Rakstīja Inta Vitola
SESTDIENA, 2012. GADA 3.
NOVEMBRIS
http://sirdscels.blogspot.com/
Kurš šodien ir vājais, bet kurš stiprais
dzimums?
Abi nelaimīgi. Mums gadsimtiem ilgi tiek melots par
to, ko nozīmē būt sievietei vai, ko nozīmē būt vīrietim.
Dzimums šodienas izpratnē priekš daudziem ir tikai
fizioloģiskās atšķirības. Kaut arī, pateicoties plastiskajai ķirurģijai arī tas,
ka esi piedzimis, kā vīrietis obligāti nenozīmē, ka nenomirsi kā
sieviete.
Mūsu senči gan zināja dzīves pamatprincipu, zināja,
kāda ir dzimumu īpašā loma un spēks. Cilvēks sekoja sava dabai un dzīvoja
harmonijā ar sevi un apkārtējiem. Vecāku pamatuzdevums bija
iemācīt dēlam būt par Vīrieti un meitai būt par Sievieti. Tādejādi,
viņi varēja būt mierīgi par to, ka bērni tiks galā ar tiem dzīves uzdevumiem,
dēļ kuriem ir dzimuši. Dzīvot saskaņā ar savu sūtību, nozīmē pildīt Radītāja
gribu.
Kādreiz sabiedrībā sievietei bija ļoti īpaša loma.
Uz sievietes skaidrību, tikumību un sirds gudrību turējās valstis. Sieviete bija
gan sabiedrības, gan ģimenes līdzsvara pamats. Tieši sievietes gudrība,
prātīgums bija miera atslēga. Miers iekšpusē un miers ārpusē
- tā ir sievietes būtība.
Tieši sievietei ir vieglāk izpaust Dvēseles īpašības
- mīlestību, labestību, līdzcietību... Šīs īpašības piemīt meitenītēm jau no
dzimšanas. Un tieši šīs īpašības ļautu pasaulei dzīvot laimē, mierā un
harmonijā.
Vīrieši, saskaņā ar savu būtību, bija sieviešu
sargātāji, viņu balsts - būdami stipri un cēlsirdīgi.
Audzināšanas
noslēpums.
Meitenītes dzimšana bija Debesu svētība. Vecāki
zināja, ka ar bērniņa dzimšanu, ģimenē ienāk mīlestība, prieks, Dievišķā
gaisma... Un, pat tagad, laikos, kad gandrīz jau ir zudušas zināšanas par
laimīgu un harmonisku dzīvošanu, meitiņas nepazināti, jau no agras bērnības
izpauž savu Dievišķo dabu, labāk mācīdamās, būdamas paklausīgākas, cenšoties
radīt sev skaistumu apkārt, rūpējoties utt. Audzinot meitiņu, vecāki ļoti maigi
un mīļi izturējās, nekādi sodi vai asumi nebija pat pieļaujami. Gluži pretēji,
vecāku uzdevums bija saglabāt viņas sirds skaidrību un Dvēseles īpašības... Jo
tās taču ir tās Dievišķās īpašības, uz kurām turas pasaule. Tāds bija vecāku
svēts pienākums. Dieva priekšā, meitiņas priekšā, dzimtas un cilvēces priekšā.
Meitene, kurai jau no bērnības tika iedotas visas prasmes, kurai palīdzēja
izprast un atvērt sievišķās dabas likumus/īpašības, šī meitene kļūstot par
sievieti, kļuva par visu cilvēku Laimes Glabātāju.
Sievišķās maģijas
noslēpums.
Sievietes nodomu
tīrība un vērtības spēj aizsargāt ne tikai dzimtu, bet pat visu
tautu. Šīs īpašības ir maģiskas. Kā zināms, sievietes psihiskās spējas vairākas
reizes pārsniedz vīriešu psihiskās spējas. Tas ir harmonijas likums: vīrietis ir
spēcīgāks fiziski, sievietes - enerģētiski. Tas nozīmē, ka sievietes domas,
vēlmes, lūgšanas un meditācijas atstāj daudz lielāku iespaidu uz apkārtējo
pasauli.. Vēdās ir teikts, ka sievietes doma ir pielīdzināma vīrieša
darbībai.
Nozaudējot, aizmirstot zināšanas par dzimumu
īpašībām un spēku, ļaudis tomēr nepārstāja ievērot savā dzīvē šī spēka
izpausmes. Visiem zināms, ka viduslaikos šo spēku asociēja ar sātana izpausmi,
sievietes ‘’raganas’’ dedzināja uz sārta inkvizīcijas laikos.
To, ka sieviete ar savu spēku, sirdsskaidro
mīlestību un uzticību var pasargāt savu laulāto kaujas laukā, ir zināms jau no
senatnes. Viņas sievišķais spēks, enerģētika izveidoja necaursitamu vairogu
apkārt vīrietim. Tādi vīrieši atgriezās no visām cīņām neskarti, lai cik arī
bultu nebūtu raidītas viņu virzienā, tās visas lidoja garām. Un nav obligāti
jāatrodas kaujas laukā, lai sajustu sievišķas enerģijas spēku. Kā zināms ‘’Aiz
katra izcila vīrieša, stāv izcila sieviete’’ ( Sultāns Šahs- Džahans).
Sievietei tiešām piemīt spēks pacelt savu vīrieti
neiedomājamos augstumos, ja vien tā ir gudra un tīra savos nodomos. ‘’Sieviete
spēj jebkuru muļķi pārvērst par Gudro, un jebkuru Gudro par muļķi’’...
Kad sieviete kļūst par māti, tai tiek dots svēts
pienākums radīt, veidot Zemes nākotni, audzināt tos, kas attīstīs dzīvi tālāk.
Sieviete zināja, ka bērni būs tie, kas izaudzēs to sēklu, ko viņa tajos
ieliks...
Šai lomai sievieti gatavoja jau no bērnības. Katrai
kultūrai eksistēja obligāto zināšanu un prasmju saraksti, kuriem jāpiemīt katrai
sievietei. To starpā tādi kā: ģērbšanās māksla, dziedāšana,
prasme spēlēt uz kāda instrumenta, dejošana, zīmēšana, valodu prasmes, prasme
izrotāt savu māju un daudzas citas, daudz sarežģītākas prasmes. Lai
cik tas tagad izklausītos pēc niekiem, pēc būtības – šīs ir Dvēseles darbs -
dažādas radošās izpausmes, kas ļauj harmonizēt cilvēkus, to apkārtni, ienest
tajā skaistumu, prieku, mieru... Visu citu sieviešu pienākumu vidū bija
pienākums radīt skaistumu gan iekšpusē, gan ārpusē.
Starojošā skaistuma
noslēpums.
Būt skaistai, tas ir katras sievietes dabīgais
skaistums. Visās pasakās un mītos no dažādiem laikmetiem, var lasīt, ka
sievietēm piemita tieši starojošs skaistums.... (Afrodītes starojošais
skaistums). To var uztvert kā metaforu, tomēr katrs ir saticis cilvēkus, par
kuriem varētu teikt, ka tiem piemīt īpašs starojums, harizma... Un tie šķiet
skaisti, neskatoties uz fiziskajiem parametriem.
Arī Ajūrvēdā apraksta par šo starojumu, kas nāk no
cilvēka, piedodot spīdumu acīm, starojumu smaidam, mirgojošu svaigumu ādai, bet
sejai rimtu tīras laimes izteiksmi. Šī senā zinātne apgalvo, ka šī ir dabiska
parādība. Šādi fiziskajā plānā izpaužas Odžasa klātbūtne - smalka substance,
dzīvības spēks, kas apvieno apziņu, matēriju un Dvēseli, kas arī liecina par
veselību un harmoniju.
Harmonija un mīlestība - ir dvēseles īpašības, kuras
piemīt sievietei jau no dzimšanas. Tādejādi tas skaistums, kas tika slavināts un
cildināts visos laikos, nebija pašmērķis, bet gan dabisks mīlestības,
labklājības un iekšējā spēka stāvokļa rezultāts. Ar laiku, nobriestot, gūstot
pieredzi, sievietes kļuva gudrākas, auga garīgi un ņēmās spēkā kalpojot ģimenei
un sabiedrībai. Šādi sievietes spēja uzturēt pasaulē līdzsvaru un mieru.
‘’Skaistums jebkurā formā ir dziedinošs Garam’’ Dr.
A. Veils.
Šodien tiekšanās pēc skaistuma noved nevis pie
harmonijas, bet pie nebeidzama stresa visas dzīves garumā.... (anoreksija,
plastika, neirozes utt)
Mūsu senči zināja, ka ir svarīgs gan iekšējais
garīgais skaistums, gan arī ārējais. Ārienei pievērsa lielu nozīmi, bet vadījās
pēc citiem pamatprincipiem nekā šodien. Mūsu ciltsmātes izmantoja pārdomātus
krāsu salikumus, ornamentus, formas un piegriezumus- katrai no šīm detaļām bija
sakrāla nozīme un enerģētiska ietekme. Tāpat darbojās arī rotas, dārgakmeņi- ar
tiem sieviete nostiprināja savu saikni ar garīgo pasauli, harmonizēja sevi un
savu apkārtni. Pat frizūrai bija maģiska nozīme. Mati taču ir kosmiskās
enerģijas vadītāji. Gari mati palīdzēja uzkrāt šo enerģiju un izmantot katrā
situācijā pēc vajadzības. Piemēram, pakausī copē saņemti mati, nodrošināja
sievietei lielu enerģijas pieplūdumu pēc piramīdas principa. Utt
Laimes noslēpums.
Pazaudējot sevi, sieviete ir gatava meklēt savu
laimi jebkur- gan karojot ar vīriešiem, vai cenšoties no tiem ‘’izspiest visu’’.
Šodien modē ir būt stervai. Ir pat uzradusies ‘’starvoloģijas zinātne’’ :D Daži
psihologi māca, ka tas ir vienīgais paņēmiens kā kļūt laimīgai. Klausoties šos
ieteikumus mēs ieliekam zārciņā savu laimi. (Mīli sevi, ‘’uzšķaudi citiem, utt)
Stervas raksturojums? Tagad pat modē ir teikt: esmu sterva!
Vārdnīca: ‘’Sterva- sastinguša dzīvnieka, lopa
līķis, maita, kritis, maitāties sācis lops.
Tātad sakot: esmu sterva, maita’’ vienlaicīgi saku:
‘’esmu līķis’’ Mirusi. Mirusi kā sieviete. Tādas sievietes dvēsele, labākajā
gadījumā, ir komā, jo Sievietes dzīves jēga un sūtība ir kalpošana citiem
labvēlībā priekā, mīlestība un skaistumā.
Kalpošana arī ir sievietes laime. Lai cik skaļi man
tagad visas nebrēktu pretī. Tas izpaužas pat fizioloģiskā līmenī- kad sieviete
rūpējās par kādu, izstrādājās hormons oksitocīns, kas stimulē endorfīnu, jeb
laimes hormonu izdali, vienlaicīgi mazinot stresa hormona kortizola
līmeni.
Mākslīgi kultivējot sieviešu patiesajai būtībai
neatbilstošas īpašības, noliedzot sevī to, ko mums paredzējusi pati Māte Daba,
mēs zaudējam pat fizioloģisko spēju būt sievietei. Psiholoģiskais disbalanss
noved pie hormonālā, tālāk neauglība utt...
Mīlestība un maigums- ir sievietes dzimuma galvenie
ieroči. Ir zināms, ka Visumā nav lielāka spēka par Mīlestību. Šī enerģija var
izmainīt jeb ko uz pasaules. Tādejādi par pašu stiprāko var saukt pašu
mīlošāko. Senatnē teica, ka sieviete uzvar bez cīņas. Kad sieviete darbā laiž
viltību, agresiju, pārmetumus, aizvainojumus, dusmas utt., viņa zaudē savu
spēku.
Harmonijas likums.
Tad ko darīt? Kā atgriezties šajā laimes stāvoklī
šodien, šodienas sabiedrībā? Būt harmoniskais, mīlošai un laimīgai, padarot
tādus arī citus.. Tā bija ne tikai viņas, bet arī visas nācijas laimes un
uzplaukuma atslēga... (Dvēseles īpašības)
Dvēsele kā magnēts pievelk garu. Sieviete, kas seko
savai mīlošajai dabai, ir kā magnēts stipram un cēlsirdīgam vīrietim. Tas ir
harmonijas likums. Tas ir dzīves likums, kuru zināja un praktizēja mūsu
senči.
Tādejādi, skaistā dzimuma pārstāves visu dzīvi
atradās vīriešu aizsardzībā- vispirms tēva un brāļa, tad vīra un vecumā-dēla.
Un, kas izaudzināja šādus stiprus un cēlsirdīgus vīriešus?! Sieviete! Kad šodien
sievietes žēlojas par stipro dzimumu, tad vajag aizdomāties, no kurienes tas
viss.... Un nemeklēt vainīgos. Un sākt ar sevi.
Zelta laikmeta
noslēpums.
Visa pēdējo tūkstošgažu (īpaši pēdējie 100 gadi)
vēsture ir parādījusi, pieradījusi, ka kristietības, un citu reliģisko dogmu,
emancipācijas, feminisma, stervoloģijas un citas teorijas nepadara laimīgāku,
harmoniskāku nevienu no dzimumiem. Tāpat nenes uzplaukumu arī sabiedrībai
kopumā. Par progresu var runāt tikai tehnogēni/materiālajā aspektā. Garīgajā ir
degradācija. Cilvēki ir nelaimīgi.
Tikai atgriežoties, pie pareizas izpratnes par
dzimumu lomām, mainot savu izpratni un attieksmi,
mēs varam spert pirmo soli uz patiesām, harmoniskām partnerattiecībām, uz
attiecībām sabiedrībā, uz mierīgu sadzīvošanu, uz dzīvi bez varmācības,
kariem...... galu galā.
Vīrieši ir pārstājuši būt vīrieši, sievietes būt par
sievietēm! Rezultātā, savstarpējās pievilkšanās un harmonijas vietā ir
naidīgums, kariņš, pārmetumi un prasības.
Jau simtiem gadu sievietei ir atņemts viņas dievišķais statuss, pirms- atņemot tai balss tiesības, kultivējot principus ‘’cilvēks un
sieviete’’, tad metoties otrā, feminisma grāvī... ja kādreiz sabiedrībā nebija
pieņemts runāt par sievietes līdztiesību, tad tagad ir politnekorekti izteikties
par jebkādām dzimumu atšķirībām... (palaist pa priekšu, iedot vietu utml)...
Tagad psihologi dažādās populārās grāmatās māca, kā izmantot vīrieti, kā
manipulēt.. Savukārt, vīriešu žurnāli kultivē ‘’īsta veča’’ tēlu (materiālais
stāvoklis, garkājaina blondīne(-es)) Tikai kaut kā tas viss nedara laimīgus ne
vīriešus, ne sievietes. Šķiršanās statistika ir fenomenāla! (%) Un laimīgas
laulības izveidošanas iespēja uz visu mūžu, labākā gadījumā, tiek uzskatīta par
naivumu.
Tātad, visi grāvji (lasi galējības)
ir izmēģināti, iegūta pieredze utt. Ir pienācis laiks atgriezties pie
harmonijas, pie likuma, uz kura balstās pasaule. Tik tiešām,- dzimumu
līdztiesība ir Augstākais Likums. Līdztiesība, nevis identiskums!!! Katram no
dzimumiem ir sava loma, savi uzdevumi, savas stiprās puses un savi mērķa
sasniegšanas veidi. Lomas nepārklājās. Vīrietim un sievietei nav ko
dalīt!
Vīrietis ir sievietes un bērnu sargātājs un balsts.
Spēcīgs, stiprs un cēlsirdīgs. Sieviete – ir tā, kas rada dzīvi, piepilda to ar
mīlestību un gaismu. Dvēsele un Sieviete - ir virzītājspēks pasaulē, vīrietis ir
kodols, balsts gan šajā savienībā, ģimenē, gan sabiedrībā.
Savienība- tā ir absolūtās harmonijas iemiesojums,
Debesu Dieva un Dievietes. Vīrietis un sieviete tikai papildina viens
otru......
Nākotnes noslēpums.
Gan visas pasaules reliģijas, gan filozofi, gan
humānisti, - visi ir vienisprāt, ka līdzcietība, labestība un mīlestība, ir
vienīgais ceļš uz pilnīgumu. Tikai, kultivējot sevī šīs īpašības, cilvēks garīgi
attīstās. Un attīstās arī tā sabiedrība, kurā dzīvo šie cilvēki. Sievietēm šīs
īpašības ir tikpat dabiskas, kā Saulei gaisma. Sievietei pati dzīve ir garīgais
ceļš, kas ir aprakstīts tik daudzos svētajos rakstos, dažādās reliģijās un
mācībās. Kalpošana- tā ir laime. Rūpēšanās par citiem, tas ir enerģijas avots.
Sieviete dzīvo ar sirdi. Un sirdij ir tiešā saikne ar Dzīvības Avotu.
Reizē ar 3.tūkstošgadi ir sācies arī Ūdensvīra
laikmets, kas daudzos avotos nes arī Sievietes Laikmeta nosaukumu. Šis ir
harmonijas, miera un uzplaukuma laikmets. Šis ir laiks, kad sieviete atkal atgūs
savu, reiz nozaudēto dievišķo stāvokli. Un, lai to izdarītu, sievietēm ir
jāapzinās sava patiesā sūtība uz Zemes, jāatjauno līdzsvaru un jāsēj pasaulē
garīguma un mīlestības sēklas....
Rakstīja Inta Vitola
SESTDIENA, 2012. GADA 3.
NOVEMBRIS
http://sirdscels.blogspot.com/
