Parūpējieties par sevi no visas sirds un pārbaudiet, vai jūs ko neizlaižat nedarītu,
lai vēlāk jums nebūtu sev jāsaka:” Pilnus 10 vai 20 gadus es esmu darījis visu, ko Jēzus Mācība
man norādījusi, un tomēr joprojām es stāvu turpat, kur sākumā, neizjūtu sevī nekādu īpašu apgaismību
un no tā saucamās Mūžīgās Dzīvības sevī arī nejūtu ne drusciņas! Kas tad man īsti trūkst?
Tādēļ Es saku jums: Pārbaudiet sevi rūpīgi, vai jūsos vēl tomēr neslēpjas
• Kādas slepenas izdevīguma, priekšrocības vai pašlabuma ilgas vai domas,
• Vai tur var saskatīt kādu augstprātības dzirksti,
• Varbūt tur vēl tomēr rosās pārspīlēta taupība, kas ir skopuma jaunākā māsa,
• Varbūt jūsu būtni virza godkāre, pasaules atzinības vēlme,
• Vai arī jūsu prāts tomēr vēl vērtē, izsver, klasificē un nosoda brāļus,
• Varbūt jūs vēl nespējat pārvarēt sevī paštaisnības tieksmi, pēdējam vārdam vajag piederēt
jums?,
• Varbūt jūsu vājā vieta vēl ir miesas kārība vai
• Kaut kas cits, jums pašam vēl atklājams,
kas tur važās jūsu sirdi un ar to pašu arī dvēseli. Kamēr cilvēki vēl ir šādu kārību un kaislību
vergi, tie nevar nokļūt līdz viņiem dotā Apsolījuma piepildījumam.
Dažam netrūkst daudz, lai viņš varētu kļūt savā dvēselē par Dieva Valstības dalībnieku, un tomēr
tas nenotiks, ja viņš sevi nepārbaudīs, ja nepiešķirs vērību zemišķajam, kas līp pie viņa dvēseles.
Sevi rūpīgi pārbaudot, cilvēks drīz atklās, ka viņš tomēr vēl ir pārāk jūtīgs un ka pārāk viegli
viņu aizvaino nieki.
Vai tad cilvēkam nav jābūt goda jūtām nemaz?
Jā, saku Es, goda jūtām ir jābūt gan, bet cēla veida! Ja tevi ir aizvainojis kāds cilvēks ar vēl vārgu
garu, nedusmojies uz viņu par to, bet pieej pie viņa un saki: “Draugs, tu mani ne ar ko nevari aizvainot,
jo es mīlu tevi un arī visus cilvēkus. Kas mani lād, tos es svētu; kas man dara ļaunu, tiem es ar
visu spēku daru labu. Taču cilvēkam nav labi apvainot citus. Tādēļ tevis paša labā turpmāk to vairs
nedari”.
Ja jūs spēsiet ar savu apvainotāju tā runāt bez mazākām dusmām sirdī, tad tā būs zīme, ka cēlās
goda jūtas mīt jūsos. Bet, ja jūs manāt sevī kaut vēl mazākās dusmu zīmes vai kļūstat sarūgtināts
vai nedraudzīgs pret viņu, tad tas vēl rāda, ka jūsos ir apslēptas mazas augstprātības paliekas, un ar
to pietiek, lai jūsu dvēsele nevarētu savienoties ar Dieva Gaismas garu jūsos.
Jums, piemēram, vairākas reizes no vietas viens un tas pats ubags lūdz dāvanas. Jums pietiktu
viņam ko dot vai 1000 reizes vairāk, nekā jau esat iedevis, taču jūs rūgti aizskar viņa zināmā nekaunība,
un jūs parādāt tam durvis, aizrādot, lai turpmāk nenāk tik bieži.
Redziet, pasaules cilvēkam tā būtu saprātīga runa un arī ubagam maza pamācība nenāk par
skādi. Bet — kas tā uzņem nabagu, tas vēl ilgi nav gatavs Manai Valstībai, jo Es Savu Sauli laižu spīdēt
pār labiem un sliktiem cilvēkiem un visai Radībai par svētību.
Šāda atturība un vēsums satur kaut ko cietu un šāds cietums, ekonomiska taupība nav tālas no
skopuma un apbēdina dvēseli.
Tādēļ Es jums saku — pastāvīgi pārbaudiet sevi rūpīgi visā, lai jūs varētu pacelties uz tādu dzīvības
punktu, kurā jūs sevī dzīvi un gaiši redzēsiet, ka esat brīvi no visām zemes kaitēm un sārņiem.
PATIESĀS DZĪVĪBAS
GRĀMATA
Dievišķo atklāsmju sakopojums,
saņemts Meksikā no 1886. līdz 1950. gadam.
