sestdiena, 2011. gada 30. aprīlis

Vēstule no Debesīm #3464

Izvēles, kas jāizdara

 

20. maijs/2010

Dievs teica:


Mīļie, dzīvē ir dažādi notikumi. Ar jums visu laiku kaut kas notiek. Citi ieliek jūs ierindā. Citi izsit no tās. Citi sniedz svētību. Dažkārt jums nav apzinātas izvēles tam, kas ar jums notiek.

Viegli un patīkami ir saņemt cita cilvēka svētību. Šī svētība varbūt nāca kā skaista dāvana. Varbūt tā bija nauda. Varbūt svētība bija smaids, laipns vārds, garšīga ēdiens. Bez apdomāšanas jūs vienkārši tam uzsmaidījāt. Jūs varbūt apskāvāt cilvēku. Jebkurā gadījumā jutāties labi.

Tāpat jūs ātri un dabīgi reaģējat uz rīcību, kad kāds neizturas pret jums tā kā jūs un es to vēlētos. Tā vietā lai sirds atvērtos, tā pagrimst. Tas nav iepriecinoši.

Ja kāds jūs ļoti mīlošs, sniedz jums laimi un prieku, jūs vēl labu laiku esat laimes un prieka piepildīts.

Tieši tāpat, ja kāds ir negatīvi noskaņots, tad jūs pārņem skumjas, sirds sažņaudzas, jūs jūtaties apmulsis un nevēlams. Ja kļūstat nikns, tad tā ir jūsu pašu reakcija. Jums nav izvēles tikai pār to ko otrs cilvēks jums ir pateicis vai izdarījis. Jūsu sirds sāp. Bet tagad jums ir izvēle.

Visu dienu varat būt piepildīts ar negatīvo. Varat rakstīt dusmu pilnas vēstules. Jūs varat sapluinīt viņa attēlu. Jūs varat sodīties. Tas ko darāt ir jūsu izvēle. Kā arī tā ir jūsu izvēle- cik ilgi turpināsiet tā rīkoties un justies sadilis. Tā vairs nav jūsu pāridarītāja izvēle.

Kaut kādā brīdī pats atlaidīsiet savu rīcību. Jums varētu būt grūti piedot nodarījumu. Vismaz uz kādu laiku. Tajā pašā laikā jums nevajadzētu nēsāt sevī sāpīgās atmiņas vai atklātas dusmas. Nevajadzētu tās turēt sevī.

Citreiz ir grūti. Es saprotu, kā jūtaties, bet saku, ka jūs varat pats sev palīdzēt. Jums tikai jānolemj pašam sev palīdzēt. Jums jānolemj noiet no nozieguma skatuves. Jūs varat savām domām piešķirt citu virzienu. Jūs jau iepriekš varat nolemt, ka neļausiet sevī ienākt bēdīgām sajūtām. Varat pieņemt lēmumu būt laimīgs.

Jums nav nekādas vajadzības ļaut notikumiem vai citiem cilvēkiem izlemt jūsu vietā. Jūs neesat bezspēcīgs. Īpaši, ja tiek aizskarts jūsu ego, jūs varat ļaut aiziet sliktajam. Es nesaku, ka uzreiz aizmirsīsiet. Es saku, ka varat nolemt neielaist to savā sirdī.

Tā nav sirds, kas lemj par jūsu emocijām, tas ir jūsu prāts. Prāts pat var likt jums atriebties. Tas ir prāts, kas liek rīkoties nevis jūsu sirds.

Jūs varat būt pieraduši reaģēt uz nepatīkamām lietām ar dusmām vai iespējams, asarām. Ja izrādāt neapmierinātību, tā ir viena lieta, bet dusmu uzglabāšana ir pavisam kas cits. No tā ir jāatsakās, tāpat kā no otra tortes gabala. Tortes gabals nav jums kungs un pavēlnieks. Tāpat neviens nevar jums diktēt kā uzvesties un kādam jums būt.

Tas esat jūs, kas nolemj un esat tāds kāds esat. Kāds vai kaut kas jūs vienmēr ietekmē. Pieņemiet to. No kā jums ir jāatsakās? No pagodināšanas? Turiet savu godu pie sevis, mīļie, un rīkojieties atbilstoši.

Es zinu, ka rīkstes, akmeņi un vārdi jūs sāpina. Es arī zinu, ka varat sevi atbrīvot no lieka soda. Ļaujiet aiziet, mīļie, ļaujiet. Nelabiem notikumiem nav varas pār jums.