19.11.2012.
No krievu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
Procesi attīstās tik strauji, ka nevar paspēt tos apzināties. Šķiet, ka sprinta
trasē nav iespējams noiet no izvēlētā ceļa. Taču sprinta sacensības pašas par
sevi ir tik nogurdinošas, ka ne visi spēs noskriet
līdz finišam.
Novembra vilnis, kā cunami, no
vislielākā dziļuma ir pacēlis virspusē mūsu pagātni, kas ir
nogāzusies pār mums, sagraujot visu savā ceļā, izskalojot jau izbūvētus ceļus,
no jauna radot bailes, kas saistītas ar pāreju. Ir ļoti grūti turpināt peldēt –
apkārt peld astrālie atkritumi, attiecību atlūzas, ātrumu uzņem karmiskie
atvari.
Mēs esam izgājuši 14.novembra Saules aptumsumu, kurš
simboliski vēl vairāk pārkārtoja mūsu planētu uz Lielās
Centrālās Saules enerģijām. Mūsu Saules
ietekme vēl joprojām ir ievērojama, tai skaitā Zemes elektromagnētiskā lauka
noturēšanā un transformēšanā.
Šīs pēc
vibrācijām dažādās divu Sauļu ietekmes rada vēl lielāku
enerģētisko spriedzi visās izpausmes sfērās un - pirmkārt – tās ietekmē mūsu emocionālās reakcijas (nepieciešams noturēt
līdzsvaru sarežģītās situācijās), kā arī fizisko
ķermeni (mūsu fiziskā ķermeņa, tā orgānu un sistēmu frekvenču
dažādība rada papildus stresu, jā, un arī „emocionālā šūpošanās” neveicina labu
pašsajūtu).
No otras puses, pareiza „stāvēšana plūsmā” var
nodrošināt ļoti ātru izpaudušos problēmu izstrādi un nostāties „sevis paša
centrā – sirdī”. (С другой стороны, правильное «стояние в
потоке» может обеспечить очень быструю проработку проявившихся проблем и встать
в «центр себя в сердце»).
Tomēr, pat ja jūs esiet sasnieguši jauno centrēšanās
punktu, ir ļoti sarežģīti tajā noturēties, tāpēc, ka jums nāksies pilnībā un īsā
laikā pārveidot savu veco domāšanas un reaģēšanas
sistēmu un iegūt jaunus atskaites punktus, lai spētu noturēt jauno
enerģētisko apjomu un centrēšanās asi. To ir grūti izdarīt, jo mūsu iepriekšējo
priekšstatu formēšana aizņēma ilgākus laika periodus un prasīja ievērojamu
enerģijas patēriņu. Domāšanas pārformēšana arī prasīs laiku un resursus, kas
turklāt pastāvīgi tiek novirzīti uz ārējām reakcijām, kā atbildi uz vides
izmaiņām. Šeit ir pareizi jānosaka prioritātes un
jāizdala galvenais mērķis, kuram sekojot jūs
pakāpeniski spēsiet tikt galā ar pārējiem otršķirīgiem uzdevumiem.
Līdzās visam pārējam mūs steidzina lineārais laiks,
jo jūs pieturaties vispārpieņemtajai laika koordināšu līnijai, un jums ir
„jāiekļaujas” termiņā – līdz šī gada 21.decembrim. Atcerieties, ka tiklīdz jūsu
apziņa izies no lineārā laika un kļūs kvantiska, jūs apzināsieties, ka
nekas/neviens uz jums neizdara nekādu spiedienu, izņemot
jūsu pašu domas un emocijas. Jūsu personīgā transformācija
var būt absolūti nesaistīta ar „garīgā kalendāra” kalendārajiem termiņiem. Un,
kad jūs atlaidīsiet brīvībā minētos apgrūtinājumus, kas saistīti ar lineāro
laiku, jūs spēsiet daudz brīvāk un efektīvāk strādāt ar sevi. Jūsu augstākie
aspekti vadās pēc augstākā lietderīguma un uzticēšanās viņiem [augstākajiem
aspektiem] paātrinās jūsu transformācijas procesu vairākkārtīgi.
Laika-telpas nepārtrauktības (kontinuuma)
transformācija turpinās. Daudziem saistībā ar to var tikt novērots dažādu laika
līniju sabrukums, kuras šķērsojušas vai pārklājušas cita citu. Šis fenomens
līdzinās citu dimensiju izrāvienam trīsdimensionālajā realitātē. Laika līniju pārklāšanās rada telpas izkropļojuma efektu.
Tas var izpausties, kā atrašanās divās vai vairākās realitātēs vienlaicīgi,
turklāt - vienu no realitātēm jūs variet uztvert, kā „patiesu”, kurā jūs
dzīvojat „pa-īstam”, tai pat laikā, kad cita (citas) realitātes var tikt
izjustas, kā sapņi, kuri tomēr priekš jums ir ļoti īsti. Vai arī – vienā
realitātē jūs dzīvojat ar lielāko savas būtnes daļu, tai pat laikā – citu jūtat
virspusēji, it kā vērojot sevi no pirmās realitātes.
Novērotāja fenomens izpaužas
aizvien biežāk un biežāk: jūs variet pamanīt, ka it kā no malas novērojat to, ko jūs runājat, jūtat vai
darāt, un, kad vēlaties, tad variet to ietekmēt. Šāda pieeja paātrina
jūsu transformācijas, kas ir ļoti svarīgi ne tikai novembrī, bet arī turpmāk.
Tāpat arī var notikt laika līniju tuvināšanās, kas
dažkārt rada jucekli kopainā - tā, it kā jūs stāvētu stacijā pie vairākām
dzelzceļa sliedēm, kas aiztiecas tālumā līdz horizontam, nezinot, kuras
sliedes/kuru ceļu jums izvēlēties.
Kā redzat novembra otrā puse izpaužas ar vēl lielāku
spriedzi nekā mēneša pirmā puse. Pozitīvais
moments, kas ir ar to saistīts – pēkšņa to
[cilvēku] atmošanās, kuri vēl tikai pirms pāris gadiem izvēlējās atiet malā no
tā, ko bija darījuši (garīgās pašattīstības ziņā), vai arī to [cilvēku]
piespiedu pārveide, kuri bija gatavi radikālām transformācijām, taču to
nesaprata. Tas ir saistīts ar cilvēka ieslēgšanas brīdi „pareizajā
laikā”, kad cilvēks beidzot var kaut kā saprast viņam priekšā stāvošos
uzdevumus. Daudziem šāds „ieslēgšanās laiks” iekrīt šī gada beigās un nākamā
gada sākumā.
Novembra enerģija burtiski gāž
nost no kājām vai arī „apgriež ar kājām gaisā”.
Personīgajā un sociālajā plānā tas
izpaužas, kā attiecību izbeigšana, pēkšņa aiziešana no darba, dzīvesvietas
maiņa, kā arī „brīnumainā” tādu plānu īstenošanā, kuriem jūs jau bijāt atmetuši
ar roku. Visa „salikšana pa vietām” ir saistīta ar jaunu
realitāšu izpaušanos, ar kurām mēs vienmēr esam bijuši saistīti daudz dziļākos
plānos, taču, kuru klātbūtne ne vienmēr ir tikusi apzināta.
Ir vēl viens aspekts,
kurš gada beigās izpaužas aizvien spilgtāk un spēcīgāk. Tas
ir saistīts ar personīgo mērķu uzstādīšanu. Šī gada gaitā daudzi no
jums domās (nodoma veidā) ir izvirzījuši sev kādus mērķus, balstoties uz
noteiktiem pieņēmumiem un priekšstatiem, kas saistīti ar viņu pašu izpratni par
notiekošo. Tā kā daudzi no jums ne vienmēr spēj apziņā ietvert visus notikumus
visos iespējamos plānos, daži jūsu izvēlētie mērķi un to
īstenošanas termiņi nonāk pretrunās ar attīstošamies/paplašinošamies iespējām
(potenciāliem). Turklāt jūs joprojām „paturat prātā” šos mērķus,
tādējādi sasaistot savu enerģiju un ierobežojot jauno izvēļu diapazonu. Tieši
tāpēc mēs neiesakām jums nodarboties ar precīzu plānošanu šī gada otrajā pusē
(un pat vēl agrāk), bet tā vietā vērot notiekošo, neiejaucoties.
Jaunais tikai
rodas un jūs variet aiziet pa viltus ceļu, izraujot no šī
neizpaustā, kaut ko starp-esošo (промежуточное) un
ar savu nodomu ieviešot šo starp-esošo (nepabeigto) variantu dzīvē. Tieši tādās
situācijās jūsu aktivitāte, kuru ļoti bieži izraisa jūsu ego pamudinājums, var
traucēt kopējam nodomam. Un šeit labāk ir vēlams izrādīt vērotāja īpašības un piesardzību, kā jūsu gudrības, bet
nevis patvaļas apliecinājumu.
Kā redzat, novembra sprints – tā nav tik neprātīga
sacensība, bet arī prasme acumirklīgi aptvert savas domas un rīkoties (vai
nerīkoties) tā, lai nonāktu pie īstā finiša īstajā laikā.
Tatjana Zolotuhina
19.11.2012.
