Ja rakstīšu palagus, tos tikpat neizlasīs. Vajadzētu
īsi. Bet baltos nesapratīs. Tātad jādala pa krāsām. Un tad, kad ZELTA STĪGA
STARP TĀM būs sasieta, pasaule taps krāsaina un visi VISU paši izlasīs. VISUMS
BŪS ATVĒRIES. Dzīve nāk visa vienlaikus pāri, bet man kaut kā tā pa tēmām
jāsadala un jāmēģina saprotami pateikt PA TĒMU. Prast. Tas ir atrast. Visiem -
KATRAM.
Novembris - zilo rožu mēnesis - KĀ EMBRIJS, tūlīt, teju teju, šodien ir cauri. Nākošais decembris - MĪLESTĪBAS IELIGZDOŠANA UZ ZEMES TAS SAUCAS. To esmu gleznojusi uz brūna zīda lakata ar pelēki zilām, sudraba un zeltītām stīdziņām. Divi putni viens pret otru ar izplestiem spārniem. Pāris. Pāris, ko kopā satur vien spriegums, ko uztur galva, jo viņi nesaskaras, tikai galvas ieguļas vienotram kaklu daļās. SPRIEGUMS...
Cilvēki meklē brīnumzāles, bet tai pat laikā dzer zāles un tic brīnumam, TAM KAS DECEMBRĪ DZIMST... Un tad atnāk pie mums stāsts par to brīnumpuķi, kuras vārds ir ZELTA STĪGA, bet, ja to par daudz lieto, tā apdedzina. Ir jābūt piesardzīgiem. Mana mamma pārbaudīja uz savas ādas. Un tagad viņa to nelieto, bet tās puķes uz palodzes viņai aug un zied ziediem debešķīgiem - VIEGLIEM, MAIGIEM, GAISĪGIEM UN BURVĪGI SMARŽOJOŠIEM TIKAI SAULES GAISMĀ. To ir daudz, kaut tie sīki - mazas baltas kā zvaigznītes ķekaros, katru dienu uz pāris stundām atveras citas...
Un arī cilvēku pasaule ir tāpat caurstīgota un tie meklē viens pie otra palīdzību. Vispirms jau tad, kad pašos vairs nav sprieguma, nav elektrības, kas piešķiļ vēlmi celties no rītiem, vai tad, kad enerģijas kļūst par daudz un visi apkārtējie tiek traumēti ar skaļumu un nemierīgo kāda dīdīšanos. Un tad dakteri paraksta zāles, kas izslēdz strāvu VEĢETATĪVAJĀ NERVU SISTĒMĀ. Un tā sakārtojas. Cilvēks sāk domāt, jo neko citu vairs nespēj izdarīt - nodarīt sev pāri... ARĪ ES TĀ TIKU ĀRSTĒTA NO IZDEGŠANAS. Un man bija jāiemācās, kā palikt no zālēm neatkarīgai un pašai kļut sev un savam ķermenim par saimnieci, kā nodrošināt šunu un starpsūnu telpā vienmērīgu UN LĪDZSVAROTU SPRIEGUMU. Kā sasiet DOMĀŠANU UN JŪTAS?
Tātad, kā sapratāt, es TO PUĶI NEĒDU, jo es sevī tiku pie citas. DVĒSELE, ja tā laimīga un prāta nenomākta, TĀ ZIED KĀ PUĶE. Un es starp cilvēkiem esmu kā ziedošā dārzā. Bērni arī jūtas labi. Viņi savu dienu zīmē krāsaini. Visi. VISI, KAS VESELI. Un es domāju par mūsu saskarsmi. Es to jūtu. Ja ir cilvēki, kuriem nekādi nespēju pateikt TU, tātad viņš tur distanci. Viņš ir uz tās savā pie sevis vēl skrējienā. Ja man nav jāsaka kādam jūs, TAD JŪTOS AR VIŅU KĀ SAVĒJĀ, tad dvēsele viņam ir atvērta UN NAV ATDOTA PRĀTA VĒJAM. Nodoms liecina, ka doma ir radošā darbībā un SIRDS MĪLESTĪBĀ IEJŪGTA. Tā tad saucas IEDVESMA. Ko kurš kāpēc, ar ko un par ko iedvesis, TAS PALIEK PAŠA ZIŅĀ.
Tāpēc novēlu visiem vīriem būt nodomos tīriem un sievām reibinošām kā ziedošām ievām un nenoreibt pašām, bet ļaut sevi dziesmai atrast kā dvašai. MĪLESTĪBAI IR JĀIZDODAS, kad tā pie cilvēkiem starp viņiem dzīvot dodas. Jāieligzdo. Arī uz zemes cilvēkiem ir jājūtas nevis kā mājās, BET MĀJĀS VIENAM PIE OTRA TIKAI SPRIEGUMĀ PIETUROTIES. LAI TAD TIE IR ATSLĒGAS VĀRDI NĀKOŠAM - BRĪNUMU RADĪŠANAS MĒNESIM. Prāts mājās nāks. Viņš nāk. SUDRABA ŠĶIDRAUTS KRĪT, sniegs zaigot sāk savā BALTUMĀ - visu krāsu vismaigākā vienībā - SAULES UN ARĪ MĒNESS GAISMĀ... saspēlē un harmonijā. Ēnas pamazām kūst. VISUMS SPĒLĒ. Viss mūsos un ap mums. Jūti? Klusumā TO VAR JUST. Drīkst. NU JAU DRĪKST. Jo viss no tevis paša tevī ir atkarīgs. kā sev lemsi, tā jutīsies. Kā jutīsies, tādas būs tavas JŪTAS.
/Gunta Kraulere, jauna laika priekšvakarā/
