19. septembris 2011 01:36
Mūsu dzīvesvietu un ienākumu līmeni nosaka ne tikai iespējas un pieejamība, bet arī mūsu laika orientācija: vai esam koncentrēti uz pagātni, tagadni vai nākotni. Latvijā pilsētnieki visbiežāk domā par nākotni, bet reģionos iedzīvotāji izbauda vai izcieš tagadni, liecina SKDS pētījums.
/* (c)AdOcean 2003-2010, delfi_lv.delfi2011.delfi2011LV.IekslapasLV.03SAITERAKSTOS420x60LV */ ado.slave('adoceandelfilvsdlknnpmkk', {myMaster: 'Y7z1ccoQjd5s6jTr2z1tyOsYY_rTMxHh3PdWJC_XWgz..7' } ); if(typeof adoceandelfilvsdlknnpmkk=='function'){adoceandelfilvsdlknnpmkk();} SKDS pētījumu balstīja uz amerikāņu psihologa Filipa Zimbardo testu par laika perspektīvu noteikšanu. Zimbardo konstatējis, ka Rietumu kultūrai ir identificējami seši laiki: divi pagātnes (negatīva; pozitīva), divi tagadnes (hēdoniska; fatāliska), un divi nākotnes (transcendentāla un nākotnes).*
Jāuzsver, ka laika perspektīvas ir nesaistītas un tās visas dažādās pakāpēs piemīt visiem cilvēkiem. SKDS pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrībai visizteiktākā ir nākotnes orientācija (62%), pagātnes orientācija konstatēta 44% aptaujāto, bet uz tagadni orientējušies vien 27%. Aptuveni piektā daļa aptaujāto neatbilda nevienai laika orientācijai.
No 44% aptaujāto, kuriem raksturīga laika orientācija uz pagātni, divām trešdaļām pagātne orientācija ir pozitīva, t.i, piepildīta ar labām atmiņām, panākumiem un tā dod drošības sajūtu, bet 17% aptaujāto laika orientācija ir pagātnes negatīva - tātad, ar sliktām atmiņām, traumām un pārdzīvojumiem, kur iespējama kāda kopīga pagātnes trauma. Salīdzinoši nelielais šādas laika orientācijas grupas daļa liecina, ka deportācijas, valsts sēru dienas nebūt nav visas sabiedrības dienaskārtības aktualitātes.
Tagadni meklējiet laukos
Vismazāk Latvijā konstatējama tagadnes laika orientācija. Tātad, Latvijas sabiedrība nav dzīves baudītāji, tā drīzāk ir sabiedrība, kas norūpējusies par pagātni vai nākotni. Pieņemts uzskatīt, ka tagadnes laika orientācija raksturīga dienvidu tautām: jo tuvāk dzīvo ekvatoram, jo vairāk sabiedrība koncentrējusies uz tagadni - vienveidīgais klimats laika ritējumu nedara ciklisku. Sameklēt tam pierādījumus var, piemēram, valodā. Sicīliešu dialektā nav nākotnes forma vārdam "ir", bet vēl izteiktāks piemērs ir Amazones cilts pirahã, kur laiks tiek iedalīts tagadnē un ne-tagadnē. "Pirahã cilvēks dzīvo subjektīvā tagad laikā un visu, kas nav viņa tiešās uztveres laukā, uztver kā nenoteiktu ne-šeit-ne-tagad. Pirahã, stāvot upes krastā un ieraugot laivu, kas tuvojas, saka "Laiva ibipío". Kad laiva pazūd tiešajam skatienam, pirahã saka tāpat - "Laiva ibipío", raksta filozofs Guntars Daģis.
Tagadnes orientācijā izšķirama hedoniskā laika orientācija (tūlītējs gandarījums un atlīdzība; aktīvi meklē izpriecas; tiecas uz visu, kas sniedz baudu, cenšas izvairīties no visa, kas izraisa sāpes) un fatāliskā (uzskata, ka viņu dzīvi nosaka citi (piem., liktenis), tāpēc neuztraucas par nākotni, ir ar mazu pašvērtējumu un bieži ir depresīvi un mazāk laimīgi; vienlaicīgi meklē ko jaunu). Latvijas sabiedrībā aptuveni līdzvērtīgā daudzumā ir gan vieni, gan otri.
Atšķirībā no pasaules ģeogrāfijas, Latvijā uz tagadni orientēti cilvēki sastopami nevis Zemgalē, Sēlijā un citos dienvidu rajonos, bet vienkārši ārpus Rīgas. Ja vēlaties satikt cilvēkus, kas orientējušies uz tagadni, dodieties uz laukiem un uzmeklējiet cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni un ienākumiem. Mana saskarsme ar iedzīvotājiem, kuru laika orientācija jūtami saistīta ar tagadni, bija 2010. gadā, nepilnu mēnesi veicot pētījumu un dzīvojot Raunā. Jo ilgāk tur pavadīju laiku, jo lēnāk šķita aizritam laiks, sarunas ar vietējiem koncentrējās uz tagadnes apstākļiem, un negatīvo attieksmi pret valsti. Tagadnes orientācija saistīta arī ar paļaušanos uz valdības, institūciju un ģimenes izteiktajiem solījumiem; jo mazāka šī paļaušanās, jo vairāk cilvēki izvairās no nākotnes un fokusējas uz tagadni, radot jā un nē, melns un balts, ir un var pasauli, nevis iespējamību un varbūtību pasauli.
Raksturīgā lauku sociālā ainava ar smēķējošajiem [jauniešiem] un paaugstinātu alkohola patēriņu arīdzan SKDS pētījumā dominē uz tagadnes laiku orientētajiem. Tieši šajā segmentā ir augstāks kaitīgo ieradumu patēriņš. Vienlaicīgi šie cilvēki ir mazāk norūpējušies par nākotni, tāpēc lēmumus par ilgtermiņa saistībām pieņem vieglāk. Piemēram, tagadnes hedonisti neplāno bērnus ar aprēķinu, tāpēc ģimenes pieaugumu biežāk sagaidīt šajās ģimenēs.
Rīga - nākotnes pilsēta
Tomēr izteiktākā Latvijas sabiedrības laika orientācija ir nākotne. Tas saskan ar Latvijā valdošo protestantismu kā populārāko reliģisko virzienu, kas veidojis arī sabiedrības vērtības pamatus. Jāatgādina klasiskais sociologa Maksa Vēbera darbs "Protestantiskā ētika un kapitālisma gars", kurā viņš norāda, ka protestantisma ētika "novērsa plāna un sistēmas trūkumu ticīgā ikdienas dzīvē un radīja konsekventu visa dzīvesveduma metodi. [...] dzīve bija orientēta tikai uz transcedento mērķi - uz aizkapa svētlaimi, taču tieši tāpēc viņa pasaulīga eksistence bija stingri racionalizēta". Vairāk nekā trešdaļai (35%) Latvijas iedzīvotāju pastāv šāda - transcendentāla - nākotnes orientācija.
Taču gandrīz pusei iedzīvotāju raksturīga vienkāršā nākotnes laika orientācija bez tiekšanās uz laimīgu aizkapa dzīvi. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa Latvijas populācijas gatavi strādāt smagi un ilgi, uztraukties par iespējamām savas rīcības sekām nākotnē un retāk atpūsties ar to materiālo mazumu, kas ir pieejams. Aptaujas liecina, ka daudzi uz nākotni orientēti uzņēmumu vadītāji, neskatoties uz savu statusu un finansiālo labklājību, atzīst, ka viņu dzīves ir tukšas, nepiepildītas un tajās ir maz prieka. Latvijas sabiedrībā šādi nākotnes laika orientācijas cilvēki ir pārsvarā ar augstāko izglītību, augstiem ienākumiem un pārsvarā dzīvo Rīgā.
Turklāt prieks par apdomīgo un uz nākotni orientēto Latvijas iedzīvotāju diemžēl būs vien virspusējs: izpēte liecina, ka Latvijas iedzīvotāji par nākotni domā vien 18 mēnešu perspektīvā. Tas, protams, ir vairāk nekā pirms gada, kad šis skaitlis bija tikai sešu līdz deviņu mēnešu termiņš. Taču, šķiet, esam iestiguši tumšā tranšejā un nespējam nedz bezrūpīgi izbaudīt tagadnes mirkli, nedz arī rīkoties tālredzīgi, domājot par drošu nākotni.
*Aizpildīt F. Zimbardo izstrādāto testu un noteikt savu laika orientāciju var šeit.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/scenarijilv-laika-uztvere-nosaka-musu-ricibspeju.d?id=40702963
