Sievišķība?

Ko tad mēs īsti vēlamies? Būt laimīgas, vai ne? Vairākus tūkstošus gadu atpakaļ pastāvēja dažādu tempļu tuvumā senās Mistēriju skolas, kurās priesterienes apmācīja jaunas meitenes. Apmācīja tām būt par Sievietēm. Ar lielo burtu. Tādām, kuras mīlot, spēj dot milzu spēku savam vīrietim. 

Gadu tūkstošu laikā, gan reliģiju nesto, sievišķā pirmsākuma izslēgšanas, neatzīšanas, noniecināšanas dēļ, gan patriarhātisma, vīriešu dominances dēļ, sievietes ir nozaudējušas, aizmirsušas par savu patieso spēku, savām zināšanām, par savu sievišķo būtību un sūtību... Gadsimtiem ilgi tās ir apspiestas, pazemotas, noniecinātas, dedzinātas uz sārta utt. 

Šo visu izkropļojumu rezultātā, ir cietusi ne tikai katras atsevišķas sievietes, bet arī visa kolektīvā sievišķā zemapziņa, ir mainījusies sieviešu morāle, principi, uzvedība, ir radies feminisms un pārlieka emancipācija, kā pretreakcija uz vīriešu dominanci. 

Vai biksēs tērptās vīriešu iekarotājas ir laimīgas? Vai viņu vīrieši ir Spēkā? Kādēļ ir tik maz patiesi laimīgu ģimenes pāru? Kāds ir harmoniskas partnerības noslēpums? Kā mijiedarbojas Iņ un Jaņ enerģijas, lai ne tikai sasniegtu harmonisku līdzsvaru, bet arī, lai virzītu milzīgu radošās enerģijas straumi? 

Vai no šīs situācijas neizpratnes cieš tikai sievietes? Nē, cieš arī vīrieši. Dziļi, dziļi viņos mājo senās zināšanas par to, ka viņu spēks ir rodams tikai pie Sievietes. Savienojumā ar savu paša spēku, tas ir visas cilvēces virzītājspēks. Nav lietas, ko nevarētu paveikt vīrietis, kuru patiesi mīl viņa Sieviete. 

Diemžēl, nezinot Visuma enerģiju mijiedarbības likumus, vīrietis mēģina dabūt šo spēku ar viltu, ar varu- zeļ vardarbība, prostitūcija, izkropļotas attiecības, kuras nes mirkļa apmierinājumu, bet nedod šo spēku, radot milzīgu tukšuma un nepiepildījuma sajūtu vīriešos. Vīrietis nezina, ir aizmirsis, kas ir vajadzīgs Sievietei, lai viņa spētu mīlēt viņu tā, lai viņš atgrieztos pie sava Spēka. Lai notiktu šī maģiskā sievišķo un vīrišķo enerģiju saplūšana, kas arī virzīs Pasauli uz priekšu. 

Diez vai mēs zinātu, kas ir Napoleons Bonaparts, ja nebūtu Žozefīnes, vēsture klusētu par Marku Aurēliju, ja nebūtu Kleopatras, kas zina, kā būtu izvērtusies Jēzus Kristus dzīve, ja tajā nebūtu Marijas Magdalēnas... Katrs atsevišķi nevar. Var tikai kopā. Ir jāiemācās, ir jāatceras, kā tas ir – Kopā... 

Un, tuvojoties jaunajam, sievišķo enerģiju pārvaldītajam laikmetam, tieši mums, sievietēm ir jāsadziedē gadsimtu laikā gūtās emocionālās rētas, jāatceras, jāpieprasa atpakaļ savs spēks, lai dziedinātu savas un visu vīriešu Dvēseles. Lai parādītu, caur savas Mīlestības spēku, lai parādītu- kā mūs mīlēt!  Tā ir sava veida misija, kas ir jāpaveic tuvojoties dualitātes beigām, mīļās Sievietes! 

Caur meditācijām, nodarbībām un citām praksēm, mācīsimies dziedināt sevi, atgūt savu spēku, savu sievišķību, savas senās zināšanas, lai vairotu Gaismu sevī un, padarot harmoniskas sevi pašas, radītu harmoniju arī visapkārt. 

  

Rakstīja Inta Vitola 

CETURTDIENA, 2012. GADA 18. OKTOBRIS 

http://sirdscels.blogspot.com/ 

vitola.inta@gmail.com, 29223489