Alegorija par Zodiaku

Bija rīts, kad Dievs nostājās savu divpatsmit bērnu priekšā, lai katru no tiem apveltītu ar cilvēku dzīves sēklu. Viens pēc otra bērni izgāja priekšā, uzklausīja Tēvu un saņēma sev lemto velti. TEV. AUNS, es dodu savu sēklu pirmajam, un tev pieder gods to iesēt. Tu varēsi sēt un sēt, un sēklas tev nepietrūks nekad. Tā vairosies tavās rokās un un degs, un prasīsies iesēta tapt. Taču tev nebūs lemts ieraudzīt, kā uzdīgs un izaugs stāds, jo tev nebūs laika, tev būs jāsēj. Tu būsi pirmais, kas cilvēkiem nesīs manas idejas. Nav tava daļa šīs idejas pētīt vai uzturēt. Tava dzīve – tā ir darbība, un vienīgā darbība, kuru no tevis gaidu, ir sava radošā potenciāla nerimtīga un nesavtīga atdošana pasaulei. Par tavu labo darbu es dodu tev neizsīkstošu paša vērtības apziņu. Auns atkāpās atpakaļ un ieņēma savu vietu. TEV. VĒRSI, es dodu lielu spēku visam piešķirt veidu un formu, iemiesot manu sēklu. Tavs darbs būs ļoti nozīmīgs, tas prasīs pacietību. Tas būsi tu, kas pabeigs iesākto, kas gadās, lai sēkla nav iesēta velti. Tev nepieder šaubas, tu nepārdomāsi pusceļā un nekad necentīsies novelt uz citu pleciem to nastu, kas uzticēta tev. Par to visu es dodu tev spēku. Izmanto to gudri. Un vērsis atkāpās savā vietā. JUMS. DVĪŅI, es dodu jautājumus bez atbildēm. Viss, ko cilvēki ikdienā redz sev apkārt, dzīve savā bezgalīgajā daudzveidībā un brīnišķīgajā mainībā jūs saistīs tik ļoti, ka mūžīgā, urdošā vēlme izzināt spēs aptvert vien esības redzamo daļu. Jūs nekad neuzzināsiet lietu slēpto būtību, bet jūsu jauneklīgais, nerimtīgais prāts, jūs uzdotie jautājumi radīs pasaulei priekštatu par nebeidzmo izziņas ceļu. Zināšanas – tā ir mana velte jums. Un Dvīņi atgriezās savā vietā. TU. VĒZI, esi aicināts iemācīt cilvēkus just. Tu liksi tiem smieties un raudāt, tu liksi tiem visu, ko tie redz un dzird, visu, kas mājo viņu domās un sirdīs, pārdzīvot. Tas tevi darīs iekšēji piepildītu un emocionāli bagātu. Tev es dodu ģimeni. Tā ir velte tev, lai tu varētu savu iekšējo bagātību dot un daudzkārt pavairot. Un arī Vēzis ieņēma savu vietu. TU. LAUVA, saņem uzdevumu visā spožumā demonstrēt pasaulei manis radīto pilnību. Taču esi uzmanīgs. Lepojies, bet neaizmirsti, ka Radītājs esmu es. Ja savā lepnībā tu to aizmirsīsi, cilvēki tevi nicinās. Darbs, ko tu saņem, dos tev milzum daudz prieka, ja tu darīsi to godprātīgi. Mana velte tev ir gods. Un Lauva atkāpās savā vietā. TEV. JAUNAVA, nāksies rūpēties par manis radīto bagātību. Rūpīgi seko visam, ko ļaudis dara, kādas metodes lieto. Aizrādi cilvēkiem uz viņu kļūdām, lai ar tavu palīdzību manis radītais iegūtu ar vien lielāku pilnību. Mana dāvana tev ir domas skaidrība. Tā palīdzēs tev veikt manu uzdevumu. Un arī Jaunava atkāpās savā vietā. JUMS. SVARI, tiek piešķirta ārkārtīgi nozīmīga misija nest ļaudīm sadarbības ideju. Lai cilvēki vienmēr atcerētos savus pienākumus pret citiem, lai viņi iemācītos sadarboties un jebkuru savu rīcību spētu samērot ar citu cilvēku viedokļiem. Es jūs vienmēr sūtīšu turp, kur būs domstarpības un savstarpēja nesaprašanās. Bet par savām nerimstošjām pūlēm jūs saņemsiet dāvanu tāpat kā visi citi. Jums es došu mīlestību. Arī Svari atkāpās savā vietā. TU. SKORPION, saņem ļoti grūtu uzdevumu. Tev piemitīs spēja zināt cilvēku prātus , bet tu nedrīksti izpaust to, ko būsi uzzinājis. Tev daudzkārt būs ļoti sāpīgi, tu redzēsi cilvēka viss zemākos instinktus un sāpes novērsīsies no manis, kaut iemesls tavām sāpēm nebūšu es, bet manas idejas profanācija. Un, cīnos ar dzīvnieciskajiem instinktiem sevī, tu pazaudesi savu ceļu. Bet, kad tu beidzot atnāksi pie manis atpakaļ, Skorpion, man būs visaugstākā velte tev, - un tā būs mērķa apziņa. Un Skorpions atkāpās atpakaļ. TEV. STRĒLNIEK, es lūdzu likt cilvēkiem smieties, jo viņi bieži nocietinās, manas idejas fanātiski tulkodami. Caur smiekliem tev jādod cilvēkiem cerība, lai cerībā viņu acis pavērstos atpakaļ pie manis. Tu pieskarsies daudzām dzīvēm, un pat tad, ja tas būs īslaicīgi, tu uzzināsi to nemieru un šaubas, kas mājo katrā no tām. Tev, Strēlniek, es dodu neierobežotu pārpilnību,k lai tava ietekme varētu izplatīties pietiekami plaši, iesniegties katrā vistumšākajā stūrī un izgaismot to. Un Strēlnieks atkāpās atpakaļ savā vietā. NO TEVIS. MEŽĀZI, es gaidu darbu, darbu un vēlreiz darbu. Tev jāiemāca cilvēki strādāt. Tavs uzdevums nebūs viegls, tu jutīsi savos plecos visas cilvēka dienišķās rūpes, to nastu, kas nav noliekama un ko var vienīgi nest. Tavās rokās būs cilvēka atbildība. Tā ir mana dāvana tev. Un Mežāzis ieņēma savu vietu. TEV, ŪDENSVĪR, es dodu tev nākotnes ideju, lai cilvēki varētu apjaust iespēju daudzveidību. Tev nāksies izbaudīt vientulības sāpes, jo mīlestība nebūs domāta tev. Mīlestība ir pieķeršanās, bet tavs uzdevums būs cits – tev jārada cilvēkiem jaunas iespējas. Mana dāvana tev – tā ir brīvība. Bet tava brīvība būs kalpot cilvēcei, lai kad šī nepieciešmība rastos. Arī Ūdensvīrs atkāpās savā vietā. JŪS. ZIVIS,saņemat visgrūtāko no uzdevumiem. Es lūgšu jūs savākt visas cilvēka skumjas un atdot tās atpakaļ man. Jūs asaras kļūs manas asaras. Skumjās, kuras jūs uzsūksiet sevi, protams, būs vainojams pats cilvēks, viņa nespēja pareizi saprast manas idejas. Bet jūsu uzdevums, Zivis, ir ar savu bezgalīgo līdzcietību tomēr vairot viņa apņēmību mēģināt vēlreiz. Par šo, grūtāko no uzdevumiem, es došu jums dižāko no balvām. Jūs būsiet vienīgās no maniem divpatsmit bērniem, kas sapratīs mani. Taču šī balva patiešām būs vienīgi jums, jo jūsu centieni savu sapratni dot cilvēkiem būs velti, jūs vienkārši neuzklausīs. Un arī Zivis atkāpās atpakaļ savā vietā. Un tad Dievs sacīja: "Katram no jums tagad pieder daļa manas idejas. Jūs nedrīkstat šo daļu kļūdaini identificēt ar visu ideju. Jūs nedrīkstat mainīties ar šīm daļām savā starpā. Jo katrs no jums ir pabeigts, bet jūs to spēsiet saprast vien tad, kad visi divpatsmit bērni būsiet vienoti. Un tikai tad katram no jums atklāsies manas idejas pilnība."   http://www.astrologi.lv/blogi/kristaps-bankis/Raksti/518/ALEGORIJA-PAR-ZODIAKU/