēlēm, atkarīgajam no pārtikas, darbaholiķim, atkarīgajam no seksuālām attiecībām, krimināli sodītam cilvēkam, dumpinieciskam pusaudzim, neirotiskam pacientam, cita veida līdzatkarīgajam vai kādam ar jebkuru no iepriekš uzskaitīto lietu kombināciju). Šī grāmata ir par jūsu nozīmīgāko un iespējams visvairāk novārtā pamesto pienākumu: parūpēties pašam par sevi. Šī grāmata ir par to, ko jūs varat darīt, lai sāktu justies labāk.

 

http://www.esibrivs.lv/lv/lidzatkariba/lidzatkariga_raksturojums

 

Līdzatkarīgā raksturojums

Darbības, kuras līdzatkarīgie bieži vien veic:
Rūpes:

·         domāt un justies atbildīgi par citiem cilvēkiem – par citu cilvēku jūtām, domām, darbībām, izvēlēm, vēlmēm, vajadzībām, labklājību, trūkumu un likteni kopumā;

·         justies bažīgi, līdzjūtīgi un vainīgi, kad citiem cilvēkiem ir problēmas;

·         justies spiesti – gandrīz piespiesti – palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņa problēmu, dodot nelūgtus padomus, ģenerējot milzum daudz ieteikumu, vai palīdzēt tikt galā ar jūtu uzplūdiem;

·         justies dusmīgu, kad viņu palīdzība nav efektīva;

·         vienmēr būt gataviem uzklausīt citu cilvēku vajadzības;

·         brīnīties, kāpēc gan citi tāpat neizturas pret viņiem;

·         pieķert sevi, sakot „jā”, kad patiesībā viņi domā „nē”, darot darbības, kuras viņi patiesībā nevēlas darīt, darot vairāk, nekā viņiem pienāktos, darot darbības, kuras citi cilvēki ir spējīgi paveikt paši;

·         var nezināt, ko viņi vēlas vai kas viņiem ir nepieciešams, vai arī, ja zina, var stāstīt sev, ka viņu vēlmes un vajadzības nav svarīgas;

·         censties iepriecināt citus, tā vietā, lai iepriecinātu sevi;

·         var pieķert, ka daudzreiz vieglāk just un paust dusmas par netaisnību, kas ir piemeklējusi citus, nekā par netaisnību, kas attiecas uz viņiem pašiem;

·         justies drošāk dodot;

·         justies nedroši un vainīgi, ja kāds dod viņiem;

·         justies skumdināti, ka visa viņu dzīve paiet, dodot kaut ko citiem cilvēkiem, kamēr nav neviena, kurš dotu kaut ko viņam;

·         var pamanīt, ka izjūt piesaisti trūcīgiem cilvēkiem;

·         justies garlaikoti, tukši un nevērtīgi, ja viņu dzīvē nav krīzes, problēmas, ko risināt, vai kāda, kam palīdzēt;

·         pilnībā nodoties rutīnai, uzņemoties atbildību par kādu un palīdzot kādam;

·         pārlieku visu uzņemties uz sevi;

·         justies nomocīti un nomākti;

·         dziļi sirdī ticēt, ka citi cilvēki ir kaut kādā veidā atbildīgi par viņiem;

·         vainot citus par nepatikšanām, kurās līdzatkarīgais nokļuvis;

·         teikt, ka citi cilvēki ir tie, kuru dēļ līdzatkarīgais jūtas tā, kā viņš jūtas;

·         ticēt, ka citi cilvēki viņu padarīs traku;

·         justies dusmīgi, nomocīti, nenovērtēti un izmantoti;

·         pamanīt, ka citi cilvēki ir neiecietīgi vai dusmīgi uz viņiem par visām iepriekš aprakstītajām iezīmēm.

Zems pašvērtējums
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

·         nākt no ģimenēm, kurās emocijas tiek paustas nepamatoti spēcīgi, tiek apspiestas vai arī tiek izrādītas nepieņemamā veidā;

·         noliegt to, ka viņu ģimenes bijušas vētrainas, apspiestas vai disfunkcionālas;

·         it visā vainot sevi;

·         urdīt sev par pilnīgi visu, tais skaitā par savu domāšanas, jušanas, skatīšanās, rīcības un uzvedības veidu;

·         kļūt dusmīgiem, nostāties aizsardzības pozā, būt paštaisniem un sašutušiem, kad kāds vaino vai kritizē līdzatkarīgo – kaut kas, ko līdzatkarīgais regulāri dara pats;

·         noraidīt uzslavas un balvas;

·         justies nomāktiem, ja nav uzslavu un balvu (trieciens par zaudējumu);

·         justies atšķirīgiem no visas pārējās pasaules;

·         domāt, ka viņi nav pietiekami labi;

·         justies vainīgiem par to, ka viņi tērē naudu savām vajadzībām un piedalās nekam nevajadzīgās izpriecās;

·         uztvert lietas personīgi;

·         ir bijušas seksuālas, fiziskas vai emocionālas vardarbības, nevērības, nodevības vai alkoholisma upuri;

·         justies kā upuriem;

·         stāstīt sev, ka nespēj neko paveikt labi;

·         baidīties no kļūdām;

·         brīnīties, kāpēc gan viņiem ir tik grūti pieņemt lēmumus;

·         domāt, ka viņi visu paveiks perfekti;

·         brīnīties, kāpēc gan viņiem neizdodas neko paveikt tā, lai viņi paši būtu apmierināti ar paveikto;

·         turēt prātā lielu skaitu „vajag”;

·         justies vainīgiem;

·         just kaunu par sevi;

·         domāt, ka viņu dzīve nav dzīvošanas vērta;

·         mēģināt palīdzēt citiem cilvēkiem dzīvot viņu dzīvi;

·         iegūt mākslīgu pašvērtības izjūtu, palīdzot citiem;

·         pamatojoties uz citu cilvēku neveiksmēm, problēmām, kavēkļiem un kļūdām, nostiprināt priekšstatus par savu zemo pašvērtējumu;

·         vēlēties, lai ar viņiem notiek kaut kas labs;

·         ticēt, ka ar viņiem nevar notikt nekas labs;

·         ticēt, ka viņi nav pelnījuši labas lietas un laimi;

·         vēlēties, lai viņi patiktu citiem cilvēkiem un lai citi viņus mīlētu;

·         būt pārliecinātiem, ka viņi nevar patikt citiem un ka citi nevar viņus mīlēt;

·         mēģināt pierādīt citiem, ka viņi ir gana labi;

·         iekārtoties tā, ka viņi būtu vajadzīgi.

Apspiešana
Daudzi līdzatkarīgie:

·         izstumj no savas apziņas domas un jūtas baiļu un vainas apziņas dēļ;

·         baidās ļaut sev būt pašiem;

·         šķiet apspiesti un savaldīgi.

Apsēstība
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

·         justies ārkārtīgi bažīgiem par problēmām un cilvēkiem;

·         uztraukties par vismuļķīgākajām lietām;

·         daudz domāt un runāt par citiem cilvēkiem;

·         iedzīvoties bezmiegā citu cilvēku un problēmu dēļ;

·         uztraukties;

·         nekad nespēt rast atbildi;

·         būt ārkārtīgi piesardzīgam pret cilvēkiem;

·         censties pieķert cilvēku brīžos, kad viņi slikti uzvedas;

·         justies nespējīgiem pārtraukt runāt, domāt un uztraukties par citiem cilvēkiem un viņu problēmām;

·         atteikties no rutīnas, jo viņi ir tik apbēdināti par kaut ko vai kādu;

·         visu savu enerģiju virzīt uz citiem cilvēkiem un viņu problēmām;

·         brīnīties, kāpēc gan viņiem nekad nav gana daudz spēka;

·         brīnīties, kāpēc viņi nespēj kaut ko paveikt. 

Kontrolēšana
Daudzi līdzatkarīgie:

·         ir pārdzīvojuši notikumus vai dzīvojuši kopā ar cilvēkiem, kas bijuši nekontrolējami, kā rezultātā līdzatkarīgie ir cietuši un tikuši sāpināti;

·         ir sākuši baidīties no tā, ka cilvēki varētu būt tie, kas viņi ir, un no tā, ka notikumi varētu iet savu dabisko gaitu;

·         neredz vai nespēj tikt galā ar savām bailēm zaudēt kontroli;

·         domā, ka zina labāk, kā kam jānotiek un kā kuram jāuzvedas;

·         mēģina kontrolēt notikumus un cilvēkus, izpalīdzot, vainojot, piespiežot, iebiedējot, dodot padomus, manipulējot, uzkundzējoties;

·         galu galā zaudē savos mēģinājumos kontrolēt vai izraisa cilvēkos dusmas;

·         izjūt vilšanos un dusmas;

·         jūtas tā, it kā notikumi un cilvēki viņus kontrolētu.

Noliegums
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

·         ignorēt problēmas vai izlikties, ka to nav;

·         izlikties, ka apstākļi nemaz nav tik slikti, kādi tie patiesībā ir;

·         stāstīt sev, ka rīt viss būs labāk;

·         visu laiku nodarbināt sevi, lai nevajadzētu domāt;

·         justies apjukušam;

·         justies nomāktiem vai slimiem;

·         doties pie ārsta pēc nomierinošiem līdzekļiem;

·         kļūt par darbaholiķiem;

·         neapdomīgi tērēt naudu;

·         pārēsties;

·         turklāt izlikties, ka viss iepriekš aprakstītais nenotiek;

·         noskatīties, kā problēmas samilzt;

·         ticēt meliem;

·         melot pašiem sev;

·         brīnīties, kāpēc viņiem ir sajūta, ka viņi jūk prātā.

Atkarība
Daudzi līdzatkarīgie:

·         nejūtas laimīgi, apmierināti vai mierā ar sevi;

·         meklē laimi ārpus sevis;

·         ieciklojas uz jebko vai jebkuru, ko viņi uzskata par laimes avotu;

·         jūtas ārkārtīgi apdraudēti zaudēt to lietu vai personu, kuru viņi uzskata par laimes avotu;

·         nejūtas savu vecāku mīlēti un atzīti;

·         nemīl paši sevi;

·         tic, ka citi cilvēki nemīl un nespēj viņus mīlēt;

·         izmisīgi alkst mīlestības un atzinības;

·         bieži vien alkst mīlestības no cilvēkiem, kuri nespēj mīlēt;

·         ir pārliecināti, ka citi cilvēki nekādā ziņā nevar būt šai pasaulē viņu dēļ;

·         pielīdzina mīlestību sāpēm;

·         jūt, ka viņiem cilvēki ir vairāk vajadzīgi, nekā viņi to vēlētos;

·         pūlas pierādīt, ka viņi ir mīlestības vērti;

·         nemaz neiedomājas pavērot, vai citi cilvēki ir gana labi viņiem;

·         uztraucas, vai citi cilvēki viņus mīl, vai viņi patīk citiem;

·         neievēro, vai viņiem patīk un vai viņi mīl citus cilvēkus;

·         savu dzīvi pakārto citiem cilvēkiem;

·         meklē attiecības, kurās tiktu nodrošinātas visas labās izjūtas;

·         zaudē interesi par savu dzīvi, kad ir iemīlējušies;

·         raizējas par to, ka citi cilvēki varētu viņus pamest;

·         netic, ka var paši par sevi parūpēties;

·         saglabā arī neveiksmīgas attiecības;

·         piecieš ļaunprātīgu izmantošanu, lai tikai justu, ka citi viņu mīl’;

·         jūtas ieslodzīti attiecībās;

·         pamet neizdevušās attiecības, lai izveidotu jaunas – tikpat neveiksmīgas;

·         vēlas uzzināt, vai viņiem reiz izdosies atrast laimi.

Grūtības saskarsmē
Līdzatkarīgie bieži:

·         vaino;

·         draud;

·         piespiež;

·         lūdzas;

·         pierunā;

·         dod padomus;

·         nesaka, ko domā;

·         nedomā to, ko saka;

·         nezina, ko domā;

·         neuztver sevi nopietni;

·         domā, ka citi cilvēki līdzatkarīgos neuztver nopietni;

·         uztver sevi pārāk nopietni;

·         sev vēlamo vai vajadzīgo lūdz netieši – piemēram, nopūšoties;

·         šķiet, viņiem ir grūti pateikt būtisko;

·         nav pārliecināti, kas ir būtiski;

·         rūpīgi izvērtē katru vārdu, lai tas sniegtu gaidīto efektu;

·         savas domas cenšas izklāstīt tā, lai iepriecinātu cilvēkus;

·         savas domas cenšas izklāstīt tā, lai aizkaitinātu cilvēkus;

·         savas cerības cenšas izklāstīt tā, lai cilvēki darītu to, ko līdzatkarīgie vēlas, lai viņi darītu;

·         no savas valodas izslēdz vārdu „nē”;

·         runā pārāk daudz;

·         runā par citiem cilvēkiem;

·         izvairās runāt par sevi, savām problēmām, jūtām un domām;

·         stāsta, ka viss ir viņu vaina;

·         stāsta, ka nekas nav viņu vaina;

·         ir pārliecināti, ka viņu viedoklis nav svarīgs;

·         nogaida, lai savu viedokli varētu izteikt tikai tad, kad citi izteikuši savējo;

·         melo, lai piesegtu un aizsargātu cilvēkus, kurus viņi mīl;

·         melo, lai aizsargātu sevi;

·         sastopas ar grūtībām savu tiesību aizstāvēšanā;

·         sastopas ar grūtībām savu emociju godīgā, atklātā un adekvātā paušanā;

·         ir pārliecināti, ka lielākā daļa no tā, kas viņiem sakāms, nav svarīgs;

·         sāk runāt ciniski, pazemojoši vai naidīgi;

·         atvainojas par to, ka apgrūtina cilvēkus.

Vāja robežu izjūta
Līdzatkarīgie bieži:

·         stāsta, ka viņi necietīs noteiktu cilvēku uzvedību;

·         pakāpeniski kāpina toleranci tik tālu, ka sāk paciest lietas, par kurām iepriekš teikuši, ka necietīs nekad;

·         ļauj citiem sevi sāpināt;

·         turpina ļaut cilvēkiem sevi sāpināt;

·         brīnās, kāpēc gan viņi tik ļoti tiek sāpināti;

·         žēlojas, vaino un mēģina kontrolēt, lai arī turpinātu būt izturīgi;

·         beigu beigās kļūst nikni;

·         kļūst pilnīgi neiecietīgi.

Neuzticēšanās
Līdzatkarīgie:

·         neuzticas sev;

·         neuzticas savām izjūtām;

·         neuzticas saviem lēmumiem;

·         neuzticas citiem cilvēkiem;

·         mēģina uzticēties neuzticamiem cilvēkiem;

·         domā, ka Dievs viņus ir pametis;

·         zaudē ticību un paļāvību Dievam.

Dusmas
Daudzi līdzatkarīgie:

·         jūtas ļoti nobiedēti, sāpināti un dusmīgi; 

·         dzīvo kopā ar cilvēkiem, kuri baidās, ir sāpināti un dusmīgi;

·         baidās paši no savām dusmām;

·         jūtas citu cilvēku dusmu iebiedēti;

·         domā, ka citi cilvēki viņus pametīs, ja sajutīs dusmas;

·         domā, ka viņi jūt dusmas citu cilvēku dēļ;

·         baidās sadusmot citus cilvēkus;

·         jūtas citu cilvēku dusmu kontrolēti;

·         apspiež savas dusmas;

·         daudz raud, jūtas nomākti, pārēdas, saslimst, lai nomierinātos, dara ļaunas un riebīgas lietas, rīkojas naidīgi, izjūt varmācīgus jūtu uzplūdus;

·         soda citus cilvēkus par to, ka tie ir sadusmojuši līdzatkarīgo;

·         izjūt kaunu par to, ka ir jutušies dusmīgi;

·         izjūt dusmu, aizvainojuma un sarūgtinājuma pieaugumu;

·         jūtas drošāk ar savām dusmām, nekā ar savām sāpēm;

·         vēlētos uzzināt, vai jelkad spēs nebūt dusmīgi.

Seksuālas dabas problēmas
Daži līdzatkarīgie:

·         ir aprūpētāji gultā;

·         nodarbojas ar seksu, kad to nevēlas;

·         nodarbojas ar seksu, kad vēlētos tikt apskauti, loloti un mīlēti;

·         mēģina nodarboties ar seksu, kad ir dusmīgi vai sāpināti;

·         noraida iespēju baudīt seksu, jo jūtas tik dusmīgi uz savu partneri;

·         baidās zaudēt kontroli;

·         izjūt grūtības, lai palūgtu to, kas viņiem gultā ir nepieciešams;

·         emocionāli attālinās no sava partnera;

·         izjūt seksuālu riebumu pret savu partneri;

·         nerunā par to;

·         spiež sevi nodarboties ar seksu;

·         pārvērš seksu par tehnisku aktu;

·         brīnās, kāpēc gan viņiem nepatīk sekss;

·         zaudē interesi par seksu;

·         izdomā visdažādākos iemeslus, lai atturētos;

·         vēlas, lai viņu seksa partneri nomirst, aiziet vai sajūt līdzatkarīgā izjūtas;

·         izjūt spēcīgas seksuālās fantāzijas par citiem cilvēkiem;

·         apsver ārlaulību attiecības.

Dažādi
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

·         būt pārspīlēti atbildīgiem;

·         būt pārspīlēti bezatbildīgiem;

·         kļūt par mocekļiem, kas ziedo savu laimi un daudz ko citu tādu iemeslu dēļ, kas nav upuru vērti;

·         izjūt grūtības būt tuvās attiecībās ar cilvēkiem;

·         izjūt grūtības baudīt izpriecas un būt spontāniem;

·         kopumā pasīvi reaģē uz līdzatkarību – raudot, ciešot sāpes, esot bezpalīdzīgi;

·         kopumā uz līdzatkarību reaģē agresīvi – vardarbīgi, dusmīgi, uzkundzējoties;

·         kombinē pasīvās un agresīvās reakcijas;

·         svārstās emocijās un lēmumos;

·         smejas, kad jūtas tā, ka būtu jāraud;

·         paliek uzticīgi saviem spaidiem un cilvēkiem, pat ja tie sāpina;

·         kaunas no savas ģimenes, savām personīgajām vai attiecību problēmām;

·         ir neizpratnē par problēmu dabu;

·         piesedz, melo un aizsargā problēmas;

·         nemeklē palīdzību, jo iestāsta sev, ka problēma nav nemaz tik liela vai ka paši nav tik svarīgi;

·         brīnās, kāpēc gan problēmas neizzūd.

Progresējošās lietas
Vēlīnajās līdzatkarības stadijās līdzatkarīgie var:

·         justies miegaini;

·         justies depresīvi;

·         kļūt nepieejami, izolēti;

·         piedzīvot pilnīgu dienas režīma un struktūras zudumu;

·         izmantot ļaunprātīgi vai izturēties nevērīgi pret saviem bērniem un citiem pienākumiem;

·         justies bezpalīdzīgi;

·         sākt plānot, kā izbēgt no attiecībām, kurās viņi jūtas iesprostoti;

·         domāt par pašnāvību;

·         kļūst agresīvi;

·         nopietni saslimst – emocionāli, garīgi vai fiziski;

·         iegūst ēšanas traucējumus (pārēšanos vai badošanos);

·         kļūt atkarīgi no alkohola vai citām narkotikām.

Pirmais solis uz pārmaiņām ir apzināšanās.
Otrais solis ir pieņemšana.

Avots: Melodija Bītija. Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām. 2007.