trešdiena, 2012. gada 21. novembris

Iespēja tiek dota


Novembris 20, 2012

Man šoreiz tik ļoti negribas rakstīt par to, ka nu jau nešaubīgi liels pārbaudījums mums visiem un ikvienam stāv priekšā un tas ir aizsācies kopš pagājušās nedēļas un tik pieņemsies spēkā … ko nevarēs nesajust.. Par to ir tik daudz runāts un rakstīts.. šoreiz par to negribas..

Mana vēlme šoreiz ir teikt ko citu, nav svarīgi, kas mūs sagaida, cik lielas pārmaiņas un cik radikāli dažādas sajūtu un notikumu gammas … un mazāk svarīgi šobrīd ir tas, kur katrs atrodamies (domāju savā garīgajā Dvēseles attīstībā un saiknē ar Savu Dievišķo daļu), nav svarīgi, cik katrs esam paspējuši sevi izravēt un nav svarīgi, cik katrā mūsos ir Tīrā Gaisma un Dievišķais pavediens.

Svarīgi ir tas, ka mums Cilvēkiem aizvien tiek dota iespēja, atkal un atkal par mums parūpējas un galvenokārt tas ir tāpēc, ka paši esam izrādījuši šo vēlmi, esam lūguši (tie kuri esam to darījuši) un esam devušies (veikuši pirmos lielos vai mazos darbus) katrs savā ceļā, proti, spēruši pirmos soļus atpakaļ pie Savas Dievišķās Esības un Būtības, Dvēseliski tīrā un Viedā pirmsākuma. Tādējādi mainot sevi un palīdzot mainīties pasaulei – tieši tāds ir Augstākais plāns – Cilvēcei būs jāmainās, jāmaina savas vērtības, mērķi un galvenokārt būs jāuzzin iemesls, kāpēc vispār te visi esam sapulcējušies un esam sapulcināti – un šo tik daudzi negrib… bet to nevēlas tikai tāpēc, ka nezina, pat nenojauš to, svētību un labvēlību, kas sagaida mūs jaunajā laikmetā vai scenārijā. Esam to vienkārši piemirsuši.

Un viendien katrs, katrs atcerēsies, lielo iemeslu, kāpēc te dzīvo un kas mums katram te darāms!!! Un tas būs jauns sākums … visam …

Katrs atsevišķi un visi kopā esam paveikuši milzu darbu, jā, vēl neesam sasnieguši pašu virsotni, kas ļautu mums pacelties un Absolūtā Brīvībā lidot, ir vēl mūsos gabaliņš smaguma, kas spiež piezemēties vai arī vēl neļauj pacelties. Taču mums tiek dota atkal un atkal jauna iespēja.

Un arī šoreiz (tagad decembrī) ārpus kārtas, pavisam neplānoti LIELĀS DURVIS pavērsies, lai varam katrs, kurš vēlēsies vēl kādu smagumu un sāpi no sevis atbrīvot, precīzāk sakot, pārvērst brīvībā, priekā un Mīlestībā.

Ar šo visu gribēju teikt, ja vien ir kāds, kuru šis uzrunā un ir vajadzība un vēlme, atkal sevī “parušināties” un “pakaplēt”, tad mēs ar mazo Luīzu Dārtu varam būt līdzās un no savas puses izdarīt visu, ko vien spējam un iedot visu, kas mums ir dots un kas mums ir atnācis, lai nodotu tālāk cilvēkam.
Viena strādāšana būs: 1.decembris;
Otra strādāšana būs: 21.decembris;
kā vienmēr, arī šoreiz, strādāšana ievilksies noteikti dienas garumā;
Pieteikšanās ir obligāta, jo šobrīd vēl nevaru piedāvāt tādu strādāšanas apjomu kā līdz šim, un cilvēku skaits (drusku) tomēr tiks ierobežots. Tāpēc uzreiz no sirds atvainojos un lūdzu saprast, ja kādam būs jāsaņem atteikums ar paskaidrojumu, ka cilvēku skaits jau ir sasniedzis max, šoreiz priekšroka būs tiem, ar kuriem jau esam uzsākuši šo ceļu kopā.

Pieteikties Elitai (Aina ir devusies brīvdienās): nodarbibas@gmail.com;
P.S.
es noteikti rakstīšu. Rakstīšu drīzumā sīkāk par to, kas gaidāms, kā gaidāms un ko tas mums, cilvēkam, nozīmēs.

Šoreiz izmantošu iespēju un pateikšu tik galveno:
Iesaku atturēties un atteikties no jebkādiem medikamentu lietojumiem, tie darīs dīvainības galvā;
Bērnus pasargājiet no datora cik vien iespējams. Ja es teiktu, ka arī pieaugušajiem jāturas tālāk no datora – jūs noteikti pasmietos par to – tāpēc to “nesaku”;
Nākošā lielā ziņa – Cilvēkā iekšā pasaulē un ārējā pasaulē daudz kas sāks norisināties neloģiski, pretēji prāta loģikai un fizikas likumiem. it īpaši – būs pamatīgas dīvainības cilvēka ķermenī un dažādi zinātniskie rādījumi vairs neatbildīs realitātei un acīm redzamajam;
Nebaidieties, ja jums šķiet, ka kādu redzat vai dzirdat. Nesatraucaties, ja jums šķiet, ka pa jūsu māju vēl kāds staigā, nav jābīstas, ja redzat tumšas ēnas vai kādas kustīgas ne fiziskas būtnes. Ciemiņi ir ieradušies. Mēs pagaidām viņus nepazīstam un ierobežotais cilvēka prāts liek no tiem bīties.. bet drīz viņi izgaismosies, vai precīzāk mūsu prāti izgaismosies un sapratīsim, kāpēc viņi ir ieradušies un ko viņi ir atnesuši.