Marianna Keplana.
(10 spiritually transmitted
diseases)
http://kluchimasterstva.ru/10-bolezney-p…
No krievu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
Mēs dzīvojam mežonīgos džungļos – un tas vienlīdz ir
attiecināms gan uz garīgo dzīvi, gan parasto. Vai mēs patiešām domājam, ka, ja
cilvēks ir meditējis piecus gadus vai 10 gadus praktizējis jogu, viņam ir mazāk
neirožu nekā viņa kaimiņam? Labākajā gadījumā viņš tās labāk apzinās. Pavisam
nedaudz.
Tieši tāpēc pēdējo 15 gadu laikā es esmu pētījusi
tēmu par atšķirtspējas gudrības audzēšanu garīgajā
ceļā un rakstījusi par to grāmatas.
Visi šie sarežģītie jautājumi – vara, sekss,
apgaismība, guru, skandāli, psiholoģija, neirozes – ir tikpat reāli, cik
samudžinātie un neapzinātie motīvi [garīgajā] ceļā. Kopā ar manu partneri,
autoru un skolotāju Marku Gafinu mēs esam izveidojuši grāmatu, kursu un
praktikumu sēriju, kas virzīti uz tālāku šī jautājuma noskaidrošanu.
Pirms dažiem gadiem es visu vasaru dzīvoju un
strādāju Dienvidāfrikā. Kad es atbraucu, es tikai spēju domāt par to, ka es
dzīvoju zemē ar visaugstāko slepkavību līmeni pasaulē, kur izvarošana ir parasta
lieta un vairāk kā puse iedzīvotāju ir HIV-inficēti (vīrieši, sievietes, geji,
naturāļi - visi pēc kārtas).
Savā darbā un ceļojumos es esmu iepazinusies ar
simtiem dažādu garīgo prakšu skolotāju. Es biju satriekta, cik ļoti mūsu garīgie
uzskati, perspektīvas un pieredze ir „inficēti” ar „konceptuālu draņķību”, kuru
veido visai juceklīga un nenobriedusi attieksme pret sarežģītiem garīgajiem
principiem. Tā ir neredzama, visai viltīga – gluži kā seksuāli transmisīvās
slimības.
Es esmu sadalījusi tās 10 kategorijās. Nav vajadzības
tās pārvērst diagnozēs, es vienkārši vēlos, lai jūs iemācītos atšķirt
visizplatītākās slimības, kas tiek nodotas garīgā ceļā.
1. Garīgais Fast-food.
Kad garīgums tiek sajaukts ar kultūru, kura ciena
ātrumu, vairāk-uzdevumu režīmu un acumirklīga apmierinājuma gūšanu, mēs iegūstam
garīgo fast-food. Tas ir plaši izplatītas un
pilnībā saprotamas fantāzijas par to, ka atbrīvoties no ciešanām ir iespējams
ātri un viegli, rezultāts. Tomēr mums ir skaidri jāsaprot, ka garīgu
transformāciju nav iespējams panākt pēkšņas sagrābšanas veidā (духовной трансформации нельзя добиться наскоком).
2. Mākslīgais garīgums
Mākslīgais garīgums izpaužas tajā, ka cilvēks runā,
ģērbjas un rīkojas tā, kā viņš iztēlojas, ka to darītu garīgs cilvēks. Tas ir
tāds imitācijas variants - apmēram, kā audums ar leoparda raksta zīmējumu, kas
imitē īsta leoparda kažoka zīmējumu.
3. Juceklīga motivācija
Lai gan tiekšanās pēc izaugsmes vienmēr ir patiesa un
tīra, tā bieži vien sajaucas ar daudz zemākiem motīviem - ieskaitot vēlēšanos
būt mīlētam, vēlmi pēc piederības, vēlmi aizpildīt iekšējo tukšumu, pārliecību,
ka garīgais ceļš novērsīs mūsu ciešanas, kā arī garīgās ambīcijas – vēlmi būt
īpašam, vislabākajam, „savā ziņā vienīgajam”.
4. Identificēšanās ar garīgo
pieredzi
Šajā gadījumā ego identificējas ar garīgo pieredzi un
piesavinās to sev. Mēs sākam ticēt, ka iemiesojam to atklāsmi (insight), kas mūs kādreiz ir piemeklējusi. Lielākajā daļā
gadījumu šī slimība neievelkas garumā. Taču cilvēkos, kuri uzskata sevi par
apgaismotiem un/vai kļūst par garīgajiem skolotājiem, tā iemājo uz ilgāku
laiku.
5. Apgarots ego
Šī slimība izpaužas tad, kad egoistiskas personības
struktūra dziļi identificējas ar garīgām idejām un koncepcijām. Rezultātā rodas
„necauršaujama” egoistiska struktūra. Kad ego ir apgarots, mēs kļūstam
nesasniedzami palīdzībai, jaunai informācijai vai konstruktīvai atgriezeniskajai
saiknei. Mēs kļūstam „necauršaujami”, mūsu garīgā izaugsme apstājas – un tas
viss garīguma vārdā.
6. Masveida garīgo skolotāju
ražošana
Pastāv vairākas plaši izreklamētas garīgās
tradīcijas, kuras pastāvīgi ražo cilvēkus, kuri sevi uzskata par apgaismotiem
vai par meistariem, kas patiesībā tā nebūt nav. Tas ir tāds kā garīgais
konveijers: šeit nedaudz mirdzuma, tur pievienosim atklāsmi un – hoppā! – tu esi
apgaismots un gatavs apgaismot apkārtējos tādā pat stilā. Problēma nav tajā, kā
māca šos skolotājus, problēma ir tajā, ka viņi sevi pasniedz kā garīgos
meistarus.
7. Garīgā lepnība
Garīgā lepnības rodas, kad praktiķis pēc daudzu gadu
saspringtiem pūliņiem patiešām sasniedz zināmu gudrības līmeni un izmanto šo
sasniegumu, lai attaisnotu tālākās prakses neesamību. „Garīgā pārākuma” sajūta –
tas ir vēl viens šīs slimības simptoms, kas tiek nodota garīgā ceļā. Tā izpaužas
kā smalka sajūta, ka „es esmu labāks un gudrāks par citiem, ka es esmu pārāks
par viņiem – tāpēc, ka eju pa garīguma ceļu”.
8. Kolektīvā apziņa
To dēvē arī par grupas domāšanu, kulta psiholoģiju
vai ašramu slimību. Tas ir viltīgs vīruss, kas ar ļoti daudziem saviem
elementiem līdzinās tradicionālajai līdzatkarībai. Garīgās grupas dalībnieki
noslēdz savā starpā smalku un neapzinātu vienošanos attiecībā uz to, kā pareizi
domāt, runāt, ģērbties un rīkoties. Personības un grupas, kas ir inficētas ar
„kolektīvo apziņu”, noraida citas personības, vērtības un apstākļus, kas
neatbilst viņu nerakstītajiem likumiem.
9. Izredzētā komplekss
Diemžēl izredzētā komplekss neattiecas tikai uz
ebrejiem. Tā ir pārliecība, ka "mūsu grupa ir garīgi vairāk attīstīta, spēcīgāka
un apgaismotāka jeb, vienkāršāk sakot, labāka par visām pārējām grupām". Eksistē
ļoti būtiska atšķirība starp izpratni par to, ka cilvēks ir atradis priekš sevis
pareizo ceļu, mācību vai kopienu, un sajūtu, ka viņš ir atradis To
Vienīgo.
10. Nāvējošais vīruss "Esmu
sasniedzis"
Šī slimība ir ārkārtīgi bīstama, jo var būt nāvējoša
mūsu garīgajai evolūcijai. Tā ir pārliecība, ka "esmu sasniedzis" garīgā ceļa
mērķi. Kolīdz tā sastingst mūsu psihē, mūsu garīgais progress beidzas. Kolīdz
mēs sākam ticēt, ka esam sasnieguši ceļa galu, tālākā izaugsme nav
iespējama.
"Mīlestības būtība ir uztverē"- saka Marks Gafins -
"Tādējādi mīlestības pret sevi būtība ir - sevis paša uztverē. Jūs variet
iemīlēt tikai to, ko skaidri redzat. Tas attiecas arī uz jums pašiem. Mīlestībai
ir vajadzīgas acis. Tikai tad, kad jūs skaidri saskatāt sevi,
jūs sākat sevi mīlēt."
Es uzskatu, ka Marka mācības garā ārkārtīgi svarīga
atšķirtspējas gudrības apmācības daļa - ir mums visiem raksturīgo dziļi
iesakņojušos ego slimību un pašapmāna apzināšana. Šeit mums var noderēt humora
izjūta un patiesu garīgo draugu palīdzība. Kad mēs sastopamies ar šķēršļiem
garīgās izaugsmes ceļā, viegli ir krist izmisumā, sākt noniecināt sevi un zaudēt
pārliecību par ceļa pareizību.
Lai ienestu šajā pasaulē īstas/patiesas pārmaiņas, ir
jāsaglabā ticība sev un citiem.
