Pašlaik Zemes virsū man ir ļoti sena dvēsele. Citā
Pasaulē es biju ķēniņš, bet šajā tikai elektriķis bez patstāvīga darba.
Vienu laiku mani tas tracināja, bet nu esmu jau
saradis ar daudz ko:
- kad jau zinu to, kas vēl nav noticis, bet uzskatu,
ka jau ir noticis;
- kad nevaru saprast ar ko īsti sarunājos - ar
cilvēku pašu vai cilvēka dvēseli, jo sadzirdu to, ko cilvēks nav teicis;
- kad daru ko nepareizi, tad sajūtu Dievu - vai nu
atskan dusmīga balss, vai tieku parauts aiz matu cekula, vai nu saņemu plaukstas
sitienu pa pakausi, kaut telpā esmu viens pats;
- kad ir sajūta, ka Tevi kāds novēro, bet apkārt
neviena nav;
- kad rītausmā pirms saules lēkta Tevi modina
Dievietes balss;
- kad ejot pa ielu, kāds pienāk Tev klāt, kaut ko
pasaka vai iedod kaut ko un apgriežoties vai atskatoties konstatē, ka neviena
nav, bet iedotā lieta ir Tavās rokās;
- kad lasot Dzīvās Ētikas mācību, tad katru reizi
pārlasot to, mainās lietu kārtība - vecais pazudis un parādījies kas
jauns;
- kad pie Tevis naktī atnāk Gari un ienāk Tevī, un uz
pasauli Tu skaties ar Garu acīm, un Tu vari iziet cauri jebkurai mājai, un tā ir
vairākas dienas no vietas. Bet tas viss notiek spontāni, pats no sevis, jo pie
normālas apziņas pat gribēdams to neizdarīsi;
- kad runā dvēseles, tad man virs galvas veidojas
riņķis. Un to es saprotu tā, ka manai dvēselei ir ārpuszemes pieredze.
Man ir teikuši, ka ir man Trešā acs, bet savu Trešo
ausi es sačamdīju pats pakauša kreisajā puses lejasdaļā. Tai ir mainīgs
biolauks, kurš nepakļaujas mēģinājumiem to stabilizēt. Tā ir saite ar Dievu vai
Dievieti, tā ir saite ar Kosmosu un tas ir vēl kaut kas, ko nespēju
izskaidrot.
Es nemeditēju, man viss notiek ejot pa ielu vai
braucot mašīnā. No sava ķermeņa esmu izgājis, bet tas ir bijis uz īsu mirkli.
Varu arī kādam pieslēgties, bet ar to neaizraujos, tikai šad tad, kad uznāk
luste.
Katrs mēs te nākam ar savu uzdevumu, kurš laika gaitā
un kļūstot vecākam izkristalizējas. Dzīves mērķis man ir tāds pats kā mans
biolauks un, cik noprotu, mans uzdevums ir modināt cilvēkus no miega.
Bet joks tāds, ka neviens tā burtiski neguļ, varbūt
tas ir cits ''miegs'', teiksim garīgais, īsti nezinu kā to noformulēt.
Ir jānāk jaunai ticībai, bet ir viens'' bet'', jo kas
ir bijis, tas vēl būs, bet kas būs, tas jau ir bijis. Vienkārši vecās reliģijas
nomainīs vēl vecākas, sen aizmirstās. Nu kā sanāk, tā sanāk. Laikam priekšā
neaizleksi.
Un vispār, pietiek kaut ko tikai pateikt, tikai
vienreiz, lai tas materializētos! Tikai tas mēdz iesprūst Laikā...
http://www.draugiem.lv/eurika.lvaforismi/news/?p=6493434
