Autors: patiesais vārds
Datums: 15.07.11. 17:16
Datums: 15.07.11. 17:16
Georgs Vilhelms Frīdrihs Dižais ir dižāks par svēto garu, un piezīmē bilst, ja vispārīgo ņem formāli un liek blakus sevišķam, tad vispārīgais pats kļūst par kaut kādu sevišķo, kas būtu tas pats, ja kāds prasītu ēst augļus un atteiktos no ķiršiem, bumbieriem un vīnogām tamdēļ, ka tie ir ķirši, bumbieri un vīnogas, nevis augļi.
Vispārīgus augļus nevar, bet konkrētus augļus var apēst, jo auglis ir auglis, bet auglis nav auglis, un visi tie tā vai tā ir augļi, ko sauc par to kādību un tādību, kas tie ir, un tāpat notiek visu lietu kādības un tādības pārmaiņa līdz pat to laika un telpas pārmaiņai bezgalīgas kādības un tādības vienībā, līdz pat to tīram jēdzienam, ko sauc par neko (pēc dižā Vadoņa).
Tāpat notiek ar matēriju, garu un apziņu, ar kustību un pārmaiņu, un tā tālāk, līdz bezgalībai, kā izņemot, Pāvila nosaukto pēdējo ienaidnieku – nāvi, neko.
Praksē ideālisti garu saista, bet materiālisti nesaista ar sajūtām, kaut arī abi to dara vienlīdz vienādi, jo citādi cilvēks vispār nepastāv un nav esamība, jo galu beigās apziņa ir ideāla, bet ideālais nav apziņa, dzelzs gabals ir matērija, bet matērija nav dzelzs gabals, dievs ir gars, bet gars nav dievs, un tā tālāk par tiem pašiem dižā Vadoņa augļiem un bumbieriem, kas ir un nav augļi un bumbieri.
O, tagad skaidrs, ka svētā gara darbība ir tas pats, kas materiālisma gars, tik vienīgā starpība, ka ideālisti to domā no pakaļas, bet materiālisti to domā no priekšas, kā pie normāliem cilvēkiem, kur visur, ieskaitot dieva garu, gars ir sabiedriski vēsturiska parādība, ko cilvēki manto no kultūras un civilizācijas pārmaiņām, turpretim, matērija ir lieta par sevi, kas pastāv un ir neatkarīgi no kultūras un civilizācijas pārmaiņām, bet ko tās attēlo, mijiedarbojas vai pārveido.
Tātad, matērija ir vispārīga, bet gars ir atsevišķa īstenība ar ko cilvēki attēlo vispārīgu īstenību, un tā tālāk, par tiem pašiem dižā Vadoņa augļiem un bumbieriem, kas ir un nav augļi un bumbieri.
Tiešām, skaidrs kā diena, ka cilvēks ir tikai no tā gara, kas iemitināts matērijā, kura rada cilvēku, bet gudri zinātnieki stāsta, ka cilvēku rada baciļi vai vīrusi savām vajadzībām elektromagnētiski informatīvos laukos, kas patiešām ir cits cilvēks, kā gars, un tā tālāk, par tiem pašiem augļiem un bumbieriem, kas ir un nav augļi un bumbieri.
Var vienīgi brīnīties, kā daži to saprot, bet citi nemaz to nesaprot, kas ir gars un matērija, ka matērija ir objektīva īstenība, bet gars ir tās atsevišķo pārmaiņu stāvoklis.
Vispārīgus augļus nevar, bet konkrētus augļus var apēst, jo auglis ir auglis, bet auglis nav auglis, un visi tie tā vai tā ir augļi, ko sauc par to kādību un tādību, kas tie ir, un tāpat notiek visu lietu kādības un tādības pārmaiņa līdz pat to laika un telpas pārmaiņai bezgalīgas kādības un tādības vienībā, līdz pat to tīram jēdzienam, ko sauc par neko (pēc dižā Vadoņa).
Tāpat notiek ar matēriju, garu un apziņu, ar kustību un pārmaiņu, un tā tālāk, līdz bezgalībai, kā izņemot, Pāvila nosaukto pēdējo ienaidnieku – nāvi, neko.
Praksē ideālisti garu saista, bet materiālisti nesaista ar sajūtām, kaut arī abi to dara vienlīdz vienādi, jo citādi cilvēks vispār nepastāv un nav esamība, jo galu beigās apziņa ir ideāla, bet ideālais nav apziņa, dzelzs gabals ir matērija, bet matērija nav dzelzs gabals, dievs ir gars, bet gars nav dievs, un tā tālāk par tiem pašiem dižā Vadoņa augļiem un bumbieriem, kas ir un nav augļi un bumbieri.
O, tagad skaidrs, ka svētā gara darbība ir tas pats, kas materiālisma gars, tik vienīgā starpība, ka ideālisti to domā no pakaļas, bet materiālisti to domā no priekšas, kā pie normāliem cilvēkiem, kur visur, ieskaitot dieva garu, gars ir sabiedriski vēsturiska parādība, ko cilvēki manto no kultūras un civilizācijas pārmaiņām, turpretim, matērija ir lieta par sevi, kas pastāv un ir neatkarīgi no kultūras un civilizācijas pārmaiņām, bet ko tās attēlo, mijiedarbojas vai pārveido.
Tātad, matērija ir vispārīga, bet gars ir atsevišķa īstenība ar ko cilvēki attēlo vispārīgu īstenību, un tā tālāk, par tiem pašiem dižā Vadoņa augļiem un bumbieriem, kas ir un nav augļi un bumbieri.
Tiešām, skaidrs kā diena, ka cilvēks ir tikai no tā gara, kas iemitināts matērijā, kura rada cilvēku, bet gudri zinātnieki stāsta, ka cilvēku rada baciļi vai vīrusi savām vajadzībām elektromagnētiski informatīvos laukos, kas patiešām ir cits cilvēks, kā gars, un tā tālāk, par tiem pašiem augļiem un bumbieriem, kas ir un nav augļi un bumbieri.
Var vienīgi brīnīties, kā daži to saprot, bet citi nemaz to nesaprot, kas ir gars un matērija, ka matērija ir objektīva īstenība, bet gars ir tās atsevišķo pārmaiņu stāvoklis.
