Bet, vispār, vēstules ir patiešām labas. Ļoti žēl, ka visu nespēju izlasīt un iztulkot...:(
Varbūt ir kāds(i), kas pieteiktos darīt šo darbiņu? ieguvēji būtu daudzi.
Ja jums ir idejas, atrakstiet! marabrante@inbox.lv
Māra
Vītols ir stiprs
Vēstule no Debesīm #3456 publicēta 2010. gada 12.maijā
Dievs teica:
Mīļie, cik daudzas reizes esmu jums teicis ļaut pagātnei aiziet? Es negribu jums pārmest, bet vai tomēr nav pienācis laiks? Jūs pamājat ar galvu un Man piekrītat un tomēr, jūs pilnīgi mierīgi varat būt viens no tiem, kas stingri pieturās pie vecās labās dzīves un tās domām un atziņām, kuras negribat lauzt.
Es jau nesaku, ka jums nav jābūt atmiņām vai jālolo kādas cerības. Jums tādas var būt. Es te runāju par to, ka jūs atsakāties pieņemt jaunas idejas un domas. Un atkal, es nesaku, ka jāpieņem pilnīgi katra jaunā doma. Protams, nē. Bet dažas? Vai varētu ieviest kādas veca uzskata vietā jaunu?
Es runāju par dažām konkrētām domām. Kad saku “atbrīvojieties no pagātnes“ jūs varat piekrītoši māt ar galvu un tad tomēr stingri pieturēties pie pagātnes laimes vai nelaimēm it kā nevarētu pavirzīties uz priekšu.
Atlipiniet sevi no pagātnes, mīļie.
Kad tagadējie notikumi liek jums justies vientuļiem vai nepiepildītiem, tā nav zīme par atgriešanos bijušajā pagātnē. Tas ir signāls doties uz priekšu, nevis atpakaļ. Pietiek skatīties atpakaļ pār plecu.
Daudziem šķiet, ka dzīve nav pilnīga bez drauga. Jums varētu šķist, ka noteikti jābūt sievai vai vīram, lai cilvēks justos laimīgs. Vai tad jūsu laime atkarīga no kāda cita? Vai tā?
Vai sakāt Nē dzīvei? Vai jūs uzstājat, ka zināt visu par dzīvi un ko tā jums var dot?
Kad jūtaties iztukšots un pazudis, tad visnelokāmāk aizverat sevi iespēju lauka darbībai. Ja kāds tad jums iesaka, ka jūs varētu būt laimīgs arī savā esošajā vietā vai, piemēram, iesaka doties uz Aļasku vai tropiem, tad jūs nelokāmi paliekat pie sava, ka padomdevējs nezina par ko runā. Mīļie, labi, pieļausim iespēju, ka tie nezina ko runā, bet patiešām, mīļie, nav vajadzības pārakmeņoties.
Jūs neesat tāds kā agrāk. Jūs iespējams, nekad neesat bijis tas par ko sevi pats uzskatījāt. Un tomēr varat turēties pie ilūzijām, kas nepavisam neuzlabo pašsajūtu. Jūs varat ietiepīgi palikt pie sava. Ja domājat, ka visu zināt un nevarat vai nevēlaties dzirdēt neko tādu, kas nesakrīt ar jūsu pašu domām, kad neviens cits nezina ko runā, un jūs esat stiprs un vienīgais zinošais, tad jūs esat ietiepies un izvēlējies palikt par zaudētāju. Tā vien šķiet, ka nevēlaties izkustēties pat pa centimetru. Jūtoties sarūgtināts par sevi un notiekošo jūs nepieņemat citu ieteikumus. Faktiski, ja ieklausītos, tas palīdzētu atbrīvoties no ciešajiem pagātnes uzskatiem, kas kādreiz jums nesuši laimi.
Jūs sakāt nē, nē, nē. Iespējams sakāt nē, kad daudz labāk būtu teikt jā, jā, jā.
Ieklausīšanās jau nenozīmē pieņemt. Iespējams, Es esmu jums sūtījis ziņotāju vai divus vai pat visus trīs, un jūs atsakāties saklausīt viņu teikto. Jūs varat saklausīt tikai to, ko prāts sevī glabā kā dārgumu.
Jūsu nepatika parāda jūsu vārgumu, mīļie. Nelokāmība nav stiprības pazīme. Vītols ir stiprs tāpēc, ka var locīties.
