Vēstījums no Saula
Caur Džonu Smolmenu
14.septembris/2011
Tas ir bezprecedenti nozīmīgs notikums
Mēs- visas Dieva dievišķās radības- esam vai eiforijā, vērojot cilvēces ātro atmodu. „Mēs” ietver jūs, jo dziļi sevī jūs zināt, ka esat dievišķas būtnes, jūs arī ļoti labi zināt par to īpašo, rūpīgi izstrādāto un sagatavoto brīdi, kura laiks ir gandrīz pienācis. Ir neiespējami to saprast ar ierobežotajām sajūtām, kādas jums pieejamas ilūzijā. Bet jūsu atmodinātie Es- Vienotībā ar Dievu- pilnībā to saprot un priekpilnām nojautām mēs visi mēs gaidām dievišķo rītausmu un visu kopējo atmodu.
Tas ir bezprecedenti nozīmīgs notikums, tas pārsteigs un iepriecinās un tad beidzot jūs atmodīsieties no sapņa realitātē. Tādu stāvokli jums pagaidām nav iespējams iedomāties, neskatoties uz to, ka tas ir jūsu dabīgais stāvoklis. Tomēr brīdī, kad modīsieties, tad tūlīt pat sapratīsiet, ka esat Mājās un jūsu priekam nebūs robežu.
Jūs ļoti ilgu laiku esat atradušies garīgā ceļojumā pretim atmodai un daudz kas no pieredzētā bijis īpaši traumatisks. Sākotnēji likās, ka atdalīšana no Dieva būs interesanta un aizraujoša, azartiska lieta. Interesantums pārgāja diezgan ātri, bet azarts pastiprinājās un tad pārvērtās bailēs, jo jūsu izdzīvošana kļuva apdraudēta, jūs sākāt identificēt sevi aizvien vairāk ar ķermeni, tā vietā, lai atcerētos par to, ka esat garīgas būtnes un tikai izejat pieredzi ķermenī. Un ar šo kļūmi sevis identifikācijā pieauga bailes un apmulsums. Jūs sākāt iedomāties īpatnējus dievus, kurus varējāt apvainot un kuri, ja vien jūs neizpirktu grēkus, varētu jūs nopietni sodīt; jebkura katastrofa- plūdi, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, sausums, bads un pat personīgās traģēdijas- kļuva par pierādījumu dievu dusmām uz jums. Tikai pavisam nesen atbrīvojāties no tādiem uzskatiem, tad arī uzsākāt progresu un nostājāties uz garīgā ceļa, tas aizvedīs jūs Mājās, un kopš tā laika jūsu attīstība progresējusi brīnumainā ātrumā. Jūs vairs neesat ieslodzīti šķietami bezgalīgā nosodošu nelaimju un pastāvīgu dažādu rīcību izpirkšanā.
Apjēga par to, ka Dievs ir visus-mīlošs un nekad nesoda, bija milzīgs cilvēces garīgās attīstības solis uz priekšu- solis pretim īstām un patiesām zināšanām. Vēl ir daudzi tādi, kuri pieturas pie dieva tiesāšanas un sodīšanas un vēl daudzi citi ir ateisti vai agnostiķi. Lai vai kā, bet visos deg dievišķā Liesma, varena un spēcīga enerģija iedarbojas uz tiem, kuri regulāri meditē un lūdz, un tas visai planētai rada iedunkājošu efektu, liekot citiem pazudušajiem ieskatīties sevī un atrast savu dievišķo Liesmu.
Nav tāda cilvēka uz Zemes, kas būtu palicis Mīlestības neskarts, tā bez mitas pārklāj pilnīgi visu, iziet visam cauri un apņem planētu, bikstot visus uz priekšu un tuvinot atmodai. To sajūt ikviens, kaut arī daudzi ir apmulsuši par savām sajūtām. Bet mulsums izklīst tad, kad cilvēki sāk pieredzēt mīlestību, līdzjūtību un pieņemšanu tādā līmenī, kāda nekad agrāk nav pieredzēta uz planētas Zeme.
Atmodas process paātrinās un intensificējas. Neviens tā līdz galam arī neapjauš tās dievišķās enerģijas, kas patlaban visu apņem. Lai atmostos visi, ir vajadzīga griba pēc miera, mīlestības un pārpilnības visiem. Un šī vēlme pieaug un spēcinās katrā rītausmas tuvošanās momentā. Pēc rītausmas nāks vareni krāšņā mūžīgā diena, kas apņems un apskaus jūs uz visiem laikiem.
Lielā mīlestībā, Sauls.
Tulkoja Māra Brante
