Darbs ar sevi saistībā ar nākotnes tēmu

 
 

Darbs ar sevi saistībā ar nākotnes tēmu var ļoti palīdzēt, lasat šo rakstu lēnām un uzmanīgi, tajā ir daudz vērtīgu apzināšanu,  paralēli strādājot ar sevi, un izskatot pieminētās parādības caur sevi un savu dzīvi, un lūdzot , lai viss tiek sakārtots atbilstoši Dievišķajam u.c.                                                                                                                                            


Nākotne.
Ir jāpievērš uzmanība nākotnei, kas tajā notiek ne tikai savā personīgā dzīvē, bet arī kopējā, jo nākotni daudzās sfērās ir aplaupījuši. Gan mūsu personīgo un ne tikai. To dara parazīti, vampīri, vienalga kā tos dēvēt, būtība ir tā pati, viņi paņem tās enerģijas, kuras mēs esam godīgi nopelnījuši un kurām mums ir jābūt nākotnē, iznāk mūsu nopelns. Un ne tikai mūsu personīgais nopelns, bet arī no visas cilvēces daudz kas ir nolaupīts, tikai katram tie procenti it savi, kādam vairāk, kādam mazāk, bet pamatā visur ir tāda plēstuve. Ir jāsaprot, no kurienes nāk piekļuves, jo tik vienkārši to nevar paņemt.

Nauda, finanses
Pieslēgumi nāk caur kredītiem. Kredīti tiek ņemti uz nākotni. Tā ir apzināta rīcība, kas it kā ir virzīta uz cēliem mērķiem, bet tai pašā laikā tas cēlums, pārticība ir iluzori. Ka tie, kas ņem kredītu it kā ņem uz šo dzīvi, bet maksā par to trīsreiz vairāk, bet kāds vēl vairāk.  Tādā veidā var iekrist parādu bedrē, ka vecais kredīts tiek nomaksāts ar jauno un tt. un tā rodas slēgtais aplis. Tādiem cilvēkiem nav vēlēšanās dzīvot un attīstīties, bet gan vienkārši eksistēt, viņiem pārsvarā ir mērķis nomaksāt kredītu un viss.

Pēc idejas pat kredītu var izmantot arī labumam, nekas traks nebūtu, ja ņemtu kādu procentu no nākotnes. Nākotnei tādā gadījumā būtu tiesības uzlikt kādus procentus, lai pēc tam vēlāk sevi nodrošinātu ar vajadzīgām papildus enerģijām, resursiem. Tādā gadījuma pati nākotne var dot norādījumus vai arī tas var tikt atļauts, ja nākotne to izmantos kādiem daudz nozīmīgākiem mērķiem.

Nākotnes izmantošana
Ir būtnes, vampīri, kas caur nākotni izsūc enerģijas vai ko citu. Šīs būtnes ir jau noplēsušas ļoti daudz un viņiem ir plāni savai tālākai eksistencei, jo nekas jau nav mūžīgs, arī tāda veida dzīve.

Notiek Mātes-zemes paverdzināšana, tās resursu izmantošana. Tas notiek caur mūsu vājībām, caur parādu piesaistēm: vēlēšanās labi dzīvot un par šo vēlēšanās jau tiek ņemti procenti, maksa. Laime, veselība, labklājība un daudz kas cits uz parāda.

Tas viss ir jāpalaiž uz pārstrādi visur, kur mēs rīkojāmies tāpat, sekmējām zagšanu, vampīrismu, visu ko esam izdomājuši lai tik nestrādātu, tikai  lai apgādātu sevi, nav nozīmes ar kādiem spēkiem un iespējām, bet lai tik tas būtu. Tur, kur mūs izmantoja un mēs vai nu apzinīgi piekritām tam, vai nesapratām, vai neredzējām, vai vēl kāda iemesla dēļ, vajag atvērt acis un sirdis un jāsāk redzēt to, ko neredzējām kas notiek ar mums un kādēļ tas viss notiek. Tagad sākam rīkoties skaidri saprotot ,kur ir ļaunums un izvēlamies, lai tas būtu kaut vai sākumam uz labu, kur ir iespējams uz dievišķu labklājību, vai mīlestības vārdā, tām enerģijām, kas ir nepieciešamas tajā vai citā laika posmā.

Dzeršana
Caur dzeršanu, alkoholismu, smēķēšanu, narkotikām arī tiek radītas milzīgas piekļuves nākotnei.

Nedievišķas ierīces
Cilvēkos ir vēl radījumu no pelēkām pasaulēm ierīkota ierīce ar gaismām, kas darbojas kā bākugunis un kuru mērķis ir Būtņu disbalanss, kas ir virzīts uz galvu. Galvā ir tādi punkti, uz kuriem iedarbojoties var ieslēgties gan panika, gan nepamatotas bailes. Tas ir saistīts ar psihi, nervu sistēmu. Tas nozīmē, ka šīs pelēkās būtnes ļoti labi zin cilvēku sistēmas un zin kur spiest. Un kad Būtne tiek izvesta no balansa, tad ar to praktiski var darīt ko grib. Viņi izjauc domas, spiež, tiek pazaudēts domu gājiens, tiek izmantota iebiedēšana, iedarbība uz prātu. Tas arī ir saistīts ar nākotni.

Lai prāts ieslēdz aizsargsistēmu un magnētisko lauku, lai šīs būtnes pašas nokļūst zem šīs iedarbības atbilstoši Dievišķajam plānam. Kā to paredzēs Tēvs.
ieradumi
Vēl nākotnes situācijas ir saistītas ar doto momentu un otrādi, un  būtnes, kuras nav tajā ieinteresētas,  šīs saiknes pārrauj, sagrauj, sajauc, tādā veidā manipulējot. Lai cilvēki nevarētu nākotnē saprast kur kas ir, viņi ir daudz ko mainījuši vietām. To visu viņi dara, lai mēs nepārtraukti atrastos negācijās un pat ļaunprātīgi izmantotu pozitīvas enerģijas. Jo kad nāk pozitīvas enerģijas Būtne nomierinās, lai mēs kaut ko neievērotu, palaistu garām kādu svarīgu momentu: ielaist nesaticību caur labo, tieši caur pozitīvām enerģijām. Jo mēs visi tiecamies būt labi, labsirdīgi, bet arī labajā ir negatīvs aspekts.

Notiek iedarbība caur pārāk lielu atvērtību, caur labā uzspiešanu. Mēs tik ļoti vēlamies, lai pasaule būtu laimīga, bet pasaule to nevēlas. Mēs gribam, lai kāds būtu laimīgs, vesels, bet viņš negrib. Bet mēs viņus piespiežam, un šis nelabais ieradums mums joprojām ir. Iespējams, Būtnes tieši grib iziet visas šīs zemās frekvences, šo krišanu tam, lai kaut ko saprastu. Bet mēs vadoties pēc dvēseliskuma mēģinām viņus glābt. Iznāk, ka mēs neuzticamies viņiem, ka ja viņi nokritīs, tad bez mūsu palīdzības nespēs piecelties. Bet var būt viņiem tieši vajag nokrist un sasisties, lai kaut ko saprastu. Mēs nedodam cilvēkiem realizēties, nav nozīmes, ka tas ir negatīvā aspektā. Jo iespējams, ka tieši izejot caur nelaimi, viņi sapratīs, kas laime.

Tieši šī vēlme uzspiest labu, ļoti stipri mums traucē un tas tiek arī izmantots pret mums pašiem. Tāpēc ir svarīgi sev jautāt, vai šim cilvēkam ir vajadzīga palīdzība neskatoties uz pirmo vētraino vēlēšanās momentu tam cilvēkam palīdzēt.

Tāda vēlēšanās izriet no Dvēseles, jo viņa grib būt mīloša un rūpīga. Tas viss ir labi, bet tas ne vienmēr nāk par labu šīm Būtnēm, jo pēc tam mēs paši arī izejam sekas par savu rīcību. Jo, ja neprasa, tad nevajag arī iejaukties.
Nepieciešams labajam iedot saprātu un atvērt acis, iedot visu to nepieciešamo, kas labajam trūkst. Dvēselei arī iedot vēl lielāku izpratni, lai līdz viņai aizietu tas viss vēl skaidrāk, jo pagaidām vēl ar to ir problēmas. Un līdz šim daļām ir jānones informācija, par to, ka tas tikai rada kaitējumu, labuma un prieka no tā nevienam nebūs. Būs pat kaitējums, jo to izmantos pret mums un tām Būtnēm, kurām mēs vēlamies palīdzēt.

No tā tiek zaudēta izpratnes vienotība, kas ir labais un kas ļaunais, un arī pārējo lietu nozīmi, līdz ar ko visiem šī izpratne ir dažāda. Jo pat katra cilvēka daļa izprot to visu pa savam, līdz ar ko, rodas nesaskaņas pašā cilvēka komandā, bet visām daļām ir jābūt kopējai izpratnei par to visu.
Ir jāpārbauda visa sava Būtība, komanda uz šo lietu izpratni, iedot zināšanas visiem, lai vairs nebūtu  sašķobījumu un kropļojumu.

Sākotnēji labu nozīmēja vienota Būtne, bet vēlāk tā sadalījās divās tieši tā dēļ, ka viena daļa saprata situāciju tā, bet cita savādāk un tā arī notika šķelšanās.
Tajā laikā, kur tas ir noticis, ir jāiedod apzināšanās katrai šīs būtnes daļai attiecībā uz to situāciju, kuru viņi nepareizi saprata, kas patiesībā notika sīkuma dēļ. Tas bija saistīts ar gramatiku, ar komata nozīmi, jo no tā, kur to ierakstīt, mainījās visas frāzes nozīme. Un vieni nostājās vienā pusē, otri otrā. Un sākās karš, nesaticība
Tas tāpēc, ka toreiz nebija atbilstošas apmācības, arī tāpēc, ka ļoti daudzus tas neinteresēja, līdz ar ko valodā notika juceklis, jo netika pievērsta uzmanība mazām detaļām. No tā arī tika pazaudēta jēga. Tas tagad arī ir saistīts ar mūsdienu apmācības sistēmu. Politiskiem spēkiem tas ir izdevīgi, tādas paviršības ieviešana apmācības sistēmā, jo viņi nerūpējas par nākotni, vieglāk to visu iztērēt savam personīgam labumam tagad. Un mēs ar savām daļām, runām, domām atbalstam šo sistēmu. Tas pārsvarā ir saistīts ar Garu, jo viņš uzskata, ka daļa no apmācības ir nevajadzīga, lieka, ka viņam ir vajadzīgs tikai tas, kas viņam, bet pārējās daļas viņu neinteresē, tas, kas vajadzīgs viņām. Tas ir Gara egoistiskums, šaurs redzesloks. Tā dēļ viņš pats daļēji bloķē savu realizāciju. Un pārējās daļas to redzot, dara to pašu viena otrai.

Tādus Garus vajag lūgt tā labi kārtīgi sapurināt, lai viņi paskatās uz sevi no malas, ko viņi ir pastrādājuši un kas tagad ir jālabo. Jāpalaiž uz pārstrādi visas tās situācijas, kur mēs fiziski atbalstījām tādu Garu rīcību, uzņemamies atbildību par to un arī sadalām šo atbildību pa Būtības daļām, kas kādai pienākas pēc Dievišķā.

Bailes
Ir daudz baiļu no nākotnes. Bailes vienmēr rodas tur, kur nav vai trūkst kaut kādu zināšanu, zināšanu par dzīvi, par dzīves jēgu, no bezgalības.
 Lūdzam iedot nepieciešamās zināšanas par dzīvi un kā dzīvot un kādas kļūdas dzīvēs tika veiktas, kas nav līdz šim brīdim izlabotas. Visu šo palaist uz pārstrādi.

Bailes par materialitāti, kā būs, par veselību, krišanu, neveiksmēm, sakāvi, tehnisko progresu un tt. Bailes no vientulības, kāpēc arī daudz laika pavadām pie datora čatojot sociālajos tīklos, jo tur var brīvi sarakstīties, jo mūs neviens neredz kā mēs izskatāmies, vai kā vajag uzvesties, uzvedības normas, konfidencialitāte. Tādā veidā atsakoties no dzīvas tikšanās, normālas saziņas. Enerģētiski prioritāte tomēr tiek dota dzīvai saskarsmei, ja to atļauj dotā situācija, jo tāda veida saskarsme rada daudz vairāk pozitīvu enerģiju nekā saziņa caur ierīcēm, piedevām cilvēka daļas nezaudē komunikācijas un citas iemaņas kas ir ļoti svarīgi, un arī attīstība tādā veidā notiek daudz ātrāk. Ļoti daudzi tagad „ciena” savu laiku un bieži izbildinās ar laika trūkumu atsakot tikšanās, gara ceļa kas ir jāveic vai cita iemesla dēļ. Neiet runa par to, ja cilvēkam reāli nav tādas iespējas un tehnika ir vienīgais saziņas veids, piemēram ja viņš ir ārvalstīs.
Tur, kur nebija iespējas satikties fiziski ir jāizvēlas fiziskā tikšanās, lai efekts būtu maksimāli pozitīvs gan tam momentam, kur tam bija jābūt, gan arī nākotnei, lai būtu enerģijas rezerves, kamēr vēl nav stabilitātes lai varētu aizpildīt tukšumu. Mūsu energo rezervēm jābūt pilnām bet nepieciešams, lai šīs enerģijas regulāri atjaunotos, nevis stāvētu un pūtu, lai visu laiku būtu cirkulācija, kustība.

Vēl ir kļūdas, kas nepareizas nākotnes izpratnes rezultātā to iztukšo. Un tas tiek izmantots arī no malas:
Haļava
 Paši nepelnam, bet aizvelkam svešu enerģiju. Bet sveša enerģija mūsu rezervuāros neturas, tā ātri aizplūst. Tas notiek uz zagšanas rēķina, ka zagļi zagļiem arī zog. Ir ļoti svarīgi novērtēt savu darbu, tieši savu enerģiju, ko tu pats tieši ar savu darbu nopelni. Sveša enerģija nedod to piepildījumu, ko var sniegt tikai tava paša enerģija.
Tur kur ir sveša enerģija, kas ir daļu aiztiepta, rīcības, domu rezultātā, to visu atgriezt tiem, kam tas ir atņemts un savējo atgriežam atpakaļ. Skaidri paceļam sava darba nozīmīgumu un svarīgumu. Var strādāt kopā komandā vai ģimenē, bet tomēr tam ir jānotiek godīgi, lai notiktu patstāvīgs enerģijas nopelns nevis uz kāda rēķina.
Kad cilvēks pats nopelna savas enerģijas, tās kļūst par cilvēka sastāvdaļu un tās vairs neviens nevar atņemt, bet ja tās ir nozagtas, tad tās nepieder cilvēkam, tas nav viņa paša.
Lūgt mūsu enerģijas piepildīt mūs, it īpaši tur, kur ir tukšumi, bet svešas no sevis izvadīt. Noņemt visus pūšanas procesus, kas notiek organismā.

Pūšana, fermentācija
Organisms nevar cīnīties ar svešām baktērijām, enerģijām, kas nav tam raksturīgi, tāpēc Būtnei pēc būtības nekādu aizsargsitēmu pret svešām enerģijām nav. Svešas enerģijas iekļūstot Būtnē sāk to sagrābt it īpaši ja to ir ļoti daudz. Ja šo svešo enerģiju ir maz, notiek Būtības bojāšana, radot labvēlīgus apstākļus pūšanai. To mēs esam radījuši ar savu nezināšanu, nesapratni, pārspīlējumu, šiem pūšanas apstākļiem, fermentācijai, tam kam mūsu Būtībā, organismā nav jābūt.
Šīs enerģijas ir jānoņem, jāizvada no turienes kur tas vēl nav izdarīts. Radām to enerģētisko atmosfēru un potenciālu, kādiem mūsos ir jābūt un kas sniegs mums labu. Tas nozīmē, ka vēlāk šiem pūšanas procesiem vairs nebūs augšanas tendences, jo tur būs savas enerģijas, kuras perfekti tiks galā ar tām baktērijām, kas ir organismā. Un tur kur var, palīdzam mūsu organismam un Būtībai tikt galā ar tām sekām, kuras jau ir notikušas Būtībā un organismā šo nepareizu rīcību rezultātā.
Vēl fermentācija rodas no tā, ka parādās neuzticība pret svešām enerģijām, jo šīs enerģijas jau nav tavas. Pūšana rodas arī enerģiju iestāvēšanas rezultātā, jo tās necirkulē, neatrodas kustībā. Arī tāpēc, ka sistēma nepareizi strādā un ne visas Būtības daļas zina kā vajag virzīt enerģijas. Lūgt iedod nepieciešamās zināšanas visām daļām

Skopums
Viena no tādām enerģijām, kas rada enerģiju pūšanu ir skopums. Mēs pa dzīvēm esam tik daudz savākušies, ka tagad nezinām ko ar to darīt. Šī krāšana ir ļoti saistīta ar nākotni, jo droša nākotne ir tiem, kas ir uzkrājis, bet pašiem krājējiem nevajag nākotni. Tā ir viena no cilvēces pamatproblēmām, kad viss tiek sagrābts sev, nedomājot par pārējiem. Daudzi cilvēki iepriekšējās dzīvēs izcieta nabadzību, badu un šo dzīvju sekas vēl joprojām ir jūtamas.
Ir jāpalaiž dzīves uz pārstrādi, kur tas ir bijis un daļas to atceras gēnu līmenī, kur ir saglabājusies informācija par to. Bailes, ka atkal būs bads, ka nebūs ko ēst, tā ir organisma atmiņa kas var ieslēgties dažādās dzīves situācijās, un tas uzreiz rada organismam stresu. Ir jānoņem visus stresus, panikas, tās sekas, kas mums ir bijis to seno notikumu rezultātā iepriekšējās dzīvēs. Tas ir ielikts apziņā un DNS līmenī arī, to arī visu palaist uz pārstrādi.

Bailes no neizārstētam līdz galam slimībām, bailes, ka paši netiks ar slimībām galā, kā rezultātā paliek pēdas no tā visa, kā arī no neizvadītām līdz galam zālēm, blakus efektiem, aizsērējumiem. Vēlāk tas izjauc mikroorganismus mūsu ķermenī un no tā atkal sākas pūšana. Zarnas pārstāj normāli funkcionēt, jo tajā nav vajadzīgo baktēriju, kas gādā par organisma dzīvības funkcijām, kas palīdzēja tam izvadīt kaitīgās vielas. Un mēs vēlāk no tā arī mokamies.

Krāšanai ir divas puses. Mēs krājam, jo uzskatām, ka tas mums ir vajadzīgs un tiek krāts tas, kas mums nav vajadzīgs un mēs nezinām kur to visu likt. Organisms jau ir pieradis pa šiem laikiem uzkrāt un tam nav nozīmes kas tas ir. Organismam galvenais ir nebūt badā, bet tas, ka tā dēļ viņš var pārstāt normāli funkcionēt, viņš sāk saprast, kad jau ir par vēlu, kad ir jau ļoti smagas sekas. Ir svarīgi, lai organisms sāktu atšķirt enerģijas, kādi procesi tajā notiek, lai tas saprastu ko tieši vajag kādā momentā uzkrāt, ja tas tiešām ir nepieciešams, lai uzturētu vajadzīgo normu, kad ar šo konkrētu lietu fizikā būs deficīts, lai tas nestu prieku un veselību gan cilvēkam, gan Būtībai. Tas ir ļoti svarīgi. Ieradumu uzkrāt ko pagadās, ka tik būtu kāda masa, tas ir jāizvada.

Parādīt organismam kādu kaitējumu tas var nodarīt pats sev, atgādināt par dzīvēm kur bija pārlieku aptaukošanās, kas noveda līdz nopietnām saslimšanām. Lai organisms atceras un vēlāk to visu palaist uz pārstrādi. Lai viņš pēc tam no tā nebaidās, bet tieši lai pārstrādā un izdara pareizus secinājumus. Gan šūnu, gan gēnu līmenī, lai viss būtu informēts un pārstrādāts. Katrai organisma šūnai ir jāzin tas, kas nesīs labu, veselību un kas radīs kaitējumu un lai izvēle būtu izdarīta veselības labā.

Organismam arī ir savs saprāts, bet mūsdienu pasaulē ir pieņemts uzskats, ka organisms nav saprātīgs, ka tā ir mašīna. Arī mūsdienu zinātnē ir tāds pats uzstādījums un ķermeni.

  Iedot saprātu visam un visur kur tā trūkst. It īpaši tur, kur ir reliģiska virziena pēdas, kur ļoti mīlēja pazemot fiziku, bet godāt Garu, visur kur ir bijusi zaimojoša attieksme pret fiziku. Un šīs dzīves palaist uz īpašu pārstrādi, kur  Būtne un arī pats Gars saprastu, ka viņš nav pasaules naba. Iedot izpratni par katru sastāvdaļu, katru daļu, kad mēs esam vienoti un viss mūsu komandā ir vienots.
Tā arī ir tā harmonija, veselība, tas kas mēs patiesi esam.
Bezatbildība
Ir izplatīts uzskats, ka ir jādzīvo ar šodienu, bet tas kas būs rītā, tam nav nozīmes. Tiek bezjēdzīgi izmantoti zemes resursi nedomājot par nākotni, galvenais, lai tik būtu uz šodienu. Pēc būtības notiek atteikšanās no nākotnes un tās necienīšana. Tas ir iespaids no garīgās kustības: dzīvot tagad, ķert momentu. Bet var dzīvot ar tagadnes momentu rūpējoties par nākotni, lai tagadne kļūtu arvien labāka, vai arī var dzīvot tīri egoistiski, domājot tikai par sevi un ne par vienu citu. Galvenais, lai pietiktu man, bet nedomājam vai tas pietiks kādam vēlāk, var būt pat mums pašiem šajā momentā, enerģijas vai kā cita. Tā ir neapdomība, neapdomāts piegājiens pret dzīvi kopumā. Ir tāds pieņēmums, ka dzīvojam tikai vienu reizi, tātad visu var atļauties, kas ir visīstākā bezatbildība.

Dodam pareizo izpratni Būtībām un fizikām, ka mēs nedzīvojam vienu reizi, bet daudz un ka nāksies par to visu atbildēt par to, ko darām nepareizi. Tos momentus kas ir pasliktinājuši situāciju, kaitējuši kādam, it īpaši Zemei palaist uz pārstrādi. Un jo lielāks ir kaitējuma apjoms, jo lielāka ir atbildība par to, tam kas to ir izdarījis.

Atbildība
Ir īpašas cilvēku grupas, kuras tieši sekmē tādu uzskatu izplatību, ka mēs dzīvojam vienu reizi, lai varētu sagrābt esošos resursus, jo tas viņiem ir ļoti izdevīgi. Tādās grupās ir ne tikai egoistiskās enerģijas, bet arī sadisma, jo viņi iztukšo gan Zemi, gan cilvēkus.

Tādām grupām ir jālūdz Dievišķā iejaukšanās un radīt tām tādas situācijas, apstākļus, lai viņi to visu sajustu uz sevis. Visiem tiem, kas to joprojām virza un pat nemēģina to apzināties. Lai to visu izjūt paši uz savas ādas, resursu nepietiekamību un vēl visu to, ko viņi ir atņēmuši nākotnei, lai viņi īsākos laika posmos izietu to, ko nostādīs Tēvs. Lai viņi saņemtu sapratni, ka viss nav tā, kā viņi domā, ka par visu ir jāatbild. Par visu ir jārūpējas, jo mēs nedzīvojam vienu reizi, ne vienu gadu vai mēnesi un tas viss var atgriezties mums ļoti spēcīgi. Parādīt šīm būtnēm kādā veidā viss viņām tiks atgriezts, lai tās sajustu to uz sevis: savu rīcību sekas, to ko viņi ir nodarījuši citām būtnēm. Un atgriezt to visu tiem ,kurus ir aplaupījuši un kas patiesi pieder šīm Būtnēm pēc Dievišķā. Bet laupītājus pārmācīt pēc pilnas programmas, lai viņi sāktu saprast rūpju nozīmi par Zemi, citiem, nevis tikai dzīvot ar tagadnes momentu.

 Tādi cilvēki dzīvo ar savu tagadnes momentu, ne kopējo, jo kopējā tagadne ņem vērā kas būs rītā, kā labāk kaut ko izdarīt. Bet egoisma enerģijas bojā visu bildi.
Arī labumu, ko šie cilvēki domā, ka dara, piemēram pumpējot naftu  un apgādājot  apkārtējos tādā veidā  ar benzīnu, ka tas ir izkropļots skatījums. Tādus kropļotus skatījumus ir jānoņem un sniegt patieso sapratni, kas patiesi iepriecinās katru Būtni. Lūgt katru Būtni sajust, tieši to, kas tai ir vajadzīgs, to ko tā vēlas, lai ar viņu notiktu.

Tagad arvien vairāk Būtņu uz fiziku sāk saprast, ka vairs neizdosies šmaukties un izvairīties no atbildības. Ka tas ko sēsi, to pļausi, jau sāk darboties arī realitātē. Katrs saņems pēc nopelniem to, ko ir izdarījis un ko ir radījis.
Cilvēki uzskata, ka resursi, ko viņi ņem no Mātes-Zemes, nevienam nepieder, bet patiesībā tas pieder visiem. Jo tādi cilvēki uzskata, ka, ja ir šo zemes gabalu nopirkuši, tad tas viņiem arī pieder un viņi var darīt ko grib. Tā ir primitīva cilvēka prāta domāšana, ka, ja viņiem ir nauda, tātad viņiem ir tiesības darīt ko vēlas. Bet viņi nesīs atbildību par šo.

Lūdzam visus šos magnātus piesaukt pie atbildības, lai viņi saprastu, ka vajag ne tikai plēst zemi, bet arī rūpēties par to, lai neviena darbība neietu mīnusā, lai viss padarītais ir balansā. Ka tik cik, ir paņēmuši, tik daudz arī atdevuši atpakaļ.
Tas viss ir saistīts ar dzimtu, jo tāda bezatbildīga rīcība pret Zemi nozīmē cilvēka atteikšanās no savas dzimtas, vai arī dzimta atteicās no šī cilvēka. Jo kas tiks mūsu bērniem? Viņiem taču arī ir jāredz daba, dzīvnieki tajā. Ka saviem nākošiem pēctečiem mēs atņemam ļoti daudz. Tomēr jaunām paaudzēm būs atvieglojumi, jo viņai vairs nevajadzēs atbildēt par vecāku vai dzimtas kļūdām. Ja kāds nav paguvis dzīves laikā apzināties savas kļūdas, tad tas tiks atgriezts atpakaļ zemes dzīvē. Tagad katrs atbildēs par savām kļūdām, dzimta par viena sava pēcteča kļūdu nebūs atbildīga. Dzimtai var palīdzēt zināmā mērā un otrādi, bet tagad pamatā katram būs savs nopelns.

Ir jāpalaiž dzīves uz pārstrādi, kur mēs tik pat bezatbildīgi attiecāmies pret Zemes resursiem, neliekot to kopējā labā darbā, bet esot vienkārši patērētājiem, plēšot tikai sev kur mēs tā rīkojāmies pret Zemi, dzimtu. Labojam kur ir iespējams, un kompensējam. Zemei palīdzam iziet tās situācijas, kas ir mūsu vainas dēļ vai arī mūsu dzimtas dēļ, bet mēs varam to tagad ietekmēt un izlabot, lai kopēja situācija uz Mātes-Zemes paliktu labāka un darām visu, kas ir iespējams tās uzlabošanai. Pa ceļam rādām sekas citām Būtnēm, kādas sekas tagad ir no mūsu nepareizas rīcības, lai tās arī izdarītu atbilstošus secinājumus, lai vairs nedarītu neatdomātu rīcību, kas agrāk tika mūsu, mūsu tuvinieku un arī pašas cilvēces darīts.

Zināšanu neitralizēšana, kas tiek izmantoti kaitnieciskos nolūkos. Pacelt un neitralizēt visas tās zināšanas kas caur mums un arī citiem tiek izmantoti dotajā momentā, ļaunumam, iznīcībai. Izceļam un lūdzam cik ir iespējams to visu neitralizēt. Lūgt pārskatīt Tēvu tās būtnes, kuras apzināti vai neapzināti negatīvi ietekmē doto situāciju. Tie, kas to dara neapzināti, iedot skaidras apzināšanās, lai tās pievērstu uzmanību savai rīcībai. Tos, kuri to izmanto apzināti, pielietot citus mērus, lai viņi saprastu, ka tālāk tā rīkoties viņi nevarēs. Mēs kā cilvēce lūdzam Tēvu paņemt zem aizsardzības mūsu Zemi.

Realizācija fizikā
Lūdzam atgriezt mums atpakaļ tās spējas, kas no mums tika atņemtas, lai citi spētu realizēt savus plānus uz mūsu enerģiju rēķina. Tas notika caur mūsu paviršību, neuzmanību, caur spēku, piespiešanu, apmānu  ļoti daudzām situācijām un šīs atņemtās spējas mums tagad ļoti noderētu. Lūdzam atgriezt mums visu to, kas sekmē ātru realizāciju fizikā. Lūdzam atgriezt atpakaļ arī visu to, kur mēs rīkojāmies tāpat atņemot realizācijas spējas no citiem un savedam kārtību. Atgriežam nākotnei visu, kas atņemts no tās, arī pagātnei atdodam to, ko bijām atņēmuši, katrā laikā atgriežam visu, kas tam patiesi pieder. Un dotajam momentam arī.

Parādīt visus parādus gan fizikā, gan smalkajos un to ko varam un ko drīkst, sākam atgriezt.  Ko var, anulējam, izvedam abpusēju apmaiņu kur tas ir nepieciešams un vajadzīgs.

Ir Būtnes kuras nevēlas, lai mēs uzzinātu patiesību par sevi un savām spējām, tās ir pārliecinātas, ka atvēršanās nenotiks,  mēs neiepazīsim sevi ātrāk, nekā viņi to ir ieplānojuši, lai nenotiktu Dievišķa apvienošanās. Tajos līmeņos, kur mūsu atvēršanās atnesīs kopējo labumu, atveram, realizējam sevi. Un šajos līmeņos mums ir tiesības šīs Būtnes piesaukt pie atbildības. Palaižam visu to, ko varam palaist divus soļus uz priekšu ņemot vērā korekcijas kas ir paredzētas tādos gadījumos.

Ir jāatver tagad tas, ko šīs būtnes ir pārklājušas, gan enerģijas, gan skābekli, visu to, kas ir nepieciešams mūsu nākotnei. Šīm Būtnēm ir jāiedod apzināšanās, lai tās neturētos pie saviem plāniem, bet gan pievērstu uzmanību savu Dvēseļu glābšanai, lai notiktu situācijas maiņa, lai nepaliktu vēl sliktāk. Jo tagad realizācija notiks diezgan ātri un šīs būtnes, ja neko neapzināsies nevarēs apskaust, kad viņas skars karmiska atbildība. Tāpēc lai labāk tagad pievērš uzmanību sev.

Palielinām ticību, cerību nākotnei. Sākam ģenerēt tās enerģijas, kas ir nepieciešamas gan mūsu, gan kopējās nākotnes atjaunošanai. Cik uz doto momentu varam to visu palaist, bez vardarbības pie sevis. Vispirms piepildām ar šīm enerģijām sevi, savu personīgo nākotni un nedaudz dodam arī kopējam labumam kopējai nākotnei.

Mūsu nākotnei katra Būtne ir spējīga kaut ko iedot, to ko var dot tikai viņa, izmantojot savas spējas, kā arī to, ko esam saglabājuši šim momentam. Tagad būs droši to realizēt, jo zagšanas vairs nebūs, situācija sāk izlīdzināties un sākam to visu saglabāto tagad atdot tagadnei un nākotnei un aktivizējam. Savedam kārtībā tos darbus kas ir jāsakārto gan personīgā, gan kopējā sfērā, sākam apvienošanu tajos līmeņos kur tā vēl nav, bet jau ir jābūt, izgaismojam visu mūsu ceļu. Tagadnes moments visu laiku attīstās, tas atrodas nepārtrauktā attīstībā un šo momentu vajag izgaismot, lai lūkojoties uz tagadni mēs vienmēr spētu redzēt reālo bildi bez ilūzijām, bez satumšinājumiem, bez haosa, bet dzidru esamības ainu. Lai mēs redzētu kur ejam. Noņemam saites, melnās brilles ja esam jau pieraduši staigāt tumsā, vai no spilgtas gaismas. Adaptējamies pie gaismas, lai tā nedarītu sāpes vai griešanu acīs, bet gan prieku no redzētā, ka pasaule mainās un līdz ar to mūsos būtu vēl lielāka vēlme redzēt vēl vairāk, vēlme padarīt pasauli, tagadni, mūsu un kopējo dzīvi vēl labāku, skaistāku.
Pārveidošanās procesi jau notiek, jo pie tā ir pieslēgušās ļoti daudz Būtņu un pasauļu, kam mēs esam lūguši palīdzību, Tēvs, Māte-Zeme arī. Visur, kur varam, dziedinām brūces sev, Zemei, citām Būtnēm, ko mēs bijām nodarījuši apzināti vai neapzināti, nav svarīgi kādu mērķu vadīti. Sākam daudz saudzīgāk attiekties pret ķermeņiem, gan pret mūsu pašu, gan citu, gan pret Zemi ar rūpēm, mīlestību. Ar sapratni:  ka tas ir tas, kas mums tiek dots šajā vai citā laika posmā, lai mēs maksimāli varētu nest labumu visam tam, kas mums ir apkārt.
Ir jāpalaiž uz pārstrādi tos momentus, kur ir bijusi vēlme zināt nākotni uz priekšu, nevis veidot to tagad, pareģojumi, kas patiesībā aizved no īstās nākotnes, ļaujot kādam plānot mūsu nākotni, atdot to, darīt tā, kā kādam gribas. Visur kur mēs vēl neesam paņēmuši nākotni savās rokās, tas ir jāizdara, atdot svešu kas mums nepieder un atgriezt mums mūsu, ko mēs bijām atdevuši vai atteikušies. Un izlabot tos momentus kur mēs paši kut ko labojām, darījām, kur mūs neviens neko nelūdza un kur mums nebija nekādu tiesību uz tādu darbību.

Saikne ar citām pasaulēm un veselība
Katra cilvēka Sirds ir saistīta ar zvaigzni vai planētu, bet saikne daudziem ir slikta vai pat dažiem tās vispār nav. Atjaunot saikni ar savām mājām, ar zvaigzni, jo dažiem tā saikne notiek caur zvaigznēm, citiem caur planētām. Atjaunot saikni visur, kur tās nav vai arī tā ir sagrauta, nav nozīmes kādu apstākļu dēļ. To visu noskaņot un palaist darbā, lai Sirds sāktu priecāties, sazināties ar tiem ar kuriem tā vēlas un ar tiem kas vēlas sazināties ar Sirdi un pašu Būtni. Paplašinām savas saziņas iespējas dauzos līmeņos. Visus tumšos projektus, kur mēs pārrāvām šo saikni vai nomainījām uz neīsto citiem izgaismot un utilizēt, to pašu izdarīt, ja kāds to ir nodarījis mums. Dodam veselību visām pasaulēm, kur tās nepietiek un arī mūsu fiziskajā pasaulē. Atjaunojam veselību visur kur tā ir sabojāta pagātnē, tagadnē, nākotnē, tagadnes momentā, palīdzam veselībai atjaunoties, izdziedināties, piepildīties Garīgi, Dvēseliski, pilnvērtīgi absolūti visos līmeņos, lai tas realizētos arī fizikā. To lūdzam sev, savām dzimtām, ģimenēm, pusītēm, Mātei-Zemei, Tēvam un tiem kam var pēc mūsu lūguma. Kur varam palīdzam, apjaunojam Zemes veselību, dziedinām ar savu Mīlestību, rūpēm, maigumu. Dodam to, ko turējām, lai Zemi varētu izdziedināt. Daļu tās enerģijas, kas Zemei ir aktuāli tagadnes momentā, virzām uz tām vietām, kas tagad tiks dziedinātas; ne visu, bet tieši tik cik ir nepieciešams, un tiem kas ir nepieciešams, dodam zināšanas. Lai tas viss izdziedinās uz labu.

 Pievienojam vieglumu un ātrumu, prieku, lai tas viss notiktu gaiši, priecīgi pat neskatoties uz kādiem sarežģītiem momentiem, lai visu to varētu viegli atjaunot un izlabot. Skaidri saprast, ka mēs ar tādu apzināšanās līmeni kas mums tagad ir, to ļaunumu ko darījām pagātnē, nākotnē vairs nedarīsim, neizdarīsim arī tagadnē. Uzņemamies atbildību par visām savām darbībām, rīcību, par katru ļaunu vārdu kas var nodarīt citam sāpes. Mēģinām radīt, rūpēties tikai to labāko, skaistāko uz ko esam spējīgi.

Darbi vēl turpināsies tāpēc pēc šī darba pajautājiet ko vēl ir nepieciešams pārstrādāt uz doto momentu, kas vēl nav pārskatīts līdz galam no jūsu puses.


No Usladuškas audioierakstiem.
Tulkoja: Phoenix
Mākslas darbs - Phoenix 2013
Tulkots no: http://www.usladushka.com/audio_zapisi.html