Stankeviča vietā vajadzēja uzklausīt V.Celmu

Mīļie draugi dievturībā! Pārsūtu Jums kādu Pasaules brīvo latviešu apvienības ziņu, kuŗā katoļu vadītājs pauž viedokli par to, ko gan vajadzētu domāt un darīt latvju tautai. Manuprāt, to latvju tautas vārdā vajadzētu darīt dievtuŗu dižvadonim Valdim Celmam.
Piedāvāju Jūsu pārdomām un varbūt rīcībai.

Maruta

 

1. Pols Goubls: Baltijas valstis turpina saskarties ar sarežģītiem izaicinājumiem

2. Pirms 20 gadiem - 1991. gada 2. Septembris

3. Arhibīskaps Stankevičs: Latvijas vēlētājiem laiks tikt ārā no bērnu autiņiem

 

1. Pols Goubls: Baltijas valstis turpina saskarties ar sarežģītiem izaicinājumiem

Pazīstamais analītiķis amerikāņu eksperts bijušās PSRS lietās Pols Goubls Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 20. gadadienā norāda uz izaicinājumiem un grūtībām, ar kurām saskaras Latvija, Lietuva un Igaunija. Pēc Goubla novērtējuma Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīs neatrisināmie izaicinājumi ir to mazās teritorijas, atrašanās vieta un demogrāfija. "Būsim tieši - Igaunija, Latvija un Lietuva ir mazas valstis. (..) Tam savukārt ir trīs tiešas sekas - pirmkārt, no jebkuras pieļautas kļūdas ir izjūtamas tiešas sekas. Otrkārt, tās parasti ir atkarīgas no citiem. Un, treškārt, tās bieži tiek ignorētas vai citas valstis to intereses ziedo, lai panāktu vienošanos ar lielākām un "daudz svarīgākām valstīm"," norāda Goubls. "Otrs nemainīgs apstāklis ir ģeogrāfija. Kā bieži sacīja mūžībā aizgājušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri, viņš labāk kaimiņos gribētu Kanādu. Tomēr Igaunija, Latvija un Lietuva nevar izvēlēties kaimiņus, un, būsim atklāti, viņi dzīvo bēdīgi slavenā rajonā, kurā viņu intereses citi ignorē vai nobradā," raksta komentētājs. "Diemžēl nav nekādu pazīmju, ka situācija šajā reģionā uzlabosies, neskatoties uz cerībām pirms 20 gadiem. No otras puses, daži no eiropiešiem, uz kuriem Baltijas līderi un iedzīvotāji tik ļoti ir paļāvušies, dažkārt baltiešiem un citiem austrumeiropiešiem publiski ir pateikuši, lai viņi aizver savas mutes, un daudz biežāk virza savas nacionālās intereses uz Baltijas valstu rēķina, īpaši attiecībā uz enerģētikas piegādēm no Krievijas Federācijas." "No otras puses, situācija Krievijā pasliktinās un pasliktinās strauji. Tikai daži Krievijas Federācijā 1991. gada notikumu iznākumu uzskata par leģitīmu un galīgu, turklāt daudzus šajā valstī atklāti piesaista radikāls nacionālisms, kas dažos gadījumos robežojas ar fašismu. Aizvien redzamāks kļūst Krievijas Federācijas sabrukuma un sairšanas risks tuvākajā nākotnē. [Radikālā nacionālisma dēļ] šīs valsts draudošā sairšana visdrīzāk būs daudz vardarbīgāka un asiņaināka nekā PSRS beigas, bet tas radīs nopietnu un draudošu iespaidu arī uz kaimiņvalstīm," norāda Goubls. "Krievijas iebrukums Gruzijā 2008. gada augustā un Rietumvalstu maigie iebildumi daudziem Krievijas galvaspilsētā iedēstījuši ideju, ka "labs mazs karš" ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izraisītu vietējo atbalstu un atliktu vai novērstu sairšanu. Nav nekādu garantiju, ka Maskava šo stratēģiju neizmēģinās vēlreiz, īpaši, ja tam radīsies kāds pamatojums kaimiņvalstīs, kaut arī noslēgumā tā var izrādīties katastrofa pašai Krievijai." "[Gruzijas prezidents Mihails] Saakašvili rīkojās muļķīgi, bet Krievijas Vladimirs Putins rīkojās noziedzīgi. Diemžēl daudzās Rietumvalstīs uzskata, ka muļķība ir lielāks noziegums, īpaši šādas spēka

nesamērības gadījumā. Un to mazākām valstīm der vienmēr atcerēties." Trešais šāds nemainīgais izaicinājums pēc Goubla novērtējuma ir demogrāfija. "Kaut arī integrācijas process [Latvijā un Igaunijā] ir bijis gan juridiski, gan psiholoģiski smags, patiesībā Tallina un Rīga ir panākušas brīnumus, īpaši ņemot vērā Krievijas un Rietumvalstu izdarīto spiedienu ignorēt starptautiski atzītas okupēto valstu tiesības, nepiedāvāt pilsonību tiem iedzīvotājiem, kurus ievedusi okupējošā vara," norāda analītiķis. Goubls vienlaikus brīdina, ka iedzīvotāju etniskais sastāvs nav galvenā demogrāfiskā problēma, bet gan iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku reģionos, kā arī jauniešu masveida emigrācija. "Mums visiem ir jāatzīst, ka darbs mums priekšā ir smagāks par paveikto. Šī loma varbūt nav tik krāšņa, un nākamie uzdevumi var nebūt tik dramatiski. Bet tie ir svarīgi. (..) Mūsu darbs tagad ir ikdienas pienākumi, un, ja mēs to darīsim un darīsim to labi, mēs varbūt spēsim izvairīties no katastrofas un svinēt vēl daudzas gadadienas notikumiem, kas bija īsts Baltijas brīnums." Pols Goubls ir bijušais ASV Valsts departamenta un Centrālā izlūkdienesta pārvaldes (CIP) analītiķis Padomju Savienības jautājumos un ilggadējais radio "Brīvā Eiropa" un radio "Amerikas Balss" darbinieks. Par ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības un Krievijas spēku izvešanas veicināšanā Goubls saņēmis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts apbalvojumus. (leta.lv)

2. Pirms 20 gadiem - 1991. gada 2. septembris

Pirms 20 gadiem ASV paziņoja, ka oficiāli atjauno diplomātiskās attiecības ar Latviju un atzīst valsts neatkarību. Atbilstoša memoranda parakstīšana notika pēc trim dienām. Augusta beigās vēstulē Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam ASV prezidents Džordžs Bušs bija atgādinājis: ''Latvijas Republikas atzīšana no Amerikas puses turpinās bez pārtraukuma kopš 1922. gada. Savienotās Valstis nekad nav atzinušas vardarbīgo Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā.'' No amerikāņu puses pilnvarots diplomātisko attiecību atjaunošanā tika ASV valsts sekretāra vietnieks Kērtiss Kemons, kam bija pieredze PSRS lietās. ASV lēmums 1991. gadā paātrināja Baltijas valstu atzīšanas procesu citās pasaules zemēs, kā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanu ANO. Atbilstošu iesniegumu visas trīs valstis ANO ģenerālsekretāram Peresam de Kueljaram iesniedza 3. septembrī, bet 17. septembrī pēc organizācijas Drošības padomes balsojuma baltieši bez problēmām kļuva par pilntiesīgiem organizācijas dalībniekiem. Pret to nekas nebija iebilstams pat PSRS, kuru no galīgas iziršanas šķīra vien daži mēneši. (Latvijas Avīze, autors Viesturs Sprūde)

3.Arhibīskaps Stankevičs: Latvijas vēlētājiem laiks tikt ārā no bērnu autiņiem

Latvijas vēlētājiem beidzot pienācis laiks tikt ārā no bērnu autiņiem un sākt dzīvot pieaugušu cilvēku dzīvi, nevis ļaut, lai citi viņu vietā izdomā un izlemj, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" uzsver Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts teoloģijas doktors Zbigņevs Stankevičs. "Protams, vēlētājam šo izvērtēšanu veikt ir ārkārtīgi grūti. Jo tam ir vajadzīgs briedums, ir vajadzīga patstāvīga domāšana. Bet mēs esam uz to spējīgi," ir pārliecināts katoļu baznīcas līderis. Viņš uzsver - jo vairāk vēlētāju domās un izvērtēs, jo kvalitatīvāks būs vēlēšanu rezultāts. "Jo mums ir daudz talantīgu, spējīgu cilvēku, kuri vēlas kaut ko darīt savas valsts un tautas labā. Bet diemžēl sanācis, ka līdz šim viņi nav bijuši vairākumā, nav spējuši sevi parādīt. Mums šie cilvēki ir jāatpazīst," norāda arhibīskaps. "Tad, kad nāca neatkarība, likās – nu būs tās labās partijas, kuras gādās par leiputriju Latvijā. Bet izrādījās, ka nav nevienas, kura tajā leiputrijā ievestu. Noskaidrojās, ka partijas sastāv no reāliem cilvēkiem, kuri, nonākot pie varas, piedzīvo reālus kārdinājumus. Tie ir kārdinājumi uz valsts un citu rēķina iebāzt kaut ko kabatā, nokļūt pirmajā vietā un tikt apbrīnotam, pabraukāt par valsts naudu pat kopā ar ģimeni pa eksotiskām zemēm. Diemžēl liela daļa tos kārdinājumus neiztur. Tāpēc mums ir jāskatās ne tik daudz uz partijām, cik uz tiem cilvēkiem, kuri ir partijās. Jo ikvienā var atrast kā godīgus cilvēkus, tā blēžus. Jāmācās beidzot atšķirt blēžus no godīgiem cilvēkiem un jāsvītro ārā no sarakstiem blēži un tie, kuri nespēj izturēt kārdinājumus," aicina Stankevičs. Tāpat, viņaprāt, vēlētāju labvēlību nav pelnījuši arī tie, "kam pa visiem Saeimā aizvadītajiem gadiem ne reizi nav bijis ko teikt, kas arī nevienu priekšlikumu nav izstrādājuši, bet tur atradušies tikai kā paklausīgi rīki, kā balsošanas mašīnas".

Arhibīskaps uzskata, ka "ārkārtīgi svarīgi ir divi kritēriji – godīgums un profesionālisms jeb darba kvalitāte". "Ja cilvēkam ir izglītība un augsts intelekts, bet zināms, ka viņš strādā tikai sava grupējuma vai savas partijas labā, tad nodara milzīgu postu. Tāpēc tam darbam jābūt kā sapārotam ar godīgumu, ar caurspīdīgumu," uzsver teologs. Stankevicš uzskata, ka "piekāpties gadījumos, kad tas dod kaitējumu valsts vai tautas interesēm, patiesībā ir noziegums". "Mums nav nekritiski jāpieņem tas, ko no ārpuses uzspiež stiprākie. Bet daudz kas ir panākams, ja strādā ar galvu, un galvas Latvijā nebūt nav sliktākas kā bagātākajos Rietumos," uzsver arhibīsklaps. Stankevičs norāda, ka "valdības un parlamenta uzdevums būtu patiešām ļoti nopietni domāt par to, lai ne tikai noturētu, bet arī mēģinātu atdabūt atpakaļ vismaz vienu daļu aizbraukušo". "No politiķiem gaidu, ka viņi nopietni domās par izglītības sistēmas pārveidi, lai tur bērni apgūtu vērtības un atbildības izjūtu," pauž katoļu baznīcas vadītājs, norādot: "Visiem skolēniem jādod iespēja iepazīties ar Bībeli, ar kristīgo mācību." "Skolēniem jādod kristīgā informācija jau no pirmajām klasēm, viņi jāizglīto par Eiropas kultūras saknēm, pamatiem un interpretācijas atslēgām. No vēstures mēs mācāmies atpazīt bijušo un prognozēt nākotni," uzskata arhibīskaps. (delfi.lv)