Melodijas Bītijas grāmata Pārtraukt līdzatkarību
[DOC]
partraukt_lidzatkaribu_visa_gramata - WordPress.com
Melodija Bītija "PĀRTRAUKT LĪDZATKARĪBU. Kā, samazinot rūpes par
citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām". Rīga, 2008
| ||
|
Līdzatkarīgā
raksturojums
Darbības, kuras līdzatkarīgie bieži vien veic:
Rūpes:
Rūpes:
·
domāt un justies atbildīgi par citiem
cilvēkiem – par citu cilvēku jūtām, domām, darbībām, izvēlēm, vēlmēm, vajadzībām,
labklājību, trūkumu un likteni kopumā;
·
justies bažīgi, līdzjūtīgi un vainīgi, kad
citiem cilvēkiem ir problēmas;
·
justies spiesti – gandrīz piespiesti –
palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņa problēmu, dodot nelūgtus padomus, ģenerējot
milzum daudz ieteikumu, vai palīdzēt tikt galā ar jūtu uzplūdiem;
·
justies dusmīgu, kad viņu palīdzība nav
efektīva;
·
vienmēr būt gataviem uzklausīt citu
cilvēku vajadzības;
·
brīnīties, kāpēc gan citi tāpat neizturas
pret viņiem;
·
pieķert sevi, sakot „jā”, kad patiesībā
viņi domā „nē”, darot darbības, kuras viņi patiesībā nevēlas darīt, darot
vairāk, nekā viņiem pienāktos, darot darbības, kuras citi cilvēki ir spējīgi
paveikt paši;
·
var nezināt, ko viņi vēlas vai kas viņiem
ir nepieciešams, vai arī, ja zina, var stāstīt sev, ka viņu vēlmes un
vajadzības nav svarīgas;
·
censties iepriecināt citus, tā vietā, lai
iepriecinātu sevi;
·
var pieķert, ka daudzreiz vieglāk just un
paust dusmas par netaisnību, kas ir piemeklējusi citus, nekā par netaisnību,
kas attiecas uz viņiem pašiem;
·
justies drošāk dodot;
·
justies nedroši un vainīgi, ja kāds dod
viņiem;
·
justies skumdināti, ka visa viņu dzīve
paiet, dodot kaut ko citiem cilvēkiem, kamēr nav neviena, kurš dotu kaut ko
viņam;
·
var pamanīt, ka izjūt piesaisti trūcīgiem
cilvēkiem;
·
justies garlaikoti, tukši un nevērtīgi, ja
viņu dzīvē nav krīzes, problēmas, ko risināt, vai kāda, kam palīdzēt;
·
pilnībā nodoties rutīnai, uzņemoties
atbildību par kādu un palīdzot kādam;
·
pārlieku visu uzņemties uz sevi;
·
justies nomocīti un nomākti;
·
dziļi sirdī ticēt, ka citi cilvēki ir kaut
kādā veidā atbildīgi par viņiem;
·
vainot citus par nepatikšanām, kurās
līdzatkarīgais nokļuvis;
·
teikt, ka citi cilvēki ir tie, kuru dēļ
līdzatkarīgais jūtas tā, kā viņš jūtas;
·
ticēt, ka citi cilvēki viņu padarīs traku;
·
justies dusmīgi, nomocīti, nenovērtēti un
izmantoti;
·
pamanīt, ka citi cilvēki ir neiecietīgi
vai dusmīgi uz viņiem par visām iepriekš aprakstītajām iezīmēm.
Zems pašvērtējums
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:
·
nākt no ģimenēm, kurās emocijas tiek
paustas nepamatoti spēcīgi, tiek apspiestas vai arī tiek izrādītas nepieņemamā
veidā;
·
noliegt to, ka viņu ģimenes bijušas
vētrainas, apspiestas vai disfunkcionālas;
·
it visā vainot sevi;
·
urdīt sev par pilnīgi visu, tais skaitā
par savu domāšanas, jušanas, skatīšanās, rīcības un uzvedības veidu;
·
kļūt dusmīgiem, nostāties aizsardzības
pozā, būt paštaisniem un sašutušiem, kad kāds vaino vai kritizē līdzatkarīgo –
kaut kas, ko līdzatkarīgais regulāri dara pats;
·
noraidīt uzslavas un balvas;
·
justies nomāktiem, ja nav uzslavu un balvu
(trieciens par zaudējumu);
·
justies atšķirīgiem no visas pārējās
pasaules;
·
domāt, ka viņi nav pietiekami labi;
·
justies vainīgiem par to, ka viņi tērē
naudu savām vajadzībām un piedalās nekam nevajadzīgās izpriecās;
·
uztvert lietas personīgi;
·
ir bijušas seksuālas, fiziskas vai
emocionālas vardarbības, nevērības, nodevības vai alkoholisma upuri;
·
justies kā upuriem;
·
stāstīt sev, ka nespēj neko paveikt labi;
·
baidīties no kļūdām;
·
brīnīties, kāpēc gan viņiem ir tik grūti pieņemt
lēmumus;
·
domāt, ka viņi visu paveiks perfekti;
·
brīnīties, kāpēc gan viņiem neizdodas neko
paveikt tā, lai viņi paši būtu apmierināti ar paveikto;
·
turēt prātā lielu skaitu „vajag”;
·
justies vainīgiem;
·
just kaunu par sevi;
·
domāt, ka viņu dzīve nav dzīvošanas vērta;
·
mēģināt palīdzēt citiem cilvēkiem dzīvot
viņu dzīvi;
·
iegūt mākslīgu pašvērtības izjūtu,
palīdzot citiem;
·
pamatojoties uz citu cilvēku neveiksmēm,
problēmām, kavēkļiem un kļūdām, nostiprināt priekšstatus par savu zemo
pašvērtējumu;
·
vēlēties, lai ar viņiem notiek kaut kas
labs;
·
ticēt, ka ar viņiem nevar notikt nekas
labs;
·
ticēt, ka viņi nav pelnījuši labas lietas
un laimi;
·
vēlēties, lai viņi patiktu citiem
cilvēkiem un lai citi viņus mīlētu;
·
būt pārliecinātiem, ka viņi nevar patikt
citiem un ka citi nevar viņus mīlēt;
·
mēģināt pierādīt citiem, ka viņi ir gana
labi;
·
iekārtoties tā, ka viņi būtu vajadzīgi.
Apspiešana
Daudzi līdzatkarīgie:
·
izstumj no savas apziņas domas un jūtas
baiļu un vainas apziņas dēļ;
·
baidās ļaut sev būt pašiem;
·
šķiet apspiesti un savaldīgi.
Apsēstība
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:
·
justies ārkārtīgi bažīgiem par problēmām
un cilvēkiem;
·
uztraukties par vismuļķīgākajām lietām;
·
daudz domāt un runāt par citiem cilvēkiem;
·
iedzīvoties bezmiegā citu cilvēku un
problēmu dēļ;
·
uztraukties;
·
nekad nespēt rast atbildi;
·
būt ārkārtīgi piesardzīgam pret cilvēkiem;
·
censties pieķert cilvēku brīžos, kad viņi
slikti uzvedas;
·
justies nespējīgiem pārtraukt runāt, domāt
un uztraukties par citiem cilvēkiem un viņu problēmām;
·
atteikties no rutīnas, jo viņi ir tik
apbēdināti par kaut ko vai kādu;
·
visu savu enerģiju virzīt uz citiem
cilvēkiem un viņu problēmām;
·
brīnīties, kāpēc gan viņiem nekad nav gana
daudz spēka;
·
brīnīties, kāpēc viņi nespēj kaut ko
paveikt.
Kontrolēšana
Daudzi līdzatkarīgie:
·
ir pārdzīvojuši notikumus vai dzīvojuši
kopā ar cilvēkiem, kas bijuši nekontrolējami, kā rezultātā līdzatkarīgie ir
cietuši un tikuši sāpināti;
·
ir sākuši baidīties no tā, ka cilvēki
varētu būt tie, kas viņi ir, un no tā, ka notikumi varētu iet savu dabisko
gaitu;
·
neredz vai nespēj tikt galā ar savām
bailēm zaudēt kontroli;
·
domā, ka zina labāk, kā kam jānotiek un kā
kuram jāuzvedas;
·
mēģina kontrolēt notikumus un cilvēkus,
izpalīdzot, vainojot, piespiežot, iebiedējot, dodot padomus, manipulējot,
uzkundzējoties;
·
galu galā zaudē savos mēģinājumos
kontrolēt vai izraisa cilvēkos dusmas;
·
izjūt vilšanos un dusmas;
·
jūtas tā, it kā notikumi un cilvēki viņus
kontrolētu.
Noliegums
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:
·
ignorēt problēmas vai izlikties, ka to
nav;
·
izlikties, ka apstākļi nemaz nav tik
slikti, kādi tie patiesībā ir;
·
stāstīt sev, ka rīt viss būs labāk;
·
visu laiku nodarbināt sevi, lai nevajadzētu
domāt;
·
justies apjukušam;
·
justies nomāktiem vai slimiem;
·
doties pie ārsta pēc nomierinošiem
līdzekļiem;
·
kļūt par darbaholiķiem;
·
neapdomīgi tērēt naudu;
·
pārēsties;
·
turklāt izlikties, ka viss iepriekš
aprakstītais nenotiek;
·
noskatīties, kā problēmas samilzt;
·
ticēt meliem;
·
melot pašiem sev;
·
brīnīties, kāpēc viņiem ir sajūta, ka viņi
jūk prātā.
Atkarība
Daudzi līdzatkarīgie:
·
nejūtas laimīgi, apmierināti vai mierā ar
sevi;
·
meklē laimi ārpus sevis;
·
ieciklojas uz jebko vai jebkuru, ko viņi
uzskata par laimes avotu;
·
jūtas ārkārtīgi apdraudēti zaudēt to lietu
vai personu, kuru viņi uzskata par laimes avotu;
·
nejūtas savu vecāku mīlēti un atzīti;
·
nemīl paši sevi;
·
tic, ka citi cilvēki nemīl un nespēj viņus
mīlēt;
·
izmisīgi alkst mīlestības un atzinības;
·
bieži vien alkst mīlestības no cilvēkiem,
kuri nespēj mīlēt;
·
ir pārliecināti, ka citi cilvēki nekādā
ziņā nevar būt šai pasaulē viņu dēļ;
·
pielīdzina mīlestību sāpēm;
·
jūt, ka viņiem cilvēki ir vairāk vajadzīgi,
nekā viņi to vēlētos;
·
pūlas pierādīt, ka viņi ir mīlestības
vērti;
·
nemaz neiedomājas pavērot, vai citi
cilvēki ir gana labi viņiem;
·
uztraucas, vai citi cilvēki viņus mīl, vai
viņi patīk citiem;
·
neievēro, vai viņiem patīk un vai viņi mīl
citus cilvēkus;
·
savu dzīvi pakārto citiem cilvēkiem;
·
meklē attiecības, kurās tiktu nodrošinātas
visas labās izjūtas;
·
zaudē interesi par savu dzīvi, kad ir
iemīlējušies;
·
raizējas par to, ka citi cilvēki varētu
viņus pamest;
·
netic, ka var paši par sevi parūpēties;
·
saglabā arī neveiksmīgas attiecības;
·
piecieš ļaunprātīgu izmantošanu, lai tikai
justu, ka citi viņu mīl’;
·
jūtas ieslodzīti attiecībās;
·
pamet neizdevušās attiecības, lai
izveidotu jaunas – tikpat neveiksmīgas;
·
vēlas uzzināt, vai viņiem reiz izdosies
atrast laimi.
Grūtības saskarsmē
Līdzatkarīgie bieži:
·
vaino;
·
draud;
·
piespiež;
·
lūdzas;
·
pierunā;
·
dod padomus;
·
nesaka, ko domā;
·
nedomā to, ko saka;
·
nezina, ko domā;
·
neuztver sevi nopietni;
·
domā, ka citi cilvēki līdzatkarīgos
neuztver nopietni;
·
uztver sevi pārāk nopietni;
·
sev vēlamo vai vajadzīgo lūdz netieši –
piemēram, nopūšoties;
·
šķiet, viņiem ir grūti pateikt būtisko;
·
nav pārliecināti, kas ir būtiski;
·
rūpīgi izvērtē katru vārdu, lai tas
sniegtu gaidīto efektu;
·
savas domas cenšas izklāstīt tā, lai
iepriecinātu cilvēkus;
·
savas domas cenšas izklāstīt tā, lai
aizkaitinātu cilvēkus;
·
savas cerības cenšas izklāstīt tā, lai
cilvēki darītu to, ko līdzatkarīgie vēlas, lai viņi darītu;
·
no savas valodas izslēdz vārdu „nē”;
·
runā pārāk daudz;
·
runā par citiem cilvēkiem;
·
izvairās runāt par sevi, savām problēmām,
jūtām un domām;
·
stāsta, ka viss ir viņu vaina;
·
stāsta, ka nekas nav viņu vaina;
·
ir pārliecināti, ka viņu viedoklis nav
svarīgs;
·
nogaida, lai savu viedokli varētu izteikt
tikai tad, kad citi izteikuši savējo;
·
melo, lai piesegtu un aizsargātu cilvēkus,
kurus viņi mīl;
·
melo, lai aizsargātu sevi;
·
sastopas ar grūtībām savu tiesību
aizstāvēšanā;
·
sastopas ar grūtībām savu emociju godīgā,
atklātā un adekvātā paušanā;
·
ir pārliecināti, ka lielākā daļa no tā,
kas viņiem sakāms, nav svarīgs;
·
sāk runāt ciniski, pazemojoši vai naidīgi;
·
atvainojas par to, ka apgrūtina cilvēkus.
Vāja robežu izjūta
Līdzatkarīgie bieži:
·
stāsta, ka viņi necietīs noteiktu cilvēku
uzvedību;
·
pakāpeniski kāpina toleranci tik tālu, ka
sāk paciest lietas, par kurām iepriekš teikuši, ka necietīs nekad;
·
ļauj citiem sevi sāpināt;
·
turpina ļaut cilvēkiem sevi sāpināt;
·
brīnās, kāpēc gan viņi tik ļoti tiek
sāpināti;
·
žēlojas, vaino un mēģina kontrolēt, lai
arī turpinātu būt izturīgi;
·
beigu beigās kļūst nikni;
·
kļūst pilnīgi neiecietīgi.
Neuzticēšanās
Līdzatkarīgie:
·
neuzticas sev;
·
neuzticas savām izjūtām;
·
neuzticas saviem lēmumiem;
·
neuzticas citiem cilvēkiem;
·
mēģina uzticēties neuzticamiem cilvēkiem;
·
domā, ka Dievs viņus ir pametis;
·
zaudē ticību un paļāvību Dievam.
Dusmas
Daudzi līdzatkarīgie:
·
jūtas ļoti nobiedēti, sāpināti un
dusmīgi;
·
dzīvo kopā ar cilvēkiem, kuri baidās, ir
sāpināti un dusmīgi;
·
baidās paši no savām dusmām;
·
jūtas citu cilvēku dusmu iebiedēti;
·
domā, ka citi cilvēki viņus pametīs, ja
sajutīs dusmas;
·
domā, ka viņi jūt dusmas citu cilvēku dēļ;
·
baidās sadusmot citus cilvēkus;
·
jūtas citu cilvēku dusmu kontrolēti;
·
apspiež savas dusmas;
·
daudz raud, jūtas nomākti, pārēdas,
saslimst, lai nomierinātos, dara ļaunas un riebīgas lietas, rīkojas naidīgi,
izjūt varmācīgus jūtu uzplūdus;
·
soda citus cilvēkus par to, ka tie ir
sadusmojuši līdzatkarīgo;
·
izjūt kaunu par to, ka ir jutušies
dusmīgi;
·
izjūt dusmu, aizvainojuma un sarūgtinājuma
pieaugumu;
·
jūtas drošāk ar savām dusmām, nekā ar
savām sāpēm;
·
vēlētos uzzināt, vai jelkad spēs nebūt
dusmīgi.
Seksuālas dabas problēmas
Daži līdzatkarīgie:
·
ir aprūpētāji gultā;
·
nodarbojas ar seksu, kad to nevēlas;
·
nodarbojas ar seksu, kad vēlētos tikt
apskauti, loloti un mīlēti;
·
mēģina nodarboties ar seksu, kad ir
dusmīgi vai sāpināti;
·
noraida iespēju baudīt seksu, jo jūtas tik
dusmīgi uz savu partneri;
·
baidās zaudēt kontroli;
·
izjūt grūtības, lai palūgtu to, kas viņiem
gultā ir nepieciešams;
·
emocionāli attālinās no sava partnera;
·
izjūt seksuālu riebumu pret savu partneri;
·
nerunā par to;
·
spiež sevi nodarboties ar seksu;
·
pārvērš seksu par tehnisku aktu;
·
brīnās, kāpēc gan viņiem nepatīk sekss;
·
zaudē interesi par seksu;
·
izdomā visdažādākos iemeslus, lai
atturētos;
·
vēlas, lai viņu seksa partneri nomirst,
aiziet vai sajūt līdzatkarīgā izjūtas;
·
izjūt spēcīgas seksuālās fantāzijas par
citiem cilvēkiem;
·
apsver ārlaulību attiecības.
Dažādi
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:
·
būt pārspīlēti atbildīgiem;
·
būt pārspīlēti bezatbildīgiem;
·
kļūt par mocekļiem, kas ziedo savu laimi
un daudz ko citu tādu iemeslu dēļ, kas nav upuru vērti;
·
izjūt grūtības būt tuvās attiecībās ar
cilvēkiem;
·
izjūt grūtības baudīt izpriecas un būt
spontāniem;
·
kopumā pasīvi reaģē uz līdzatkarību –
raudot, ciešot sāpes, esot bezpalīdzīgi;
·
kopumā uz līdzatkarību reaģē agresīvi –
vardarbīgi, dusmīgi, uzkundzējoties;
·
kombinē pasīvās un agresīvās reakcijas;
·
svārstās emocijās un lēmumos;
·
smejas, kad jūtas tā, ka būtu jāraud;
·
paliek uzticīgi saviem spaidiem un
cilvēkiem, pat ja tie sāpina;
·
kaunas no savas ģimenes, savām
personīgajām vai attiecību problēmām;
·
ir neizpratnē par problēmu dabu;
·
piesedz, melo un aizsargā problēmas;
·
nemeklē palīdzību, jo iestāsta sev, ka
problēma nav nemaz tik liela vai ka paši nav tik svarīgi;
·
brīnās, kāpēc gan problēmas neizzūd.
Progresējošās lietas
Vēlīnajās līdzatkarības stadijās līdzatkarīgie var:
·
justies miegaini;
·
justies depresīvi;
·
kļūt nepieejami, izolēti;
·
piedzīvot pilnīgu dienas režīma un
struktūras zudumu;
·
izmantot ļaunprātīgi vai izturēties
nevērīgi pret saviem bērniem un citiem pienākumiem;
·
justies bezpalīdzīgi;
·
sākt plānot, kā izbēgt no attiecībām,
kurās viņi jūtas iesprostoti;
·
domāt par pašnāvību;
·
kļūst agresīvi;
·
nopietni saslimst – emocionāli, garīgi vai
fiziski;
·
iegūst ēšanas traucējumus (pārēšanos vai
badošanos);
·
kļūt atkarīgi no alkohola vai citām
narkotikām.
Pirmais solis uz pārmaiņām ir apzināšanās.
Otrais solis ir pieņemšana.
Avots: Melodija Bītija. Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām. 2007.
Otrais solis ir pieņemšana.
Avots: Melodija Bītija. Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām. 2007.