Viss nav tā kā šķiet … jeb neprognozējamība pastiprinās

Grupas Metasintēze materiāli

04.07.2012.
http://metasintez.ru/material_gryppa_met…
http://www.sunshinetwins.org/channelings…=
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa

Kā mēs jau rakstījām, jūnija sākums deva mums skaidru virziena norādi – atrasties Dzīves plūsmā. Pēc ilgstoša nepārliecinātības un šaubīšanās perioda, pēc dzīvošanas smalkās matērijas pasaulēs, kā patvērumā, daudzi no mums ir ieguvuši (beidzot!) pārliecību par to, ka atgriešanās Dzīvē atnesīs mums ilgi gaidīto prieku. Mēs no jauna spējam gūt baudu no vienkāršām lietām, mēs novērtējam cilvēciskās attiecības, kas balstītas uz mīlestību un uzticēšanos, bez personības apgrūtinājumiem un vēlmes gūt savu izdevīgumu, un eksistence uz Zemes iegūst augstāko jēgu. Daudziem no mums šķita, ka šīs jūtas, kas noenkurotas sirdī, arī turpmāk mūs vadīs, kā patiesais kompass, pa ierasto ceļu.

Tas viss ir palicis un pat kļuvis spēcīgāks. Taču … mēs pēkšņi atkal sākam ieslīgt bezformīgumā un nenoteiktībā, kas līdzinās blīvai miglai, kuras iekšienē var atklāties daudz interesanta un negaidīta.

Mēs atkal iekrītam Tukšumā. Ar mūsu ilgām/cerībām bruģētais ceļš izbeidzas, mūs iesūc kā virpulī, kura dziļums mums nav zināms. Atkal uzbango emocijas un fizisko ķermeni pārņem apstulbums vai dziļš miegs, kura mērķis ir izdzīvot pārņemošo nevadāmības/nevaldāmības stāvokli. Prieks izgaist. Paliek tikai vēlme kaut kā pārdzīvot šo bezjēdzīguma, bezmērķības un nevadāmības stāvokli, ciešot vismazākos zaudējumus.

Mūsu cerības par to, ka tagad viss ir noskaidrojies un turpmāk viss turpinās kļūt vēl skaidrāks, izgaist kā dūmi. Un pat nezini, ko gaidīt un kā notikumi izvērsīsies. Tā, it kā kāds Augstāks [spēks] spēlē ar mums paslēpes, izliekot cilpas un ievedot jaunās ilūzijās. Vai arī mūsu apziņa vienkārši nav spējīga apzināties notiekošos procesus, aptvert kopējo ainu un mēs atkal līdzināmies aklajiem, kuri aptausta ziloni.

Pamazām sāc apzināties, ka ceļš nemaz nav tik stingri izteikts, ka tas ietver daudzus krustojumus un taciņas, daudzas no kurām var izvest mūs uz īstā ceļa, bet varbūt arī nē. Kvantiskums, par kuru tik daudzi mīl runāt, spēlējas ar mums, pārbaudot mūsu prāta izturību/stabilitāti, bet attiecībā uz apziņu - tās mainību un elastību.
Spēlē tiek iesaistītas visas dimensijas, visi izplatījumi un laiki. To mijiedarbību nosaka mūsu Augstākā iecere, kuru nav iespējams aptvert ar prātu. Sirds palīdz mums noturēties uzticībā šai Augstākajai iecerei, tai pat laikā, kad prāts ienes sajukumu un ik reizi pārbauda notikumu variantus attiecībā uz to saprātīgumu un lietderīgumu, taču … lineārajā laikā.

Zināšanas par katras atsevišķās dzīves galīgumu, kas ierakstītas mūsu šūnās un cilvēces kolektīvajā apziņā, izspēlē ar mums ļaunu joku, pasviežot mums tēzes par to, ka mēs noteikti augšāmcelsimies dzīves laikā (protams, ka šīs/patreizējās) un mums izdosies pašiem ieraudzīt visu, par ko mēs esam sapņojuši. Daudzie čenelingi pastarpināti apstiprina šo domu, jo informācijā par priekšā stāvošajām transformācijām nekad netiek atrunāti laika (lineārā) periodi, kuru laikā ir jānotiek vienam vai otram notikumam.

Daudzi tic tam, ka viņiem izdosies iegūt silīcija ķermeņus burtiski rītdien, ka pārskatāmā nākotnē mums izdosies pilnībā mainīt ekonomisko un naudas sistēmas, sociālo struktūru, pāriet uz jauniem enerģijas avotiem, utt. Daži strādā smalkajos plānos, tuvinot šīs pārmaiņas: „slēdz” atomelektrostacijas, sagrauj naudas sistēmu, maina valdības. Citi ar domas spēku aptur zemestrīces, tornādo, plūdus … Tai pat laikā viņiem diezin vai ienāk prātā painteresēties – cik lielā mērā viņu rīcība ir saskaņota ar Zemes Logosu un ierakstīta cilvēces attīstības planetārajos plānos.

Aktīva dzīves pozīcija un iejaukšanās Dieva plānos no personības pozīcijām (lai kā arī viņi necenstos mūs pārliecināt par pretējo) kļūst par stūrakmeni. Diezin vai kāds apšauba to, ka saņem informāciju un impulsu rīkoties tieši no paša Avota (Absolūta). Jo, kad cilvēks apgalvo, ka enerģētiski darbojas planētas vai Visuma labā pēc neatlaidīga Augstāko spēku lūguma, šāda darba rezultātu nav iespējams pārbaudīt. Cita lieta ir tad, ja cilvēks kaut ko dara pats priekš sevis, piemēram, izdziedē sevi, atrod darbu, atjauno harmoniskas attiecības ģimenē … tad rezultāts kļūst acīmredzams. Taču šis rezultāts prasa pielikt lielas pūles un pastāvīgi strādāt ar savu apziņu, un tad paņem daudz spēka un laika.

Tātad, mēs sākam saprast to, ka neko nesaprotam. Transformācija notiek visos līmeņos, par kuriem mums ir visai miglains priekšstats. Ir tā, it kā kāds pastāvīgi sakratītu kaleidoskopu un mēs nepaspējam nofiksēt izveidojušos attēlu. Mēs redzam pastāvīgu krāsu ņirbēšanu un struktūru, un pēkšņi mums šķiet, ka mēs sākam uzminēt tā slēpto jēgu, taču kratīšana turpinās un mēs atkal neesam spējīgi aptver šo jēgu, ja domājam lineāri.
Katram radīšanas līmenim piemīt noteikta apziņas kvalitāte un tas [radīšanas līmenis] piedalās transformācijā saskaņā ar Dievišķo plānu. Katrs līmenis realizē šo Plānu kopradīšanas veidā ar augstāk stāvošajiem un zemāk stāvošajiem radīšanas līmeņiem. Visi radošie līmeņi savā starpā ir saistīti ar starptelpas/starpdimensiju režģiem/sistēmām, lai veiktu enerģētiski- informatīvo apmaiņu. Attiecīgi, viss, kas notiek katrā līmenī, ienes korekcijas garīgo līmeņu plānos un šie daudzskaitlīgie apziņas līmeņi atrodas pastāvīgā mijiedarbībā un savstarpējā ietekmē.

Lai apzinātos radītā Dievišķo Plānu, mūsu apziņai ir jāpiemīt milzīgam enerģētiskajam diapazonam un jāaptver visus radīšanas līmeņus. Ja mūsu apziņa ir fragmentāra un vibrāciju ziņā nespēj aizsniegt daudzus līmeņus, mēs esam spējīgi apzināties tikai nelielu daļu no visa kopējā Kosmiskā Plāna. Un šī nelielā daļa arī noteiks mūsu rīcību, domas un jūtas.

Kopējās planetārās apziņas iegūšanas process ir visai sarežģīts un ilgstošs. Nav vērts ļauties ilūzijai, ka mēs jau saprotam Dievišķo Nodomu un precīzi sekojam tam. Visbiežāk mēs atbrīvojamies no vieniem mentālajiem priekšstatiem, lai uzreiz tos aizvietotu ar citiem, pagrābtiem no cilvēces vienotā informatīvā lauka. Ir ļoti sarežģīti nokļūt līdz sevis pašu būtībai.

Aicinājums „kļūt par patiesajiem” ietver tieši to, lai varētu tikt izpausta patiesā būtība, lai notiktu atbrīvošanās no visiem emocionālajiem un mentālajiem uzslāņojumiem – gan saviem, gan svešiem. Kļūt caurspīdīgiem, attiecīgi, spējīgiem uztvert visu jauno bez izkropļojumiem, kurus rada iegūtā pieredze, kas ir tik dārga mūsu prātam un sirdij un, no kuras ir tik grūti/sarežģīti tikt vaļā.

Jūnija beigās attīrīšanās procesi no vecajām „lēcām/skatījuma” pastiprinājās. Šo procesu mērķis ir atbrīvot prātu un sirdi no iepriekšējiem uzslāņojumiem (gan „negatīviem”, gan arī „pozitīviem”) un tikt klāt sevis pašu tīrajam avotam, kurš rezonē ar Lielās Centrālās Saules augsto frekvenču enerģijām. Un sākt dzīvot saskaņā ar šīm enerģijām. Ja mums tas izdodas, mūsos ienāk neticams miers un iekšējs klusums. Tieši šajā klusumā, kas nav apgrūtināts ar iepriekšējo pieredzi, mēs sākam uztaustīt paši savu ceļu, kuru tik ilgi esam meklējuši. Samierinājušies, būdami mierā paši ar sevi, mēs sākam skaidrāk saskatīt un mācāmies redzēt aprises jaunajai pasaulei, kas formējas smalkajos plānos.

Jūlijā sava vienīgā iespējamā ceļa meklējumi daudziem turpināsies. Tie būs smagi meklējumi, kurus brīžiem pārtrauks šaubas un apjukums, jaunu ilūziju un baiļu rašanās. Kopējais enerģētiskais stāvoklis uz Zemes joprojām ir visai sarežģīts un saspringts mūsu Saules enerģiju ietekmē, kuras pastāvīgi pieskaņojas un saskaņojas ar Lielās Centrālās Saules enerģijām.

Jūlijā kopējais Zemes, Saules un Lielās Centrālās Saules enerģētikas līmenis pastāvīgi pieaugs, pastiprinot kardinālas pārmaiņas cilvēku enerģētiskajās sistēmās. Daudziem no jauna nāksies nolaisties zemapziņas „dziļumos”, pārskatot iepriekšējo pieredzi, ļoti bieži miegā (pazemes, aku, alu, u.tml. tēli). Dziļš ilgstošs miegs mīsies ar bezmiega un nervozitātes periodiem. Var rasties galvassāpes bez iemesla (tāpat, kā tas ir bijis iepriekš). Nekontrolējamās meditācijās jūsu iekšējais „es” var jūs iegremdēt dziļa Kosmosa plašumos un pat „antipasaulēs”, atmodinot ļoti senu pieredzi par atrašanos vēl „pirmscilvēciskā” formā.

Kā mēs jau iepriekš esam teikuši, cilvēces atmiņa (Akaši Hronikas) Hiperborejā tagad atmostas aizvien intensīvāk: daudzi atcerēsies šīs civilizācijas enerģētiskās „tehnikas”, tai skaitā darbam ar planetārā režģa kristāliem, lai uzturētu globālo līdzsvaru, kā arī mijiedarbotos ar vaļu civilizāciju vienotā pasaules apziņas režģī/tīklā, ieskaitot atmiņas par senajām skaņām (toņiem), kas rada un uztur harmonijā dažādas dimensijas.

Visas šīs parādības saasinās intuīciju, kura pieņems dziļas iekšējās pārliecības formu par notiekošā pareizību. Šī pārliecinātība izraisīs tiekšanos „salikt visu pa vietām” jūsu dzīvē. Iekšējās zināšanas par sevi palīdzēs jums labāk saprast un pieņemt jūsu tuviniekus un sakārtot/uzlabot attiecības ar viņiem, vienkārši „atlaižot” viņus viņu brīvībā (kas daudziem ir bijis neiespējams pagājušajā gadā).

Attieksme pret nāvi arī sāk mainīties: tuvinieku un paziņu aiziešana sāks tikt uzņemta kā dabisks bezgalīgās Dvēseles ārējās formas nomaiņas process un jūs spēsiet apzināties šī momenta nozīmīgumu un lietderību. Viss, par ko mēs tagad runājam, daudziem jau ir zināms, taču jāatzīmē, ka šīs apzināšanās sāk pieņemt daudz plašāka mēroga raksturu.

Gaismas Darbinieki, jau kuro reizi pārformēs savas attiecības, aizejot no vienām grupām un pievienojoties citās, saskaņo ar savu iekšējo Dvēseles aicinājumu. Daudziem sarežģītas mentālās mācības zaudēs savu pievilcību, tāpat kā meditācijas, kas pamatojas uz iesakņojušamies priekšstatiem, jēdzieniem un pat sakrālo ģeometriju, balstītu uz klasiskajām ģeometriskajām formām. Viņi sāks meklēt vienkāršību un nesaduļķotu uztveres skaidrību, ko nodrošina Gara vadība.

Tiekšanos pēc zināšanām nomainīs tiekšanās pēc izzināšanas. Informācijas uzkrāšana pārstās būt par pašmērķi un daudzi priekš sevis atklās priekpilnu, bērnišķīgu pasaules izzināšanu visā tās daudzveidībā un nepārejošā novitātē.

Tatjana Zolotuhina
2012.gada 4.jūlijā