PASAKAINĀS Pārdomās par … manu tīrumu

Lienes stāsts

Novembris 29, 2012

 

Kādu brīdi domāju, kā uzsākt? Smalki rakstīt nemāku, atliek tikai rakstīt…. kā sanāk!
Viendien atskatījos uz savu tīrumu……. biju daudz lasījusi un prātojusi par to- kā
jārok tīrums. Kaplis ass, rokas stipras, sāku strādāt. Kad gabaliņš pakaplēts hmmmm mugura
sāk sāpēt, atskatos -ir jau pat tā kā gabaliņš pastrādāts, bet tā platība tik aug augumā. Sāku
kaplēt cītīgāk un nu jau saproti, ka jāsāk meklēt lāpsta…..paliek arvien grūtāk, bet iekšā kāds
urda… TU TO VARI! Vienā vakarā Tu aizmet visu prom- PIETIEK! No rīta saproti mjā, iešu vēl
drusku parakt…….nav jau vairs izvēles, iesāktais jāpabeidz.

Tā sākās mans ceļš. Biju daudz lasījusi, daudz ko sakārtojusi, bet kāpēc?????? Sava
tīruma galā stāvēju ar vienu vienīgu jautājumu KĀPĒC? Gāja mēnesis pēc mēneša, salaužot
ne vienu vien kapli, izraudot daudz asaru, tikai pēc gada sapratu, ka nu beidzot esmu
nonākusi pie jautājuma, kādēļ šo ceļu esmu uzsākusi. Viena no manām atklāsmēm bija arī tā,
ka es (rakstīšu no sava viedokļa), ka mana vēlme pēc harmoniskās dzīves un dzīvot tā kā vēlos
ES…. BALSTIJĀS UZ PRĀTU. Redzi, ka vēlies neturpināt programmas, rīkojies. Redzi, ka ar Tevi
manipulē, turies pretī utt. Tā varētu turpināt bezgalīgi.

 

Pateicoties GAISMAS UN MĪLESTĪBAS CEĻAM, Pieņemot un piedodot Tev tiek dota iespēja atlaist un transformēt! Ar mīlestību izkaplējot nezāli pēc nezāles, es redzēju, ka vairs nesāp! Ka nonākot līdzīgā situācijā, es vairs tajā nejutos kā upuris vai cietējs…… saproti, pieņem un pateicībā ej tālāk.

Bet tīrums tikai nelielā iesākumā! Kādā brīdī rodas maldīgs priekšstats, ka nu jau tā
kā pietiek- esmu jau pastrādājis, būs labi! Paldies visiem augstākajiem spēkiem, kas parāda,
ka vēl jāturpina…. kādus tikai jokus Visuma ar mums neizspēlē. Jau kādu krietnu laiku atpakaļ,
sapratu, kas ir MANS CEĻŠ! Liekas super! Nu tikai būs! Uhhhhh atkal dabūju rakt. Kāpēc? Jo
tas tīrums ir bezgalīgs! Un tagad atskatoties atpakaļ MĪĻIE! Tas ir tā vērts! Visas grūtības,
situācijas, satiktie „tracinošie” kolēģi, draugi vai paziņas, bērni un vecāki ir mūsu dzīves lielie
skolotāji.

 

Un kas ir turpinājumā? Tad sāc ķert TARAKĀNUS ar kaifu! Ieraugi vienu un ui, tas
gan dziļi bija nolīdis, bet dažs rāpo virspusē, tik tuvu, ka pat neredzi (tas ir no sērijas, ka savā
acī baļķi nevar ieraudzīt).

Pienāk brīdis, kad Tu sāc saņemt dāvanas……. arī tad ir jāstrādā. Un katrreiz kaut kas
jauns UN TAS IR SKAISTI! Skaisti jo DVĒSELĒ gavilē un ar katru brīdi paliec tīrāks, mīlošāks,
patiesāks, dodošāks bez nosacījumiem, dziļā pateicībā ka ES ESMU. Dziļā pateicībā, ka
Tavā dzīvē ienāk draugi, kuri mīl bez nosacījumiem un ļauj mīlēt arī sevi, tā pa vienkāršo un
patiesi.

Kādu krietnu laiku atpakaļ man tika dota iespēja sakārtot attiecības ar tēti, kas jau
manam prātam likās nereāli. Ko tur? Nesapratīs, nepieņems…….. es izmantoju šo iespēju.
Es mīlēju un mīlu savu tēti, jo vispirmām kārtām es sāku mīlēt sevi……… un šodien notika
vēl viens brīnums…… man bija dvēseliska saruna ar manu mammu….. es no visas sirds viņai
pateicos, ka ES ESMU. Viņa mani saprata….. tas liek man turpināt!

Un man šodien negribas vairs atkārtot visus bērnības pāridarījumus un sāpes…..
MĪĻIE kaplējiet! Brīnumi notiek! Sapņojiet - sapņi īstenojas! Mīliet, vienkārši tāpat, bez
nosacījumiem…….
Dziļā pateicībā par doto iespēju solīti pa solītim iet uz priekšu …….

 

Liene

 

http://inesemalinovska.wordpress.com/