Šis ir fragments no psihologa un psihoterapeita ar 40 gadu pieredzi, medicīnas zinātņu kandidāta Mihaila Litvaka intervijas. Tā ļauj mums paskatīties uz daudzām lietām atšķirīgi.
Vienā intervijā jūs teicāt, ka laimīgu ģimeņu nav…
Ir. Bet maz. Es pats esmu pētījis ģimenes. Uz 11 tūkstošiem ģimeņu atradās 3 laimīgas. Bet pats galvenais – tikai laimīgas ģimenes ir normālas. Pārējās – tā ir patoloģija, tā ir divu nelaimīgu cilvēku kopdzīve. Un tā ir it visur – dažādas pakāpes patoloģijas ir visur.
Kāpēc ir tik daudz laulības šķiršanu? Cilvēki kļūdās dzīvesbiedra izvēlē?
Tas ir tāpēc, ka cilvēki ir slikti izglītoti. Viņi nav mācīti domāt, nav iemācīti izvēlēties vīru vai sievu. Mēs veicām aptauju – kura atzīšanās mīlestībā jums patiktu labāk. Piedāvājām variantus: “Es nevaru bez tevis dzīvot”, “Es nekad tevi neapvainošu”, “Nāc, vilksim kopā dzīves vezumu”. 75% sieviešu izvēlējās “Es nevaru dzīvot bez tevis.” Vai tiešām nav saklausāms, ka šis skaidrojums ir tipisks vīrietim-bērnam vai alkoholiķim? Bet patiesa atzīšanās mīlestībā par kopīgo vezuma vilkšanu nevienam nepatika.
Kas tā vispār ir – mīlestība?
Tā ir aktīva interese par mīlestības objekta dzīvi un attīstību. Visi saka: nav, ko mīlēt. Vai jūs zināt, kā mīlēt? Mūsu laulības būtībā ir: “Es nevaru dzīvot bez tevis”.
Kas notiek ar mīlestību laika gaitā, kur tā paliek?
Laika gaitā mīlestība kļūst arvien stiprāka un stiprāka… Un, ja tās sākotnēji nav bijis, paliek arvien sliktāk un sliktāk.
Kāda ir atšķirība laulības uztverē starp vīrieti un sievieti?
Vīrietis un sieviete redz laulību vienādi. Bet kur jūs esat redzējusi vīriešus un sievietes? Mums ir bikšu nēsātāji un svārku nēsātājas. Tātad vispirms ir jākļūst par vīrieti vai sievieti, un pēc tam veidot ģimeni. Tiesības veidot ģimenei ir tikai fiziski veselam, garīgi attīstītam un materiāli stabilam cilvēkiem. Nevajag sapīties ar nabadzīgiem neprofesionāļiem.
Ja attiecības sākās ar seksu, kāda nākotne viņus gaida?
Seksam vajadzētu būt pēc tam. Sākumā jābūt kopējam pasaules uzskatam. Mīlestība – ne tad, kad skatās viens uz otru, bet kad skatās vienā virzienā. Kanādas zinātnieki ir konstatējuši četrus faktorus, kas padara ģimenes noturīgas. Pirmais – kopīgs pasaules uzskats. Otrais – vienāda kulinārijas gaume. Tikai trešais ir sekss. Ceturtais – vēlme vienam otru glāstīt. Bet, ja ģimene ir izveidota caur seksu – nekā laba tajā nav.
Vīrieši bieži salīdzina sevi ar tēviņiem un apgalvo, ka neuzticība ir neizbēgama…
Neuzticība rodas tad, ja cilvēki kļūdījušies, izvēloties partneri. Ja esi kļūdījies un apprecējis (apprecējusies) ar neīsto, protams, ka sāks patikt kāds cits.
Kādām sievietēm ir uzticīgi?
Fiziski veselām, garīgi attīstītām un materiāli neatkarīgām. Mūsu sievietēm ir trīs seksuālie traucējumi: pedofilija, zoofilija, mazohisms. Pirmkārt, viņas ņem vīriešus nevis par vīriem, bet audzināšanā. Otrkārt, dzīvo ar alkoholiķiem. Kas ir alkoholiķis? Dzīvnieks. Un treškārt – cieš no mazohisma: viņām patīk, ka par viņām ņirgājas.
Ja sieviete ir fiziski vesela, finansiāli neatkarīga, bet ne vairs jauna? Vai viņai ir mazākas izredzes?
Viņai ir vairāk iespēju! Šī sieviete ir pašā plaukumā. Viņa jau ir realizējusies. Viņai nav nepieciešams garnējums, bet steiks. 45-50 gadus veca sieviete seksā pārspēs jauniešus.
Kā randiņu sākotnējā posmā labāk izpētīt un noteikt – “tavs” cilvēks vai nē?
Pēc komunikācijas, žestiem, ģērbšanās manieres. Sokrāts teica: “Pasaki man kaut ko, es gribu tevi redzēt”. Jau pēc pāris frāzēm varēsi noteikt, kas ir tavā priekšā, un vai sakrīt jūsu redzējums uz pasauli.
Vai partneru seksuālajām vēlmēm vajadzētu sakrist?
Nu, protams. Ja vīrietis vēlas seksu 50 minūtes trīs reizes dienā, un sieviete trīs minūtes vienu reizi mēnesī – viņiem nekas nesanāks.
Ja ir kādas neatbilstības, vai sieviete var pielāgoties vīrietim vai mēģināt viņu pāraudzināt?
Nē. Mums ir jāņem gatavs produkts, nevis pusfabrikāts. Jāprecas būtu nobriedušiem cilvēkiem. Bet pāraudzināt var tikai vienu cilvēku – sevi. Kļūdījies izvēlē – jāšķiras. Un jāmeklē cits.
Kur labāk meklēt?
Tikai darbā. Kad mēs novērojam cilvēku darbā – redzam, kāds viņš ir. Šeit mēs tagad ar jums strādājam un jums var rasties viedoklis par mani… Bet naktsklubos vai iepazīšanās randiņos ir meļu sapulcēšanās.
Vai sieviešu vajadzības ir mainījušās pēdējo gadu laikā?
Nekā nav mainījušās pēdējos simts tūkstošus gadu.
Un kā ar to, ka tagad meitenes vēlas precēties tikai ar labu statusu ieguvušiem vīriešiem?
Un tas ir pareizi. Tātad nobriest. Bet arī pašai jābūt noteiktu statusu sasniegušai. Pie mums diemžēl lielākai daļai sieviešu ir latento prostitūtu psiholoģija: atrast bagātu vīru, lai pabaro. Un par to viņa plāno uzturēt māju un atdoties gultā. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos: tā ir prostitūcija. Tomēr tagad daudzi vīrieši ir latentie alfonsi, kuri meklē bagātas sievietes un paši nevēlas attīstīties.
Bet ir teorija, ka sievietei tikai vajag iedvesmot vīrieti, radīt komfortablus apstākļus viņam, pašai paliekot ēnā…
Jūs jaucat vīrieti ar bikšu nēsātāju. Vīrietim nav nepieciešams, lai viņu iedvesmo. Viņš pats iedvesmojas no sava darba un tā rezultātiem. Nevar dzīvot sievietes vai vīrieša dēļ.
Un bērnu dēļ?
Vēl vairāk. Bērni, labi vai slikti, 18-20 gados dosies prom no mājām. Vīrietis un sieviete ir tuvāk viens otram, bērni – ir kaut kas uz laiku. Blakusprodukts mūsu mīlestībai.
Pēc šķiršanās sievietes paliek ar šo “mīlestības produktu”, un vīrieši saka, viņi nevēlas precēt sievieti ar bērnu…
Vīriešiem (nevis bikšu nēsātājiem) bērns no pirmās laulības nav problēma. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir gatavs darīt visu bērnam, lai tikai mīļotā būtu tuvumā. Bet, ja sieviete uzskata, ka bērns – vissvarīgākais dzīvē, viņa nekad nebūs laimīga laulībā.
Tiek uzskatīts, ka laulību institūcija mirst, ka nākotne pieder alternatīviem kopdzīves veidiem. Ko jūs domājat par ciemos iešanas formu?
Viesošanās laulība nav tik slikta. Dažreiz cilvēki dzīvo civillaulībā – viss normāli. Un tikko sareģistrējas – sāk dzīvot slikti.
Kāds ir iemesls šādām izmaiņām?
Tas, ka cilvēki vēlas būt brīvi. Oficiāla laulība viņus iekaļ važās. Zīmogs pasē inteliģentiem cilvēkiem neko nemaina. Muļķiem maina.
Avots: fit4brain.com
