otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Paulu Koelju


Ja es gribu būt godīga pret visiem, vispirms man ir jābūt godīgai pašai pret sevi. Ja es gribu atrast īstu mīlestību, vispirms līdz mielēm jāizbauda nejaušas mīlestības.
Trūcīgā dzīves pieredze man iemācījusi, ka cilvēks šajā dzīvē nav noteicējs, viss ir ilūzija -gan materiālajā, gan garīgajā laukā.
Cilvēks, kas zaudējis ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams, nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder. Un ja man nekas nepieder, man nav jātērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās.
Šodien jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā.
***
Cilvēkam jābūt gana drosmīgam, lai spertu arī kļūmīgus soļus. Vilšanās, sakāve, izmisums – tie ir tikai daži līdzekļi, ko Dievs izmanto, lai parādītu mums īsto ceļu. /P. Koelju/
***
Jūs bijāt paradīzē, bet to nepazināt. Diemžēl tā notiek ar lielāko daļu cilvēku. Tie sameklē ciešanas pat visjaukākajās vietās, jo iedomājas, ka nav pelnījuši laimi. /P.Koelju/