Viss sākās ar sarunu frizētavā. Mani frizēja efektīga, bet skumja 28gadīga sieviete. Jūs jau ziniet, kā notiek: sāc runāt ar svešu cilvēku un pavisam nemanot pārej uz personīgām un svarīgām tēmām.
Par ko citi ļaudis runā ar frizieri? Es – par mīlestību un zaudējumiem.
Viņa izstāstīja, ka neilgi pirms manas vizītes viņai izbeigušās četrus gadus ilgušas attiecības. Iemesls bija nogurums. Viņa nogura no tā, ka partneris viņu necienīja.
Viņa teica: “Man steidzami vajadzīgs kāds cits LABĀKS.”
Es paņēmu viņu aiz rokas (pati no sevis to negaidīju) un ļoti pārliecināti viņai teicu: “Apsoli man, ka pavadīsi vismaz pusgadu vienatnē ar sevi! Apsoli neielīst jaunās attiecībās bez pietiekama pārtraukuma!”
Viņa ar neuzticību paskatījās uz mani un teica:
«Bet man būs garlaicīgi dzīvot. Sēdēt pusgadu vienatnē pie televizora – vientulībā, kā vecai meita? Kas var būt briesmīgāk?».
Es zinu daudzas vēl briesmīgākas situācijas.
Piemēram, kad atrodi sev partneri vienīgi aiz nevēlēšanās būt vienai un viņš atkal – pārsteigums – nenovērtē un neciena tevi. Bet tu paliec ar viņu tikai tāpēc, lai nepaliktu viena, jo vienai tev ir bail.Es viņai izstāstīju savu teoriju: cilvēka pašpietiekamība rodas praktizējot būšanu vienatnē. Iesākumā mums ir jāiemācās pārciest sākotnējo vientulības paniku, lai ievērotu to, ka tā ne tikai nenogalina mūs, bet daudzējādā ziņā ir pat patīkama un vērtīga.
Es nesen runāju ar kādu 50gadīgu sievieti, kas man atzinās, ka nevēlas pārraut attiecības ar savu vīru. Tas viņu sit, bet viņa nešķiras, jo «kā tad es iešu uz restorānu vai uz tusiņu viena».
Mani mīļie, kaut kādā momentā mums jāiemācās iet uz restorānu vieniem. Savādāk mēs atklāsim, ka atrodamies attiecībās ar gadījuma cilvēkiem tikai dēļ vienas vēlmes nebūt vienatnē ar sevi. Mums jāiemācās sevi paciest un neslēpties attiecībās. Ļoti bieži, pēc kāda laika, mēs pat varēsim iemīlēt sevi. Iespējams, pat cienīt sevi, kad iepazīsim sevi nedaudz tuvāk.
Daudzus, daudzus gadus es centos nepalikt vienatnē ar sevi. Pat piecas minūtes. Es izlecu no vienām attiecībām un iepinos nākamajās – bija nepanesami būt vienai – klusumā. Es neizvēlējos, ar ko būt kopā, bet metodiski aizpildīju tukšās vietas savā dzīvē.
Atcerieties grāmatu «Ēd. Lūdzies. Mīli»? Kamēr es to rakstīju, man nācās kādu laiku pabūt vienai. Šajā ceļojumā es izdzirdēju sevi. Es pārkāpu robežu, aiz kuras sekoja solījums: «Es rūpēšos par sevi tā, kā par mani nekad nav rūpējies neviens partneris. Es klausīšu sevi un saudzēšu sevi. Es sev parādīšu brīnumainas pasaules vietas. Es sevi slavēšu un mierināšu. Es sevi barošu ar brīnišķīgu ēdienu un pirkšu sev fantastiski labas grāmatas. Es katru dienu sev jautāšu: Ko es Tev, mīļā šodien varu tādu labu izdarīt?». Manas attiecības ar sevi izrādījās brīnumainas, kaut gan iesākumā es ļoti baidījos tās uzsākt.
Jau pēc pāris gadiem, es satiku partneri, kurš pret mani bija tāds pats – rūpīgs, mīlošs, ar tādu pat mīlestību un apbrīnu, kā es pati pret sevi. Pa šiem diviem gadiem es biju pieradusi pie tādas attieksmes pret sevi. Ja es nebūtu veltījusi sev šos divus gadus, nebūtu bijusi vienatnē, vēljoprojām tā arī lēkātu pa nekomfortablām attiecībām.
Ir jādod sev laiks, lai saprastu, kas tev ir labi. Bet, kad tu to sapratīsi, nekad nebūsi ar mieru uz kaut ko mazāku.Es pierunāju to meiteni uz pusgadu vienatni. Kaut vai tikai pusgadu. Mēs nostiprinājām šo vienošanos ar rokas spiedienu. Esmu pārliecināta, ka viņa nebūs vīlusies. Iemācīties pārvarēt mirkļa bailes, lai beidzot būtu pieauguša cilvēka attiecībās ar sevi – pusgada celibāts nav nemaz tik liela samaksa.
Protams, mūsu vidū ir cilvēki, kuri gadiem ilgi ir vieni. Viņiem, tieši otrādi, ir bailes no tuvības, bailes riskēt ar savu brīvību. Viņiem mans padoms nav vajadzīgs. Taču, ja jūs, kā līdz šim, tāpat kā mana jaunā friziere, nevarat paciest vienatni, padomājiet par maniem vārdiem.
Noturieties pirmo brīdi, un pēc tam ieraudzīsiet, cik tas ir vērtīgi.Nav vērts baidīties no sevis. Nav vērts baidīties palikt vienatnē ar sevi.
Autors: Elizabete Gilberta
Tulkoja Ginta FS
Filma “Ēd. Lūdzies. Mīli.” krievu valodā:http://kinogo.co/2240-esh-molis-lyubi-2010.html
